Kristus dzimšanas Novenna
Sagatavota no dažiem Kustības Pro Sanctitate locekļiem

Ievads

Dieva svētītus Kristus dzimšanas svētkus. Novenna ir ģimeņu un kopienu lūgšanu laiks.
Šajā gadā lūgsimies, lai Jēzu, kas nāks mājot mūsu ģimenēs, mūsu mājās; lai mūsu māja, draudze, sabiedrība, pasaule, kļūtu par Jēzus silīti.
Kā Betlēmīte bija bez durvīm, arī mūsu ģimenes kļūs atvērtas ģimenes, lai palīdzētu un mīlētu, tāpat kā Jēzus to darīja.

Katru dienu lūgsimies Svētā Gara nodomā, lasīsim dažas pārdomas un pēc tam pavadīsim laiku klusumā.

Svētā Gara lūgšana.
Nāc Svētais Gars, sagatavo mūsu sirdi, lai Jēzus nāktu.
Attālini tumsību no mūsu ceļa.
Grêka uzbrukumu un viduvējību.
Dod mums prieku un laimi, jo Dievs nāk mūsu vidū.
Piepildi mūs ar žēlastību, lai sūtītais no augstuma nekad nenodziest.
Nāc Svētais Gars ielikt mūsu lūpās vārdu ‘Ja’
Lai atvērtu durvis Dievam un Viņš iemājotu mūsu dzīvē. Amen.

16. decembrī
Veidot dialogu ģimenē

“Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums.”
(Jņ 1, 14)

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Kungs nemitīgi ar mums runā tūkstots balsīs, un ja Viņš tur stāv, noliecies pār mums, lai sāktu un turpinātu savu dialogu ar mums, tad mūsu pienākums ir uzklausīt Viņa balsi. Ja visa vēsture ir kā nemitīgs mēğinājums un pūles no Dieva puses, lai runātu ar cilvēci, tad mums ir jāuzklausa Kunga balss, un mūsu atbildība šīs sarunas ar Dievu priekšā ir milzīga. Ja runā kāds nepazīstams cilvēks, mēs klausāmies, ja runā kāds draugs, mēs ar lielu uzmanību klausāmies, lai respektētu. Iedomāsimies cik lielai atbildībai mums jābūt, kad ar mums runā Dievs.”
No “Il colloquio di Dio con l’umanità” (Dieva saruna ar cilvēci), nepublicēts

• Neviens cilvēks nav sala

Pasaulē ir tik daudz vientulības: esi attiecību un dialoga cilvēks. Palīdzi labāk izdzīvot attiecības ar Dievu un ar brāļiem. Esi kā zīme Baznīcas dialogam ar pasauli.

• Kungs nāk savas tautas vidū

Ja tu domā un runā par Jēzu, tad Viņš jau ir klātesošs.” Svētais Ambrozijs

17. decembrī
Veidot dialogu baznīcā

“Kungs, pie kā lai mēs ejam? Pie Tevis ir mūžīgās dzīves vārdi.”
(Jņ 6, 69)

Svētais Pāvests Pāvils VI, “Ecclesiam suam”

“Baznīcai ir jābūt dialogā ar pasauli, kurā tā dzīvo. Baznīca runā, Baznīca sniedz vēstījumu, Baznīca sarunājas. Neviens nav svešs tās sirdij. Neviens nav vienaldzīgs tās kalpošanai. Neviens tai nav ienaidnieks, ja vien pats par tādu nevēlas būt. Baznīca zin, ka tā ir pasaulei sēkla, raugs, sāls un gaisma. [..] Baznīcai ir vēstījums ikvienai cilvēku kategorijai: gan bērniem, gan jauniešiem, gan zinātnes un domu cilvēkiem, gan strādniekiem, gan dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, gan māksliniekiem, gan politiķiem, gan valdībai. It īpaši nabadzīgajiem, atstumtajiem, cietošajiem kā arī mirstošajiem. It visiem.”

• Jēzus ir dzīvības Kungs.

Lai šī pārliecība tevi vienmēr pavada. Dalies šajā priekā, ko Viņš tev dāvā, ar visiem, ko satiec savā ceļā.

• Dalīties, dalīties ar..

Dalies ar citiem visā labajā un skaistajā, ko Kungs tev dzīvē ir dāvājis. Sadarbojies, lai tavā kopienā radītu viesmīlības un dalīšanās stilu.

18. decembrī
Veidot vienotību

“Ejiet pie Viņa kā pie dzīvā akmens [..] uzceliet uz Viņa no sevis pašiem kā no dzīviem akmeņiem garīgu celtni.”
(1 Pēt 2, 4-5)

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Ja vēlies saskaņu, tad tev ir jābūt pirmajam, kas sper vienu, divus, simts soļus pretī otram. Runāt un smaidīt tam, kas ar tevi nerunā, sasveicināties, kad ienāc vai izej no kādas vietas, aizmirst sarūgtinājumu. Mīlestība-vienotība lūdz, lai tu prastu ar šīm savām pūlēm palikt pārliecībā, ka neviens metāls, pat visizturīgākais, nespēj pretoties tik patiesai mīlestības ugunij. Lai tu prastu savu vienotības vēlmi dzīvot atbilstoši Skolotāja mācībai: patiesa mīlestība uz draugu ir tā, kas prot iet līdz pilnīgai sevis izlietošanai.”
No “Costruire l’unità” (Veidot vienotību)

Lūgšana

“Kungs,
dāvā cilvēkus,
kurus uzlūkojot mēs redzētu Tevi,
kurus dzirdot mēs dzirdētu Tevi.”
Guljelmo Džakvinta

19. decembrī
Veidot attiecības ar radiniekiem, tuviniekiem

Jūs esat mani draugi, ja jūs darīsiet to, ko es jums pavēlu.. Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet es jūs saucu par draugiem, jo visu, ko dzirdēju no sava Tēva, es jums pasludināju.
Ne jūs mani izredzējāt, bet es jūs izredzēju un liku, lai jūs ietu un nestu augļus un lai jūsu augļi paliktu, jo visu, ko jūs no Tēva lūgsiet manā vārdā, to Viņš jums dos.” Šo es jums pavēlu, lai jūs cits citu mīlētu.( Jņ 15, 15)

“Drosmi, vienmēr drosmi: nekad nepiekusīsim darīt labu un Dievs būs kopā ar mums.” Svētais Jānis Bosko

Jānis Hrizostoms “Homīlija par Pirmo vēstuli korintiešiem”

Ja jums ir grūti interesēties par tuvāko, tad pārdomājiet, ka nav cita veida kā sasniegt svētlaimi. Dariet to viņa un jūsu pestīšanas dēļ.
Iedomājieties, ka kādā mājā izceļas ugunsgrēks: daži kaimiņi, kas noraizējušies tikai par savām lietām, neko nedara, lai attālinātu briesmas. Viņi, baidīdamies, ka kāds varētu ienākt un viņus apzagt, aizver durvis un paliek mājā. Uguns izplatīsies un sadedzinās visas viņu bagātības. Tā, neizrādot interesi tuvākā labuma dēļ, viņi zaudēs arī savējo.
Dievs ir vēlējies savstarpēji vienot cilvēkus un tādēļ ir iedibinājis likumus, ka tuvākā labums ir saistīts arī ar ikviena labumu. Un šādi pastāv visa pasaule.

20. decembrī
Dalīties

“Visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs.”
(Apd 2, 44 )

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem
“Tas, kas mūs vieno pārdabiskā ceļā ir neizmērojami lielāks par to, kas mūs vieno dabiskā ceļā. Tik lielā mērā, cik žēlastība ir pārāka par dabu, arī pārdabiskā vienotība ir lielāka par dabīgo, pat ja psiholoğiskā, jūtu, emociju līmenī mēs to nepamanām un mums nākas balstīties uz ticību.
Mūs vieno mūsu dzīve Kristū, kas nav kāds pieņēmums, bet gan ir kā dzīva, pulsējoša realitāte mūsos. Unum panis, unum corpus (viena maize, viena miesa): kad ēdam Kristus Miesu, patiesi, pat, ja mēs nezinām kādā veidā, mēs tiekam pārveidoti Viņa Miesā. Šī maize man liek kļūt par Kristus Miesu.”
No “La carità ci spinge” (Mīlestība mūs mudina)
Kristus ir stūrakmens

Ar Viņu citādi nav iespējams. Viņam ir jābūt par stūrakmeni uz kura tu vari būvēt savu dzīvi.

• Kur divi vai trīs ir sanākuši kopā manā vārdā, Es būšu viņu vidū.
Piedalies savas kopienas aktivitātēs… nesaki, ka tev nav laika, jo tur tu satiec Kungu un veido vienotību ar brāļiem, tur tu cel Baznīcu.

Lūgšana

“Palīdzi kļūt par spēku,
kas ir spējīgs celt jaunu pasauli,
kurā dzīvot kā tā paša debesu Tēva
un vienīgās mātes Marijas bērniem,
kā brāļiem Tevī
un uzticīgiem Tavas Baznīcas mācekļiem.” Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Guljelmo Džakvinta

21. decembrī
Milestība maina visu

“Kā Tēvs mani mīlējis, tā es jūs mīlu. Palieciet manā mīlestībā! Ja jūs manus baušļus pildīsiet, jūs paliksiet manā mīlestibā, tāpat kā es sava Tēva baušļus pildīju un palieku Viņa mīlestībā. To es jums sacīju, lai mans prieks paliktu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
(Jņ 15, 9 -11)

“Jēzu, mana Mīlestība, Tava mīlestība mani svētdara un mani nevērš tikai uz vienu vienīgu radību, bet uz visām radībām, uz visu pēc Tava attēla un Tavas līdzības radīto būtņu, bezgalīgo skaistumu.” Svētais Jāzeps Moskati (Giuseppe Moscati)

Andžela Meriči (Angela Merici) “Pēdējās atmiņas”

“Dzīvojiet saskaņā, visi vienoti ar vienu sirdi un vienu gribu. Esiet vienoti viens ar otru ar mīlestības saitēm, novērtējot, palīdzot un panesot vienam otru Kristū. [..] Jo Dievam ir šāda attieksme: lai tie, kas Viņam par godu dzīvo labā saskaņā, uzplauktu, un lietas, ko tie darītu labi izdotos, jo tie to dara paša Dieva un radību labā. Ņemiet vērā, tātad, cik svarīga ir šāda vienotība un saskaņa: vēlieties to, meklējiet to. Apskaujiet to, saglabājiet to ar visiem jūsu spēkiem. Un es jums saku, ka visi esot šādi sirdī vienoti, būsiet kā stipra klints un neieņemams tornis iepretim visām nelaimēm un vajāšanām. Un vēlreiz es jums dāvāju pārliecību, ka ikviena žēlastība, ko lūgsiet Dievam, jums bez šaubām tiks piešķirta.”

Lūgšana

“Ko tu dāvā savam brālim?
Kas tavam brālim pietrūkst?
Ko tev viņam vajag dot?
Viņam ir nepieciešama mīlestība,
viņam trūkst prieka,
viņš izjūt tukšumu bez Dieva.
Dāvā viņam visas šīs lietas.” Dieva kalps
Guljelmo Džakvinta

22. decembrī
Kļūt pazemīgi

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (3, 20b-21)

“Mēs gaidām Pestītāju, mūsu Kungu Jēzu Kristu. Viņš pārveidos mūsu pazemības miesu, pieskaņodams to savai godības miesai, ar spēku, kurā viņš spēj pakārtot sev visu.”

Lasījums no svētā apustuļa Jēkaba vēstules (5,7-8,9b)

“Esiet pacietīgi, brāļi, līdz tā Kunga atnākšanai! Lūk, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi ilgodamies, kamēr tas saņems agro un vēlo lietu. Tāpēc arī jūs esiet pacietīgi un stipriniet savas sirdis, jo tā Kunga atnākšana tuvu! Lūk, tiesnesis stāv durvju priekšā!”
Austrumi, jūs mūžīgās gaismas atspīdums un taisnības saule:
nāciet un apgaismojiet tos, kas mīt tumsā un nāves ēnā.
Ak, visu tautu gaidītais Ķēniņ, stūrakmens, uz kura balstās viss, –
nāc un glāb cilvēkus, kas cēlušies no zemes pīšļiem.
Emanuēl, mūsu Karali un Likumdevēj, cerība un glābēj tautām,
nāc un atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs.

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas ”Svētums”

“Jēzus nāk starp mums kā gaisma, kas apgaismo, taču izveidojas traģēdija, kurā cilvēki neuzņem gaismu un dod priekšroku palikt tumsībā un nevis ieiet gaismā. Taču fakts paliek fakts - šī gaisma nevar norietēt, jo tā ir Dieva Vārds. Jēzus to pasaka atklāti: ‘Ego et Pater unum sumus – Es un Tēvs, mēs esam viens’ (Jņ.10,30). Jēzus ir Dieva Svētais ne tikai tāpēc, ka ir īpašā veidā dzimis un tāpēc var tikt saukts par no mums Atšķirīgo (atšķirīgs izcelsmes ziņā), bet gan daudz dziļākā nozīmē tāpēc, ka atklāj Dieva vaigu, ‘Es un Tēvs, mēs esam viens’, kā arī: ‘Kurš no jums mani var vainot grēkā?’ (Jņ.8,46). Tāds ir arī Vēstules ebrejiem saturs: ‘Jērs bez neviena traipa’, bezvainīgs, kurš nepazīst grēku. Jēzus ir bez neviena traipa un saglabā šo savu bezvainību un negrēkošanu.”

23. decembrī
Dzīvot cerībā

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,ko uzrakstījis svētais Matejs

(Mt 2, 13-18)
“Kad gudrie bija aizgājuši, lūk, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: "Celies, ņem Bērnu un Viņa Māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev pateikšu, jo Herods meklēs Bērnu, lai Viņu nonāvētu."
Viņš, piecēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa Māti un devās uz Ēģipti, un tur palika līdz Heroda nāvei, lai piepildītos tas, ko Kungs bija teicis caur pravieti: "No Ēģiptes es aicināju savu Dēlu."“

No Guljelmo Džakvintas rakstiem

“Jāzeps un Marija skaidri zin, kad, kā, kur sastaps Israēla cerību un tātad, viņu gatavošanās ir vēl intīmāka, vēl dziļāka, vēl intensīvāka.
Kas gan ir tas, kas raksturo Jāzepa gatavošanos Kristus dzimšanai? Tā ir pazemība. Atpestīšanas plānā Jāzepam ir kāds īpašs, gandrīz varētu teikt - juridisks uzdevums, jo viņam ir jāpārstāv ğimenes centrs, atbalsts; patiesībā viņam šajā atpestīšanas darbā nepieder galvenā, būtiskākā daļa, kā tas ir Jēzum un Marijai. Jāzeps ar pazemību pieņem šo, kā mēs cilvēciski varētu saukt – otršķirīgo, aizsarga lomu.”
(Meditācija Ziemassvētku noslēpums, 1963. gada 15. Decembrī)

Lūgšana
“Lūk, mana sirds, Jēzu, šodien es esmu pie Tavām kājām,
lai Tev to dotu.
Pārveido to, aizdedz to, jo Tu esi nācis no Debesīm,
lai aizdegtu sirdis ar savu svēto mīlestību.” Svētais Alfonss Marija de Ligouri

24. decembrī
Gaidīt Jēzu, gaidīt parsteigumu!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 33-35)

“Bērna tēvs un Māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Viņu.
Bet Simeons tos svētīja un sacīja Viņa Mātei Marijai: "Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kurai pretosies. Un tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi."

No Guljelmo Džakvintas rakstiem

“Simeona dziesmā variet atrast plašu domu lidojumu, kas zināmā mērā pārsteidz, jo gados vecu cilvēku mēs parasti varētu iztēloties ar šaurāku domāšanu, tas arī tāpēc, ka, kā zināms, vecums psiholoğiskā ziņā nes sev līdzi ideju sašaurināšanās processu. Šajā fragmentā varam redzēt vīru, kas nedomā par sevi, bet ir priecīgs, jo beidzot viņam ir iespēja redzēt Israēļa cerību un ļaužu gaismu, lumens ad revelationem gentium.
Mēs pat varētu teikt, ka varam rast šajā vīrā pirmo misionāro dzirkstelīti, jo Simeons runā par šo gaismu, kas ir atnākusi cilvēkiem.”
No Pāvesta Francisks Valstu ģimeņu asociācijai
Jūs, bērni un jaunieši, esiet auglis no koka, kas ir ģimene: jūs esat labi augļi, ja kokam ir dziļas saknes – jūsu vecvecāki – un stiprs stumbrs – jūsu vecāki. Jēzus teica, ka tāpat kā ikviens koks labs koks nes labus augļus, bet ikviens izpuvis koks – nederīgus augļus. (cf. 7:17) Liela ģimene ir kā mežs, kur labā koka augļi ir, solidaritāte, komunikācija, uzticība, atbalsts, drošība, laime atturībā, draudzība. Lielas ģimenes ir sabiedrības cerība. Tāpēc vecvecāku klātbūtne ir tik svarīga: vērtīgā klātbūtne, gan praktisku palīdzību, ko viņi var sniegt un, galvenais, viņu zināšanas bagātība, ar ko viņi var dalīties. Vecvecāki saglabā savas vērtības, savai ģimenei, tautai, un tie palīdzēs vecākiem tos nodotu tālāk bērniem.