Liturģija novembrim

2017. gada 1. novembris Vispasaules Svētdarīšanas diena - Visu Svēto diena, svētki

Vadlīnija: Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Ps 24, 4-6)

Ievads: Visu Svēto dienā tiek pieminēti visi svētie un mocekļi, gan zināmie, gan nezināmie, kuriem nav veltīta īpaša diena Baznīcas kalendārā. Baznīcas svētie – mūsu palīgi un aizstāvji Dieva priekšā visās mūsu dzīves laikā, tāpēc bieža lūgšana pie viņiem ir katra kristieša dabiska vajadzība. Šīsdienas liturģija mūs aicina godināt visus Dieva svētus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Dieva Jērs, apžēlojies par mums.

Kungs, miera dāvātājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Atkl 7, 2-4.9-14)

Šodien mēs atceramies ne vienu, ne divus, pat ne divdesmit – mēs atceramies visus svētus. Nosauktais skaitlis simt četrdesmit četri tūkstoši nenozīmē konkrēto ciparu, bet pilnību. Kas viņi ir, svētie? No kurienes viņi nāk un ka sasniedz svētumu? Šīsdienas lasījumā ir atbilde uz šiem jautājumiem. Pirmkārt, viņi „nākuši no lielām bēdām”. Tas ir svarīgi mums, kad mēs sakām, ka ievērot baušļus ir ļoti grūti. Svētiem nebija viegli. Viņu ceļš nebija vīts ar rozēm. Viņi nogāja ciešanu ceļu – bet ieguva Kristus gaismu. Un, otrkārt, kas ir ļoti svarīgi, - tas ir svētuma avots. Ar ko viņi izmazgāja savas drēbes? Ar tikumisko dzīvi? Nē. Ar nožēlošanu? Arī nē. Ar Jēra asinīm. Visā svētuma avots – Viņš, tikai Viņš Pats.

Psalms 24

II lasījums (1 Jņ 3, 1-3)

Svētums ir izvēlēto liktenis, un tas ir raksturīgs ar tādām īpašībām, kurus parastam cilvēkam nesasniegt. Otrajā lasījumā apustulis Jānis aicina mūs cerēt uz Dievu, kas to darīs, attīrīs sevi, jo Viņš ir tīrs. Jābūt svētuma tīrībai, jo Dievs ir svēts. Un ir kāda cerība, kura var jebkuru attīrīt līdz tādām neiedomājamam stāvoklim.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 1-12a)

Šajā fragmentā Kristus sāk ar solījumu un iedrošinājumu, solot svētlaimi, kas sekos Viņam, tas ir, kaut kādu laimes augstāko pakāpi. Un tikai tāpēc, ka tas ir tāds pats ceļš, kur Viņš Pats iet pa priekšu mums un nepamet mūs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Vispārējās svētdarīšanas dienas lūgšana

Jēzu, dievišķais svētuma paraugs, Tu vispirms ar savu piemēru un tad arī vārdos, mums esi norādījis mērķi – kļūt pilnīgiem kā Tēvs ir pilnīgs. Šodien mēs esam pulcējušies šeit pie Tavām kājām, lai vēlreiz pārdomātu Tavu aicinājumu uz mīlestību un savu pienākumu tai atbildēt. Kas gan cits, ja ne mīlestība noteica visu Tavu dzīvi: no nabadzības kādā grotā līdz pat kailumam uz krusta? Bet Tu to visu pacieti, Kungs, lai mēs saprastu, ko nozīmē mīlestība, un lai atcerētos, ka tieši mīlestībā ir pilnības būtība. Cilvēcei, kas ir nomaldījusies, Tu daudzkārt esi teicis, ka vienīgi Tevī rodams patiess miers. Vienīgi Tu esi dievišķā ūdens avots, kas remdē slāpes un iepriecina, līdz mūsos kļūst par “avotu, kas ved uz mūžīgo dzīvi”. Lai mums šis ūdens būtu pārpilnībā, ir Tava kvēlākā vēlēšanās, kas Tev lika ciest mokošas slāpes uz krusta. Tā Tu atpirki tos neskaitāmi daudzos cilvēkus, kuri domā, ka slāpes var remdēt ar grēka ūdeni, un tos, kas apmierinās ar nedaudzām pilēm no tā ūdens, kuru Tu mūsu dvēselēm esi sagatavojis pārpilnībā.

Kungs, šajā svētajā dienā, kad atceramies savu aicinājumu uz svētumu, mēs nevaram vienaldzīgi paiet garām Tev, kas mūs aicini uz pilnību, kas mūs mudini pārpilnībā smelties no žēlastības avota. Mēs atzīstam, ka ir tik nogurdinoši labot savus soļus, kas sliecas uz viduvējību, un vienmēr sekot Tavam varonības piemēram, lai tiektos uz Tēva pilnību. Taču tas ir pirmais pienākums, kuru mums uzliek Kristības sakraments, un tādēļ mēs nevaram un negribam būt tam neuzticīgi. Atsacīties no Ļaunā gara, dzīvot Tavā žēlastībā, tiekties ar visu savu spēku uz svētumu – tāda ir Tava vēlēšanās, un tāds ir mūsu solījums, kuru šodien no visas sirds Tev atjaunojam. Un Tu, Bezvainīgā Jaunava, ikviena svētuma dzīvais paraugs, dāvā mums un visiem saviem bērniem nesatricināmu paļāvību un nemainīgu gribu kļūt svētiem! Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta

Mises noslēgums un vadlīnija

Padziļiniet savu ticību un ceriet, ka arī jūs varēsiet kļūt par svētiem!

2017. gada 2. novembris - visu ticīgo mirušo piemiņas diena, svētki

Vadlīnija: Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos, kas Viņu bīstas. (Ps 103, 15-17)

Ievads: Baznīca vienmēr ir nenogurstoši aicinājusi lūgties par mirušajiem. Makabiešu otrajā vēstule (2 Mak 12, 45) lasām, ka doma lūgties par mirušajiem, par to, lai viņi tiktu atbrīvoti no grēkiem, ir svētīga un pestījoša. Katrā Svētajā Misē mēs pieminam savus mirušos brāļus un māsas, lūdzot, lai Baznīcas bērnu dvēseles tiktu šķīstītas no grēkiem un to sekām un lai kļūtu līdzdalīgas Kunga godībā Debesīs. Baznīca aicina novembra mēnesī apmeklēt kapus, rūpēties par aizgājēju kapa vietām un apzināties, ka mēs neesam šķirti - jau tagad mēs esam vienoti svēto sadraudzības kopībā. Baznīca apliecina un svin šo kopību jeb komūniju Jēzus Kristus Mistiskajā Miesā, uzsverot, ka ne tikai mēs varam ar lūgšanām palīdzēt mirušajiem, bet arī viņu aizlūgumi par mums var būt iedarbīgi un svētīgi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, bagāts žēlastībā, apžēlojies par mums.

Kristu, dzīvā maize, apžēlojies par mums.

Kungs, dzīvības dāvātājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 3, 1-9)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par tiem, kurus pasaule uzskata par neprātīgiem un mirušiem, jo viņi atrodas Dieva rokās un cer uz Viņu, tāpēc pazīst ptiesību un viņiem nepieskarsies nekādas mocības.

Psalms 23

II lasījums (Rom 5, 5-11)

Otrajā lasījumā svētā apustuļa Pāvila vārdi ir vērsti pie visiem, kas sāka jaunu dzīvi un sāka ticēt Kristum, atklāja sevī bijušo tieksmi uz grēku, un nokļūst izmisumā. Pāvels pārliecina, ka ne mūsu bezgrēcīgums nes mums pestīšanu, bet Dieva mīlestība. Dievs dara visu, kas mums ir vajadzīgs, lai samierinātos ar Viņu, atbrīvo mūs no grēka verdzības. Pieņemot ticību, mēs, kaut arī grēkojam, bet to darām nevis naidīguma pret Dievu dēļ, bet mūsu attiecību ar Viņu nepilnības dēļ. Kristiešu dzīves būtība – šo attiecību attīstīšana caur Kristu, tāpēc nav mums laika bēdāties.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 37-40)

Šodien Jēzus mums saka, ka tikšanās ar Dievu notiek katra cilvēka sirds dziļumos. Nekas un nekad nevar noteikt, kādas ir šī cilvēka attiecības ar Dievu – neviens, tikai Dievs, kas redz sirdi. Tieši tāpēc Katoļu Baznīca lūdzas par visiem mirušiem, tā skaitā par nekristīgiem un neticīgiem: tikai Siržu zinošs Kungs var teikt, cik tuvu pie Dieva bija cilvēks. Un Dieva griba – lai nevis nepazustu, un tāpēc mēs varam cerēt, ka Viņam var pietikt vismazākajai ticības dzirkstelei, vismazākajai atklātībai, lai augšāmceltu cilvēku pēdējā dienā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs apžēlojies par man savā lielajā žēlastībā izdzēs manu netaisnību. Mazgā mani tīru no noziedzības traipa un no grēka mani šķīstī. Jo es atzīstu savu vainu, un mans grēks ir manā priekšā. Pret Tevi vien esmu grēkojis un ļaunu darījis Tavā priekšā, bet Tavs spriedums ir pareizs un Tavs lēmums ir taisnīgs. (..) Ļauj man dzirdēt prieku un līksmību, un gavilēs kauli, kurus pazemoji. Novērs savu vaigu no maniem grēkiem, izdzēs visus manus noziegumus. Dievs, radi manī skaidru sirdi un atjauno manī stingru garu! Neatmet mani no sava vaiga savu Svēto Garu neatņem no manis.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies uz kapsētu un apmeklēsim mūsu mirušos, aizlūdzot par viņiem mūsu Mīļo Tēvu.

2017. gada 5. novembris

Parastā liturģiskā laika 31. svētdiena, Psaltērija XXXI nedēļa

Vadlīnija: Mana sirds, Kungs, nav lepna, un manas acis nav augstprātīgas. (PS 131,1)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina izpildīt Dieva baušļus un sludināt par Dievu ar savu dzīvi un saviem darbiem, nevis ar tukšiem vārdiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tas Kungs Cebaots, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Vadonis, apžēlojies par mums.

Kungs, mīlestības uguns, apžēlojies par mums.

I lasījums (Mal 1, 14B-2, 2B.8-10)

Pirmajā lasījumā pravieša Malahija vārdi ir adresēti katram cilvēkam. Mūsu svētības, mūsu lūgšanas ir nolādētas, ja tās nav no sirds! Nav svarīgi, cik daudz brīnišķīgo dievbijīgu darbību mēs veicam – tās ir bezjēdzīgas, ja tajos nepiedalās sirds. Un nav recepta un mehāniskā veida, lai mūsu sirds samierinātos ar Dievu. Tikai sirsnība, tikai īstā mīlestība. Un tikai Viņš, Siržu pazinējs, kas pazīst katru no mums pēc vārda, varēs iededzināt sirdī mīlestības uguns, ja mēs gribēsim un pieņemsim.

Psalms 131

II lasījums (1 Tes 2, 7B-9.13)

Otrajā lasījumā mēs lasām par katra cilvēka dzīves pamatiem. Sludināt par Dievu kopā ar ikdienas dzīvi, ar ikdienas pienākumiem, ar rūpēm par ikdienas maizi. Mēs nevaram attaisno savu bezdarbību ar to, ka mums ir pārāk sarežģīta dzīve. Svētais Pāvels mūs aicina būt cienīgiem Tā priekšā, kas mūs aicināja uz brīnumaino Savu Gaismu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 23, 1-12)

Jēzu šodien mums saka, ka patiesība nepārstāj būt patiesai, ja to izteic necienīgs cilvēks. Jēzus aicina mūs nebūt kā farizeji un rakstu mācītāji, bet jāklausās viņu vārdus. Jo farizeju grēks ir ne tas, ka viņi nepareizi māca, bet tas, ka viņi izliekas kā izpilda baušļus. Jēzus aicina Savus mācekļus izpildīt visu, ko māca farizeji, bet neuzskatīt sevi par taisnīgiem, atceroties to, ka jebkāda cilvēka taisnība nekas Dieva Taisnības priekšā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Jēzu, Tu mūsu dēļ nomiri. Cilvēces Glābējs, Tu nāvi ar savām asinīm uzvarēji. Tu esi Dievs, kas ir ar mums, Tu esi uzvarētājs mūžīgi mūžam. Kungs, dzīvības Radītājs, cerības sējējs, šajā pasaulē, kur valda nāves vara, iesēj Savas dzīvības sēklas! Mūs atbrīvo! No egoisma un netikumības, no klusēšanas un skopuma. No ambīcijām un jebkādas netaisnības, no visa, kas mūs nomāc, no neparedzētiem sarežģījumiem. No vardarbības un meliem, no uzliktas varas un no nepamatotām apsūdzībām. No visa, kas draud cilvēka cieņai, brīvībai un brāļu dzīvībai, Kungs aizsargā mūs. Āmen. (Gilmers Torress)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien padomājiet, kā Jūs varētu sludināt par Dievu savā ģimenē un savā darbā, saviem draugiem un mēģiniet to īstenot šīs dzīves laikā!

2014. gada 9. novembris - Laterāna bazilikas iesvētīšanas gadadiena, svētki

Vadlīnija: Kungs ir mūsu patvērums un stiprums, palīgs mūsu bēdās. Tāpēc mēs nebaidīsimies, kaut zeme mainīsies vai zudīs un kalni grims jūras dzelmēs.

Ievads: Svētā Jāņa Laterāna bazilika ir celta tūlīt pēc tam, kad beidzās kristiešu vajāšanas, - 4. gs., kad Baznīcu vadīja pāvests Silvestrs I. Sākotnēji bazilika tika veltīta Kristum Pestītājam, vēlāk par tās aizbildņiem kļuva svētais Jānis Kristītājs un svētais evaņģēlists Jānis. Bazilikā ir notikuši pieci vispārējie Baznīcas koncili. Pāvests ir Romas bīskaps, un Laterāna bazilika ir viņa katedrāle. Tās iesvētīšanas gadadienu 9. novembrī atzīmē jau kopš 12. gs., sākotnēji to darot Romā, vēlāk - visā Romas katoļu Baznīcā, parādot godu bazilikai, kas ir "visu Romas un pasaules baznīcu māte un galva".

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi palīgs mūsu nelaimēs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir Baznīcas dibinātājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi visaugstais Valdnieks, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ech 47, 1-2. 8-9. 12)

Ecēhiēls šodien runā par avotu, kas tek no Dieva Nama, piepilda visu zemi un atdzīvina visu, caur ko tas tek. Pa strauta krastiem viss uzzied, tie ūdeņi bagāti ar zivīm, un pat jūras ūdeņi, kuros tas ietek, kļūst „veselīgie”, derīgie dzeršanai. Tādā veidā pravieši atspoguļo zemi, kura tiks pārveidota dienā, kad Vispēcīgākais uzkāps tronī, Viņas uzvaras dienā par grēku un nāvi.

Psalms 46

II lasījums (1 Kor 3, 9b-11.16-17)

Apustulis Pāvels mums atgādina, ka mēs esam Dieva templis, kur Kungs atrodas. Un kas iznicinās šo vietu, to cilvēku Dievs sodīs, jo Dieva templis ir svēts.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 2, 13-22)

Kungs Jēzus šajā fragmentā runā ne tikai par kārtību, kurai jābūt Tēva Mājās, bet arī parāda, ka tagad Dieva klātbūtnes centrs - nav šeit. Viņš – Dievišķais Vārds, un Viņa miesa - patiesais Templis, kur Dievs ir reāli klātesošs, Viņš uz visiem laikiem kļuva par cilvēku – Jēzu. Kad Viņš ir klātesošs pārējie upuri un nodokļi zaudē savu nozīmi, jo upuris – visa Jēzus dzīve. Viņš pat šodien atceļ, dara nevajadzīgus mūsu upurus.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs Jēzu, Tevī ir atvērtas mūsu sirds acis, Tevī visaugstais Valdnieks mums ļauj tuvoties mūžīgai gudrībai. Tu esi Tēva mirdzošās godības gaisma. Es Tev pateicos par tavu dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Es Tev pateicos, ka Tu neaizmirsti mani un palīdzi grūtākajos brīžos, bet galvenais, ka mīli mani, pat ja esmu grēcinieks. Dāvā man savu žēlastību, lai es attīrītos no saviem netikumiem un grēkiem, iemāci mani cīnīties ar kārdinājumiem. Paldies, ka uzklausi mani!

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un kļūsim par sapratīgiem cilvēkiem, katru dienu savu svētnīcu saglabāsim kārtībā.

2017. gada 12. novembris

Parastā liturģiskā laika 32. svētdiena, Psaltērija XXXII nedēļa

Vadlīnija: Es atceros par Tevi manā gultā, domāju par Tevi nakts laikā, jo Tu esi mans palīgs un Tavā paēna es priecājos.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt Dievu, lai Viņš atpestītu mūs no ļauna, lai mūsu dvēsele un miesa tiktu atbrīvotas no briesmām un tad mēs varēsim brīvības garā sekot Kristum.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mans palīgs, apžēlojies par mums.

Kristu, mana Mīlestība, apžēlojies par mums.

Kungs, manas dvēseles spēku atjaunotājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 6, 12-16)

Pirmajā lasījumā ir teikts, ka gudrība ir gaiša un nevīstoša, kas to meklē, nekad nenogurs. Arī viņa meklē cienīgus un labvēlīgi ietekmē cilvēkus.

Psalms 63 (62)

II lasījums (1 Tes 4, 13-18)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels aicina ticēt, ka pēc nāves arī mēs augšāmcelsimies, jo Kungs Jēzu pats bija nomiris un augšāmcelies. Viņš aicina mierināt viens otru ar šiem solījumiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 1-13)

Šajā fragmentā mūs aicina katru dienu būt modriem, jo mēs nezinām, kad atnāks Dieva Dēls otrreiz, tas varētu notikt vai pēc gada, vai pat rīt. Un lai sagaidītu Viņu cienīgi, jābūt gataviem šai tikšanai. Vai tu esi gatavs satikties ar Jēzu?

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Kungs un mans Dievs! Cik devīgi Tu apveltī savus ticīgos, dāvādams viņiem pats sevi Vissvētākajā Sakramentā. Es slavēju Tevi, Dievs, un slavēšu mūžam. Es priecājos un pateicos Tev, Jēzu, pat tik cildenu dāvanu, par tik lielu iepriecinājumu šajā asaru ielejā, jo ikreiz, kad domāju par šo noslēpumu un pieņemu Tavu Vissvēto Miesu, es piedalos savas pestīšanas darbā un kļūstu par Tavu nopelnu dalībnieku.

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien padomājiet, ko jums vēl jāizdara savā dzīvē, lai cienīgi satikt Jēzu.

2017. gada 19. novembris

Parastā liturģiskā laika 33. svētdiena, Psaltērija XXXII nedēļa

Vadlīnija: Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina vienmēr priecāties un godināt Kungu, jo mūsu vienīga laime un prieks – uzticīgi kalpot Dievam.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas mūs vienmēr uzklausa, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi paraugs mums visiem, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi taisnīgs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Pam 31, 10-13.19-20.30-31)

Šīsdienas teksts ir tikumiskās sievas slava, dziesma par ievērojumu sievieti. Viņa – uzticīga, strādīga, dāsna, tikumīga, dievbijīga… Sieviete, kuru mēs redzam, nav saspiesta būtne, kurai ir daudz mājas darbu. Jā, viņa ir aizņemta tikai ar mājas darbiem, bet šajā darbā viņa realizē savas dāvanas un spējas. Viņa nesaliecas zem darba nastas, bet dara savu darbu ar prieku. Arī mūs aicina strādāt tāpat kā viņa, darīt savu darbu ar mīlestību.

Psalms 128 (127)

II lasījums (1 Tes 5, 1-6)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels atzīmē, ka kristieši – gaismas dēli un dienas dēli. Mēs, saka apustulis, esam Pēdējās dienas dēli, tāpēc Dievs mūs nenozīmēja uz nāvi, bet lai saņemtu pestīšanu caur Jēzu Kristu. Un tāpēc, gaidot šo dienu, uzdevums ir stāvēt par patiesību un garīgajā skaidrībā. Jūs, brāļi, neesat tumsā, un tāpēc Kunga diena nebūs biedējošā, bet par dienu kopējas uzvaras Kristū.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 14-30)

Daži kristieši mokas, mēģinot saprast, kāds ir viņu talants, un no bailēm nejauši ierok tos zemē. Citi apvainojas uz Dievu par mazākiem talantiem. Bet ja uzmanīgi paskatīties uz svēto dzīvi, sanāk, ka pasaules dzīves laikā viņi bieži vairāk par visiem cieša par to, kas bija galvenais viņu svētumā. Svētais – tam vairāk sanāk būt līdzīgam Dievam. Ir skaidrs, ka Dievs svētiem dod talantus, bet starp svētiem nav tik daudz izcilo mākslinieku un muzikantu, tas nozīmē, ka mēs vārdu talants saprotam nepareizi. Bet svētie vēlās būt līdzīgi Kristum ciešanās, palīdz Viņam nest krustu. Mēs bieži nesaprotam, kādu Krustu mums jāņem uz saviem pleciem. Varbūt Krusts un talants ir viens un tas pats? Tad ir saprotams, ka talants – tas ir tas, caur ko mums vairāk jācieš. Jo vairāk talants, jo lielākā atbildība, jo vairāk ciešanu – tāpēc lielākā balva.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Pestītāj, pie krusta Tu sevi labprātīgi upurēji Debesu Tēvam par maniem grēkiem, un Tavas rokas bija atvērtas, it kā Tu vēlētos apskaut visu pasauli. Tāpat arī man pienākas visā labprātīgi un līdz galam atdot sevi Tavās rokās. Tādēļ es atdodu Tev, Kungs, sevi visu, lūdzot, lai Tu mani sargā no ļauna un vadi pa savu baušļu ceļu uz mūžīgo dzīvi. Zem maizes un vīna zīmēm Tu man ļauj pieņemt Tavu Miesu un Asinis – tāpat pieņem mani, Kungs, un lai mana veltīšanās Tev pagodina Tavu Vārdu! Tu esi mans Dievs un Pestītājs, un Tev es vēlos piederēt visās sava mūža dienās. Apgaismo mani ar savas klātbūtnes spožumu un pamudini mani, lai es biežāk pieņemu Tavus svētos sakramentus un tādējādi lai pieaug mana mīlestība pret Tevi.

Mises noslēgums un vadlīnija

Atklāj savu talantu un attīsti, lai strādātu Dieva godībā.

2017. gada 26. novembris - mūsu kungs Jēzus Kristus, vispasaules karalis, lieli svētki

Vadlīnija: Jērs ir cienīgs pieņemt spēku un bagātību, un gudrību, un godu. Viņam ir gods un slava mūžu mūžos.

Ievads: Pēdējā Baznīcas gada svētdiena ir Kristus, visas pasaules Karaļa, svētki. Pāvesta Pija XI iedibināti, tie apliecina Kristus valstības uzvarošo klātbūtni mūsdienu sekularizētajā pasaulē un uzsver Kristus atnākšanas eshatoloģisko būtību, kuru īpaši izteiks Adventa laiks. Apliecinot Jēzu Kristu kā pasaules Karali un Kungu nozīmē atzīt, ka cilvēks savu brīvību pakļauj nevis kādai zemes varai, bet vienīgi Dievam. Baznīca tic un māca, ka visas cilvēces vēstures atslēga, centrs un mērķis rodams tās Kungā un Mācītājā - Jēzū Kristū.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mans Gans, apžēlojies par mums.

Kristu, Vispasaules Karalis, apžēlojies par mums.

Kungs, Mans Cietoksnis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ech 34, 11-12.15-17)

Pirmais lasījums mums stāsta, ka Dievs sola savai tautai, ka Pats to ganīs, Pats tiesās, rūpēsies, meklēs un atradīs, labos un sodīs.

Psalms 23 (22)

II lasījums (1 Kor 15, 20-26.28)

Kristus augšāmcelšanās – jaunās augšāmceltas cilvēces sākums; tieši tāpēc apustulis Pāvels Viņu nosauc par pirmo no mirušajiem. Kristiešu savienojums ar Kristu ir līdzīgs noslēpumainai saknei starp visiem cilvēkiem un Ādamu; visi mēs sagrēkojam Ādamā, un tāpēc nāve valda pār visiem cilvēkiem. Ādams – pirmais no cilvēkiem, kas nomira, un atklāja nāves laikmetu; Jēzus – pirmais no cilvēkiem, Kas augšāmcēlies un atklāja augšāmcelšanas laikmetu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 31-46)

Šīs fragments mūs aicina palīdzēt visiem cilvēkiem, it īpaši nabagiem. Jo tie, kuri to dara, saņems īpašu dāvanu, kad Jēzus atnāks otrreiz visā Savā godībā. Bet tie, kas apvainoja nabagus, tik sodīti.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans dievišķais Pestītāj! Lai ir slavēta Tava bezgalīgā mīlestība, kura dēļ Tu iedibināji šo brīnišķīgo sakramentu, lai tajā mēs drīkstētu vienoties ar Dievu! Ar prieku es sveicienu Tevi, kas esi nācis, lai mājotu manā dvēselē. Pazemībā es krītu ceļos Tavā priekšā, atdodams Tev godu, jo Tu esi atnācis pie manis ar visu savu dievišķo varenību un svētumu un sniedz man visu savu žēlastību bagātību. Kungs, lai šajā svētajā brīdī es aizmirstu par visu pasaulīgo, lai es mierā atpūšos pie Tavas Sirds un smu laimīgs Tavā klātbūtnē. Es piederu Tev un vēlos Tev piederēt vienmēr.

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomājiet, kāda ir jūsu attieksme pret nabagiem, vai jūs kaut vienu reizi palīdzējāt viņiem. Ja jūsu atbilde ir negatīva, steidzieties to izdarīt!

2017. gada 30. novembris - sv. apustulis Andrejs, svētki

Vadlīnija: Sekojiet Kristum un sludiniet Dieva godu, lai jūs dzird visas tautas.

Ievads: Svētais apustulis Andrejs, svētā apustuļa Pētera brālis, pirms sekošanas Jēzum bija svētā Jāņa Kristītāja māceklis. Viņš bija pirmais no nākamajiem Kristus apustuļiem, kas satika Jēzu Jordānas krastā un paklausīja aicinājumam sekot. Pēc tam Andrejs atveda pie Jēzus arī savu brāli. Svēto Andreju godina kā slāvu tautu apustuli. Viņš mira krusta nāvē Patrā, tur viņu arī apglabāja, bet vēlāk pārveda uz Konstantinopoli.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, visaugstais Debesīs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Aizstāvis, apžēlojies par mums.

Kungs, apustuļu apgaismotājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Rom 10, 9-18)

Pirmajā lasījumā mēs esam aicināti sniegt katram Labo Vēsti, atceroties, ka cilvēks ir brīvs savā izvēlē, pieņemt to vai nepieņemt, un negaidīt ātrus un redzamus sava darba augļus.

Psalms 19

II lasījums (Rom 10, 9-18)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels aicina sludināt par Jēzu Kristu un ar sirdi ticēt, ka Dievs Viņu augšāmcela no miroņiem. Kas to darīs, tiks pestīts.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 4, 18-22)

Vai jūs kaut kad iedomājaties, kāpēc Sīmanis, Andrejs, Jēkabs un Jānis tik nekavējoties reaģē uz Jēzus aicinājumu? Kas piespiež viņus to darīt? Kāpēc mēs neredzam šaubas, pārdomas, runas? Jēzus aicina viņus, un uz Viņa aicinājumu atteikties nav iespējami. Viņa balss ir tik stipra, Viņa personība ir tik pievilcīga, ka šaubīties par Viņa vārdu patiesību un Viņa klātbūtnē, vienkārši nesanāk. Aicinot 12 apustuļus, Jēzus iekļauj viņus Savā dzīvē, Savā kalpojumā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Kungs un mans Dievs! Tu redzi manas vajadzības un manus neskaitāmos trūkumus. Apžēlojies par mani un piedod manas vainas! Tavas svētās Asinis, kas par daudziem izlietas grēku piedošanai, lai nes žēlastības arī manai dvēselei. Tu, kas valdi un uzturi visu pasauli, uzlūko savu ļaužu vajadzības un ļauj viņiem cerēt uz Tavu palīdzību. Svētī viņu darbus un vadi viņu soļus pa taisniem ceļiem Tavam lielākam godam un slavai.

Mises noslēgums un vadlīnija

Sludiniet ar saviem vārdiem, sirdi un labiem darbiem par Jēzu Kristu!