2013. gada 20. oktobris - Parastā liturģiskā laika 29. svētdiena, Psaltērija I nedēļa

Vadlīnija: Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Kunga, kas radījis debesis un zemi. (Ps 121. 1-2)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt neatlaidīgiem savās lūgšanās, turpināt savu kristieša kalpojumu un attīstību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mūsu sargs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir mūsu pazemīgas dvēseles mierinātājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir dvēseļu sargs, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 17, 8-13)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Dievs turpina garīgi audzināt Savu tautu, gatavojot tos, lai viņi pieņemtu baušļus un ieietu Derībā.

Psalms 121 (120)

II lasījums (2 Tim 3, 14- 4, 2)

Apustulis Pāvels aicina mūs turpināt savu kristieša kalpojumu un par palīdzību piedāvā Svētos Rakstus. Pāvelam Svētie Raksti – garīgais kompass, kas palīdz uzticīgajiem orientēties ceļā, kas ved uz Valstību, lai nenomaldītos šajā ceļā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 18, 1-8)

Cilvēkam, kad viņam kaut ko vajag, pastāvīgi prasa to, lai būtu laimīgs. Un Kungs, liekas, mudina mūs neatlaidīgi aicināt Viņu uz palīdzību. Un Viņš, dodot mums to, kas ir labs, nekad nedos mums to, kas ir ļauns. Jo Viņš ir nepielūdzams. Viņš ir veselais, Viņš ir neuzpērkams. Šīs Viņa īpašības ir aprakstāmas Gudrības grāmatā: „…visspēcīgākais Tavs vārds ir kā bargs cīnītājs. Tas nes asu zobenu”.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Iemāci mani, Kungs, izprast cerību un nekad nepadotos izmisumam, prast cerēt un nezaudēt modrumu, pieņemt ar labvēlību, dāvāt ar mīlestību, būt blakus ar dzīvojošiem trūkumā. Iemāci man dāvāt klātbūtni, uz ko var paļauties, dāvāt draudzību, kas mierina un bagātina, kopā ar Tevi un Tevī sludināt par pilnīgo pasaules prieku – par Tavu pasauli, Kungs, manā dvēselē. Iemāci vienmēr meklēt Tavu gribu un būt atklātam cita vajadzībām. (Andrē Devoss)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien Dievam izsakiet savu pateicības lūgšanu!