Parastā liturģiskā laika 14. svētdiena, Psaltērija XIV nedēļa

Vadlīnija: Apžēlojies par mums, Kungs, apžēlojies par mums, jo mēs esam nicināti pārlieku! Mūsu dvēsele ir pārsātināta ar vieglprātīgo nievājumiem un lepno nicinājumiem. (Ps 123, 3-4)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva svētuma prieku, lai atbrīvotos no grēkiem, lai iemantotu Debesu Valstību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Izraēļa Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Mans Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, svētuma avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ech 2, 2-5)

Pravietis Ecēhiēls dzird Dieva balsi, kas aicina viņu iet un sludināt Izraēlai savu Vārdu. Kungs saka pravietim: „Ej un saki viņiem, klausīsies viņi vai neklausīs.” Nav svarīgi, vai Izraēļa dēli pieņems pravieša ziņu. Dievs sūta Savus strādniekus neatkarīgi no tā, vai mēs klausīsim viņus, vai neklausīsim. Vienalga, kas notiek, šim vārdam jātiek pasludinātam Dieva uzticības dēļ, un, lai mums būtu iespēja to sadzirdēt. Cilvēki dažreiz sūdzas uz Kungu, sakot; „ak, kā zināt!” Ja mēs zinātu, ko grib no mums Dievs, ja mēs redzētu, ko mēs īstenībā darām… Kungs noraida šīs apsūdzība, tāpēc viss, kas mums jāzina pestīšanai, mums ir teikts.

Psalms 123

II lasījums (2 Kor 12, 7-10)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina nebaidīties no savām vājībām. Cilvēka nozīmība un spēks slēpjas faktā nemeklēt savu cēlumu, bet dot vietu Dieva spēkam. Tam ir svarīgi piekrist, būt vājam – Dieva un Viņa spēka dēļ. Un jāpiekrīt, ka viss, ko tu darīsi, ne tu izdarīsi, bet Dievs. Tā būs Dieva nopelns. Un tā tu kļūsi par Viņa dzīves un Viņa darba dalībnieku.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 6, 1-6)

Cilvēkam ir raksturīgs turēties pie tās patiesības, kas viņam jau zināma. Viņš jūt drošību kopā ar Dievu, no Kura zini, ko gaidīt. Šie acu aizsegi slēpj no mums īsto Dieva Vaigu, atņem mums tos brīnumus, kurus Viņš ir sagatavojis mums. Jēzus pieprasa no mums drošsirdību, lai mēs pieņemtu Viņu sevī. Un, ja mēs riskējam palikt bez stabila pamata – mūsu spriedumiem un zināšanām par Viņu, mums būs iespēja pa īstam satikties ar Viņu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es vienkārši vēlos mīlēt Tevi, Kungs. Es vēlos Tevis dēļ pazaudēt laiku, tik vērtīgu laiku. Es vēlos Tev to uzdāvināt tik dāsni, pilnīgi nozaudēt, neskaitot to. Mana lūgšana ir tik pieticīga, tā nav kaut kāds krāšņs, grezns zieds, bet tā ir tik vienkārša kā margrietiņa. Bet es nemeklēju slavas, lai mani sauktu par lūgšanas cilvēku; es meklēju prieku Tevi mīlēt, mīlēt kā nabags. Es pavadīju nedēļas, mēnešus kā tuksnesis. Un nebija tajās laika lūgšanai. Bet es to pārvarēju Tavas mīlestības dēļ.

Mises noslēgums un vadlīnija

Klausieties Dieva balsi savā sirdī, pasakiet Dievam „Jā” un mēģiniet izmainīt savu dzīvi!