Vadlīnija: Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!

Ievads: Šodien mēs svinam Kristus Lieldienu noslēpuma piepildīšanās svētkus. Vasarsvētkos Baznīcai tika dāvāts Svētais Gars – Baznīcas vienotības, mīlestības un svētuma Avots. Vasarsvētku notikumā tika atklāts kristietības dziļākais noslēpums – tas, ka Dievs atklāj sevi un dāvā savu dievišķo dabu nevis šīs pasaules gudrajiem un prātīgajiem, bet gan vājiem, pazemīgiem, pat bailīgiem cilvēkiem. Ne jau mēs paši sevi spējam glābt un pārveidot, to var izdarīt vienīgi Dievs, ja mēs atveramies, ļaujam Viņam darboties un paši līdzdarbojamies.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Valdnieks pār visu zemi, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi mūsu Ceļš un Dzīvība, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi gudrības un prāta devējs, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Ap 2, 1-11)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par to, ka Svētais Gars piepildīja apustuļus tad, kad viņi visi bija kopā, bet ne atsevišķi, bet galvenais bija vienā prātā. Šie svētki parādā mums vienotības ceļu, saglabājot katra cilvēka identitāti, pie kuras Kungs vēršas.

Svētā Gara nosūtīšanas brīnums notiek ar visām tradicionālajām ārējām teofānijas pazīmēm: troksnis, vējš, uguns … Nepamanāmas iekšējas izmaiņas, kas notiek apustuļu dvēselēs, bet tieši ar šo momentu radās Baznīca – neredzama Dieva klātbūtne pārveidotās cilvēku sirdīs, kuri jūt un apzinās savu vienotību viens ar otru.

Psalms 104

 

II lasījums (1 Kor 12, 3b-7. 12-13)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels runā par daudzām svarīgām lietām, bet droši vien par būtiskāko – tas ir viņa vārdi par to, ka neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā. Apustulis runā par dažādām dāvanām, kalpošanām un spēkiem, bet galvenais ir viens pats Kungs. Ticība Jēzum Kristum – nekādā gadījumā nav cilvēka stāvoklis, bet viņa dzīves pozīcija, kura ir izvēlēta tikai brīvi. Un tieši tādā ticība ir galvenā Svētā Gara dāvana, kura ļauj kristietību atšķirt no visā pārējā.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 19-23)

Šodienas Evaņģēlija fragments mums vēlreiz atgādina par mūsu uzdevumu šajā pasaulē, kuru dot mums Jēzus Kristus. Viņš piedāvā mums pieņemt Svēto Garu un sūta mūs sludināt pa visu pasauli.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Cik Tu esi varens, ak, Kungs, un Tavs spožums ir varens. Tu – viss, un viss ir Tev pa spēkam. Pildīts ar bezgalīgo dzīvi, Tev nekā nepietrūkst un atdusēsies mūžīgajā brīvībā. Bet Tava vara – tā ir ne tikai vara, bet arī patiesība un taisnība. Un Tavs varenums – ne tikai piespiešana, bet arī šķīstība un labums. Un Tava esamība – ne tikai īstenība, bet arī svētā jēga.

Tu tik esi patiess, cik eksistējošs, tik esi taisnīgs, cik varens, tik esi labs, cik spēcīgs, un Tava īstenība, ak, Kungs, kuras priekšā mūsu īstenība izgaist, pilnīgi vienota ar Tavu svētumu. Jo Tu patiesībā „Kungs Dievs, Radītājs, kas ir un bija ” un patiesībā „esi cienīgs uzslavas, un goda, un varas”.

Iemāci mani, kā sasniegt Tava varenuma noslēpumu. Dāvā saprast to, ar ko piepildās mana būtība, kad es noliecos Tava priekšā. Tā kā man tas ir atklāts, es esmu patiesībā. Tā kā es šo daru, esmu svēts. Tava priekšā godbijībā, mūžīgais Dievs, es atrodu patvērumu; un mana dzīve apjukt viltū un maldos, ja es aizmirstu par šo. Dāvini man, ak, Kungs, Tavas visvarenības prieku. Kad mēs ņemam dalību tajā, mēs esam bagāti. „Mēs Tevi slavējam, teicam un pielūdzam, mēs Tevi cildinām un Tev pateicamies, Tavas varenas slavas dēļ, ” tā mūs māca teikt Baznīca, „sūti mums žēlastību, lai mēs šo darītu ar sirds prieku.” Āmen. (no Romāno Gvardīni)

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūgsim Svēto Garu, lai Viņš piepildītu mūs ar Savu žēlastību un savām dāvanām.