Liturģija 2016

Liturģija jūlijam 2016

2016. gada 3. jūlijs

Parastā liturģiskā laika 14. svētdiena, Psaltērija XIV nedēļa

Vadlīnija: Nāciet un raugiet Dieva darbus, kas ir tik liels Savā varā, valdīdams pār cilvēku bērniem!

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina atbrīvoties no grēkiem, lai mēs pazītu mūžīgo dzīvi un līksmību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas valda mūžīgi Savā spēkā, apžēlojies par mums.

Kristu, kas aicināji apustuļus sludināt par Dieva Valstību, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir mīlestības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 66, 10-14)

Šodienas lasījums ir veltīts Dieva Valstībai. Mātes mīlestība – visaugstākā pasaules pieķeršana. Viens dzejnieks teica, ka viņš „tikai viens visā pasaulē redzēja svētas patiesas asaras, tās bija nabagas mātes asaras”. Lūk, ar šo dziļo, stipro un svēto mīlestību Kungs salīdzina Savas attiecības pret uzticīgo Izraēli.

Psalms 66

II lasījums (Gal 6, 14-18)

Apustulis Pāvils dalās ar zināšanām, ka Dievs nomira par mums. Apustulis nes mums šo vēsti: „Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne gudriem vārdiem, lai Kristus krusts nepaliktu bez satura. Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.”

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (10, 1-12.17-20)

Jēzus pieprasa no Saviem apustuļiem, lai viņi liecinātu par galveno visiem, kas gatavs klausīties. Viņš vispār aicina viņus nedalīt uz ”saviem” un „svešiem”, neizvēlēties mājas, kur viņiem palikt, atnākot uz svešo pilsētu, bet izmantot katra viesmīlību, kas būs gatavs dalīties ar viņiem ar patvērumu. Tāpat dalīties ar katru ar dzīvo liecību par Valstību, dziedināt visus, kam būs vajadzīga dziedināšana.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Esi ar mani, Kungs, jo man vajag, lai Tu būtu blakus, lai es neaizmirstu Tevi. Tu zini, ka es viegli atstāju Tevi.

Esi ar mani, Kungs, jo esmu vājš un man vajadzīgs tavs spēks, lai es nekristu tik bieži.

Esi ar mani, Kungs, jo Tu – mana dzīvība, un bez Tevis man nav degsmes.

Esi ar mani, Kungs, jo Tu – mana gaisma un bez Tevis esmu tumsā.

Esi ar mani, Kungs, un radi man Tavu gribu.

Esi ar mani, Kungs, lai es dzirdētu Tavu balsi un sekot Tev.

Esi ar mani, Kungs, jo es vēlos stiprāk mīlēt Tevi un vienmēr būt kopā ar Tevi.

Esi ar mani, Kungs, ja Tu gribi, lai es paliktu uzticīgs Tev.

Esi ar mani, Kungs, jo mana dvēsele ir nabadzīga, lai tā kļūtu Tev par mierinājuma vietu, Mīlestības ligzdu.

Esi ar mani, Kungs, jo diena nāk uz beigām, dzīve beidzas, nāve, tiesa un mūžība tuvojas. Man vajag spēku, lai neapstātos uz ceļa un tam man esi vajadzīgs Tu. Kļūst par vēlu, tuvinās nāve, es baidos no tumsas, kārdinājumiem, sausuma, krusta, skumjam. Ak, kā Tu man esi vajadzīgs, mans Jēzu, šajā izraidīšanas naktī. (sv.Padre Pio)

Mises noslēgums un vadlīnija

Izvēlies, vai sekosi Kristum, vai paliksi tumsā!

2016. gada 10. jūlijs

Parastā liturģiskā laika 15. svētdiena, Psaltērija XV nedēļa

Vadlīnija: Ak, Dievs, uzklausi mani Savā lielajā žēlastībā, Savā uzticīgajā palīdzībā!

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina meklēt Kunga patiesības gaismu, lūgties par pazudušiem, lai tie atgrieztos uz taisnīgo ceļu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas devis mums baušļus, apžēlojies par mums.

Kristu, kas aicināji mīlēt visus, apžēlojies par mums.

Kungs, kas dāvā mums žēlastību, apžēlojies par mums.

I lasījums (5 Moz 30, 10-14)

Bībeles bauslis ir tuvu mums – tuvāk nekā āda, - mutē un sirdī. Par šo arī saka šis fragments: nesaki, ka tas neskar tevi, runa ir par tavu sirdi, par tavu dzīvi. Tādā veidā Dieva Vārds kļūst mums par vistuvāko vārdu.

Psalms 69

II lasījums (Kol 1, 15-20)

Otrajā lasījumā Pāvils apstiprina, ka Jēzū Kristū ir visa Dieva atklāšana pasaulei pilnība, ka visu pasauli radīja Viņš un Viņam, ka caur Viņu savienojas Dieva pasaule un radību pasaule, Dievs un cilvēks.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (10, 25-37)

Kungs saka, ka tuvākais ir tas, kam šeit un tagad ir vajadzīga tava palīdzība. Bieži cilvēki svešus cilvēkus sauc par saviem tuvākajiem, bet savas ģimenes locekļus, kas nepieņem viņu ticību, uzskata par ienaidniekiem, ņemot par pamatu vārdus: „Cilvēka ienaidnieki-viņa ģimenes locekļi.” Bet patiesībā tie, kas nepieņem mūsu ticību, ir visīstākie mūsu tuvākie, jo tiem ir vajadzīga mūsu palīdzība, kā jebkuram neticīgam ir vajadzīga ticīga palīdzība. Un kurš viņiem palīdzēs, ja ne mēs?

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Māci mani, Kungs, izprast cerību un nekad nepadoties izmisumam, dāvā man prasmi cerēt un nezaudēt spirgtumu, pieņemt ar dievbijību, dāvāt ar mīlestību, būt blakus ar tiem, kam ir vajadzīga palīdzība. Māci mani dāvāt klātbūtni, uz kuru var paļauties, dāvāt draudzību, kas mierina un bagātina, kopā ar Tevi un Tevī liecināt par pasaules pilnīgo prieku – par Tavu pasauli, Kungs, savā dvēselē. Iemāci vienmēr meklēt Tavu gribu un būt atvertam citu vajadzībām. (Andrē Devoss)

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomā, kas ir tavs vistuvākais cilvēks! Šodien lūdzies par viņu!

2016. gada 17. jūlijs

Parastā liturģiskā laika 16. svētdiena, Psaltērija XVI nedēļa

Vadlīnija: Kungs, Tavā mājoklī mājo un dzīvo Tavā svētajā kalnā tie, kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt vienmēr modriem, nekrist kārdinājumā un ievērot Dieva baušļus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir taisnīgs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas cieta mūsu dēļ, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir spēku avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 18, 1-10)

Šodien mēs lasām par trim viesiem Ābrahama ciemos. Šīs ir svarīgs Vecās Derības teksts, ilustrēta dogma par Vissvētāko Trīsvienību. Viss šeit ir savāds: viņi ir trīs, bet saka viens, un runājot ar to, Ābrahams, runa ar Dievu.

Psalms 15

II lasījums (Kol 1, 24-28)

Šīsdienas fragmentā apustulis saka par to, ka viņš priecājas ciešanas laikā. Šie vārdi ir kā brīnumaina liecība mums, kam ciešanas, pat ne stipras, apspiež un ievelk skumjās. Apustulis saka, Kristus Miesa, Baznīca, veidojas uz Kristus ciešanām, Viņa Asinīm, kas tika izlietas uz Krusts. Bez Kristus Ciešanām Baznīca nebūtu dzīva, Dieva godības noslēpums netiktu atklāts cilvēkiem. Un tāpēc, piedaloties šajās Kunga ciešanās, apustulis savās saitēs visu laiku atrod Viņu. Lūk, šis ir noslēpumains cilvēku ciešanu pārveidošanās ceļš, kuru atrada Pāvils pēc Dieva žēlsirdības: atdot savu dzīvi un savas ciešanas Dievam un satikt Krustā sisto Kungu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (10, 38-42)

Cik ir iemeslu, lai dalītu cilvēkus! Svētais Lūkas runa par divām māsām, Martu un Mariju, kas pieņiem kristu savā mājā. Kristus mīl viņus abus, viņi ir dārgi Viņam. Bet pat starp viņiem ir dalījums, un Jēzum nācās iejaukties, lai samierinātu viņus. Tikai Kristus dāvā cilvēkiem vienotību.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, dari tā, lai katrs, kas patiešām meklē Tevi, neapstātos, neatradot Tevi. Kungs, Tu atrod mūs, lai mēs atrastu Tevi, ej mums uz priekšu, lai mēs ietu pie Tevis, jo mums nepalīdzēs ne degsme, ne steiga, bet tikai Tava žēlsirdība. Tu pirmais iedvesmo, un būs mums ticība, stiprini mūs, un būs mums cerība, iededzini Savas uguns liesmu, un būs mums mīlestība! Lai viss, kas mums ir, lai ir Tavs! Jo Tevī ir mūsu dzīvība, mūsu ceļš, mēs paši (Gijoms de Sentjerī)

Mises noslēgums un vadlīnija

Palūdzies par neticīgiem cilvēkiem, it īpaši, kurus tu satiek katru dienu, lai Dievs dāvātu viņiem Savu žēlastību un žēlsirdību!

2016. gada 24. jūlijs

Parastā liturģiskā laika 17. svētdiena, Psaltērija XVII nedēļa

Vadlīnija: Kad man jāstaigā zem ciešanu spaida, Tu uzturi manu dzīvību; Tava labā roka man palīdz un palīdzēs. (Ps 138, 7)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina ne tikai izmantot pārejošus labumus, bet arī vērsties pēc mūžīgiem labumiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir dižens, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir lūgšanas mācītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir pazemības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 18, 20-32)

Pirmajā lasījumā mēs redzam Ābrahamu, kas sarunājās a viesiem, bet tajā paša brīža saprata, ka runā ar Pašu Dievu. Un šī saruna pārtop par lūgšanu. Vai šī lūgšana sasniedz savu mērķi? Ja mērķis bija aizstāvēt Sodāmu un Gomoru, tad – nē! Bet ja mērķis bija padziļināt attiecības ar Dievu, izprast Viņa Gribu, iedziļināties Viņa žēlsirdības dziļumos, tad – jā, tāds mērķis ir sasniegts!

Psalms 138

II lasījums (Kol 2, 12-14)

Cilvēks kristības ūdenī tiek apglabāts kā Kristus un vecais cilvēks Viņā nomirst. Bet tas ir maz: šeit pat kristietis augšāmcēlās kopā ar Kristu jaunai dzīvei. Šī augšāmcelšana cilvēkā notiek viņa ticības uz Dieva visspēcību spēka dēļ, kas atklājas Paša Kristus Augšāmcelšanās.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (11, 1-13)

Kungs aicina vērsties pie Viņa Debess Tēva ar godbijību un lūgt Viņas gribas un nodoma par pasauli izpildīšanu. Viņš tāpat piedāvā ļoti īsu lūgumu par ikdienišķām dzīves vajadzībām, lūgumu par piedošanu, prasmi piedot un aizsargāt no ļauna. Un tālāk Viņš savā paskaidrojuma mācekļiem runa tikai par neatlaidību un pazemību lūgšanā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, viss ļaunums iziet no mīlestības trūkuma. No nespējas mīlēt. No cietsirdīgas sirds, kas neprot pieņemt mīlestību. Kungs, atgādini man vienmēr: Tava mīlestība ir pieejama vienmēr. Tās avots ir neizsmeļams. Dāvā man ticēt ar jauno spēku – Tu mīli mani no mūžības. Vēl nekā nebija, bet Tava, Kungs, mīlestība jau ielika mani Tavā Vissvētajā Sirdī. Tikai viens grēks kārdina mani iziet no tavas mīlestības. Dāvā man pazemību nekrist zem ļaunuma kārdinājuma, bet vienmēr saukt pēc Tavas palīdzības. Tagad un vienmēr – vēlos es būt mīlestībā. Saņemt, pārdzīvot un dāvāt.

Mises noslēgums un vadlīnija

Uzraksti savu pateicības lūgšanu Dievam!

2016. gada 25. jūlijs

Apustulis svētais Jēkabs, svētki

Vadlīnija: Tas Kungs lielas lietas viņu vidū ir darījis! (Ps 126, 2)

Ievads: Šodien mēs svinam sv. Jēkaba, apustuļa, svētkus. Svētais Jēkabs, svētā Jāņa Evaņģēlista brālis, Zebedeja un Salomes dēls un Kunga Kristus radinieks, tika saukts par Lielo, lai viņu atšķirtu no otra apustuļa ar tādu pašu vārdu. 31. gadā svētais Jēkabs bija klāt, kopā ar svēto Jāni un svēto Pēteri, pie svētā Pētera sievas mātes izdziedināšanas un pie Jaira meitiņas uzmodināšanas no miroņiem. Tanī pašā gadā Jēzus veidoja savu apustuļu kolēģiju, kurā Viņš uzņēma Jēkabu un viņa brāli Jāni. Viņš tos nosauca par pērkondēliem; laikam viņu dedzīgās darbības dēļ. Kopā ar Pēteri, viņiem bija ļauts būt par lieciniekiem Kristus apskaidrošanās brīdī Tabora kalnā un vēlāk Viņa ciešanu stundās Olīvu dārzā. Šīsdienas liturģija mūs aicina smelt spēku viņā sludināšanā un gūt atbalstu viņā aizstāvībā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi darījis lielas lietas, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu atdevi savu dzīvi par mums, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu stiprini mūs, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Kor 4, 7-15)

Šajā lasījumā tiek runāts ne tikai par kristiešu ceļa briesmām, bet arī par ciešanām un nāvi, turklāt bez kārtējā atalgojuma. Jo tam vienīgais motīvs ir, «lai arī Jēzus dzīvība parādītos», bet Dieva Dēls neatnāca, lai Viņam kalpotu, bet lai kalpotu citiem un atdot Savu dvēseli, lai atpestītu daudzus. Cik tālu no tā mūsu parastie priekšstati par cilvēka aicinājumu, par to realizāciju šajā dzīvē, par slavu.

Psalms 126

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (20, 20-28)

Šajā fragmentā Kristus uzdod jautājumu saviem mācekļiem, vai viņi ir gatavi izdzert to pašu biķeri, ko izdzēra Viņš, brīdinot viņus tieši par krusta ciešanām un jauta par gatavību dalīt šīs ciešanas kopā ar Viņu. Viņi atbildēja, ka var, bet diez vai viņi saprata tajā brīdī, kam viņi piekrita. Bet ar laiku viņi bija gatavi un viņa vārdi kļuva patiesi. Viņš atklāj, ka Pats atnāca šajā pasaulē, lai kalpotu citiem, un mums arī jākalpo citiem cilvēkiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, mans Jēzu, dāvā man gudrību, dāvā man lielu pratu, kas būs apgaismota ar tavu gaismu, tikai tam, lai es Tevi, Kungs, labāk pazītu, jo labāk es Tevi pazīstu, jo karstāk Tevi mīlētu, ak, vienīgais manas mīlestības Objekts. Tevī slīkst mana dvēsele, Tevī izšķist mana sirds. Es neprotu mīlēt pus spēka – es mīlu ar visu savas dvēseles spēku un ar visu savas sirds dedzību. Ak, Kungs, Tu Pats iededzināji manu mīlestību pret Tevi, Tevī iegremdējās mana sirds uz mūžīgiem laikiem. (sv.Faustīna)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien kalpo citiem cilvēkiem, palīdzi tuviniekiem un draugiem!

2016. gada 31. jūlijs

Parastā liturģiskā laika 18. svētdiena, Psaltērija XVIII nedēļa

Vadlīnija: Dari redzamus Saviem kalpiem Savus darbus un liec saskatīt Savu godību viņu bērniem! (Ps 90, 16-17)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina padomāt, kas ir svarīgs mūsu dzīvē un aicimna attiekties no visa lieka, kas traucē mūsu attiecībām ar Dievu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mans patvērums, apžēlojies par mums.

Kristu, mans dzīves paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, dzīvības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sal mac 1, 2; 2, 21-23)

Šīsdienas fragmenta vārdi mums liekas drūmi. "Ak niecību niecība!" saka mācītājs. "Ak niecību niecība! Viss ir niecība!" Kāds labums atlec cilvēkam no viņa pūlēm, kurām viņš nododas zem saules? Ko nozīmē šodien šie vārdi? Vai mēs esam aicināti pamest visu, ko darām, jo cilvēkam nav nekāda labuma no viņa darbiem? Vai mēs šos vārdus varam ignorēt, jo Kungs neaicināja mūs uz neko nedarīšanu? Kungs aicina apstāties un padomāt. Padomāt par to, kas dzīvē ir svarīgs, bet kas – maznozīmīgs, par to, cik pūļu tiek iztērēts par velti un cik maz spēka, uzmanības un enerģijas tiek iztērēts svarīgākām lietām.

Psalms 90

II lasījums (Kol 3, 1-5.9-11)

Mūsu redzama dzīve, bioloģiskā dzīve risinās konkrētās pilsētas un valstīs. Bet nomiršot kopā ar Kristu, mēs ieguvām jauno dzīvi, mūžīgo dzīvi, kura mūžīgi pieder Dievam. Un apustulis Pāvils savā vēstulē Kolosiešiem raksta, ka pagaidām šī dzīve ir noslēpta Dievā, bet tā parādīsies savā pilnībā, kad Kristus nāks godībā. Kaut tā ir noslēpta, tā jau pastāv, un var pārveidot mūsu bioloģisko dzīvi šeit un tagad, ja mēs piekritīsim atmest visu mūsu cilvēcisko nemīlestību, visu, kas mūs šķir, un pieņemt galvenokārt Dieva Garu mūsu dzīvē, Garu, kas savieno visus jaunajā pasaulē, kur viss un visā ir Kristus.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (12, 13-21)

Evaņģēliju līdzība par neprātīgo bagātnieku liekas mums savāda un no sākuma nesaprazdama: vai ir slikti, ka cilvēks, kuram ir bagāta raža, uzcēla vēl vienu šķūņi, kur var salikt graudus? Droši vien bagātnieka kļūda nebija saistīta ar to, ka viņš uzcēla ēku un tur ielika maisus ar ražu, bet bija saistīta ar pārliecību par nākamo dienu, ka viņam ir krājums. Cilvēks domā vienu, bet viņam nolemts cits. Šī cilvēka galvenā kļūda, ir viņa grēks, ka viņš nomierinājās, sevi pārliecināja. Viņš nepadomāja, ka cilvēka darbs – tas ir tas, ko jāatdod citiem, pirmkārt, strādāt citiem. Ja mēs centīsimies savu darbu atdot cilvēkiem, tad mums būs normālā dzīvē, normālais dvēseles stāvoklis. Jo tā Kungs visu izdarīja, ka viss pasaulē saistīts ar savstarpējām saitēm.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es vienmēr vēlos būt kopā ar Tevi, Kungs, mana Mīlestība, mana Laime, mans Dievs! Piedod man, kad aizmirstos un aizraujos, un dzīvoju tā, it kā tevi nav. Tas ir mana trūcīguma un grēcīguma dēļ, piedod man. Bet ja Tu man atstāsi, es nomiršu, nomirs mana dvēsele. Esi žēlīgs man, nepamet mani, pat kad es pats atsakos no Tevis. Nepamet mani. Es esmu gatavs būt pēdējais, kuram Tu dāvā savu žēlsirdību, tikai esi kopā ar mani.

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomā par to, kas tavā dzīvē ir svarīgs!