Liturģija 2016

Liturģija septembrim 2016

2016. gada 3. septembris

Parastā liturģiskā laika 23. svētdiena, Psaltērija XXIII nedēļa

Vadlīnija: Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par Saviem kalpiem! (Ps 90, 13-14)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina ņemt krustu un sekot Kristum līdz galam, kā arī paļauties uz Dieva gribu un mēģināt to izpildīt dzīves laikā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi no mūžības uz mūžību, apžēlojies par mums.

Kristu, Labais Draugs, apžēlojies par mums.

Kungs, padomu avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 9, 13-18B)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par Dieva gribas pazīšanu. Lai to pazītu, Dievam Savu gribu mums jāatklāj. Liekas, ka tas ir vienkārši, atklāta – ņem un to izpildi, bet ir viena problēma. Kāpēc mēs nolēmām, pat ja Dieva griba mums ir atklāta, vai mēs to spējam izprast? Kungs mums saka: „Manas domas – nav jūsu domas, ne jūsu ceļi – Mani ceļi” (Jes 55,8). Lai atpazītu Viņa gribu, mums ir nepieciešami spējas, kas ir augstākās pār dabiskām, un tā ir Dieva dāvana.

Psalms 90 (89)

II lasījums (Flm 9-10.12-17)

Otrajā lasījumā mēs lasām, kā apustulis lūdz Filimanim pieņemt savu vergu kā brāli Kristū. Tas kalpos kā uzticīgs kalps gan kristietim, gan apustulim, kam viņš sniedza baudījumu ar savu ticību Kristum. Pāvels aicina to cilvēku pieņemt savu vergu kā pašu apustuli.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (14, 25-33)

Kristus, zinot visus mūsu vājības un grēkus, vienalga mūs pasauca, sekot Sev. Sekojot Viņam, kaut mums liekas, ka tas ir ļoti grūti, mēs nedrīkstam atgriezties atpakaļ. Mums jābūt gataviem iet līdz galam, nekur nepagrieztos. Kristus nevienu neatgrūž, bet Viņš iepriekš brīdina, lai nebūtu illuzīju. Mums nepietiks savu spēku, bet Viņš tos mums iedos. Viņš augstu liek mūs, blakus Sev. Un ja mēs būsim blakus Viņam, tad arī Viņš būs blakus katram no mums.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tu patiesais radītājs un šķīstības sargs, Jēzus Kristus, Vissvētākās Jaunavas Dēls! Tu esi Tas, Kas mudina cilvēkus uz aizliegšanām. Tu cerība un šķīsto vainags. Caur Marijas aizstāvību dāvā man dvēseles un miesas šķīstību! Vēlos mīlēt Tevi, Kungs, mans spēks, mans sargs, mana palīdzība. Mīļotais Jēzu, nedod man pārdomāt. Tu neguli, manas dvēseles sargs. Ak, mans Pestītājs, paliec kopā ar mani! Bez Tevis man nav nekā savēja, nav neviena labuma. Esi mana baka manā plašajā dzīves jūrā un esi mans mierinājums nāves brīdī, lai es atrastu pamatu Tevī, Labais manas dvēseles Draugs. Āmen. (Sv.Ģertrūda Lielā)

Mises noslēgums un vadlīnija

Sekojiet Kristum katru dienu, neskatoties uz grūtībām un pazemojumiem, ciešanām un slimībām!

2016. gada 8. septembris - Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena, svētki

Vadlīnija: Es ceru uz Tavu žēlastību, mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību! Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man tik daudz laba dara! (Ps 13, 6-7)

Ievads: Šodien mēs svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienu – atceramies viņas nākšanu pasaulē. Mums jābūt pateicīgiem Dievam par to.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Visaugstākais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Mūžīga Gaisma, apžēlojies par mums.

Kungs, Drosmes devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Rom 8, 28-30)

Pirmajā lasījumā apustulis Pāvels saka mums, ka Dievs tos, kurus Viņš iepriekš noteica, pēc tam aicina, attaisno un izslavē.

Psalms 13

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (1:1-16, 18-23)

Šodien mēs atceramies Jēzus cilts aprakstu un Jēzus piedzimšanas apstākļus. Ka Viņš glābs savu tautu no viņu grēkiem. Pateicoties ciltīm, mēs redzam, ka Dievs iekļaujas vienotībā ar visu cilvēci, iemiesojoties viena konkrētā tautā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, mēs pateicamies Tev, ka esi devis mums Māti Mariju. Ar viņas un visu svēto aizbildniecību, kuros Tu esi pagodināts, mēs lūdzam Tevi, atver mūsu sirdis savam Vārdam, lai mēs pazemībā spētu pieņemt Tavu mācību. Atļauj Vissvētajai Jaunavai Marijai, Tavai uzticīgajai kalponei, vest mūs ceļā uz pilnību. Dāvā mums Svēto Garu, lai mēs varētu pareizi novērtēt, kāda nozīme mūsu dzīvē ir svēto labajam piemēram. Dari mūs stiprus savā Garā, lai mums pietiktu spēka sekot svētajiem un kādu dienu nonākt pie Tevis un piebiedroties visu svēto pulkam un Jaunavai Marijai, svēto Karalienei. Amen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Vissvētākā Jaunava Marija esi mūsu paraugs, kā sekot savam aicinājumam. Esiet drosmīgi, sekojiet Kristum!

2016. gada 11. septembris

Parastā liturģiskā laika 24. svētdiena, Psaltērija XXIV nedēļa

Vadlīnija: Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! (Ps 51, 3-4)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina attīrīties no savām noziedzībām un grēkiem, un lūgt no Dieva patstāvīgu garu un pestīšanas prieku.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi žēlsirdīgais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Augšāmceltais, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir mīlestības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 32, 7-11.13-14)

Šodien mēs lasām par to, ka cilvēks Dieva priekšā un cilvēks cilvēku priekšā – tas ir bieži pilnīgi dažādi cilvēki. Mozus, redzot Dievu, sajūt Viņa varenību un žēlsirdību. Tauta izrādījās neuzticīga, bet Mozus runa ar To, Kas stiprāks pār jebkādu grēku. Ar To, kas soda ar žēlsirdību, ne pēc savas taisnības. Un Mozus lūdz Dievu būt žēlsirdīgam pret neuzticīgo tautu. Tādā stāvoklī, saņemot piedošanu paganu tautai, viņš noiet lejā un uzreiz viss mainās. Cietsirdīgs sods, akmens plākšņu iznicināšana – tādā veidā izpaužas viņa dusmas.

Psalms 51

II lasījums (1 Tim 1, 12-17)

Otrajā lasījumā Pāvils runa par savam pārveidošanām, viņš atzīst, ka bija kristiešu vajātājs, kas bija zināms arī pārējiem, kas pazina apustuli. Bet, Pāvels satika ar Augšāmcelto pa ceļam uz Damasku. Tās pārvērta visu nākamo apustuļa dzīvi. Pāvilam liecība par Dievu nozīmē, liecināt par savām tikšanām ar Kristu un par Valstības pieredzi, kas atklājās viņam šīs tikšanas laikā un vēlāk, viņa apustuliskā kalpojuma laikā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (15, 1-32)

Šis fragments, līdzība par pazudušo dēlu, ar skaidro precizēti stāsta par mūsu dzīvi. Katru no mums Tēvs gaida kā Savu iemīļoto dēlu. Problēma ir tāda, ka mums bieži liekas, ka tas - cūka kūts, kurā mēs sevi iedzinām – vislabākā iespēja. Pēc sava naivuma mēs domājam, ka miers un skaistums, prieks un žēlsirdība – mūsu sasniegtas pasaules īpašības, bet mēli, cietsirdība, krāpšana un ienaids – laika nejaušās grūtības. Diemžēl viss ir otrādi. Ja izvēle starp dzīvību un nāvi, ļaunumu un labumu ir gandrīz saprotama, tad nav iespējams nedomāt par cilvēku mīlestību, kuru Visvarenais dāvā mums, neskatoties uz mūsu nodevībām. Jo tikai no Viņa nāk viss labais šajā dzīvē, un bez Viņa iejaukšanās mēs paliksim tukšā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Visvarenais Dievs, mūsu Tēvs! Tu radīji mūs, lai mēs godinātu Tevi, meklētu Tevi un cerētu tikt Debesīs pie Tevis. Slava Tev, Kungs, par ticības dāvanu! Slava Tev, Kungs, ka Tu dāvāji mums spēku turpināt ticības ceļu caur tumsu un pārbaudījumiem! Laimīgie tie, kas jau dzīvo Tavā pasaulē! Laimīgie tie, kas jau redz Tevi! Laimīgie tie, kuru sirdis vairāk nemoka skumjas un šaubas, tāpēc Tu tos apgaismoji. Kungs, dāvā man gudrību un drosmi turpināt ceļu, kuru Tu man dāvāji. Dāvā man spēku iet tur līdz galam. Bezgalīgi izlej savu žēlastību un piedošanu uz manām vājībām un kļūdām! Un šaubu un baiļu vietā ieliec savu gudrību un mieru. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien aiciniet Kristu savā dzīvē, prasiet izmainīt sevi un stiprināt jūs ticību kārdinājumos!

2016. gada 14. septembris - SVĒTĀ KRUSTA PAGODINĀŠANA, svētki

Vadlīnija: Mūsu Kunga Jēzus Kristu krusts ir mūsu glābšana, dzīve un augšāmcelšanās un caur kuru mēs esam pestīti un atbrīvoti.

Ievads: Šodien mēs svinam Svētā krusta paaugstināšanas svētkus, kurus kristieši atzīmē jau no pirmajiem gadsimtiem, atceroties pirmā kristīgā imperatora Konstantīna māti Helēnu, kura Jeruzalemē atrada krustu, pie kura tika pienaglots un mira mūsu Pestītājs un kuru viņa kopā ar visu tautu svinīgi pagodināja.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mūsu patvērums, apžēlojies par mums.

Kristu, kas atpestīji cilvēkus, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi dzīvības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (4 Moz 21, 4b-9)

Ir apbrīnojami, cik skaidri un labi Dievs mūs pazīst. Tādas zināšanu skaidrības par sevi nav nevienam cilvēkam. Un Kungs, protams, izmanto Savas zināšanas, lai palīdzētu mums atrast ceļu pie Viņa un ieraudzīt Viņa gaismu.

Psalms 78 (77)

II lasījums (Flp 2, 6-11)

Pirmajā lasījumā Pāvels runa par vislielāko brīnumu – Dievs, Radītājs, kļuva par cilvēku. Viņš, Kungs, ne tikai nodzīvoja kā parasts cilvēks, bet arī pieņēma nāvi – apkaunošu. Bet visspēcīgais Dievs pieņēma šo smago nāvi, jo grēks ir ļoti smags un šausmīgs, ka atpestīšana ir iespējama ar tik dārgo cenu. It īpaši tāpēc Viņš piekrita uz tik šausmīgām sāpēm un apkaunojumu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 3, 13-17)

Šajā fragmentā Jēzus runa ar Nikodēmu. Un stāsta par savu uzdevumu šajā pasaulē. Ka Viņš neatnāca sodīt pasauli, bet lai caur Viņu tiktu pestīta un glābta pasaule.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, ļauj man sajust Tavas žēlsirdības mēru! Un dāvā žēlastību man to pārdzīvot! Neskaties uz maniem grēkiem, nepiemin kļūdas, piedod man, Kungs! Ļauj man pieņemt Tavas mīlestības mēru – virzīties pie mīlestības, kas nemeklē sev labumu, kas visam tic, uz visu cer un visu pārdzīvo. Kungs, godinu Tevi, jo Tu esi pats Mīlestība, kas nekad nebeidzas. Pat tad, kad pravietojumi beigsies... Kungs, ieliec mani savā mīlestībā! Māci man pieņemt to un atbildēt viņai – mīlestība uz mīlestību.

Mises noslēgums un vadlīnija

Ņem savu krustu! Strādā Dieva un cilvēku labā!

2016. gada 18. septembris

Parastā liturģiskā laika 25. svētdiena, Psaltērija XXV nedēļa

Vadlīnija: Viņš paceļ no pīšļiem un paaugstina nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem, lai nosēdinātu viņu blakus viņa tautas dižciltīgajiem. (Ps 113, 7-8)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina īstenot mūžīgo Dieva mīlestību un sasniegt Debesu Valstību, ka arī lūgties par tautas vadītājiem un priekšniekiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu laime, apžēlojies par mums.

Kristu, dzīves paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, mūsu cerība, apžēlojies par mums.

I lasījums (Am 8, 4-7)

„Un būs tā diena, saka Kungs...” Tā diena, Kunga diena – tā ir diena, kad Dievs iejaucas mūsu dzīvē. Visi mēs, kad saskaramies ar ļaunumu, netaisnību, vienmēr žēlojamies, kāpēc Dievs neiejaucas, nedara, lai visiem būtu labi. Bet Dievam nav divu standartu attiecībās ar cilvēkiem, un ja Viņš sāks „izskaidroties” ar tiem, kas dzīvo bez Viņa, tad tas skars mūs! Bet vienalga ir cerība: Dievs dāvā slāpes pēc Viņa vārda, un pravietis Āmoss apliecina, ka meklējot Dievu, vienmēr būsim dzīvi.

Psalms 113 (112)

II lasījums (1 Tim 2, 1-8)

Katru dienu lasot ziņas, mēs saprotam, cik ir svarīga lūgšana par citiem, par kuru raksta apustulis Pāvils. It īpaši – par „vadošiem”, par tiem, kas pieņem lēmumus, kas skar tautas likteni, un varbūt visu cilvēci. Un nevajag domāt, ka labas gribas politiķus nav un nevar būt. Evaņģēlija fragmentā arī tiek runāts par tādu „vadītāju”, kas mīl tautu, kuru Pats Jēzus liek par piemēru citiem. Ir arī citi piemēri pasaules vēsturē – svētie karaļi, cari, kņazi, prinči... No neseniem piemēriem – beļģu karalis Boduēns...

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (16, 1-13)

Šajā fragmentā tiek runāts, ka visu ko mēs saņemam, nav mūsu. Mūsu mērķis ir mūžīgas Dieva mīlestības īstenošana, tas ir, kalpošana viens otram. Ja mēs pareizi izmantojam (vadoties ar mīlestību) svešo bagātību, tad tā vietā saņemsim savu bagātību – tie augļi, kas izaug no tādām attiecībām – eksistēšana mīlestībā un Dieva gaismā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es vēlos, lai mana dvēsele pieder Tev, mans Dievs! Es vēlos, lai katrs vārds, ko es izteicu, būtu par Tavas Slavas dziesmu! Es vēlos, lai katra doma tiktu vērsta Tev, mans Prieks! Es vēlos, lai mans prāts strādātu tikai, lai pazītu Tevi, mana Laime! Es vēlos, lai man ir tikai vienas vēlēšanas – izdabāt Tev! Es vēlos, lai mana griba neeksistētu, jo Tava griba man ir Likums! Es vēlos, lai manī būtu visaptverošās mīlestības jūtas pret Tevi un Tavām radībām! Es vēlos, lai mans gars savienotos ar Tavu Svēto Garu un izšķīstu Tevī!

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūdzaties par mūsu tautas vadītājiem, lai Svētais Gars viņus apgaismo un vadītu pa pareizo ceļu, lai tie pieņemtu pareizus un tikumiskus likumus!

2016. gada 21. septembris - Apustulis svētais Matejs, svētki

Vadlīnija: Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. (Ps 19,8)

Ievads: Šodien mēs svinam apustuļa Mateja svētkus. Viņš ir viens no divpadsmit Kristus izvēlētajiem apustuļiem un viens no četru Evaņģēliju autoriem. Mateja Evaņģēlijā īpaši atklājas saistība starp Veco un Jauno Derību, viņš uzsver, ka Kristus ir Vecajā Derībā Dieva apsolītais un praviešu sludinātais Mesija. Matejs sludina Kristus mācību vispirms Palestīnā, tad Sīrijā un Etiopijā. Apustulis un evaņģēlists Matejs Etiopijā mirst mocekļa nāvē.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Visgudrākais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Vispacietīgākais Dievs, apžēlojies par mums.

Kungs, Mācītājs un Baznīcas aizstāvis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ef 4, 1-7. 11-13)

Apustulis Pāvils saka, ka katram no mums „ir dota žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis”. Kristus dāvanas mēra – ir Viņa dzīve, atdota par mums! Viņa dāvana – Viņš pats. Dāvanas cena – neierobežota. Neierobežota un dāvāta žēlastība katram. Katram. Mums patīk noņemt no sevis atbildību, citādi runājot, ka mums nav īpašu dāvanu, mēs esam pieticīgi… Bet Kungs jau iedeva katram – visu, žēlastību bez ierobežojuma! Un katram šī dāvana – ne tikai parasta dāvana, bet arī atbildība.

Psalms 19

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (9, 9-13)

Kad Jēzus pievērsās Matejam, tas nedomājot atstāja visu un sekoja Kristum. Acīmredzot šajā Pestītāja uzruna bija kaut kas tik spēcīgs, ka šim muitniekam nevajadzēja uzdot jautājumus, viņam uzreiz kļuva skaidrs, ko viņam jādara. Pat Matejs nešaubījās ne sekundi. Arī mums ir tādi momenti, kad mēs patiesi saprotam, ko no mums grib Dievs, kad mēs atpazīstam Viņa balsi, kas pievērsts tieši mums. Bet bieži mēs sākam šaubīties, it īpaši, ja Viņš grib no mums kaut ko negaidītu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Vismīļākais Dievs, palīdzi man visur izplatīt, kurp lai es neietu, Tavu smaržu. Pārpildi manu dvēseli ar Tavu Garu un Tavu dzīvību. Ienāc manā dzīvē, izmanto to tā, lai tā kļūtu tikai par Tavu atspulgu. Iespīd caur mani un esi manī tik daudz, lai katra man satikta dvēsele sajustu Tavu klātbūtni manā dvēselē, lai cilvēki paceltu acis un redzētu ne mani, bet tikai Tevi, ak, Kungs! Esi manī, lai es iespīdētu līdzīgi Tev, lai kļūtu par gaismu citiem. Un tad, ak, Kungs, viss spīdums būs Tavs, un nekas nebūs mans, un tas būsi Tu, kas apgaismos cilvēkus caur mani. Ļauj godāt Tevi, ielej Tavu gaismu uz visiem, kas ir apkārt man. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un centīsimies katru dienu atbildēt uz Dieva aicinājumu.

2016. gada 25. septembris

Parastā liturģiskā laika 26. svētdiena, Psaltērija XXVI nedēļa

Vadlīnija: Viņš nes tiesu tiem, kas varas darbus cieš, un dod maizi izsalkušiem. (Ps 146, 7)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina par visu pateikties Dievam, ko mēs saņemam no Viņa, un savas attiecības balstīt uz ticības.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas radījis debesis un zemi, apžēlojies par mums.

Kristu, Vienpiedzimušais Dēls, apžēlojies par mums.

Kungs, mūžīgais ķēniņš, apžēlojies par mums.

I lasījums (Am 6, 1A.4-7)

Pirmajā lasījumā tiek aprakstīta situācija, kas ir pazīstama katram ticīgam. Runa ir par cilvēkiem, kas, saņemot visu, kas ir, no Dieva, pavisam aizmirsa par Viņu. Viņiem liekas, ka visu saņēma pēc savām tiesībām, un neviens nevar to viņiem atņemt. Liekas, ka tā dzīvo visa pasaule. Lai saprastu, kā cilvēks atkarīgs no Dieva ikdienišķā dzīvē, jābūt dziļām un patstāvīgām attiecībām ar Kungu.

Psalms 146

II lasījums (1 Tim 6, 11-16)

Otrajā lasījumā apustulis saka par to, ka ticība, kuru dāvāja Kungs Jēzus, var būt par balstu, turoties aiz tās, var izpeldēt no elles un nāves dzelmes.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (16, 19-31)

Šajā fragmentā mēs lasām līdzību par bagāto un nabadzīgo. Šīs līdzības jēga ir bagātnieka lūgums par Ābrahama liecību, lai viņš aizietu pie viņa brāļiem un pastāstītu par to, kas viņu gaida pēc nāves. Ābrahams atbildes vietā, parāda viņam uz „Mozu un praviešiem”, t.i., uz Svētiem Rakstiem. Arī tagad pravietis mums parāda, ka tas, kas pilda likumus un uzklausa praviešu balsis, sapratīs visu. Ar to pietiek, lai iestātos uz patiesības ceļu, un aiziet līdz galam, un atrast ceļa beigās Kristu un Valstību.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Visvarenais, mūžīgais Kungs Dievs, Debesu Tēvs! Ielūkojies ar savu bezgalīgo Tavas žēlsirdības skatienu uz mūsu neveiksmēm un mūsu vajadzībām. Apžēlojies par visiem, kas tic Kristum, par kuriem Tavs Vienpiedzimušais Dēls, mūsu iemīļotais Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus, kas brīvprātīgi atdeva sevi grēcinieku rokās un izleja Savas Dārgas Asinis uz Svēta Krusta koka. Mēs tāpat lūdzam – kā Tu arī vēlies, lai mēs lūgtu, - par mūsu draugiem un ienaidniekiem, par veseliem un slimajiem, par visiem skumīgiem un nabadzīgiem kristiešiem, par dzīvajiem un mirušiem.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un atcerēsimies, ka mēs esam aicināti pildīt Dieva gribu katru dienu un katru sekundi savā dzīvē.

2016. gada 29. septembris - Svētie Mihaēls, Gabriēls un Rafēls, Erceņģeli, svētki.

Vadlīnija: Visi debesu eņģeli godiniet mūsu Kungu!

Ievads: Jaunajā Derībā eņģelis Gabriēls pasludina Jāņa Kristītāja un Jēzus dzimšanu, savukārt erceņģelis Miķelis ir attēlots kā debesu armijas vadonis, sātana uzvarētājs lielajā cīņā laiku beigās. Savukārt par eņģeli Rafaēlu mēs vairāk uzzinām no Tobija grāmatas, kur viņš parādās kā sargeņģelis tiem, kas ceļo. Tobija grāmatā eņģelis Rafaēls ceļo kopā ar jauno Tobiju, pasargājot zēnu no visām briesmām, kas var draudēt ceļā. Šodienas svētkos tiek godināti visi eņģeļi, kas ir Dieva vēstneši, atklāj Kunga gribu, izpilda Viņa pavēles, dzied un slavē Viņa godību un kam ir uzticēta kā atsevišķu cilvēku, ģimeņu, draudžu un diecēžu, tā arī visas Baznīcas aizsardzība.  Baznīca šajā dienā atgādina, ka eksistē ne tikai redzamā, materiālā, bet arī pārdabiskā pasaule un ka Dievs mums ir devis izcilus palīgus – eņģeļus, kas par mums aizlūdz.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, eņģeļu radītājs, apžēlojies par mums.

Kristu, eņģeļu prieks, apžēlojies par mums.

Kungs, prieka un miera gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Dan 7, 9-10. 13-14)

Pirmajā lasījumā pravietis Dāniēls stāsta mums savu redzējumu par Dieva Valstību un par Dieva Dēlu. Aprakstot, ka Viņš izskatās un kas Viņam kalpo.

Psalms 138

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (1, 47-51)

Šīs fragments ir ļoti vērtīgs, kā ļoti personisko attiecību ar Dievu, paraugs. Kas tur bija zem vīģu koka? Mēs nezinām, un tas ir svarīgi, jo tas ir saprotams tikai Natānaēlam un Dievam; Natānaēlam tas bija ļoti svarīgi. Šeit mums jāpievērš uzmanību tam, kad viņš sāka runāt ar Jēzu, viņš sāka ticēt. Šis vīģes koks ir atgriešanās simbols. Katram no mums ir savs vīģes koks, un mēs to lolojam un smeļam no tas garīgus spēkus. Bet svarīgs nav koks, bet saruna ar Dievu. Un šeit pirmais sāka runāt Kungs. Tas ir svarīgi. Mūsu lūgšana – tā ir atbilde uz Dieva aicinājumu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dieva eņģeļi, godiniet Kungu! Jā, svētie eņģeļi, un es pievienojos jums, kas saka Dievam, ka visu saņemat no Viņa. Ak, svētais eņģelis, varens sargs, kas rūpējās par svēto tautu, kuru priesterus tu veltī Dievam kā vīraka smaržu, - ak, svētais Mihaēls, lai esmu vienmēr spējīgs būt kopā ar Tevi, „Kurš ir kā Dievs”!

Ak, svētais Gabriēls, Tevi sauc „Dieva Spēks”, Tu paziņoji Marijai par drīzo Kunga atnākšanu, tāpat kā Daniēlam Tu paziņoji par Kunga atnākšanu nākotnē, - iedvesmo mūsos svēto nodomu – dzirdēt un pieņemt to, ko Tu pasludini.

Ak, svētais Rafaēls, Tavs vārds nozīmē „Dievs dziedina”. Dziedini manu dvēseli no akluma, kas vēl ir sliktāks, nekā svēta vīra Tobija redzes zaudēšana.

Svētie eņģeļi, jūs, kuri redz Dievu un kuriem Viņš pavēlēja glabāt mūs visos mūsu ceļos, noslēpiet mūsu vājumus ar jebkuru gādīgo palīdzību, kuru Dievs ielika jūsu rokās. Viņa izredzēto pestīšanas dēļ, jo Dievs jūs radīja kā garus, kas sarga viņus.

(Žaks Benins Bosje)

Mises noslēgums un vadlīnija

Pasaki Dievam „Paldies!” par radītiem eņģeļiem, kuri mūs sargā no ļaunuma un stiprina ciešanās!