Liturģija 2016

Liturģija oktobrim 2016

2016. gada 2. oktobris

Parastā liturģiskā laika 27. svētdiena, Psaltērija XXVII nedēļa

Vadlīnija: Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā, uzgavilēsim Viņam ar mūsu slavas dziesmām! (Ps 95, 2)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina pārdomāt par savu ticību un dāvanām, ko deva mums Dievs. Mēs esam aicināti atdzīvināt tos un izmantot savā kalpojumā ar cilvēkiem, nevis paslēpt un turēt tikai sev.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Radītājs, apžēlojies par mums.

Kristu, patiesā dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, ticības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Hab 1,2-3; 2, 2-4)

Ko atbild mums Dievs uz kliedzienu par taisnīgo pasauli un atmaksu? Vienmēr tāpat, kā pravietim Habakukam: ja dvēsele būs uzpūtīga – nenomierināsies, taisnais dzīvo savas ticības dēļ. Tad mēs lūdzam pavairot ticību mūsos, jo mēs ticam. Bet izrādās to, ko mēs uzskatām par ticību, Viņam nozīmē tikai nulle. Vienkāršie matemātikas likumi saka: reizini 0 uz 100, vienalga būs 0. Īstenībā mums jālūdz ticību, sevī jāizaudzē sinepju graudu. Tāda ticība kustina kalnus, izpildot Mīlestības baušļus.

Psalms 95 (94)

II lasījums (2 Tim 1, 6-8.13-14)

Mēs zinām, ka skopums – tas ir slikti. Tāpēc jāpiekrīt, ka ar Garu un Kunga dāvanām jādalās ar citiem. Ir zināms, ka Dievs dāvā cilvēkam dāvanas, lai ar tām kalpotu citiem (1 Kor 12, 28), tāpat ar spēkiem, tos Dievs dod tad, kad kaut ko svarīgo jāizdara. Dotas dāvanas jāatdzīvina. Apustulis Pāvels saka, ka nevajag baidīties izmantot šīs dāvanas un tos censties atdzīvināt. Vispār nevajag baidīties, jo bailes stindzina, jo vairāk – bailes pazaudēt pašu dāvanu. Ja kaut ko cieši turēt savās dūrēs, to nevarēs izmantot…

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (17, 5-10)

Šodien mēs lasām stāstu par noslēpumaino dialogu par ticību starp Kungu un Viņa mācekļiem. Tie lūdz „pavairot” viņu ticību vairākkārt nekā citiem cilvēkiem. Spriežot pēc Kristus atbildes, mācekļu lūgums skan līdzīgi lūgumam apsēsties blakus Viņam. Kungs saka, ka nav svarīgs ticības „daudzums”. Pat ticība kā sinepju graudiņš pārveido pasauli. Cilvēkam nav jāgaida balva par to, ko viņam jādara.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, svēti visus un glāb tos, kas ir tuvi Tavai Vissvētākajai Sirdij, Tavai Vissvētākajai Mātei, jo viņi ir nabagi, jo viņi ir slimi, jo tiem ir auksti un gribās ēst, jo viņi ar skumjām savas miesas atsaites nolemti, ar savas sirds rūgtām bēdām nolemti, ar dvēseles rūgtām skumjām nolemti; glāb visus, kas vēlās ticēt, vēlās lūgties, vēlās mīlēt … un tos, kas pavisam tālu no Tevis: grēciniekus, pagānus un Tavas Baznīcas ienaidniekus.

Mises noslēgums un vadlīnija

Padziļini savu ticību, šodien lasot Svētos Rakstus kaut vienu nodaļu!

2016. gada 9. oktobris

Parastā liturģiskā laika 28. svētdiena, Psaltērija XXVIII nedēļa

Vadlīnija: Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, jo Viņš ir darījis brīnumus! (Ps 98, 2)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt pilnīgi uzticīgiem un pazemīgiem Dieva gribai, un izturīgiem ticībā jebkuros pārbaudījumos.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas nāk tiesāt zemi, apžēlojies par mums.

Kristu, nenosauktais brīnums, apžēlojies par mums.

Kungs, kas dara brīnumus, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Ķēn 5, 14-17)

Pirmajā lasījuma mēs lasām par vienu cilvēku Naamanu, kas bija slims un pēc pravieša lūguma ienirst septiņas reizes Jordānas upē. To viņš dara bez pilnīgas uzticības un pazemības. Bet Kungs darbojas un dāvā viņam pilnīgo dziedināšanu, un tad šis cilvēks pieņem savā sirdī Dievu, kas ir žēlīgs un glābj tos, kas vēršas pie Viņa.

Psalms 98 (97)

II lasījums (2 Tim 2, 8-13)

Apustulis aicina mūs būt izturīgiem jebkuru pārbaudījumu priekšā, jo atteikšanās no Jēzu ir tā sekas, ko viņš sauc par ikdienišķo darbu saistīšanu. Mēs baidāmies no nezināšanām, sāpēm, mūsu neatlaidības iespējamajām sekām pret radiem un tuviem. Pāvels nedod receptes, kā turēties pretī atteikšanās kārdinājumam, viņš vienkārši aicina mūs vienmēr atcerēties to, ka neskatoties uz mūsu neuzticību, Dievs vienmēr uzticīgs, vienmēr par mums.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (17, 11-19)

Šodien mēs lasām par spitālīgo samarieti, kas atgriezās pateikties Kungam par dziedināšanu. Kristus saka, ka ticība viņu izglāba. Tā ne tikai deva iespēju izdziedināties, bet patiešām izglāba. Dievs pārstāja būt par tālo un neredzamo spēku, kas dažreiz palīdz cilvēkiem, šī samarieša dēļ. Viņš kļuva par To, Kas dzirdēja samarieša lūgšanu. Atšķirībā no pārējiem, viņam notiekošais kļuva par personīgo tikšanu ar Dievu, seja pret seju. Tas arī ir glābjoša ticība, kuru Kungs ieraudzīja viņā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, dāvā manai dvēselei klusumu, lai nekas nesatrauktu mani, vēršoties pie Tevis. Sūti man Savu Garu, lai Viņš mācītu man lūgšanas vārdus un dāvātu man lūgšanas slāpes un lūgšanas mīlestību.

Es pateicos Tev par Tavas pazīšanas žēlastību, par iespēju vērsties pie Tevis, par Tavu nemitīgo klātbūtni, vadību un aizsardzību. Par mīlestību, kurā Tu atdevi Savu Dēlu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai dāvātu katram cilvēkam Dieva bērna brīvību.

Kungs, dari, lai mana lepnība, vienaldzība un bailes atkāptos, un tās vietā ienāktu tava žēlastība, ar kuru Tu vēlies piepildīt mani. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūdzaties par slimajiem un cietajiem, lai Dievs dāvā viņiem un spēku, lai pārvarēt ciešanas, un arī veselību, ja tādā ir Viņa griba.

2016. gada 16. oktobris

Parastā liturģiskā laika 29. svētdiena, Psaltērija I nedēļa

Vadlīnija: Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. (Ps 121. 1-2)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt neatlaidīgiem savās lūgšanās, turpināt savu kristieša kalpojumu un attīstību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mūsu sargs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir manas pazemīgas dvēseles mierinātājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir dvēseļu sargs, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 17, 8-13)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Dievs turpina garīgi audzināt Savu tautu, gatavojot tos, lai viņi pieņemtu baušļus un ieietu Derībā.

Psalms 121 (120)

II lasījums (2 Tim 3, 14- 4, 2)

Apustulis Pāvels aicina mūs turpināt savu kristieša kalpojumu un par palīdzību piedāvā Svētos Rakstus. Pāvelam Svētie Raksti – garīgais kompass, kas palīdz uzticīgajiem orientēties ceļā, kas ved uz Valstību, lai nenomaldītos šajā ceļā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (18, 1-8)

Cilvēkam, kad viņam kaut ko vajag, pastāvīgi prasa to, lai būtu laimīgs. Un Kungs, liekas, mudina mūs neatlaidīgi aicināt Viņu uz palīdzību. Cik bieži mēs uzskatām, ka Dievs – dižens kukuļa ņēmējs, kas darbojas pēc principa:” mēs – Viņam, Viņš - mums”. Bet Viņš, dodot mums to, kas ir labs, nekad nedos mums to, kas ir ļauns. Jo Viņš ir nepielūdzams. Viņš ir veselais, Viņš ir neuzpērkams. Šīs Viņa īpašības ir aprakstāmas Gudrības grāmatā: „…visspēcīgākais Tavs vārds ir kā bargs cīnītājs. Tas nes asu zobenu”. Šajā ziņā būt kopā ar Viņu – staigāt uz bārda naža asmens, kas atgriež visu, kas ir bīstami mums.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Iemāci mani, Kungs, izprast cerību un nekad nepadotos izmisumam, prast cerēt un nezaudēt modrumu, pieņemt ar labvēlību, dāvāt ar mīlestību, būt blakus ar dzīvojošiem trūkumā. Iemāci man dāvāt klātbūtni, uz ko var paļauties, dāvāt draudzību, kas mierina un bagātina, kopā ar Tevi un Tevī sludināt par pilnīgo pasaules prieku – par Tavu pasauli, Kungs, manā dvēselē. Iemāci vienmēr meklēt Tavu gribu un būt atklātam cita vajadzībām. (Andrē Devoss)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien Dievam izsakiet savu pateicības lūgšanu!

2016. gada 18. oktobris - Svētais Lūkass, evaņģēlists, svētki

Vadlīnija: Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt. Viņi izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu, lai cilvēku bērniem top zināmi Tavi varenie darbi un Tavas valstības brīnišķais spožums un godība.

Ievads: Šodien mēs svinam sv. Lūkasa svētkus. Svētais Lūkass ir trešā Jēzus Kristus Evaņģēlija un Apustuļu darbu grāmatas autors. Lūkass ir dzimis Antiohijā, pēc tautības viņš ir grieķis. Pieņēmis kristības, Lūkass kļūst par apustuļa Pāvila uzticīgu mācekli un pavadoni viņa tālajos misiju ceļojumos. Lūkass ir miris mocekļa nāvē Ahajā sava mūža 84. gadā. Šīsdienas liturģija mūs aicina iet svēto ceļu un mīlēt ne tikai Dievu, bet arī visnabadzīgākos.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mīlestība pret visiem, apžēlojies par mums.

Kristu, Dieva mīlestības Sludinātājs, apžēlojies par mums.

Kungs, Mīlestības devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Tim 4, 9-17a)

Pirmajā lasījumā apustulis Pāvels piemin Lūkasu, sakot: „Viens Lūkass ir kopā ar mani”. Šeit Lūkass ir tas, kas paliek blakus, kad ir beigusies svētki, kad dienas seko viens otrai, un ir piepildīti ar smago un nepateicīgo darbu. Viņš atcerēsies un saglabās galveno, viņš ir uzticīgs un pacietīgs. Un vēl viņš nekad neatteiksies no Tā, Kurā viņš tic.

Psalms 145 (144)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (10, 1-9)

Šajā fragmentā ir teikts, ka mēs esam aicināti kļūt par apustuļiem un iet sludināt Dieva Vārdu par visu pasauli. Ir skaidrs, ka ne visiem jākļūst par misionāriem un sludinātājiem, bet, visas Baznīcas mērķis – sludināt par Kristu. Šīsdienas fragments palīdz mums saprast, pēc kādiem principiem jāveido tādu kalpojumu. Pirmkārt, atklātība un pilna uzticēšana Dievam, otrkārt, atklātība un labvēlība pret cilvēkiem, kuriem mēs nesam Evaņģēliju, treškārt, žēlastības reāla darbība caur mums – tā var izpausties caur labiem darbiem, lūgšanu, mieru vai vienkārši mīlošās sirds klātbūtni tur, kur trūkst mīlestības.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es saucu Tevi par savu Mīlestību, Prieku, Laimi, Mierinātāju, Mācītāju, Draugu, Tēvu! Ja nosauktu visus Tavus vārdus, kurus izteicam mēs, tad to būs par maz, lai dotu Tev Vārdu! Tu – Neaptverams Diženums! Tu – Bezgalīgs Visums! Tu – Dižens Gudrības un Mīlestības Okeāns! Bet kas es esmu? Es – mazdūšīga radība, es- ar sevi ierobežota pasaule, es – smilšu graudiņš. Un es uzdrīkstos Tevi saukt par savu Mīlestību?! Bet Tu atļāvi man mīlēt Tevi, pat ar mazāko mīlestību, mans Radītājs! Slava Tev! Tu pats nokāpi pie manis un Pats uzcēli mani! Slava Tev!

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien aizlūdziet par savu draudzi, lai tajā valdītu savstarpējā cieņa un mīlestība.

2016. gada 23. oktobris

Parastā liturģiskā laika 30. svētdiena, Psaltērija XXX nedēļa

Vadlīnija: Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts. Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj. (Ps 34, 19-20)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt godīgiem, ar skaidru sirdi, un kalpot Dievam, aicināt cilvēkus uz atgriešanām, neskatoties uz grūtībām.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, taisnīgais tiesnesis, apžēlojies par mums.

Kristu, mana elpa un dzīve, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir labs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sīr 35. 15b-17.20-21)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka tas. Kas kalpo Dievam, tiks pieņemts ar labvēlību un tā lūgšana sasniegs debesīs. Kungs ir taisnprātīgs un žēlsirdīgs: negodīgu tuvāko cilvēku apspiedēju atraidīs, bet apspiesto praviešu asaras dzirdēs un darīs savu taisnīgo tiesu.

Psalms 34 (33)

II lasījums (2 Tim 4, 6-8. 16-18)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mums saka, ka Kungs mums dod spēku un aizsarga, kad mēs pildām Dieva gribu. Un kaut visi ir atstājuši, Viņš nekad tevi nepametīs, izraus no katra ļauna darba un izglābs Savā valstībā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (18, 9-14)

Šodien Kungs mūs aicina saprast, ka viena taisnprātīguma nav pietiekami. Kas tieši pietrūkst farizejam? Pirmkārt, viņam pietrūka skaidras sirds vai gara nabadzības. Otrkārt, viņam pietrūka nožēlošanas. Bet nožēlojums tas nav tikai sava grēcīguma apziņa vai lūgums par piedošanu. Tas ir kaut kas vairāk. Tas ir kaut kas, kas savieno mūs viens ar otru. Jo cita cilvēka grēkus mēs redzam labāk un sava grēcīguma apziņa mīkstina mūsu sirdi. Atcerēsimies Jēkaba vārdus: „jo tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!” (Jēk 2, 13). Nožēlošana, tā nav tikai lūgums Dievam atvieglot tiesu par mani, bet žēlastība pret tuvākajiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Tēvs, uzticu sevi Tev, un dari ar mani visu, ko Tu gribi. Es būšu pateicīgs par visu, ko Tu izdarīsi ar mani. Pie visa esmu gatavs, visu pieņemšu, lai tikai piepildās tava griba manī, kā arī citās Tavas radībās, neko vairs nevēlos, ak, Kungs. Tavā rokās es nolieku savu dvēseli. Atdodu to Tev, mans Kungs, ar visu manas sirds mīlestību, jo es Tevi mīlu, un šī mīlestība mudina mani atdot sevi Tev, ielikt sevi Tavās rokās, nespriežot, ar pilnīgo uzticību, jo Tu esi mans Tēvs. Āmen. (sv. Šarls de Fuko)

Mises noslēgums un vadlīnija

Neesiet kā farizeji, neskatieties uz katra cilvēka grēkiem, esiet žēlsirdīgie un piedodiet viņiem!

2016. gada 28. oktobris - Sv. apustuļi Sīmanis un Jūda, svētki

Vadlīnija: Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.

Ievads: Šodien mēs svinam sv. apustuļu Sīmaņa un Jūdas svētkus. Svētais Sīmanis ir viens no divpadsmit Jēzus izvēlētajiem apustuļiem, galilejietis. Viņš ir sludinājis Kristus mācību Ziemeļāfrikā un Persijā, kur arī mira mocekļa nāvē. Svētais Jūda tiek saukts arī par Tadeju. Viņš ir svētā apustuļa Jēkaba Jaunākā brālis, viņu uzskata par Svētās Ģimenes radinieku. Svētais Jūda ir nesis Kristus vēsti vispirms uz jūdu apgabaliem, tad uz Sīriju un Mezopotāmiju. Armēņi svēto Jūdu godina kā savu apustuli un liecina, ka tieši Armēnijā viņam tika nocirsta galva. Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgties par Baznīcu, lai Tā turpinātu augtu un vēstu jaunas tautas ticībai.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Visgudrākais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Baznīcas dibinātājs, apžēlojies par mums.

Kungs, gudrības devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ef 2, 19-22)

Šīsdienas lasījumā apustulis Pavels atbild visiem, kas ar viltus pieticību saka, ka Baznīcā viņš ir mazs cilvēks un ne vietējais, neesot vērtīgs un vispār gāja garām. Viņš saka: „Jūs jau neesat svešie un atnācēji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saimei”. Tā ir liela atbildība – atcerēties to, ka mūsu pilsonība ir Debesu Valstībā. Un ja mēs atsakāmies no tādas nenopelnītas privilēģijas, tad mēs atsakāmies no atbildības. Pavels mūs aicina ar pateicību un pazemību pieņemt šo atbildību.

Psalms 19 (18)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (6, 12-19)

Stāstot par apustuļu aicinājumu, Lūkass neatklāj, pēc kādā principa Jēzus viņus izvēlēja, viņš tikai stāsta, ka viņi tika izvēlēti no Viņa mācekļiem. Pēc cilvēku domām, Jēzum vajadzēja izvēlēties labākus no labākiem. Bet Evaņģēlijs no mums neslēpj apustuļu cilvēcisko vājumu. Kristus atnāca atpestīt grēciniekus, un šie „tipiski pārstāvji” ne visā bija parasti: viņi bija spējīgi atbildēt Viņa aicinājumam.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, Dievs, noliecos Tava priekšā: Tu – gudrība, kas pārliecini mani, Tu – griba, kas dod man gribu. Tu – spēks, kas mani rada. Tu – žēlastība, kas mani paceļ, Tu – balss, kas mani sauc, Tu – Vārds, kas ar mani runa. Tu – labums, kas man tiek dāvāts, Tu – žēlsirdība, kas man piedod, Tu – mīlestība, kas mani pakļauj sev, Tu – Gars, kas mani atdzīvina, Tu – gaišredzība, kas mani vada, Tu – miers, kas mani piepilda. Tu –svētums, kas mudina mani, lai man nebūtu miera, kamēr es Tevi nepazīšu. Ar, Dievs, noliecos Tavā priekšā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Noskaitiet šodien vienu lūgšanu par mūsu Baznīcas svētumu!

2016. gada 30. oktobris

Parastā liturģiskā laika 31. svētdiena, Psaltērija XXXI. nedēļa

Vadlīnija: Es teikšu Tavas godības diženo varenību un dziedāšu par Taviem brīnuma darbiem. Ļaudis runās par Taviem lieliskajiem darbiem, un es sludināšu Tavu varenību. (Ps 145, 5-6)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina vērsties pie Dieva ar grēka nožēlu un atbrīvoties no visa lieka, kas traucē mums padziļināt savu garīgo dzīvi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir labsirdīgs pret visiem, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir tuvu visiem, apžēlojies par mums.

Kungs, tava valstība ir uz mūžiem laikiem, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 11, 22-12, 2)

Gudrības grāmata runa ne par atriebību, ne par taisnīgumu, bet par Dieva žēlsirdību, saistot to tieši ar Viņa spēku, ar Viņa visspēcīgumu. Viņā nav „nepilnvērtības kompleksa”, nav baiļu, tāpēc Viņš ir spējīgs atbildēt uz aizvainojumiem, kas ir mūsu grēks, - ar žēlastību. Viņš visu var – un pārklāj, un noņem, iznicina mūsu grēkus, ja tikai mēs vēršamies pie Viņa ar mūzu nožēlu.

Psalms 145

II lasījums (2 Tes 1, 11-2, 2)

Šodien lasām, ka katram kristietim jābūt sava aicinājuma cienīgiem un lai katrs cenšas tiekties pēc laba un ticības darba spēka.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (19, 1-10)

Šodien mēs lasām par muitnieku Caķeju, kas bija maza auguma, kas vēlējas kaut ar vienu aci redzēt Pestītāju. Un caur pūli viņš nevarēja izlauzties, tad viņš uzkāpa uz koku, sēdēja tur, un skatījās… Un Kungs viņu pasauca un atnāca uz viņa māju. Mēs tāpat esam maza auguma, garīgi. Mēs neesam cienīgi par to, ka Viņš pie mums ir atnācis. Bet Viņš vienalga nāk… Kungs saka Caķejam: „Šodien Es būšu kopā ar tevi.” Un katram no mums Viņš saka: „Šodien Es būšu kopā ar tevi.” Ko mums vēl vajag? Tikai jāsaprot, ka Viņš atnāk uz māju, kas ir slikti sagatavota, ne tāda mājā, kur visi gaida Viesi, kur viss spīd un laistās, bet uz paputojošo, tumšo, ar putekļiem, it kā pamesto. Tāda ir mūsu dvēsele ar savu mazticību un nolaidību, ar garīgo slinkumu, ar lūgšanu, kas mazliet deg kā nodziestošā gaismiņa.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tu nāc pie mums, bet mūsu domas ir kaut kur tālu … Un sanāk, ka ne Tu esi mūsu Ķēniņš, bet mūsu lepnums, patmīlība, patvaļība, godkāre, tā visa niecība, pēc kā mēs tiecamies, aiz kuras mēs aizķeramies. Kungs atgādini mūsu garīgas dzīves aicinājumu un atbrīvo no visa lieka, kas traucē mums.

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomājiet par savu dzīvi! Vai jūs esat gatavi sagaidīt savās mājās, savā dvēselē mūsu Pestītāju? Ko jāizmaina, lai cienīgi Viņu sagaidīt? Tev vēl ir laiks sagatavoties! Izmanto to lietderīgi!