Liturģija 2016

Liturģija decembrim 2016

2016. gada 4. decembris

Adventa 2. svētdiena, Psaltērija II nedēļa

Vadlīnija: Kungs, es liecināšu par Tavu taisnību un žēlsirdību!

Ievads: Šodienas sv. Mises liturģija aicina cerēt pastāvīgi uz Kungu un vairot

Viņa slavu, dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu, jo Dieva valstība ir tuvu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir taisnīgs un žēlsirdīgs, apzēlojies par mums.

Kristu, kas esi mans Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas neatstāj savus uzticīgus, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 11, 1-10)

Pirmajā lasījumā pravietis Jesaja saka, ka Dievs sola Savai tautai mieru. Tas nav tikai kara beigas ar Asiriju. Kad valdīs Mesija, miers būs vispatvērošs – tas izplatīsies uz visām tautām, pārveidos visu dabu: dzīvnieki pārstās iznīcināt viens otru un cilvēkus, bērns varēs spēlēt ar čūsku, vairs nebūs naida starp Izraēli un pagāniem. Kad iestāsies šie brīnumlaiki? Jaunā Derība stāsta mums par izlīgšanu ar Dievu caur Jēzu Kristu nāvi.

Psalms 72 (71)

II lasījums (Rom 15, 4-9)

Svētais Pāvils mūs aicina būt izturīgiem bēdās un lasīt Svētos Rakstus, lai atrastu cerību. Tāpat viņš saka, ka mums jāpieņem viens otru, lai mēs kopīgi varētu slavēt Mūsu Kungu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 3, 1-12)

Šajā fragmentā svētais Jānis Kristītājs aicina atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu. Tā ir tuvu, bet ieraudzīt un pazīt to, var tikai tad, ja esi izmainījies. Grēku nožēlošana nozīmē iekšējas izmaiņas, kad negribi piekrist esošai situācijai dvēselē un aicini To, Kas var tevi izmainīt. Lai to izdarītu, jābūt drosmei, un Jānis palīdz cilvēkiem – piedāvā kristīties Jordānas upē.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tēvs, Tu atklājies mums Savā Vienpiedzimušajā Dēlā – Viņā Tu parādi mums Savu Mīlestību, kura mūsu dēļ ir gatava uz visu. Izdari mūs par cienīgiem sagaidīt Kristus atnākšanu. Dari mūs par pazemīgiem, lai mēs varētu pieņemt Tavu mīlestību, un par drosmīgiem, lai tai atbildētu. Māci mūs būt par gaismu un sāli, neļauj mums maldīties šajos daudzajos ceļos, ko piedāvā pasaule. Vienīgi Tu, Tēvs, zini patieso ceļu, kas tiek nozīmēta Taviem bērniem, lai sasniegtu pestīšanu. Atklāj mums šo ceļu un dāvā spēku cienīgi iet pa šo ceļu līdz beigām. Lai mēs tiektos pie svētās dzīves no visas sirds – tādas dzīves, kurai pamatā ir mīlestība un patiesība. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un liecināsim citiem cilvēkiem, ka Dieva Valstība jau ir tuvu un vajag atgriezties no grēkiem.

2016. gada 8. decembris

Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana, svētki

Vadlīnija: Kungs, es tavā priekšā spēlēšu cītaru un dziedāšu par taviem brīnumiem.

Ievads: Šodienas mēs svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkus. Lūgsim Mariju, lai viņa iemāca mūs būt paļāvīgiem un vienmēr atbildēt uz Dieva aicinājumu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas redzi mūsu sirdis, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu Mesija, apžēlojies par mums.

Kungs, kas nāk tiesāt zemi, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 3, 9-15.20)

Šī situācija, ko mēs šodien lasām Bībelē, ļoti līdzīga mūsu dzīvei. Pēc tā visa grūti šaubīties, ka Bībele – nav grāmata par kaut kādiem cilvēkiem, bet tā ir par mums. Pārkāpjot Dieva Gribu, Ādams un Ieva slēpjas – tāpat arī mēs darām. Uz tiešo jautājumu, vai viņš ēda augļus, Ādams nesaka: „Jā.” Viņš saka: „Tā sieva, ko Tu man devi, pierunāja mani, nu es arī apēdu.” Protams, es neesmu vainīgs, Tu Pats man iedevi tādu sievu, Tu esi vainīgs, nu vēl viņa ir vainīga, bet es esmu cietušais… Ieva uz tiešo jautājumu atbild:” Mani čūska pievīla, es arī neesmu vainīga.” Vienmēr vainīgs ir kaut kas cits. Tā negribas būt atbildīgam par savu rīcību... Bet cilvēkus var muļķot, var arī sevi, bet Dievu nē. Viņš redz sirdis... Tāpēc uz sevi jāskatās objektīvi, nemuļķot ne sevi, ne citus.

Psalms 98 (97)

II lasījums (Ef 1,3-6. 11-12)

Svētais Pāvils mums šodien stāsta par Mesiju un Dieva tautu, ka Dievs par viņiem domāja jau pirms pasaules radīšanas. Ka mēs, pateicoties Kristum, esam kļuvuši par Debesu Valstības mantiniekiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38)

Cik daudz mums nozīmē šī Marijas saruna ar eņģeli Gabriēlu. Tikai dažas piezīmes, bet no tiem atkarīga mūsu dzīve, tiek izlemta pasaules liktenis. Šīs sarunas pamatā – pilnīga paļāvība. Dieva paļāvība pret mums, vispār pret cilvēci un personīgi Marijai. Cilvēces glābšana – viena cilvēka rokās. Visspēcīgais Dievs, kas izveda Izraēļa tautu no Ēģiptes, deva barību tautai tuksnesī, sodīja pilsētas, nodod Sevi trauslai, jaunai meitenei rokās. Un viņa teica eņģelim visvarīgāko vārdu „jā”. Viņa, Jaunava, kura savā miesā nesa Dieva Dēlu, māca mūs būt par Viņa Valstības dalībniekiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Esi sveicināta, Marija, Svētā Dieva Māte!

Esi sveicināta, visdārgākais radīšanas dārgums.

Esi sveicināta, gaisma, kas nekad nedzist!

Esi sveicināta, nevainības kronis!

Esi sveicināta, mājoklis, nesatricināmais Templis, Tā pils,

Kuru nevar uzņemt nekāda starpa!

Esi sveicināta, Vissvētāka!

Tu ieņēmi neaptveramo savā nevainīgajā miesā!

Esi sveicināta, jo no Tevis iznāca Tas,

Kas uzvarēja nāvi un atpestīja mūsu grēkus!
No Tevis radās gaisma, kura apgaismo mūs tumsā un ēnu valstībā.

Esi sveicināta, jo pateicoties Tev, Trīsvienīgais Dievs tiek godāts un ceļas godā pa visu Zemi.

Kas var pienācīgi cildināt Tevi, Viscienījamā?

Tevi: Māte un Jaunava! Svētais Kirils no Aleksandrijas

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un centīsimies katru dienu atbildēt uz Dieva aicinājumu.

2016. gada 11. decembris

Adventa 3. svētdiena, Psaltērija III nedēļa

Vadlīnija: Kungs, tu esi mans palīgs un es cerēšu tikai uz Tevi un paļaušos tikai Tev.

Ievads: Šodienas sv. Mises liturģija aicina stiprināt mūsu sirdis, jo Dieva

Valstība ir tuvu un par dzīves paraugu izvēlēties praviešus, kas runā Kunga Vārdā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas mīl taisnos, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu Glābējs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas glābj visus uzticīgos no kauna, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 35, 1-6a. 10)

Pirmajā lasījumā pravietis Jesaja stāsta, ka drīz atnāks Dievs un Viņš mūs izglābs. Šajā pasaulē Viņš izdarīs daudz brīnumu: un aklie kļūs par redzīgiem, un kurli dzirdēs, un klibie staigās. Jesaja aicina mūs būt stipriem un taisnīgiem un nebīstieties.

Psalms 146 (145)

II lasījums (Jk 5, 7-10)

Šodien apustulis Jēkabs runā par gaidīšanas laiku. Gaidot neziņā – tādā ir praviešu dzīve. Dzīvot tādā stāvoklī, kad zini, kā jābūt, ticēt tam, ka tādā veidā obligāti būs, un tajā pašā laikā to nepiedzīvot. Nepieskarties tam, par ko tu zini, un pie visa tā modināt cilvēkus, kuri zina tāpat kā tu, bet tikai to negaida. Mūsu stāvoklis salīdzinājuma ar praviešu dzīvi ir ērts un labi iekārtots. Notika tas, par ko viņi runāja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 2-11)

Kristus vārdos par Jāni Kristītāju un par to, ka cilvēki pieņēma viņa sprediķi, ir dzirdāma rūgta intonācija. Pārmetoši Kungs saka tautai: “Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt?” Cilvēki gāja uz tuksnesi paskatīties uz pravieša neparasto personību, nevis klausīties viņu. Tas arī attiecās uz mums, kāpēc mēs ejam pie Dieva un ko īstenība Viņš vēlās no mums, u dažreiz mūsu griba no Dieva gribas atšķiras. Dievs sūta savus praviešus, Pats nāk šajā pasaulē un atdod savu dzīvi par mums, lai mēs būtu kopā ar Viņu mūžīgajā dzīvē, bet mēs domājam tikai par sevi un atceramies Viņu tikai grūtajos brīžos. Jēzus mūs aicina kļūt par pestīšanas liela darba daļu, ko Dievs veic šajā pasaulē.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Paņem aiz rokas mani un esi kopā ar mani, ceļu parādi šajā dzīvē, un mūžīgo ceļu! Kunga žēlastībā es zaudēju savu: Tu ej – un es eju, stāvi – un es stāvu.

Apsedz ar Savu līdzjūtību un atņem manu gribu, un maigajā sirdī nomierini sajūsmu un sāpes. Vēlos mitināties pie Tavām kājām, mans Tēvs, un akli ticēt, un vilkties kā aklais.

Kunga varu es nejūtu, jo Tu ved mani no tumsas uz gaismu. Paņem aiz rokas mani un esi kopā ar mani, ceļu parādi šajā dzīvē, un mūžīgo ceļu!

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un kļūsim par Dieva praviešiem šajā pasaulē, un vēstīsim visiem par pestīšanu.

2016. gada 18. decembris

Adventa 4. svētdiena, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija: Kungs, esi mūsu godības karalis, Tev pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.

Ievads: Šodienas sv. Mises liturģija mūs aicina sagatavoties Dieva atnākšanai,

attīrīt savas sirdis un dvēseles, lai cienīgi sagaidītu Dieva atnākšanu šajā pasaulē.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, tev pieder zeme un viss, kas to piepilda, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi piedzimis no Svēta Gara, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi godības Ķēniņš, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 7, 10-14)

Jesajas pravietojumu ir pildīti ar gaidīšanu, ar tikšanos ar Kristu. Viņš runā un saprot, ko Kungs dara un gatavo visiem cilvēkiem. Caur praviešiem Kungs mums saka, kas ir pasaules pilnība, Viņa Vārda un Mīlestības pilnība. „ Un tā pats Kungs dos jums zīmi; redzi, Jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls”. Šie vārdi kļūs par Evaņģēlija sākumu. Un tiks izplatīta pasaulei ziņa un piepildīsies visi pravietojumi.

Psalms 24 (23)

II lasījums (Rom 1, 1-7)

Svētais Pāvils šajā fragmentā stāsta par kristieša vietu pasaulē – starp visām tautām, ne blakus, ne centrā, bet visur, kā cements starp akmeņiem, tiem jāformē sienas, tiem jāuzceļ Dieva namu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 1, 18-24)

Lasījumi pirms Ziemassvētkiem atgriež mūs pie neticamā un neiespējamā notikuma, kas mums kļuva par ikdienu un ierastu. Dievs kļuva par cilvēku, nogāja to ceļu, kuru jānoiet katram. Kad mēs runājam par Ziemassvētkiem, pārāk bieži pazūd šī notikuma spilgtums un kontrasts. Neizskaidrojamo cilvēks mēģina ielikt galvā, Dieva Iemiesojumu uzskatot par parastu lietu. Labāko, ko var izdarīt šajā situācijā – būt kā Svētais Jāzeps. Tas nozīmē cilvēkam pieņemt neizskaidrojamo, bet iespējamo Dievam, un pie tam neuzskatīt Dieva Iemiesojumu par kaut ko parasto.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ziemas aukstumā, nakts tumsā, dabas kailumā, kamēr dārzi un mežs kā mirušie, spurojas debesīs, kamēr viss sastindzinošais klusi guļ, Kristus dzimšana, ārēji nepamana, tuvojas. Kā noslēpumainas zemes dziļumos gatavojas sēkla izaugšanai, kā paslēpta koka dzīves sula gaida pavasari, kā sirds klusumā sapinās domas, tā arī Marijā nobriest diženuma auglis, Dēls, Cilvēks, mūsu miesas brālis, mūsu Dievs, Visspēcīgais, kas valda pār visu. Atnāc, mūžīgais pavasaris!

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un sagatavosimies, lai cienīgi sagaidītu Dieva Dēlu.

2016. gada 25. decembris - Ziemassvētki - Kristus piedzimšana, lieli svētki

Vadlīnija: Kungs, mēs nākam pie tevis, lai mūsu darbos atmirdzētu ticība, kas staro mūsu dvēselē.

Ievads: Šodien mēs svinam lielus svētkus – Kristus piedzimšanu. Šodien mēs esam

pulcējušies, lai dzirdētu Vārdu, kas kļuvis cilvēks. Un, lūk, Dievs ir sagatavojis kaut ko vēl lielāku: šodien mēs varam ne vien dzirdēt, bet arī redzēt Dieva Vārdu. Kungs, Tavs Vārds ir uzticams un paļāvības vērts. Nonācis tādā klusuma dziļumā no Tava karaliskā mājokļa augstumiem, Tavs Vārds mūs šobrīd vislabāk uzruna tieši ar savu klusumu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi visvarenais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, patiess Draugs un nabago un mazo aizstāvis, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi visu cilvēku Tēvs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 62, 11-12)

Pirmajā lasījumā pravietis Īsaja stāsta par jauno Jeruzalēmi – Debesu valstības simbolu. Un tur nav vairs ne ļaunuma, ne grēka. Pravietis parāda pasauli, kur nav vietas plaisai starp garu un dabu, debesīm un zemi. Tādā pasaule, kuru var saukt tikai par Dieva Valstību.

Psalms 97 (96)

II lasījums (Tit 3, 4-7)

Kāpēc Dievs mūs mīl? Tāpēc ka mēs esam labi? Diez vai... Tāpēc ka mēs Viņam patīkam? Arī nē. Ir apšaubāmi, ka mēs – grēcinieki – esam tik simpātiski Viņam, Kas ir žēlastība un patiesība... Tad kāpēc? Tāpēc ka mīl. Kāpēc mums jāmīl tuvākos? Tāpēc ka viņi ir labi? Ne vienmēr tā. Tāpēc ka viņi mums patīk? Tas būtu pārāk vienkārši. Apustulis Pāvels mums šodien atgādina, ka Dievs mūs izglāba ne pēc mūsu taisnības, bet gan savas žēlsirdības dēļ. Tāpat arī mums jāmīl: ne pēc darbiem, bet vienkārši – mīlēt.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 15-20)

Kam piedzimst Pestītājs? Jūs esat pārliecināti, ka jums? Visa pasaule jau iepriekš atteicās no Kristus, piedāvājot Viņam, jaundzimušajam Bērnam, tikai silīti. Pirmie, kas jauno Ķēniņu ieraudzīja, bija parasti gani. Bet Kristus piedzimst ne tikai tiem, kuri gatavi Viņu pieņemt. Cilvēkuprāt, pasaule vienmēr dalās uz labiem un sliktiem, uz cienīgiem un necienīgiem glābšanai. Bet vajadzēja tikai uz brīdi atvērties debesīm, kā mēs dzirdām eņģeļu kori: Kristus – visiem! Un mēs esam aicināti aiziet un paskatīties uz savu Pestītāju.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Viņi steidzas... un atrada. Gani paklausīja eņģeļus un atrada apsolītu zīmi. Lai es steidzīgi sekoju aiz ganiem un eņģeļiem, jo man jāatrod no jauna mīlestību pret cilvēkiem un nostiprināties ticībā pret Dievu.

Lai es steidzīgi kritīšu uz ceļiem Debesu Bērniņa priekšā. Lai aizkustinājumā mana sirds noliektos tā bērniņa priekšā, kas mīt katrā cilvēkā. Un ieraudzīšu Dievu katrā cilvēkā.

Kungs Jēzu, mans Dievs, kas piedzima par cilvēku, Tu bez kavēšanām vajadzīgs manā zemes dzīvē, un Tu mūžīgi vajadzīgs manai dzīvei mūžībā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un sludināsim saviem tuvākiem par to, ko mēs atradām sīlītē.

2016. gada 26. decembris - sv. Stefans, Pirmais Baznīcas moceklis

Vadlīnija: ‘’..,kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.’’

Ievads: Svētais Stefans (1.gs.) piederēja vienai no pirmajām Jeruzalemes

kristiešu draudzēm apustuļu laikā. Mācekļu skaitam pieaugot, septiņi no viņu vidus ar roku uzlikšanu tika apustuļu iesvētīti par diakoniem, lai palīdzētu sludināšanā, kalpošanā un žēlsirdības darbos. Starp šiem diakoniem bija arī Stefans. Viņš ir pirmais, kas apliecināja savu ticību Kungam Jēzum Kristum, pieņemot mocekļa nāvi ap 33. gadu. Dieva spēka stiprināts, Stefans nāves brīdī lūdzās par saviem slepkavām: "Kungs, neieskaiti viņiem šo grēku!"

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Spēks, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Ticības sargs, apžēlojies par mums.

Kungs, mūsu Paļāvības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Apd 6, 8-10; 7, 54-60)

Pirmais lasījums mūs aicina, vienmēr būt Svēta Gara apmirdzētiem, vienmēr censties būt Patiesībā un nenoklusēt Dievu vardu pat tad ja citi sāks nievāt un naidīgi izturēties, jo turoties pie Dieva Vārda nekas nespēs mūs salauzt.

Psalms 31

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 10, 17-22)

Šodienas Evaņģēlijs mums liecina par to cik svarīgi ir nepadoties, cik svarīgi ir nerīkoties tā, ka to grib citi, cik svarīgi ir pastāvēt līdz galam. Ari tad ja mūs ienīst un nievā ir jāpriecājas, jo mēs esam atraduši Pestītāju.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Slava Tev, kas aicināji mani dzīvei;

Slava Tev, kas parādīji man visuma skaistumu;

Slava Tev, kas atvēri mana priekšā debesis un zemi kā gudrības mūžīgo grāmatu;

Lai ir Tavas mūžības slava starp pagaidu pasauli.

Slava Tev par Tavām noslēpumainām un atklātām žēlastībām;

Slava Tev par katru manas skumjas ieelpu.

Slava Tev par dzīves katru soli, par prieka katru momentu;

Slava Tev, Dievs, mūžīgi mūžos.

Mises noslēgums un vadlīnija

Esiet pacietīgie savā dzīvē, esiet pacietīgiem ar visiem cilvēkiem, kurus sastopat savā ceļā! Lūdzaties par saviem ienaidniekiem, kas jūs apvaino un pazemo! Piedodiet viņiem, kā Kungs piedod mums!

2016. gada 27. decembris - sv. apustulis un evanģēlists Jānis, svētki

Vadlīnija: Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas. Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri. (Ps 97, 10-11)

Ievads: Apustulis Jānis tika paaicināts sekot Kristum, kad viņš ar savu brāli

Jēkabu tēva Zebedeja laivā lāpīja tīklus. Abi tūdaļ visu pameta un sekoja Kungam. Apustulis Jānis bija liecinieks Kristus pārtapšanai Tabora kalnā, Viņa agonijai un krustā sišanai. Lieldienu rītā viņš bija pirmais no apustuļiem, kurā dzima ticība, ka Kristus ir augšāmcēlies.

Krusta pakājē Kristus novēlēja apustuli Jāni savai Mātei, sacīdams: "Sieviete, lūk, tavs dēls," un Jānim Viņš sacīja: "Lūk, tava Māte," tādējādi simboliski veltot visu cilvēci Vissvētākās Jaunavas Marijas Mātes mīlestībai.

Apustuļa Jāņa personīgās liecības atstātas Jāņa Evaņģēlijā, vēstulēs un Atklāsmes grāmatā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Spēks, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Ticības sargs, apžēlojies par mums.

Kungs, mūsu Paļāvības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Jņ 1, 1-4)

Pirmajā lasījumā svētais apustulis Jānis dāvā mums apustuliskā kalpojuma formulu: mēs rakstām jums par to, ko mēs dzirdējām, ko redzējām ar savām acīm, kam pieskārās mūsu rokas, par dzīvības Vārdu. Viņš saka mums: es pieskaros ar savām rokām Viņam, es jūtu Viņa roku siltumu. Ne Pēdējās Tiesas redzējumi, ne simboli, ne pravietojumi – tas nav galvenais, bet tas, ka es, cilvēks, ar savu roku pieskaros Cilvēkam un Dievam.

Psalms 97

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 1A.2,8)

Šodien mēs lasām par Jāņa lielāko mīlestību pret Kristu. Šī mīlestība dāvā viņam cerību par Kristus Augšāmcelšanām, kaut viņš tāpat kā pārējie apustuļi nesaprata pravietojumus par nāvi un augšāmcelšanām. Un šī liela mīlestība dod viņam tādu ticību, ka viņam ir pietiekami, ieraugot autus, lai uzzinātu, ka Kungs ir augšāmcēlies.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

No augstuma paskaties, mans Dievs, Man, nabadzīgam, atvēries. Un ar mani aprunājies. Parādi man, Tavu gaismu, Dievs, Pavēr man Savas debesis, Vai labāk pratu atvēr man, Un ienāc manī.

Mises noslēgums un vadlīnija

Atveriet savas sirdis Kunga mīlestībai! Dievs visus mīl, arī tevi! Tikai atbildi uz šo mīlestību!

2016. gada 30. decembris

Svētā ģimene, lieli svētki

Vadlīnija: Steigsimies Betlēmē, lai ieraudzītu Bērniņu silītē.

Ievads: Šodien svinēsim lielus svētkus – Svētā Ģimene. Kungs mums deva Šo ģimeni

par garīgās dzīves paraugu. Lūgsim Dievu, lai Viņš palīdz mums tai ik dienas sekot tikumos un savstarpējā mīlestībā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi dzīvais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu esi žēlsirdīgs un labvēlīgs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sīr 3, 2-6.12-14)

Pirmajā lasījumā mēs dzirdām, ka mums jāgodina savus vecākus. Tie, kuri godinās savus vecākus, būs attīrīti no saviem grēkiem un viņu lūgšanas tiks uzklausītas.

Psalms 128 (127)

II lasījums (Kol 3, 12-21)

Otrajā lasījumā svētais Pāvils aicina mūs būt iecietīgiem cits pret citu un piedot cits citam, jo Kungs arī mums ir piedevis. Viņš aicina mūs ietērpties mīlestībā, lai sirdī valdītu Kristus miers. Kā arī aicina bērniem būt paklausīgiem vecākiem visās lietās, kas patīk Kungam.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 2, 13-15.19-23)

Ar brīdinājumu par briesmām Eņģelis parādījās ne vis Marijai, bet Jāzepam, kā vīrietim un ģimenes galvai, kas ir atbildīgs par lēmumu pieņemšanu. Pirms daudziem gadsimtiem Jāzeps, Jēkaba dēls, nokļuvot Ēģiptē, varēja izglābt savu ģimeni, un kopā ar viņu un visu tautu no bada nāves. Un tagad arī jauns Jāzeps aiziet uz Ēģipti, lai glābtu no nāves Viņu, Kas kļūs par cilvēces Pestītāju.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Garā, kas liecina mums, ka mēs esam Dieva bērni, lūgsimies: Tēvs, uzklausi mūs! Pacietības un mierinājuma Dievs, māci mūs cīnīties ar agrāk pielaistām kļūdām, dāvā mums atkal dedzīgumu cīņai ar grēku, ar pretinieka viltību! Māci mūs būt uzmanīgiem viens pret otru! Māci būt pacietīgiem un piedot savus tuvākus. Kungs, māci mūs turēties no nosodījuma, no nicinājuma, no ienaida; atvēr mūsu sirdi mīlestībai pret jebkuru. Ak, Kungs, māci mūs glabāt šo mīlestību, kura tikai viena var liecināt par to, ka mēs esam Tavi bērni. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un saviem vecākiem pateiksim, ka mēs viņus ļoti, ļoti mīlam.