2018.gada 1.jūlijā

Parastā liturģiskā laika 13.svētdiena, Psaltērija XIII nedēļa

Vadlīnija: Ak, Kungs, Tu Savā labvēlībā man piešķīri godu un spēku, Tu spēcīgi nostiprināji manu kalna cietoksni, bet, kad Tu apslēpi Savu vaigu, tad es iztrūkos. (Ps 30, 8)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina pārdomāt savu ticību. Vai mūsu ticība ir stipra vai vāja, vai mēs pilnīgi paļaujamies uz Dieva vārdiem, vai arī šaubāmies grūtībās? Kungs, stiprini mūsu vāju ticību, lai mēs varētu Tev kalpot un sludināt citiem par Tavu Mīlestību un Žēlsirdību!

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mans Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, palīdzības paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, spēka avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 1, 13-15; 2, 23-24)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Dievs radīja cilvēku nemirstībai, bet grēka dēļ pasaulē ienāca nāve.

Psalms 30

II lasījums (2 Kor 8, 7. 9. 13-15)

Savās vēstulēs Pāvels bieži piemin par savstarpējo palīdzību starp kristiešu baznīcām. Un šajā fragmentā viņš runa par palīdzību, kuru saņēma no Maķedonijas baznīcām savā kalpojuma laikā tajā provincē. Tas nav tikai materiālās vērtības, bet arī Maķedonijas kristiešu dalība visos Pāvela darbos, kuri bija saistīti ar viņa misijas darbību. Un apustulis, protams, atzīmē, ka maķedoniešu brāļi atdevi sevi Dievam un viņam kā Dieva kalpam. Tieši tāda attieksme pret kalpojumu ir īstā Debesu iedzīvotāju attieksme. Jo tikai Valstībā, atdodot visu, saņems vairāk, nekā atdevis.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (5, 21-43)

Daži šajos brīnumos redz, ka Jēzus izrādīja Savu Dievišķo varu pār slimībām un nāvi. Bet īstenība, šis notikums par ticību Kristum, par to, kāda ir ticības nozīmē. Vai mēs esam gatavi ticēt Kunga vārdiem, kad visi šaubas par tiem? Ja mēs nebaidīsimies un ticēsim, mēs varam nebaidīties no krīzēm, un ejot caur tiem, mūsu ticība kļūs vēl stiprākā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Svētīgs Tu, mans Dievs! Es neesmu cienīgs nekādiem labumiem, bet Tavs varenums un devīgums ir bezgalīgs un nekad nepārstāj darīt labu gan nepateicīgiem, gan tiem, kas uz ilgu laiku no Tevis attālinājās. Pievērš mūs pie Sevis, lai būtu pateicīgi ar sirdi, pazemīgi un godbijīgi, jo Tu esi mūsu pestīšana. Tu mūsu spēks un izturība. Kempijas Toms

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomā par savu ticību! Vai esi gatavs citiem sludināt par Dieva Valstību, neskatoties uz cilvēku neticību un nicinājumiem?

2018. gada 3.jūlijā, Apustulis svētais Toms, svētki

Vadlīnija: Tu esi mans Dievs, es Tev pateicos. Es Tevi slavēšu, mans Dievs! Teiciet To Kungu, jo viņš ir mīlīgs; tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi! (Ps 118, 28-29)

Ievads:Svētais Toms negribēja ticēt Kristus Augšāmcelšanos, kamēr nepārliecinājās, ka Jēzus ir dzīvs. Šī piesardzība piešķir īpašu nozīmi viņa liecībai. Tradīcija vēsta, ka vēlāk apustulis Toms, sludinādams Kristus mācību, aiziet līdz pat Indijai. Viņš mirst mocekļa nāvē, apliecinot savu ticību un mīlestību uz Jēzu. Šīsdienas liturģija mūs aicina ņemt savu krustu un sekot Kristum.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Visspēcīgais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Baznīcas pamats, apžēlojies par mums.

Kungs, Dzīvības devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ef 2, 19-22)

Svētā Gara darbība ne tikai izmaina mūsu iekšējo stāvokli, bet arī ieved mūs īpašajās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Šajā fragmentā Pāvels apraksta jauno cilvēku kopienu, Kristiešu Baznīcu kā templi, kuras pamatā ir Apustuļu ticība, bet Pats Kristus – stūrakmens, uz kura turas visa ēka.

Psalms 118

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (20, 24-29)

Apustulim ir svarīgi pārliecināties ne tikai par augšāmcelšanās realitāti, bet arī, ka Augšāmceltā Miesai ir Ciešanu zīmēs. Pirmkārt, gan Tomam, gan mums, tas nozīmē, ka Kungs augšāmcēlies tajā pašā ķermenī, kurā ir panesis ciešanas. Otrkārt, tas nozīmē, ka Krusta ciešanas un Augšāmcelšanas nav atdalāmi viens no otra. To mums jāzina, kad dzirdām Kristus aicinājumu, ņemt krustu un sekot Viņam. Ja krusta ceļš neved mūs augšāmcelšanai un dzīvei, tad kā iet pa šo ceļu?

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, dāvā man ar dvēseles mieru sagaidīt visu, ko dāvās man šī diena. Kungs, dāvā man pilnīgi nodoties Tavai Svētai gribai. Kungs, katrā stundā šajā dienā mani māci un atbalsti. Kungs, atver Tavu gribu man un tiem, kas man apkārt.
Kungs, lai kādas ziņas es šodien saņemšu, dod man spēku pieņemt tos ar mierīgu dvēseli un stipru pārliecību, ka visam ir Tava Svēta griba. Kungs, Varenais, Žēlsirdīgais, visos manos darbos un vārdos vadi ar manām domām un jūtām, visos neparedzētos apstākļos nedod man aizmirst, ka viss ir no Tevis. Kungs, dāvā man prātu, kad es darbojos ar katru no tuvākajiem, lai es nevienu neapvainotu un nesamulsinātu. Kungs, dāvā man spēku pārnest visas šīs dienas nogurumus un visus notikumus dienas laikā. Vadi manu gribu un iemāci lūgties, un visus bez liekulības mīlēt. Āmen. Optinas vecajo rīta lūgšana

Mises noslēgums un vadlīnija

Palūdzies šodien par savu draudzi, lai tajā valdītu miers un savstarpējā palīdzība!

2018.gada 8.jūlijā

Parastā liturģiskā laika 14. svētdiena, Psaltērija XIV nedēļa

Vadlīnija: Apžēlojies par mums, Kungs, apžēlojies par mums, jo mēs esam nicināti pārlieku! Mūsu dvēsele ir pārsātināta ar vieglprātīgo nievājumiem un lepno nicinājumiem. (Ps 123, 3-4)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva svētuma prieku, lai atbrīvotos no grēkiem, lai iemantotu Debesu Valstību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Izraēļa Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Mans Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, svētuma avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ech 2, 2-5)

Pravietis Ecēhiēls dzird Dieva balsi, kas aicina viņu iet un sludināt Izraēlai savu Vārdu. Kungs saka pravietim: „Ej un saki viņiem, klausīsies viņi vai neklausīs.” Nav svarīgi, vai Izraēļa dēli pieņems pravieša ziņu. Dievs sūta Savus strādniekus neatkarīgi no tā, vai mēs klausīsim viņus, vai neklausīsim. Vienalga, kas notiek, šim vārdam jātiek pasludinātam Dieva uzticības dēļ, un, lai mums būtu iespēja to sadzirdēt. Cilvēki dažreiz sūdzas uz Kungu, sakot; „ak, kā zināt!” Ja mēs zinātu, ko grib no mums Dievs, ja mēs redzētu, ko mēs īstenībā darām… Kungs noraida šīs apsūdzība, tāpēc viss, kas mums jāzina pestīšanai, mums ir teikts.

Psalms 123

II lasījums (2 Kor 12, 7-10)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina nebaidīties no savām vājībām. Cilvēka nozīmība un spēks slēpjas faktā nemeklēt savu cēlumu, bet dot vietu Dieva spēkam. Tam ir svarīgi piekrist, būt vājam – Dieva un Viņa spēka dēļ. Un jāpiekrīt, ka viss, ko tu darīsi, ne tu izdarīsi, bet Dievs. Tā būs Dieva nopelns. Un tā tu kļūsi par Viņa dzīves un Viņa darba dalībnieku.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (6, 1-6)

Cilvēkam ir raksturīgs turēties pie tās patiesības, kas viņam jau zināma. Viņš jūt drošību kopā ar Dievu, no Kura zini, ko gaidīt. Šie acu aizsegi slēpj no mums īsto Dieva Vaigu, atņem mums tos brīnumus, kurus Viņš ir sagatavojis mums. Jēzus pieprasa no mums drošsirdību, lai mēs pieņemtu Viņu sevī. Un, ja mēs riskējam palikt bez stabila pamata – mūsu spriedumiem un zināšanām par Viņu, mums būs iespēja pa īstam satikties ar Viņu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es veltīju un atdodu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vissvētākajai Sirdij savu personu, savu dzīvību, savus darbus, savas grūtības un ciešanas, lai nākotnē es pilnīgi atdotos dievišķās Sirds mīlestībai un tās godināšanai. Mana nopietnā un neatsaucamā apņemšanās ir piederēt tai pavisam, darīt visu aiz mīlestības pret viņu un no visas sirds atteikties no visa, kas nepatiktu Jēzus dievišķajai Sirdij. — Tādēļ es izvēlējos Tevi, Vissvētākā Sirds, par savas mīlestības vienīgo priekšmetu, par savas dzīvības aizsargātāju, par savas pestīšanas drošību, par atbalstu savā vājumā un par visas savas dzīves gandarīšanas upuri. Tu, maiguma un žēlastības pilnā Sirds, esi man drošs patvērums arī manā nāves stundā, esi mana attaisnotāja Dieva priekšā un novērs no manis Viņa taisnīgo dusmu sodu. Tu, mīlestības pilnā Sirds, uz Tevi es lieku visu savu cerību. Sava ļaunuma dēļ es bīstos visa, bet ar Tavu žēlastību es ceru uz visu. Iznīcini manī visu, kas Tev nepatiktu, vai Tev pretotos. Lai Tava svētā mīlestība tik dziļi iespiežas manā sirdī, ka es nekad Tevis neaizmirstu un nekad netiktu no Tevis atšķirts. Dievišķā Sirds, Tavas bezgalīgās žēlsirdības dēļ, es Tevi, lūdzu, dari, lai mans vārds tiktu ierakstīts Tevī, jo Tavā kalpošanā es gribu dzīvot un mirt. Āmen.
Sv. Margarita Alakoka

Mises noslēgums un vadlīnija

Klausieties Dieva balsi savā sirdī, pasakiet Dievam „Jā” un mēģiniet izmainīt savu dzīvi!

2018.gada 15.jūlijā

Parastā liturģiskā laika 15.svētdiena, Psaltērija XV nedēļa

Vadlīnija: Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā, jo Viņš sola mieru un svētību Savai tautai un Saviem svētajiem, ja vien tie tikai atkal nekrīt neprātībā! (Ps 85,9)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina kļūt par īstiem kristiešiem, kuri atsākas no ļaunuma, klausa Dievu un izpilda Viņa gribu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas izvēlies Sev praviešus, apžēlojies par mums.

Kristu, kas aicini sekot Tev, apžēlojies par mums.

Kungs, kas aicini mūs būt stipriem ticībā, apžēlojies par mums..

I lasījums (Am 7, 12-15)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Kungs ganu Amosu izvēlas par pravieti, lai tas ietu sludināt visus Kunga vārdus. Ja Dievs mūs izvēlās, tad pazemīgi jāizpilda Viņa gribu.

Psalms 85

II lasījums (Ef 1, 3-14)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels saka, ka Kungs ir dāvājis mums Savu žēlastību un tā ir saistīta ar gudrību un saprašanu. Katram Viņš dod pilnību un lūdz no mums tikai vienu – to pieņemt un izmantot Viņa godības labā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (6, 7-13)

Kad kalpo Kungam, ne vienmēr ir sagaidāms panākums – gods un atzīšana. Kristus baušļu izpildīšana var novest pie tā, ka cilvēki mūs noraidīs. Tāpēc, sekojot Kristum, vienmēr sev jājautā: vai es esmu gatavs būt noraidīts Kristus dēļ?

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, es zinu, ka Tu mani esi mīlējis jau kopš mūžības;
Tu mani mīli un vēlies darīt arvien ciešākas mīlestības saites, kas mani vieno ar Tevi. Dāvā man žēlastību, lai šī apziņa man kļūtu par gaismu.
Kas vadītu manu soļus un būtu manas rīcības mērs. Bet pāri visam, lai tā ir kā liesma, kas deg manā sirdī, un ļauj rast arvien jaunu degsmi ceļā pie Tevis.
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies vēstīt par Dieva žēlastību, kurš palīdz mums pārvarēt visas grūtības un atjauno mūsu dzīvi.

2018.gada 22.jūlijā

Parastā liturģiskā laika 16.svētdiena, Psaltērija XVI nedēļa

Vadlīnija: Atjauno mūs atkal, Dievs, mūsu palīgs, remdē Savas dusmas pret mums! (Ps 85,5)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina būt modriem, palikt nomodā un vienmēr gataviem cīnīties ar ļauno garu, ar kārdinājumiem un grēkiem. Kungs stiprinās mūsu ticību un dāvinās žēlastības dāvanas, lai mēs izpildītu Viņa gribu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mans Tēvs, apžēlojies par mums.

Kristu, mans gans, apžēlojies par mums.

Kungs, mans mierinātājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jer 23, 1-6)

Vārds, kas nāk no Dieva ir visdārgākais, kas ir cilvēkam: tas viņam atklāj viņas dzīves dziļo jēgu, atklāj Dievu cilvēkiem. Bez Vārda pasaule iegrimst savu vārdu banalitātē un bezjēdzībā.

Psalms 23

II lasījums (Ef 2, 13-18)

Otrajā lasījumā mēs lasām, ka Kristus Dzimšana, ciešanas, nāve un Augšāmcelšana katram cilvēkam dod iespēju pilnīgi attīrīties tā, kā grēkam nebūs nekādas varas par cilvēku. Bet ne tikai ir vajadzīga attīrīšana no grēkiem, bet arī jauna garīgas dzīves kvalitāte, attiecības ar Dievu, ar Kristu un ar citiem cilvēkiem. Tieši Pestītāja krusta nāve un Viņa augšāmcelšanās katram meklētajam atklāj ceļu uz Valstību.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (6, 30-34)

Šajā fragmentā mēs redzam apbrīnojamu Jēzus cilvēcību. Būdams par cilvēku, Viņš labi saprata, ka cilvēkiem ir vajadzīga atpūta, Evaņģēlijā var sastapt tādus momentus, kad Jēzus aizej uz kalniem, lai palūgtos un pabūt kopā ar Tēvu. Tāpēc Viņš palaiž savus mācekļus uz kluso vietu, kur viņi varētu atpūsties no cilvēkiem, kuru ir ļoti daudz, un apustuļiem pat nav laika paēst. Mācekļi aiziet, bet cilvēki, kuriem ir vajadzīga palīdzība, paliec. Kungs apžēlojas un Pats paliek kopā ar viņiem. Kad spēki mūs pamet un mēs saprotam, ka ir vajadzīga atpūta un vientulība, ir tik bailīgi atstāt tos, kuriem ir vajadzīga mūsu palīdzība un iespēja pabūt kopā ar Tēvu. Un ja mēs izlemjam atpūsties, tad Kungs stājas mūsu vietā un atrisina tos problēmas, uz kuriem mums jau trūkst spēka.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs, māci man dziedāt jauno dziesmu – lai visā, ko es runāju, domāju vai daru, ieskanētu Tava mīlestība. Lai manā sirdī iespīd Tavas patiesības gaisma, un lai es varētu nest viņu tālāk. Dāvā man pilnīgu pazemību, lai es sajustu, kas ir manu dāvanu Autors, lai es dzīvotu patiesības garā. Lai es apklustu un ļautu Tev runāt. Apstāšos, un ļaušu Tev darboties. Nelikšu Tev ierobežojumus, kad Tu nāc , lai mierinātu mani un atjaunotu Savu spēku manā nespēkā. Piepildi mani ar sevi, Dieva Vārds, lai es domātu, cerētu un ilgotos par to, kas ir dievišķs. Piesātini mani, Dzīves Maize, lai mana šī dzīve būtu vērtīgai mūžībā. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Pieņemiet Jēzu savā sirdī un nesiet Viņa Gaismu citiem cilvēkiem!

2018.gada 25.jūlijā, Apustulis svētais Jēkabs, svētki

Vadlīnija:Tas Kungs lielas lietas viņu vidū ir darījis! (Ps 126, 2)

Ievads:Šodien mēs svinam sv. Jēkaba, apustuļa, svētkus. Svētais Jēkabs, svētā Jāņa Evaņģēlista brālis, Zebedeja un Salomes dēls un Kunga Kristus radinieks, tika saukts par Lielo, lai viņu atšķirtu no otra apustuļa ar tādu pašu vārdu. 31. gadā svētais Jēkabs bija klāt, kopā ar svēto Jāni un svēto Pēteri, pie svētā Pētera sievas mātes izdziedināšanas un pie Jaira meitiņas uzmodināšanas no miroņiem. Tanī pašā gadā Jēzus veidoja savu apustuļu kolēģiju, kurā Viņš uzņēma Jēkabu un viņa brāli Jāni. Viņš tos nosauca par pērkondēliem; laikam viņu dedzīgās darbības dēļ. Kristus bieži vien nostādīja svēto Pēteri, Jēkabu un Jāni augstāk par pārējiem apustuļiem. Vienīgi viņiem bija ļauts būt par lieciniekiem Kristus apskaidrošanās brīdī Tabora kalnā un vēlāk Viņa ciešanu stundās Olīvu dārzā. Šīsdienas liturģija mūs aicina smelt spēku viņā sludināšanā un gūt atbalstu viņā aizstāvībā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi darījis lielas lietas, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu atdevi savu dzīvi par mums, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu stiprini mūs, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Kor 4, 7-15)

Šajā lasījumā tiek runāts ne tikai par kristiešu ceļa briesmām, bet arī par ciešanām un nāvi, turklāt bez kārtējā atalgojuma. Jo tam vienīgais motīvs ir, «lai arī Jēzus dzīvība parādītos», bet Dieva Dēls neatnāca, lai Viņam kalpotu, bet lai kalpotu citiem un atdot Savu dvēseli, lai atpestītu daudzus. Cik tālu no tā mūsu parastie priekšstati par cilvēka aicinājumu, par to realizāciju šajā dzīvē, par slavu.

Psalms 126

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (20, 20-28)

Šajā fragmentā Kristus uzdod jautājumu saviem mācekļiem, vai viņi ir gatavi izdzert to pašu biķeri, ko izdzēra Viņš, brīdinot viņus tieši par krusta ciešanām un jauta par gatavību dalīt šīs ciešanas kopā ar Viņu. Viņi atbildēja, ka var, bet diez vai viņi saprata tajā brīdī, kam viņi piekrita. Bet ar laiku viņi bija gatavi un viņa vārdi kļuva patiesi. Viņš atklāj, ka Pats atnāca šajā pasaulē, lai kalpotu citiem, un mums arī jākalpo citiem cilvēkiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mana Mīlestība! Dāvā cilvēkam mieru viņa dvēselei! Bet ne tādu mieru, kas viņu iemidzinās, bet to mieru, kas viņu atjaunos! Dāvā viņam to mieru, kuru dāvināji man, tas deva spēku, apņēmību, prāta skaidrību, cerību Tev! Dāvā viņam, mana Mīlestība, atdzīvinošo mieru viņa dvēselei! Un dāvā, Kungs, nemieru viņa dvēselei! Lai viņa vaid, lai viņa sauc Tevi, lai viņa cieš, lai viņa ir nabadzīga bez Tava Vārda! Lai viņai nebūtu savas vēlēšanās, savas gribas, maldinošo jūtu! Lai viņai būtu viss Tavējais un lai viņa pieder tikai Tev! Dāvā, Varenā Gudrība, viņam visu, kas ir vajadzīgs pēc Savas Gribas, jo tikai tā atvedīs viņu pie Tevis!

Mises noslēgums un vadlīnija

Pārdomā šodien, vai tu esi gatavs pārdzīvot ciešanas un atdot savu dzīvi par Jēzu, kā to darīja daudzie mocekļi?

2018.gada 29.jūlijs

Parastā liturģiskā laika 17.svētdiena, Psaltērija XVII nedēļa

Vadlīnija:Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus! (Ps 145, 9)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina rūpēties par cilvēkiem, kas atrodas mums blakus, nekritizēt un neaprunāt, pieņemt tādu, kādu viņu radīja Dievs.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi tuvu visiem, kas Tevi piesauc, apžēlojies par mums.

Kristu, kas visus mīl, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi svēts visos Savos darbos, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Ķēn 4, 42-44)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par Elīsa brīnumu – rūpējās par cilvēka ēdienu. Viņš palīdz parastiem cilvēkiem. Šīs notikums atgādina Evaņģēlija brīnumus, bet Elīss negrib atstāt dramatisku iespaidu uz šī notikuma lieciniekiem, viņš tikai rūpējās par tiem, kas viņam ir blakus.

Psalms 145

II lasījums (Ef 4, 1-6)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mūs lūdz dzīvot cienīgi kā īstie Kristus mācekļi. Ko nozīmē dzīvot cienīgi kā kristieši? Saglabāt vienotību. Pāvels mums paskaidro, ka vienotība ir pazemībā, lēnprātība un pacietībā, mīlestības iecietībā viens pret otru. Citiem vārdiem sakot, ar mīlestību pieņemt citu, neskatoties, ka viņš ir savādāks.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (6, 1-15)

Šajā fragmentā mēs redzam, cik Kungs ir žēlsirdīgs. Viņš rūpējas par cilvēkiem, kas seko Viņam, lai redzētu vēl brīnumus un lai klausītos, ko Viņš teiks. Mēs redzam, ja Kungs tik rūpējas par viņiem, tad Viņš tāpat ir atklāts mūsu vajadzībām, kad mēs prasām no Viņa palīdzību.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es mīlu Tevi, Dievs, un manas vienīgas vēlēšanās – mīlēt Tevi līdz manai pēdējai elpai. Es mīlu Tevi, Dievs, Bezgalīgi mīlestības cienīgs, un es ātrāk piekritīšu nomirt, mīlot Tevi, nekā kaut vienu mirkli, nemīlot Tevi. Es mīlu Tevi, Dievs, un slāpstu pēc debesīm tikai tāpēc, ka tur es iegūšu pilnīgas mīlestības laimi. Es mīlu Tevi, Dievs, un baidos no elles tikai tāpēc, ka tur nav iespējams Tevi mīlēt. Mans Dievs, ja mana mēle nevar katru mirkli atkārtot, ka mīlu Tevi, lai mana sirds atkārto šos vārdus ar katru manu elpu. Dāvā man žēlastību ciest, mīlot Tevi, Mīlēt, ciešot, un vienreiz atdot dvēseli, mīlot Tevi un just, ka es Tevi mīlu. Jo tuvāk es nāku uz beigām, Jo vairāk es lūdzu Tevi vairot manu mīlestību un darīt to pilnīgāku. Āmen. Svētais Jānis Marija Vianejs

Mises noslēgums un vadlīnija

Esi pacietīgs pret citiem, uz viņu rupjībām atbild ar labo vārdu un smaidu!