2019.gada 3.maijs

Svētais Filips un svētais Jēkabs, svētki

Vadlīnija:Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. (Ps 19,8)

Ievads:Svētais Filips no Betsaidas ir viens no pirmajiem mācekļiem, kurus Jēzus aicina sev sekot. Pēdējo Vakariņu laikā tas ir viņš, kurš Jēzum jautā: "Parādi mums Tēvu!" un saņem atbildi: "Filip, tas, kurš redz Mani, redz Tēvu." Tradīcija vēsta, ka apustulis Filips sludināja Evaņģēliju Grieķijā un Frīģijā. Savukārt svētais apustulis Jēkabs (Jaunākais), apustuļa Jāņa brālis, Alfeja un Marijas, Vissvētākās Jaunavas Marijas radinieces, dēls, šīs radniecības dēļ dažkārt tiek saukts par Kunga brāli.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mans patvērums, apžēlojies par mums.

Kristu, mana dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, gudrības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Kor 15, 1-8)

Apustulis Pāvels šajā lasījumā mums atgādina evaņģēliju, kuru mēs pieņemam. Caur to Dievs ar mums runā un tā mums dod pestīšanu.

Psalms 19

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (14, 6-14)

Šodien mēs lasām vārdus: „Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu” (Jņ 14, 14). Tajos nav norādīts, kam mēs varam prasīt kaut ko Jēzus vārdā. Lūgt var vienalga kam: radinieks vai nē, pazīstams vai nepazīstams, ļauns vai labs. Un neskatoties uz to, Viņš saka, ka izdarīs! Galvenais – lai lūgums būtu Viņa vārdā. Cilvēks, kas nekaunas, atklāti saka sava Kunga vārdu, nav pārliecinošs, ka klausošais viņu sapratīs, uzticas Dievam! Un viņa ticība ir stipra. Un, lūk, pēc tādas ticības Kungs un dāvā, par ko mēs lūdzam.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, mans Dievs, Tev ir dzīvības verbi, ar kuriem mēs varētu remdēt savas slāpes, ja tikai mums to gribētos meklēt! Izdari, Kungs, lai Tavi vārdi nepamet manas domas! Tu saki: „Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu” Ko citu mēs vēlamies, Kungs? Par ko citu lūdzam? Ko meklējam? Kungs, apžēlojies par Savām radībām! Tu redzi, ka mēs paši nezinām, par ko ilgojamies, un neapzināmies, par ko lūdzam. Kungs, dāvā mums gaismu, tā mums vajadzīga vairāk, nekā tie, kas piedzima par akliem. Mans Dievs, lai atklājas Tava visspēcība un žēlsirdība! Jā, ļoti grūti tas, par ko Tevi lūdzu, mans patiess Dievs, - mīlēt to, kas Tevi nemīl, atklāties tam, kas neatzīst Tevi, dāvāt veselību tiem, kas paši meklē slimības.
Svētā Terēze no Avilas

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un atcerēsimies, ka mēs esam aicināti pildīt Dieva gribu katru dienu un katru sekundi savā dzīvē.

2019.gada 5.maijs

3. Lieldienas svētdiena, Psaltērija III nedēļa

Vadlīnija:Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu. (Ps 30, 6)

Ievads:Šīsdienas liturģija mums atgādina par mīlestību, par Dieva mīlestību pret saviem bērniem. Aicina nožēlot grēkus, atgriezties pie sava Tēva un atzīties, ka mīli Viņu no visas sirds.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu Savā labvēlībā man piešķīri godu un spēku, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu, Vienīgais, visu upurēji mūsu dēļ, apžēlojies par mums.

Kungs, vadi un ved mani Sava Vārda dēļ, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 5, 27-32.40b-41)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka cilvēki nožēlo grēkus tieši tad, kad uzzina par krustasisto un augšāmcelto Kungu. Ziņa par to, ka Kaut kas atnāca tavas glābšanās dēļ un tevis dēļ tika nogalināts, pat neskatoties uz to, ka ir augšāmcēlies, satrauc cilvēku. Un ja viņš klausās šo ziņu un atzīst Jēzu par savu Glābēju, Kungs priecājas par atrasto aitiņu.

Psalms 30

II lasījums (Atkl 5, 11-14)

Grāmata, kurā ietverta pasaules radīšanas vēsture, kurā var ieraudzīt to, kas notiek aiz telpas un laika, nav pieejama cilvēkam. Neviens nevar to izlasīt. Neviens nevar nokļūt nākotnē, kaut katrs cilvēks vēlās šīs zināšanas. Apustulis raksta, ka viņš raudāja no tā, ka neatradās neviens no cilvēkiem, kas varētu atvērt šo grāmatu. Atbildei par viņu asarām kļūst Jēra parādīšanās. Pirmais, kas tādā veidā nosauca Kristu, bija Jānis Kristītājs, un tagad mēs redzam Kristu pārdabisko vērtību. Kļūstot par cilvēku, Viņš brīvprātīgi atņēma no Sevis visus dievišķus prerogatīvus, Viņam vajadzēja atpūsties, gulēt, ēst, Viņš cieta un nomira. Un uzvārējot nāvi, Viņš var atvērt šo grāmatu – vienīgais no visiem.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (21, 1-19)

Mēs lasām par augšāmcelto Jēzu un Pēteri, kas nesen nodeva Viņu. Jā, zaudējuma bēdas un Augšāmcelšanās prieks, droši vien jau „izmazgāja” šo rīcību, bet tas vienalga tika izdarīta... Un mūsu priekšā cilvēks, kas visu savu dzīvi glabās atmiņu par savu nodevību. Un tieši tas ienes kaut ko īpašu Mācītāja un Sava mācekļa attiecībās. Droši vien, tieši tāpēc Jēzus dod Pēterim iespēju trīs reizes pateikt par savu mīlestību. Tas ir vajadzīgs, lai Pēteris ar aizdziedēto brūci varētu iet un sludināt Evaņģēlija vēsti. Pēterim nav ko zaudēt un slēpt no Kunga. Tieši tāpēc viņa vārdi – tas nav tikai atzīšanās mīlestībā, bet kaut kas vairāk: „Tu visu zini; Tu zini, ka es Tevi mīlu”. Un kā ne Pēterim saprast, ka Jēzus zina visu? Šī apziņa un dod viņam spēku - neskatoties uz sarūgtinājumu par atkārtoto jautājumu trīs reizes – atbildēt Kungam, atzīstot savu mīlestību.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, dāvā man spēku sagaidīt Tevi klusumā un pacietībā. Dāvā pazemību, kurā dzimst miers, un atbrīvo mani no lepnuma, vissmagākās nastas. Piepildi manu sirdi un dvēseli ar mīlestības vienkāršību. Lai visu manu dzīvi aizņem tikai viena vienīga doma un vēlēšanās – mīlēt. Lai es varētu mīlēt ne pilnības dēļ, ne nopelna dēļ, ne tikuma dēļ, ne svētuma dēļ, bet tikai Tevi paša dēļ! Jo ir tikai viens, kas spēj piepildīt ar mīlestību un apmaksāt to, - Tu pats.
Tomass Mertons

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien atbildiet Kungam uz Viņa mīlestības saucienu!

2019. gada 12.maijs

4. Lieldienas svētdiena, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija:Gavilējiet Tam Kungam, visas pasaules zemes! Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm! (Ps 100, 1-2)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina atvērt savas sirdīs Dieva Vārdam un būt kopā ar Kristu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir darījis mūs par Savu tautu, apžēlojies par mums.

Kristu, svētuma paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, Tava žēlastība paliek mūžīgi, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 13, 14. 43-52)

Pāvels un Barnaba saka, ka Dieva Vārds pirmajam kārtam jābūt pasludinātam izvēlētai tautai – ebrejiem. Bet sprediķi klausās arī pagani, un Vārds nonāk viņu sirdīs dziļāk nekā ebreju sirdīs. Un Pāvels saka, ka atraidot Vārdu, cilvēki paši dara sevi par mūžīgas dzīves necienīgajiem. Jūdi domāja, ka pagani nav mūžīgas dzīves cienīgi. Daži mūsdienas pagani doma, ka jūdi nav cienīgi gan ne mūžīgas, gan ne laicīgas dzīves. Kungs skatās uz visu citādi: Viņam nav necienīgo – izņemot tos, kas brīvprātīgi atsakās no Viņa.

Psalms 100

II lasījums (Atkl 7, 9.14B-17)

Svētums – izvēlēto liktenis un tā ir raksturīga ar tādām īpašībām, kādus parastam cilvēkam nesasniegt. Tā ir vienīga reize, kad cilvēks gatavs atzīt sevi par parastu un nederīgo. Bet mēs lasām vārdus, ka katrs, kas cer uz Kungu, attīra sevi tā, kā Viņš ir tīrs. Tas ir līdz svētuma tīrībai, kā Kungs ir svēts. Un pastāv cerība, kas var attīrīt līdz tādam neiedomājamam stāvoklim.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (10, 27-30)

Katrs, kas pamēģināja būt kā kristietis, zina, ka tas ir smags darbs. Ļoti gribētos, ka kristības kā burvības vārdi, darītu mūs par labiem un nesasniedzami grēkam. Mīlestības spēks, ko Svētais Gars dāvā cilvēkam, ir liels, bet arī ir liela mūsu brīvības pakāpe. Tāpēc izvēle vienmēr paliek ar mums, un tā ir grūta, tāpēc ka arī Kungs mūs aicina mīlēt kā Viņš, tas ir, atdodot savu dzīvi. Mūsu glābšana notiks, ja mēs būsim kopā ar Kristu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs Jēzu, Tu bezgalīgi liels un pazemīgs, Tu – brīvības ceļš un nesatricināma klints, Tu – oāze slāpstošajiem dzīves tuksnesī, Tu – mīlestība līdz krusta nāvei. Tu neredzamā Dieva redzamais attēls, uzticīgs draugs un brālis, vienmēr gatavs mūs pieņemt ar prieku. Tu – rīta zvaigzne, apsološā nerietošās saules gaismu. Tu – Euharistija, kas atklāj mums paslēptas mīlestības dzīvi. Tu esi klātesošs mūsu bēdās. Un tāpat – Tu esi un paliec par mūsu ganu un gaismu. Tu parādīji un apgaismoji ceļu pie Tēva. Tu – Jēzus no Nācaretes, Dieva Dēls, Kristus, mūsu Glābējs. Tu esi dzīves cerība un prieks. Tavs Svētais Gars dod mums spēku un drosmi, Viņš svēta un māca uzticēties, lai katrā mirklī mēs varētu tuvināties Tev. Un vienmēr, viss kopā ar Tevi sāktos no sākuma.
Pols Lejanberžē

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un pamēģināsim būt par īstiem kristiešiem, pazemīgiem un pacietīgiem, izrādīsim savu mīlestību tuviem cilvēkiem!

2019. gada 14.maijs

Svētais Matejs, apustulis un evaņģēlists, svētki

Vadlīnija:Ne mēs esam izredzējuši Kungu, bet Viņš mūs ir izredzējis, lai mēs ietu pa pasauli un nestu augļus.

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina sekot Kristum un sludināt par Dieva Valstību visiem cilvēkiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu visu siržu pazinējs, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu mūsu dēļ nomiri, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu mūs aicini kalpot Kungam, apžēlojies par mums.

I lasījums (Apd 1, 15-17. 20-26)

Pirmajā lasījumā mēs redzam, pēc kāda principā tika izvēlēts apustulis Matejs. Tas ir paraugs mūsu dzīvei, pirms mēs sākam kaut kādu darbu, vispirms jālūdzas, bet pēc tam izpildām to.

Psalms 113

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (15, 9-17)

Šajā fragmentā apustulis Jānis stāsta mums par Jēzus mīlestību. Kā Viņš mīl katru no mums, kā Viņš nomira mūsu dēļ! Viņš nevienkārši nomira, bet ar mokām, Viņam nebija ne grēku, ne vainu. Bet šeit slēpjas pats galvenais: skatīties uz Viņu, saprotot, ka tikai Viņš var tā mīlēt un dalīties ar šo mīlestību ar ticīgajiem Viņā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, mans Dievs! Visiem mums pienāksies godināt Tavu žēlsirdību, jo Tu visus mūs radīji Savas mūžīgas slavas dēļ un atpirki ar Jēzus – Tava Dēla – asinīm. Jā, Jēzu, Tu esi tik tuvs man tabernakulī, - un ar Tavām svētām asinīm esmu pestīts! Visiem jāgodina Tevi, it īpaši to jādara man! Jau no bērnības Tu pagodināji mani ar bezgalīgo žēlastību… Mans Dievs, Tava roka ir virs manis, bet es to pavisam nejūtu… Cik Tu esi labs! Un kā Tu glābi mani… Pat tad, kad neticu Tev, Tu paslēpi mani Savu spārnu ēna! Un vajadzīgajā laikā Tu nolēmi, ka atnāca laiks ielūgt mani Tava ganāmo skaitā.
Svētīgais Šarls de Fuko

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien apzināsim, cik svarīga mūsu dzīvē ir ticība Jēzu Kristū, un ka to mēs apliecinām pildot Dieva gribu.

2019.gada 19.maijs

5. Lieldienas svētdiena, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija:Tava valstība ir uz mūžīgiem laikiem, un Tava valdīšana paliek uz radu radiem. Uzticamības pilns ir Tas Kungs Savos vārdos un svēts visā Savā rīcībā. (Ps 145, 13)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina atcerēties par galveno bausli, par savstarpējo mīlestību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, es slavēšu Tavu Vārdu mūžīgi mūžam, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu aicināji mīlēt savu tuvāko, apžēlojies par mums.

Kungs, ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 14, 21-27)

„Caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā”... Ko tas nozīmē? Bēdas nepieciešamas glābšanai? Vai vienkārši tie ir nenovēršami? Galvenais šajā frāzē – ne „bēdas”, bet „ieiet Dieva valstībā”. Bēdas ir un būs visiem – gan kristiešiem, gan paganiem. Pāvels mums saka priecīgo vēsti: šīs bēdās var un kļūs par mūsu ceļu Dieva Valstībā. Un tikai no mums ir atkarīgs, vai mēs izmantosim šo iespēju – atdot visu Dieva rokās un no Viņa atkal visu pieņemt, un tādā veidā ieiet Valstībā.

Psalms 145

II lasījums (Atkl 21, 1-5A)

Otrajā lasījumā mēs lasām par jauno zemi. Jaunā zeme – cilvēka sapnis bēdās un skumjās. Kad viss apkārt sabrūk un pasaule ir kā ļauno un slikto darbu varza. Nav tādas vietas, kur mēs varētu patverties no ziņu šausmām. Citas zemes slāpes, citas debess, svētās pilsētas, kurā viss būs citādāk, nav fantāziju trakošana, nav sevis apmānīšana. Jaunajā pasaulē, beidzot tika piepildīts tas, ko redzēja Izraēļa pravieši savos redzējumos: pazuda bezdibenis, kas nošķīra Dievu ar Viņa tautu. Un tagad, kad cilvēka grēks un pasaules ļaunums pazuda, jau nekas netraucē tai pilnībai, kuru tā vēlējās Dieva pravieši un liecinieki.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (13, 31-33A, 34-35)

Kungs dod mums jauno bausli. Baušļa, kura nebija agrāk Vecajā Derībā. Mēs varam atcerēties bausli par mīlestību pret tuvāko, bet tas nav tas pats. Šis ir jauns bauslis, tiek runāts par savstarpējo mīlestību – viens pret otru mīlestību. „Mīliet viens otru”, šos vārdus Jēzus saka Saviem mācekļiem, cilvēku kopienai. Un tieši tāpēc savstarpējā mīlestība nozīmē katra darbu. Un nedrīkst teikt, ka tev ir grūti, bet citam jāmīl, jo viņš ir kristietis. Kungs pagriež mūs viens pret otru, piespiež atvērties un strādāt, dzirdot Viņa balsi: „Mīliet viens otru!”

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs Kristu, mūsu Gaisma, apgaismo Tavu Baznīcu, lai viņa sludina tautām lielo glābšanas noslēpumu. Saglāba Tavas Baznīcas priesterus un kalpus, lai, sludinot Evaņģēliju citiem cilvēkiem, paši būtu uzticīgi Tavam kalpojumam. Tu dāvāji šai pasaulei ar Savām Asinīm mieru, attālini no mums strīdu ļaunumu un karus. Dāvā Savu žēlastību laulātiem, dari viņus par Tavas Baznīcas pilnīgo parādību. Dāvā grēku piedošanu visiem mirušajiem, pēc Tavas žēlsirdības, lai viņi mājo starp svētajiem. Kungs Jēzu, esi kopā ar mums un pavadi mūs ceļā, apgaismo mūsu sirdis un stiprini cerību, lai kopā ar mūsu brāļiem mēs pazītu Tevi Svētajos Rakstos un maizes pārlaušanā. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Atveriet savas sirdis Dieva mīlestībai un mīliet viens otru!

2019.gada 26.maijs

6. Lieldienas svētdiena, Psaltērija VI nedēļa

Vadlīnija:Lai Dievs par mums apžēlojas un svētī mūs, lai Viņš apgaismo Savu vaigu pār mums! (Ps 67, 2-3)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina atvērties Dieva Vārdam un žēlastībai, kas nāk no Viņa.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu dzīves paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, mūsu Aizstāvis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Apd 15, 1-2. 22-29)

Šie vārdi, ko izteica apustuļi savā laikā, attiecas arī uz mums. Var teikt, ka tas nav jaunums un sen pazīstams, tad kāpēc vispār pārlasīt Svētos Rakstus? Dievam katru dienu ir mums kaut ko teikt īpašo un svarīgo, un, pārlasot Bībeles rindas, mēs dodam Viņam iespēju mums kaut ko pateikt. Un tu, cilvēk, ja tev rokās atrastos aploksne ar tavu vārdu, vai tu neiepazītos ar to saturu?

Psalms 67

II lasījums (Atkl 21, 10-14. 22-23)

Vissvarīgākā un precīza informācija: jaunā pilsēta, jaunā un pārveidota, Jeruzaleme nāk no debesīm, no Dieva. Un tas ir galvenais. Uz jebkuru jautājumu: „Un kā tur būs?” Atbilde ir šajos vārdos: „No Dieva”. Un mēs to varam iedomāties, ja pazīstam Viņu, ja Viņam izdevās ielikt mūsu sirdīs zināšanas par Sevi. Ja mēs esam atvērti Viņam.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis Jānis (14, 23-29)

Izrunājot vārdu „Aizstāvis”, katrs cilvēks iedomājas kaut ko savu, bet ir arī kopīgas iezīmes, kurus var pasvītrot. Aizstāvim jāatbrīvo no skumjām un bēdām, jānoslauka asaras un jāsaka kaut ko patīkamu. Vai tā šo vārdu saprot Kungs, kad runa par Aizstāvi? Nekā līdzīgo mēs neatrodam: Aizstāvis iemācīs visu un atgādinās visu. Mierinājums, tas ir, kā Kristus vārdu izpratne, pieņemšana un apgūšana. Tikai tādā veidā Kungs redz mums iespēju mierināties, atrast laimi un brīvību.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kad atnāksi, mans Aizstāvis? Kuru gaidīšu? Ak, kad ieraudzīšu savu prieku, kuru vēlos! Ja Tu piesātinātu mani ar Tavu saldumu straumi, kuru vēlos! Lai manas asaras man būs par maizi dienu un nakti, kamēr pateiks man: lūk, tavs Dievs, kamēr mana dvēsele nedzirdēs: lūk, tavs Līgavainis! Baro mani ar manām nopūtām, uzbudini ar manām slimībām. Nāc, beidzot, mans Pestītājs: jo Viņš ir labs, un nekavēsies, jo Viņš ir taisnīgs. Viņam gods un slava mūžīgi. Āmen.
Sv. Augustīns

Mises noslēgums un vadlīnija

Vai tu zini, kāds ir tavs ceļš šajā pasaulē? Vai tu zini, ko no tevis vēlas Dievs? Paņem rokās Svētos Rakstus un dod Dievam iespēju ar tevi runāt!

2019.gada 30.maijs

Kunga Debeskāpšanas svētki>

Vadlīnija:Dievs ir valdnieks kļuvis pār visām tautām. (Ps 47, 9)

Ievads:Šodien mēs svinam Kunga Debeskāpšanas svētkus. Šo svētku nosaukums atspoguļo notikuma jēgu - tā ir Jēzu Kristu, Mūsu Kunga, debeskāpšana uz debesīm, ir beidzies Viņa kalpojums uz zemes. Šis notikums vienmēr tiek svinēts 40 dienā pēc Lieldienām. Un tagad Jēzus Kristus ieies Sava Tēva debesu templī kā visas cilvēces Pestītājs. Šīsdienas liturģija mūs aicina vienoties lūgšanā uz Svēto Garu, jo cilvēkiem, kuri atdzimuši no Gara, ir atvērti debesu vārti.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir Visaugstākais, apžēlojies par mums.

Kristu, kam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir varens valdnieks pār visu pasauli, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 1, 1-11)

Pirmajā lasījumā Jēzus dod apustuļiem uzdevumu: liecināt pasaulei par Viņu un Viņa pestīšanu. No sākuma jāiet liecināt uz Jeruzalemi, pēc tam uz pa visu Jūdeju un Samariju, un pēc tā, pa visu zemi. Kristum viss ir iespējams, Viņam nav bezdibeņu, kurus izraka cilvēces ienaids, viens parādījās starp jūdiem un samariešiem – tauta, kuri tic Vienīgā Dieva un goda Vecās Derības patriarhus, bet viņu reliģiskās tradīcijas ļoti atšķiras no jūdu. Bet tas viss būs iespējams ne ar cilvēcisko spēku, bet ar spēku, ko dāvā Svētais Gars.

Psalms 47

II lasījums (Ef 1, 17-23)

Otrajā lasījumā mums tiek vēstīts par Jēzus Kristus varenību, ka Dievs Viņu uzmodināja no miroņiem un sēdināja pie Savas labās rokās, ka Viņš ielika Kristu augstāk par ikvienu varu, vārdu un visu pasaulē. Un apustulis mūs aicina lūgt Dievu, lai Viņš mums dotu gudrību un atklāsmes garu, lai Viņu izprastu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (24, 46-53)

Svētie Raksti dod mums pazīt Dieva gribu, kas tiks izpildīta, un mēs esam aicināti piedalīties šajā izpildīšanā. "Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā.” Kristietības centrs – ne mācība, ne ideja, bet reālie fakti: Dieva - cilvēka Krusts un Augšāmcelšanos. „Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu” – no šā kristietības centrālā notikuma izriet noteiktās sekas, par kurām jāpaziņo cilvēkiem: Kristus izpirka grēku, un Dievs piedod tos, kas patiesi grib, lai Viņš piedotu. „Visām tautām, iesākot no Jeruzalemes” – kristietība patiesi ir universālā, jebkurš cilvēks no jebkuras tautas var atrast mieru kopā ar Dievu caur Kristu, bet vēsturiskais atklāsmes izvēršanas aspekts nedrīkst ignorēt, nedrīkst atmest Veco Derību kā aicinājumu tikai Izraēla tautai. „Jūs esat liecinieki tam visam” – lūk, kāda ir mūsu dalība Dieva gribas izpildīšanā. Ne mēs „pārvēršam” cilvēkus, ne mēs viņiem dāvājam ticību – to dara Pats Dievs, bet Viņš darbojas caur mūsu liecībām, caur mūsu aizraujošo dzīves – mīlestības piemēru citiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, Savu gaismas Garu sūti uz mani! Iemāci mani iet mēness gaismā tāpat, kā saules gaismā. Kungs, Savu spēka Garu sūti uz mani! Lai manām rokām, kuras ir nogurstošās no neveiksmēm, atgrieztos jaunības nenogurdinājums siet tūkstošās jaunas pasaules sēklas. Lai mani sviedri sajaucas ar Taviem Ģetzemanē, lai izlejas manas asinīs ar Tavām Golgatā un remdēs laukus, kas ir kārdināti ar netaisnību un egoismu. Slava Tev, Tēvs, Tu ved mani līdz beigām, līdz Emausam, līdz tai vietai, kur Kristus atklāja savu vaigu – Kristus vaigu, kas uzvarēja nāvi, - vaigu, kura ir pilna ar mieru un prieku.
Kardināls Rodžers Etčegarai

Mises noslēgums un vadlīnija

Kungs, palīdzi man ieraudzīt Tevi katrā cilvēkā, kuru es satikšu šajā dzīvē!

2019.gada 31.maijs

Vissvētās Jaunavas Marijas apmeklēšana, svētki

Vadlīnija:Nāciet, klausieties visi, kas Dievu bīstaties, es jums stāstīšu, ko Viņš ir darījis manai dvēselei! (Ps 66, 16)

Ievads:Šodien mēs svinam Vissvētās Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētkus, kad jaunava, kura brīnumaina veidā dzemdēs dēlu, satiek nejaunu sievieti, kura tāpat nesa zem sirds savu dēlu. Šajā brīdī, kad viņi satiekas, notiek viņu dēlu pirmās tikšanās – Jēzus un Jānis, kaut abi atrodas mātes klēpī. Šīs dienas liturģija mūs aicina būt iedvesmotiem ar Svēto Garu un kopā ar Jaunavas Mariju vienmēr varētu godināt Dievu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mana gaisma, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir mana pestīšana, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir žēlastības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Rom 12, 9-16b)

Pirmajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina mīlēt viens otru ar maigumu, un lai mūsu mīlestība būtu neliekuļota. Mums jābūt gataviem kalpot Kungam un būt priecīgiem cerībā un pacietīgiem bēdās. Vienmēr jāpalīdz tiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un priecāties kopā ar priecīgajiem.

Psalms Jes 12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 1, 39-56)

Šīs fragments ir liriskā dziesma, kura apraksta Marijas svētlaimi. Marijai bija lemts kļūt par Dieva Dēla Māti. Viņas sirds bija pilna ar izbrīnu un prieku no tā, ka viņai ir dāvāta tāda žēlastība. Būt par Dieva izvēlēto tik bieži nozīmē un svētlaimi, un ciešanas krustu. Dievs neizvēlās cilvēku mierīgai un ērtai dzīvei un pašapmierinātam priekam, bet lai viņš izpildītu uzdevumu, kura pieprasīs no viņa visu, ko viņa galva un rokas var dot. Dievs sauc strādniekus Savā vīna dārzā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, kad esmu izsalcis, dod man kādu, kam nepieciešama maize; kad man salst, sūti man kādu, kas jāsasilda; kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kas jāmierina; kad man nav laika, dod man kādu, lai uz brīdi varētu tam palīdzēt; kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kas jāiedrošina; kad man ir nepieciešama sapratne no citu puses, dod man kādu, kam nepieciešama manējā.
Māte Terēze

Mises noslēgums un vadlīnija

Ar pacietību un pazemību pārnesiet savas ciešanas, pilnīgi uzticoties Dievam, Mūsu Tēvam.

Māmiņa

vārds, kas tiek cienīts,
mīlas un ciešanu veidots;
ciešanu vidū tu plaucis,
mīlā vistīrākā cildens.
 
Māmiņa-
vārds, dzimis sāpēs,
vienīgi tu proti apslēpt
rūgtumu, ko nākas baudīt,
mīlēt, kaut nākas zaudēt.
 
Māmiņa-
vārds, mīlestībai.
Katras sirds dzīlēs tas vibrē.
Pat ja to nonievāt mēdzam,
piesaucam ciešanās, bēdās.
 
Māmiņa-
vārds, šis kā dzeja,
visburvīgākā melodija.
Ņem manu dzīvi un aijā
rokās tik mīļās un maigās.

Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta