2019.gada 1.septembris

Parastā

Vadlīnija:Bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis ir Dievs Savā svētajā mājoklī. Dievs vada viņu mājās vientuļos, vada tos, kam nemaz nav māju. (Ps 68, 6-7)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicinā būt pazemīgiem gan darbos, gan strādājot kopā ar cilvēkiem, katrā mūsu dzīves momentā, it īpašī Dieva priekšā, un tas ir Dievam patīkams.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Izraēla Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Pazemības paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, pazemības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sir 3, 17-18.20.28-29)

Pirmais lasījums mums māca būt pazemīgiem, un tad mēs tiksim nosaukti par patīkamiem. Būt pazemīgiem Dieva priekšā, Dieva žēlastības priekšā.

Psalms 68

II lasījums (Ebr 12, 18-19.22-24A)

Vēstules autors saka, ka mums paveicas vairāk nekā tiem, kas dzīvoja ilgāk pirms mums. Un vēršas viņš pie tiem cilvēkiem, tāpat kā viņš, neredzēja Kristu Viņa zemes dzīves laikā – tāpat kā mēs. Mums dāvāts vairāk, nekā tiem, kas redzēja Dievu mākonī un tumsā. Mums dāvāta Viņa dzīva klātbūtne. Mūsu Baznīca vienota ar Debesu Baznīcu. Mums ir atvērta pieeja pie Paša Dieva. Vairāk nav sienas, kas šķira no Viņa kritušo cilvēci. Mums tika dāvāts vairāk, nekā varēja iedomāties pravieši.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas(14, 1. 7-14)

Šis fragments parāda mums, kas ir pazemība. Pazemība ir pretstats lepnumam, tas nav egoisms, bet uzmanība pret citiem, tikai tāpēc, ka viņi ir svarīgāki. Visīstākā pazemība – tā ir mīlestības izpausme, un cik grūti to mums sasniegt. Tā tiek dāvāta viegli, jo tā ir Svētā Gara dāvana, bet pieņemt to mums ir ļoti grūti.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs Jēzu, dāvā man šodien žēlastību domāt par Tevi un dzīvot Tava klātbūtnē. Kungs Jēzu, atbrīvo manu sirdi no skumjām, ienaida un apvainojuma, lai varu mīlēt bez pārmetumiem un kalpot bez sūdzībām. Kungs Jēzu, ļauj man šodien sekot piemēram, kuru Tu un tava Māte Marija dāvāja, un tā, katru dienu būt par Tavu miera līdzekļi. Āmen.
Lui Marija Parens

Mises noslēgums un vadlīnija

Ak, Kungs, māci mūs šodien būt pazemīgiem gan ar cilvēkiem, gan ikdienišķā darba laikā, gan ciešanās un grūtībās.


2019.gada 8.septembris

Parastā liturģiskā laika 23.svētdiena, Psaltērija XXIII nedēļa

Vadlīnija:Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par Saviem kalpiem! Piešķir mums rītos agri pilnā mērā Savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu! (Ps 90, 13-14)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina ņemt krustu un sekot Kristum līdz galam, kā arī paļauties uz Dieva gribu un mēģināt to izpildīt dzīves laikā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi no mūžības uz mūžību, apžēlojies par mums.

Kristu, Labais Draugs, apžēlojies par mums.

Kungs, padomu avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 9, 13-18B)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par Dieva gribas pazīšanu. Lai to pazītu, Dievam Savu gribu mums jāatklāj. Liekas, ka tas ir vienkārši, atklāta – ņem un to izpildi, bet ir viena problēma. Kāpēc mēs nolēmām, pat ja Dieva griba mums ir atklāta, vai mēs to spējam izprast? Kungs mums saka: „Manas domas – nav jūsu domas, ne jūsu ceļi – Mani ceļi” (Jes 55,8). Lai atpazītu Viņa gribu, mums ir nepieciešami spējas, kas ir augstākās pār dabiskām, un tā ir Dieva dāvana.

Psalms 90 (89)

II lasījums (Flm 9-10.12-17)

Otrajā lasījumā mēs lasām, kā apustulis lūdz Filemonim pieņemt savu vergu kā brāli Kristū. Tas kalpos kā uzticīgs kalps gan kristietim, gan apustulim, kam viņš sniedza baudījumu ar savu ticību Kristum. Pāvels aicina to cilvēku pieņemt savu vergu kā pašu apustuli.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (14, 25-33)

Kristus, zinot visus mūsu vājības un grēkus, vienalga mūs pasauca, sekot Sev. Sekojot Viņam, kaut mums liekas, ka tas ir ļoti grūti, mēs nedrīkstam atgriezties atpakaļ. Mums jābūt gataviem iet līdz galam, nekur nepagrieztos. Kristus nevienu neatgrūž, bet Viņš iepriekš brīdina, lai nebūtu illuzīju. Mums nepietiks savu spēku, bet Viņš tos mums iedos. Viņš augstu liek mūs, blakus Sev. Un ja mēs būsim blakus Viņam, tad arī Viņš būs blakus katram no mums.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tēvs, dāsns uz mīlestību, svēti mani ar svēto krusta zīmi, lai aizsargātu no ļaunuma un uz mūžiem laikiem paslēpt ar Tavu žēlsirdību. Tu palīdz manai dvēselei, Tu mans patvērums sliktajās dienās! Paslēpj mani no grēcīgiem kārdinājumiem un manā priekšā turi Savu stipro vairogu. Esi blakus man pārbaudījumā brīžos! Tu esi mana cerība, glāb mani no briesmām, kas draud miesai un dvēselei, un pēc ceļojumiem šajā zemē parādi Sevi man, mana svētīga Pestīšana!
Tu patiesais radītājs un šķīstības sargs, Jēzus Kristus, Vissvētākās Jaunavas Dēls! Tu esi Tas, Kas mudina cilvēkus uz aizliegšanām. Tu cerība un šķīsto vainags. Caur Marijas aizstāvību dāvā man dvēseles un miesas šķīstību! Vēlos mīlēt Tevi, Kungs, mans spēks, mans sargs, mana palīdzība. Mīļotais Jēzu, nedod man pārdomāt. Tu neguli, manas dvēseles sargs. Ak, mans Pestītājs, paliec kopā ar mani! Bez Tevis man nav nekā savēja, nav neviena labuma. Esi mana bāka manā plašajā dzīves jūrā un esi mans mierinājums nāves brīdī, lai es atrastu pamatu Tevī, Labais manas dvēseles Draugs. Āmen.
Sv.Ģertrūda Lielā

Mises noslēgums un vadlīnija

Sekojiet Kristum katru dienu, neskatoties uz grūtībām un pazemojumiem, ciešanām un slimībām!


2019.gada 14.septembris

SVĒTĀ KRUSTA PAGODINĀŠANA,svētki

Vadlīnija:Mūsu Kunga Jēzus Kristu krusts ir mūsu glābšana, dzīve un augšāmcelšanās un caur kuru mēs esam pestīti un atbrīvoti.

Ievads:Krusts ir Kristus uzvaras pār nāvi un sātanu simbols. Šodien mēs svinam Svētā krusta paaugstināšanas svētkus, kurus kristieši atzīmē jau no pirmajiem gadsimtiem, atceroties pirmā kristīgā imperatora Konstantīna māti Helēnu, kura Jeruzalemē atrada krustu, pie kura tika pienaglots un mira mūsu Pestītājs un kuru viņa kopā ar visu tautu svinīgi pagodināja.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mūsu patvērums, apžēlojies par mums.

Kristu, kas atpestīji cilvēkus, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi dzīvības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (4 Moz 21, 4b-9)

Ir apbrīnojami, cik skaidri un labi Dievs mūs pazīst. Tādas zināšanu skaidrības par sevi nav nevienam cilvēkam. Un Kungs, protams, izmanto Savas zināšanas, lai palīdzētu mums atrast ceļu pie Viņa un ieraudzīt Viņa gaismu.

Psalms 78 (77)

II lasījums (Flp 2, 6-11)

Otrajā lasījumā Pāvels runa par vislielāko brīnumu – Dievs, Radītājs, kļuva par cilvēku. Viņš, Kungs, ne tikai nodzīvoja kā parasts cilvēks, bet arī pieņēma nāvi – apkaunošu. Bet visspēcīgais Dievs pieņēma šo smago nāvi, jo grēks ir ļoti smags un šausmīgs, ka atpestīšana ir iespējama ar tik dārgo cenu. It īpaši tāpēc Viņš piekrita uz tik šausmīgām sāpēm un apkaunojumu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (3, 13-17)

Šajā fragmentā Jēzus runa ar Nikodēmu. Un stāsta par savu uzdevumu šajā pasaulē. Ka Viņš neatnāca sodīt pasauli, bet lai caur Viņu tiktu pestīta un glābta pasaule.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, krusts, Dieva brīnumaina mīlestība!
Krusts, Debess godība!
Krusts, mūžīga cilvēku pestīšana!
Krusts, ienaidnieku šausmas,
taisnīgo spēks un uzticīgo gaisma.
 
Ak, krusts, uz kura Dievs cilvēka miesā
kļuva par pestīšanas vergu, -
tu esi ļāvis cilvēkam valdīt Debesīs.
Caur tevi iespīdēja patiesa gaisma
un netikumiskā nakts aizbēga.
Svētais Paulīns no Nolas

Mises noslēgums un vadlīnija

Ņem savu krustu! Strādā Dieva un cilvēku labā!


2019.gada 15.septembris

Parastā liturģiskā laika 24.svētdiena, Psaltērija XXIV nedēļa

Vadlīnija:Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! (Ps 51, 3)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina attīrīties no savām noziedzībām un grēkiem, un lūgt no Dieva patstāvīgu garu un pestīšanas prieku.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi žēlsirdīgais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Augšāmceltais, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir mīlestības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 32, 7-11.13-14)

Šodien mēs lasām par to, ka cilvēks Dieva priekšā un cilvēks cilvēku priekšā – tas ir bieži pilnīgi dažādi cilvēki. Mozus, redzot Dievu, sajūt Viņa varenību un žēlsirdību. Tauta izrādījās neuzticīga, bet Mozus runa ar To, Kas stiprāks pār jebkādu grēku. Ar To, kas soda ar žēlsirdību, ne pēc savas taisnības. Un Mozus lūdz Dievu būt žēlsirdīgam pret neuzticīgo tautu. Tādā stāvoklī, saņemot piedošanu paganu tautai, viņš noiet lejā un uzreiz viss mainās. Cietsirdīgs sods, akmens plākšņu iznicināšana – tādā veidā izpaužas viņa dusmas. Pazīstama situācija. Cik bieži mēs ar dusmām lasām par ticīgo cietsirdīgo rīcību pret neticīgiem, pret ticīgiem, kas tic citam, kas izpauž savu ticību citādāk.

Psalms 51

II lasījums (1 Tim 1, 12-17)

Otrajā lasījumā Pāvels runa par savam pārveidošanām, viņš atzīst, ka bija kristiešu vajātājs, kas bija zināms arī pārējiem, kas pazina apustuli. Bet, pēc viņa vārdiem, viņš arī tad bija patiess, kā vēlāk, kad kļuva kristietis, un par ticīgo vajātāju kļuva savas nezināšanas dēļ. Kas attiecas uz kļūdām, ja garīga dzīve ir normāla, Dievs vienmēr var tos izlabot, parādot meklētājam pareizo ceļu. Viņš tieši to izdarīja ar Pāvelu, izveidoja tikšanās ar Augšāmcelto pa ceļam uz Damasku, kas pārvērta visu nākamo apustuļa dzīvi. Pāvelam liecība par Dievu nozīmē, liecināt par savām tikšanām ar Kristu un par Valstības pieredzi, kas atklājās viņam šīs tikšanas laikā un vēlāk, viņa apustuliskā kalpojuma laikā.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (15, 1-32)

Šis fragments, līdzība par pazudušo dēlu, ar skaidro precizēti stāsta par mūsu dzīvi. Jo katrs no mums izmanto savu dzīvi un radīto pasauli tā, it kā Radītājs nomira, un mēs saņemam no Viņa mantojumu. Un katru no mums Tēvs gaida kā Savu iemīļoto dēlu. Problēma ir tāda, ka mums bieži liekas, ka tas - cūka kūts, kurā mēs sevi iedzinām – vislabākā iespēja. Pēc sava naivuma mēs domājam, ka miers un skaistums, prieks un žēlsirdība – mūsu sasniegtas pasaules īpašības, bet mēli, cietsirdība, krāpšana un ienaids – laika nejaušās grūtības. Diemžēl viss ir otrādi. Ja izvēle starp dzīvību un nāvi, ļaunumu un labumu ir gandrīz saprotama, tad nav iespējams nedomāt par cilvēku mīlestību, kuru Visvarenais dāvā mums, neskatoties uz mūsu nodevībām. Jo tikai no Viņa nāk viss labais šajā dzīvē, un bez Viņa iejaukšanās mēs paliksim tukšā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Visvarenais Dievs, mūsu Tēvs! Tu radīji mūs, lai mēs godinātu Tevi, meklētu Tevi un cerētu tikt Debesīs pie Tevis. Slava Tev, Kungs, par ticības dāvanu! Slava Tev, Kungs, ka Tu dāvāji mums spēku turpināt ticības ceļu caur tumsu un pārbaudījumiem! Laimīgie tie, kas jau dzīvo Tavā pasaulē! Laimīgie tie, kas jau redz Tevi! Laimīgie tie, kuru sirdis vairāk nemoka skumjas un šaubas, tāpēc Tu tos apgaismoji. Kungs, dāvā man gudrību un drosmi turpināt ceļu, kuru Tu man dāvāji. Dāvā man spēku iet tur līdz galam. Bezgalīgi izlej savu žēlastību un piedošanu uz manām vājībām un kļūdām! Un šaubu un baiļu vietā ieliec savu gudrību un mieru. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien aiciniet Kristu savā dzīvē, prasiet izmainīt sevi un stiprināt jūs ticību kārdinājumos!


2019.gada 21.septembris

Apustulis svētais Matejs, svētki

Vadlīnija:Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. (Ps 19,8)

Ievads:Šodien mēs svinam apustuļa Mateja svētkus. Viņš ir viens no divpadsmit Kristus izvēlētajiem apustuļiem un viens no četru Evaņģēliju autoriem. Mateja Evaņģēlijā īpaši atklājas saistība starp Veco un Jauno Derību, viņš uzsver, ka Kristus ir Vecajā Derībā Dieva apsolītais un praviešu sludinātais Mesija. Matejs sludina Kristus mācību vispirms Palestīnā, tad Sīrijā un Etiopijā. Apustulis un evaņģēlists Matejs Etiopijā mirst mocekļa nāvē.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Visgudrākais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Vispacietīgākais Dievs, apžēlojies par mums.

Kungs, Mācītājs un Baznīcas aizstāvis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ef 4, 1-7. 11-13)

Apustulis Pāvels saka, ka katram no mums „ir dota žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis”. Kristus dāvanas mēra – ir Viņa dzīve, atdota par mums! Viņa dāvana – Viņš pats. Dāvanas cena – neierobežota. Neierobežota un dāvāta žēlastība katram. Katram. Mums patīk noņemt no sevis atbildību, citādi runājot, ka mums nav īpašu dāvanu, mēs esam pieticīgi… Bet Kungs jau iedeva katram – visu, žēlastību bez ierobežojuma! Un katram šī dāvana – ne tikai parasta dāvana, bet arī atbildība.

Psalms 19

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (9, 9-13)

Kad Jēzus pievērsās Matejam, tas nedomājot atstāja visu un sekoja Kristum. Acīmredzot šajā Pestītāja uzruna bija kaut kas tik spēcīgs, ka šim muitniekam nevajadzēja uzdot jautājumus, viņam uzreiz kļuva skaidrs, ko viņam jādara. Pat Matejs nešaubījās ne sekundi. Arī mums ir tādi momenti, kad mēs patiesi saprotam, ko no mums grib Dievs, kad mēs atpazīstam Viņa balsi, kas pievērsts tieši mums. Bet bieži mēs sākam šaubīties, it īpaši, ja Viņš grib no mums kaut ko negaidītu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mīļais Dievs,
Palīdzi man izplatīt Tavu aromātu
visur, kur lai es ietu,
Pārpildi manu dvēseli ar Tavu Garu un
Tavu dzīvi.
Ienāc manā dzīvē; izmanto viņu tā,
lai viņa kļūtu tikai par Tavu atspulgu.
Iespīd caur mani un esi manī tik ilgi,
lai katra satikta dvēsele
Sajustu Tavu klātbūtni manā dvēselē,
lai cilvēki paceltu acis un redzētu ne mani,
bet tikai Tevi, ak, Kungs!
 
 Esi manī, Lai es iespīdētu līdzīgi Tev,
Lai kļūtu par gaismu citiem.
Un tad, ak, Kungs, viss mirdzums būs Tavējais, Un nekas nepiederēs man,
Un Tu apgaismosi cilvēkus caur mani.
Ļauj Tevi godināt,
kas Tev ir patīkams,
izlej Tavu gaismu uz visiem, kas ir apkārt man.
Dāvā man sludināt par Tevi bez sprediķa, ne ar vārdiem, bet ar piemēru, ar pievilcīgu spēku, ar labvēlīgu rīcību to, ko es daru, Tavas klātbūtnes pilnību manā sirdī. Āmen.

Žēlsirdības misionāru ikdienas lūgšana

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un centīsimies katru dienu atbildēt uz Dieva aicinājumu


2019.gada 22.septembris

Parastā liturģiskā laika 25.svētdiena, Psaltērija XXV nedēļa

Vadlīnija:Viņš paceļ no pīšļiem un paaugstina nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem, lai nosēdinātu viņu blakus dižciltīgajiem, viņa tautas dižciltīgajiem. (Ps 113, 7-8)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina īstenot mūžīgo Dieva mīlestību un sasniegt Debesu Valstību, ka arī lūgties par tautas vadītājiem un priekšniekiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu laime, apžēlojies par mums.

Kristu, dzīves paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, mūsu cerība, apžēlojies par mums.

I lasījums (Am 8, 4-7)

„Un būs tā diena, saka Kungs...” Tā diena, Kunga diena – tā ir diena, kad Dievs iejaucas mūsu dzīvē. Visi mēs, kad saskaramies ar ļaunumu, netaisnību, vienmēr žēlojamies, kāpēc Dievs neiejaucas, nedara, lai visiem būtu labi. Bet Dievam nav divu standartu attiecībās ar cilvēkiem, un ja Viņš sāks „izskaidroties” ar tiem, kas dzīvo bez Viņa, tad tas skars mūs! Bet vienalga ir cerība: Dievs dāvā slāpes pēc Viņa vārda, un pravietis Āmoss apliecina, ka meklējot Dievu, vienmēr būsim dzīvi.

Psalms 113 (112)

II lasījums (1 Tim 2, 1-8)

Katru dienu lasot ziņas, mēs saprotam, cik ir svarīga lūgšana par citiem, par kuru raksta apustulis Pāvels. It īpaši – par „vadošiem”, par tiem, kas pieņem lēmumus, kas skar tautas liteni, un varbūt visu cilvēci. No viņiem atkarīgs, vai mēs pavadīsim zemes dzīvi „klusu un bezrūpīgu visā dievbijībā un šķīstībā”. Un nevajag domāt, ka labas gribas politikus nav un nevar būt. Evaņģēlijas fragmentā arī tiek runāts par tādu „vadītāju”, kas mīl tautu, kuru Pats Jēzus liek par piemēru citiem. Ir arī citi piemēri pasaules vēsturē – svētie karaļi, cari, kņazji, prinči... No neseniem piemēriem – beļģu karalis Boduēns...

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (16, 1-13)

Šajā fragmentā tiek runāts, ka visu ko mēs saņemam, nav mūsu. Mūsu mērķis ir mūžīgas Dieva mīlestības īstenošana, tas ir, kalpošana viens otram. Ja mēs pareizi izmantojam (vadoties ar mīlestību) svešo bagātību, tad tā vietā saņemsim savu bagātību – tie augļi, kas izaug no tādām attiecībām – eksistēšana mīlestībā un Dieva gaismā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es vēlos, lai mana dvēsele pieder Tev, mans Dievs! Es vēlos, lai katrs vārds, ko es izteicu, būtu par Tavas Slavas dziesmu! Es vēlos, lai katra doma tiktu vērsta Tev, mans Prieks! Es vēlos, lai mans prats strādātu tikai, lai pazītu Tevi, mana Laime! Es vēlos, lai man ir tikai vienas vēlēšanas – izdabāt Tev! Es vēlos, lai mana griba neeksistētu, jo Tava griba man ir Likums! Es vēlos, lai manī būtu visaptverošās mīlestības jūtas pret Tevi un Tavām radībām! Es vēlos, lai mans gars savienotos ar Tavu Svēto Garu un izšķīstu Tevī!

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūdzaties par mūsu tautas vadītājiem, lai Svētais Gars viņus apgaismo un vadītu pa pareizo ceļu, lai tie pieņemtu pareizus un tikumiskus likumus!


2019.gada 29.septembris

Parastā liturģiskā laika 26.svētdiena, Psaltērija XXVI nedēļa

Vadlīnija:Viņš nes tiesu tiem, kas varas darbus cieš, un dod maizi izsalkušiem. Kungs atsvabina cietumniekus. Kungs atdara acis aklajiem. (Ps 146, 7-8)

Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina par visu pateikties Dievam, ko mēs saņēmam no Viņa, un savas attiecības balstīt uz ticības.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas radījis debesis un zemi, apžēlojies par mums.

Kristu, Vienpiedzimušais Dēls, apžēlojies par mums.

Kungs, mūžīgais ķēniņš, apžēlojies par mums.

I lasījums (Am 6, 1A.4-7)

Pirmajā lasījumā tiek aprakstīta situācija, kas ir pazīstama katram ticīgam. Runa ir par cilvēkiem, kas, saņemot visu, kas ir, no Dieva, pavisam aizmirsa par Viņu. Viņiem liekas, ka visu saņema pēc savām tiesībām, un neviens nevar to viņiem atņemt. Liekas, ka tā dzīvo visa pasaule. Lai saprastu, kā cilvēks atkarīgs no Dieva ikdienišķā dzīvē, jābūt dziļām un patstāvīgām attiecībām ar Kungu.

Psalms 146

II lasījums (1 Tim 6, 11-16)

Otrajā lasījumā apustulis saka par to, ka ticība, kuru dāvāja Kungs Jēzus, var būt par balstu, turoties aiz tās, var izpeldēt no elles un nāves dzelmes.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (16, 19-31)

Šajā fragmentā mēs lasām līdzību par bagāto un nabadzīgo. Šīs līdzības jēga ir bagātnieka lūgums par Ābrahama liecību, lai viņš aizietu pie viņa brāļiem un pastāstītu par to, kas viņu gaida pēc nāves. Ābrahams atbildes vietā, parāda viņam uz „Mozu un praviešiem”, t.i., uz Svētiem Rakstiem. Arī tagad pravietis mums parāda, ka tas, kas pilda likumus un uzklausa praviešu balsis, sapratīs visu. Ar to pietiek, lai iestātos uz patiesības ceļu, un aiziet līdz galam, un atrast ceļa beigās Kristu un Valstību.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Jēzus, Dieva maigums cilvēkiem, dāvā mums Savu dzīvības Garu! Pieņem mūsu nogurumu, mūsu ticības trūkumu, mūsu satraukumu un vājumus, miesas un dvēseles sāpes. Pieņem visu kā upuri Tev tajos mirkļos, kad mums nav cita, ko Tev dot. Kungs, māci mūs vienmēr atzīst Tevi. Savā vājumā piesaukt Tavu spēku. Izmisumā meklēt cerību uz Tevi. Un, kad dzīves krusts kļūst nepanesami smags, pilnīgi paļauties uz Tavas Augšāmcelšanas godību. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un atcerēsimies, ka mēs esam aicināti pildīt Dieva gribu katru dienu un katru sekundi savā dzīvē.