Liturģija februārim

2018. gada 2. februāris - Kunga prezentācijas svētnīcā, svētki

Konsekrētās dzīves diena

Vadlīnija: Kungs, Tu esi godības Karalis, Tava labā roka ir taisnības pilna.

Ievads: Šodien mēs svinam Kunga prezentācijas svētnīcā svētkus. Šodien mums tiek atgādināta Dieva apredzības apslēptā darbība. Mierīgi ienāk šie iecerēti notikumi, un vienlaicīgi Kunga apmeklējumi paliek noslēpumaini un negaidīti. Šīsdienas liturģija mūs aicina attīrīt sirdī, lai mēs nonāktu Debesīs.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi stiprs un varens, apžēlojies par mums. Kristu, kas esi Baznīcas un visas cilvēces Kungs, apžēlojies par mums. Kungs, kas esi godības Karalis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Mal 3,1-4)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par to, kā Jēzus Bērniņu pirmo reizi atnes uz templi, kas tur notiek, ko par to saka. Pirmā Glabēja parādīšanās templī tiek aprakstīta tā “pēkšņi atnāks templī Savs Kungs, Kuru jūs meklējat”. Vai jūs zināt, kādu Dievu jūs meklējat? Vai mēs meklējam Bērniņu? Gaidi Dievu, bet pēkšņi atnes mazo Bērniņu, un tu stāvi un tev jāpieņem to, kas ir gaisma paganu apgaismošanai un Izraēla slava.

Psalms 24 (23)

II lasījums (Ebr. 2,14-18)

Pirmajā lasījumā sv. Pāvils stāsta mums par Jēzu, ka Viņš rūpējās par Ābrahama pēcnācējiem, tāpēc Viņam vajadzēja kļūt līdzīgam brāļiem. Jēzus spēj palīdziet tiem, kas tiek kārdināti, jo pats ir nogājis šo ceļu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 22-40)

Šīsdienas Evaņģēlijs mums vēsta par to dienu, kad Jēzu atnesa uz Jeruzalemi, lai veltītu Kungam. Vecāku rokās dusošais Bērns ir pasaules Pestītājs, patiesais mantinieks, kas, paslēpies aiz nepazīstamā maskas, nāk apmeklēt savu namu. Tur viņš satiek pravieti Simeonu, kas Svēta Gara mudināts, atnāca uz svētumu, paņēma To rokās un pravietoja par Viņa uzdevumu šajā pasaulē.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tēvs, Tu skaties uz Bērniņu, kas guļ uz vecāku rokām. Tu skaties ar prieku – Debesu prieks nokāpa vēlreiz uz zemi. Debesu prieks nokāpa uz zemi, lai šeit paliktu, jo Tu, svētais, visspēcīgais, mūžīgais Dievs, piedzimušajā ieraudzītu savu vaigu. Spīdēja Dieva mīlestība uz cilvēka bērniņa sejās... Dievs, ieved arī mani savā svētajā templī. Ieved mani manas sirds templī un sagatavo mani kļūt par dāvanu Tev. Tēvs, ļauj man pazīt Tavu smaidu. Dāvā man žēlastību, lai arī manā dzīvē iespīdētu Tava mīlestība. Dāvā man žēlastību, lai Tu uzzinātu un manā sirdī sava Dēla klātbūtni. Atklāj man, ka Tu arī mani atzīsti par savu mīļo bērnu, kam Tēva rokās – mīlestība un drošība.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un sludināsim par Dieva apredzību, ka tā īstenojas katru dienu, lai arī ir apslēpta.

2018. gada 4. februāris

Parastā liturģiskā laika 5. svētdiena, Psaltērija V nedēļa

Vadlīnija: Dievs, dāvā mums dedzīgu kalpošanas un negurstošas lūgšanas garu.

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina sekot Jēzus dedzīgas kalpošanas piemēram, kas gūst stiprinājumu Dieva pielūgsmē vientulībā agra rīta stundās. Tāpat apustulis Pāvils māca sludināt evaņģēliju labprātīgi ar nesavtīgu vēlmi dalīties vēstī, kas pārveido cilvēku dzīves un dara tās piepildītas.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Cilvēces Ilgas, apžēlojies par mums. Kristu, Evaņģēlija Labā Vēsts, apžēlojies par mums. Kungs, Nenogurstošais Pestītāj, apžēlojies par mums.

I lasījums (Īj 7, 1-4.6-7)

Pirmajā lasījumā Ījabs paceļ savu balsi uz Dievu, nespējot vairs ciest ilgāk grūtos pārbaudījumus. Viņš apcer cilvēka dzīves iznīcīgumu un nelielo vērtību, kad šķiet, ka Dievs ir novērsies no tā. Patiesi, pārbaudījumos cilvēka dzīve var šķist vilšanās pilna, taču, paliekot uzticīgiem līdz galam, Dievs atkal atvērs pār tevi Savas acis, un “tad tavs iepriekšējais laimes līmenis tev izliksies niecīgs salīdzinājumā ar tavu stāvokli vēlāk”. 

Psalms 147

II lasījums (1 Kor 9, 16-19.22-23)

Šajā lasījumā apustulis mūs aicina sludināt evaņģēliju labprātīgi un ar prieku. Tā ir vienkārša nesavtības izpausme – iepazīstināt citus ar vēsti, kas jau ir mainījusi tavu dzīvi, dāvājot piepildījumu un patiesu brīvību, prieku. Tāpēc apustulis arī izvēlas kļūt „visiem tapt viss” un sludināt katram saprotamākā veidā, lai katrā gadījumā izglābtu kādas dvēseles.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (1, 29-39)

Šodien Jēzus dodas pie cilvēkiem, lai veltītu sevi visu kalpošanai citiem. Jēzus darbību pavada neskaitāmas ļaužu dziedināšanas un ļauno garu izdzīšanas, taču savā būtībā Viņš iemieso un sludina Pestīšanas Vēsti. Lai arī kalpojot Jēzus piedzīvoja cilvēcisku nogurumu, agrās rīta stundas tika rezervētas Dieva pielūgsmei vientulībā. Rodot spēkus lūgšanā un kalpošanas apziņā, Jēzus dodas tālāk sludināt ne tikai pie cilvēkiem, kas dedzīgi Viņu meklē, bet arī uz tālākām vietām, kur Labā Vēsts vēl nav atskanējusi.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, Jēzu Kristu, lūdzu, - ienāc manas sirdsapziņas mājoklī un attīri manu sirdi no liekulības un dumjām domām, kas atved pie maldinājuma. Kungs, atjauno manī dievišķīgo pasauli un baro mani ar Tavu gribas maizi, lai es būtu cienīgs tuvoties pie Tevis. Āmen. (Sv. Antonijs no Padujas)

Mises noslēgums un vadlīnija

Izvērtēsim, vai mēs kalpojam vislabākā iespējamā veidā tur, kur mēs šobrīd esam visvairāk vajadzīgi.

2018. gada 11. februāris

Parastā liturģiskā laika 6. svētdiena, Psaltērija VI nedēļa

Vadlīnija: Jēzus grib mūs redzēt šķīstu gan garā, gan miesā pacelsim savas lūgšanas uz Kungu ar paļāvību uz Viņa žēlastībām.

Ievads: Dievs ir varens un savā varenībā Viņš spēj darīt lielas lietas, ko mēs pat nenojaušam atvērsim savas sirdis, prātus Viņa vadībai.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mīlestības avots, apžēlojies par mums. Kristu, Iepriecinātā, apžēlojies par mums. Kungs, dvēseļu sargs , apžēlojies par mums.

I lasījums (3 Moz 13, 1-2.44-46)

Dievs runā uz Mozu un Āronu norādot, kur cilvēkiem ar spitālību jādzīvo un kā viņiem jāizskatās. Cilvēki ir aicināti noģērbt spitālīgās drēbes un izlīgt ar Dievu. Psalms 32

II lasījums (1 Kor 10, 31-11,1)

Otrais lasījums mūs aicina darīt visas lietas Dieva par godu, lai ko mēs darītu ēstu, dzertu, skrietu vai strādātu, jo tā ir atbilde uz Dieva Mīlestību.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (1, 40-45)

Lasījumā no Jēzus Kristu Evaņģēlija, ko uzrakstīja svētais Marks Jēzus dziedina spitālīgo. Jēzus lūdza spitālīgo neteikt nevienam, bet viņš izpauda to, ko Jēzu bija darīji. Jēzum nākas palikt vientuļās vietās. Dievs vēlas, lai Viņš var uzticēties mums, kā saviem bērniem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, mans Dievs, godinu Tavu Vārdu! Tu radīji debesis un zemi, Tu – mana palīdzība, es Tevi godinu! Tava mīlestība mājo mūžīgi mūžos, es uzticos Tev, Tu esi mans Dievs, es Tevi godinu! Tu – Tēvs, Dēls un Svētais Gars, Tava mīlestība ir mūžīga, Tu manu tēvu Dievs. Mana dvēsele alksts pēc Tevis, visa būtība tiecas pēc Tevis. Es kā izkaltušā un bez ūdens zeme. Kā briedis traucas pie avotiem, bagātiem ar ūdeni, tāpat es meklēju Tavu dzīvo ūdeni. Vēlos nokļūt Tavā mājoklī, vēlos uzkāpt Tavā svētajā kalnā. Kungs, ved mani uz Tavu mājokli, lai es varētu Tevi godināt! Uz Tevi skatās manas acis, es vēršos pie Tevis, es gaidu pacietīgi, vēlos būt vienots kopā ar Tevi, es atdodu sevi Tava Gara rīcībā... (Aleksis Smets)

Mises noslēgums un vadlīnija

Jēzu šķīstības paraugs dod drosmi mums visiem sekot pa pestīšanas ceļu un būt rīkiem Tavās rokās. Amen.

2018. gada 14. februāris - Pelnu trešdiena, svētki

Vadlīnija: Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! (Ps 51,2)

Ievads: Šodien sākas Lielais Gavēnis, grēku nožēlošanas un iekšējās atjaunošanās periods, un šīs dienas liturģija mūs mudina iekšēji attīrīties, aicina uzsākt grēku nožēlas ceļu, lai varētu uzvarēt ļauna kārdinājumu un sākt jaunu dzīvi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Žēlsirdīgais Tēvs, apžēlojies par mums. Kristu, Mūsu Mācītājs, apžēlojies par mums. Kungs, Žēlastības Avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jl 2, 12-18)

Pirmajā lasījumā ar mums runā Dievs, aicinot nožēlot savus grēkus un griezties atpakaļ pie Viņa ar gavēšanu un sērām. Dievs ir žēlsirdīgs un Viņa sirds ir bezrobežu laba. Ja grēcinieks atgriezīsies un nožēlos visu slikto, Dievs vienmēr pieņems to atpakaļ pie Sevis.

Psalms 51

II lasījums (2 Kor 5, 20-6,2)

Otrajā lasījumā apustulis Pavels mūs aicina salīdzināties ar Dievu: nožēlot savus grēkus, pieņemt grēksūdzes sakramentu, lai atgūtu Dieva žēlastību.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (6, 1-6.16-18)

Šajā Evaņģēlija fragmentā svētais Marks brīdina nebūt par liekuļiem, nelielīties par labiem darbiem, bet darīt tos slepenībā. Un lūgties klusi savā istabā, nerunājot liekus vārdu, un nerādīties cietiem priekšā, jo mēs lūdzamies ne cilvēku priekšā, bet Dieva priekšā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es klusi ienākšu Tavā neredzama templī, Lai satiktos ar Tevi, mans Kungs, tur... Nogāju ne labāko ceļu pasaules steigā, Es – Tavs pazudušais dēls, vai Tu pieņemsi mani? Daudz nevajag, tikai esi ar mani, Tu esi mans prieks, es atnācu mājās! Es klusi ienākšu Tavā neredzama templī, Lai pazemīgi nolikties tur, pie tavām kājām. Un pateikt pazemīgi lūgšanu Nožēlas vārdus skaļi izteikt... Vai redzi ciešanas, kas ir manā dvēselē? Lūdzu, pasniedz man Savu Stipro roku! Es klusi ienākšu Tavā neredzama templī, Lai satiktos ar Tevi, mans Kungs, tur..

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un atcerēsimies par ikdienas lūgšanu un gavēšanu.

2018. gada 18. februāris - Gavēņa 1. svētdiena, Psaltērija I nedēļa

Vadlīnija: Nepiemini manus jaunības grēkus un pārkāpumus, bet piemini mani pēc Savas žēlastības Savā lielajā laipnībā, ak, Kungs!

Ievads: Šis dienas liturģija mūs aicina saskatīt Vecās un Jaunās derības saikni, kuru caurvij Dieva neizsākami liela žēlsirdība, tāpēc ieklausīsimies lasījumos un pārdomāsim tos sava sirdi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, visas radības Karali , apžēlojies par mums. Kristu, visas pasaules Pestītāj , apžēlojies par mums. Kungs, kas noslēdzi ar cilvēci Derību , apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 9, 8-15)

Pirmais lasījums mūs aicina pārdomāt par Dieva žēlsirdību – jo Dievs noslēdza Derību ar cilvēci un deva tai apsolījumu, tāpēc paļausimies, uz to.

Psalms 25

II lasījums (1 Pet 3, 18-22)

Otrais lasījums mums apliecina to, ka tieši Kristus ir Tas, Kurš mūs atpirka, un atklāj Jaunas Derības gaismu, kas apslēpta kristības sakramenta žēlastībā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (1, 12-15)

Šīsdienas Evaņģēlijs mums atgādina, cik tuvu ir Dieva valstība, tāpēc uzklausīdami Jēzus vārdus, atgriezīsimies no grēkiem un ticēsim uz Evaņģēliju!

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Dievs, mans Radītājs un Pestītājs, kāpēc Tu radīji mani? Paradīzei. Kāpēc, Tu pestīji mani no elles? Lai vestu uz paradīzi. Bet es ar saviem nodarījumiem tik bieži attālināju sevi no Tavas mūžīgas laimes dāvanas un ar mierīgu sirdi devu sev izvēlēties elli. Lai Tava bezgalīga Žēlsirdība mūžīgi tiks godāta, kura piedod man, un tik daudzkārt glābj no pazušanas. Ak, mans Jēzu, kā varēja notikt, ka es Tevi pazemināju? Kā varēja notikt, ka es ne vienmēr mīlēju Tevi? Bet Tu man vēl dāvā laiku atbildēt uz Tavu mīlestību. Es mīlu Tevi, manas dvēseles mīlestība, es mīlu Tevi no visas savas sirds un vēl vairāk. Un es redzu, kā tu vēlies mani glābt, lai atļautu man mūžīgi Tevi mīlēt mīlestības Valstībā. Es pateicos Tev par to un lūdzu: paliek kopā ar mani visā mana dzīvē, lai šeit varētu mācīties mīlēt, un turpināt bezgalīgi mīlēt mūžībā. (Sv. Alfons Marija no Liguori)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien, dzirdot Jēzus vārdus ’’Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.’’ - iesim un paļāvībā pildīsim Viņa gribu!

2018. gada 25. februāris

Gavēņa 2. svētdiena, Psaltērija II nedēļa

Vadlīnija: Neapslēp no manis Savu vaigu un neatstum Savu kalpu dusmās!

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina lasīt un klausīties Dieva Vārdu, lai mūsu ticība kļūtu dzīvāka, lai mēs ar tīri garīgo skatienu varētu saskatīt Kunga godību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi mans palīgs, apžēlojies par mums. Kristu, Tu esi mans pestītājs, apžēlojies par mums. Kungs, Tu esi mans patvērums, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 22, 1-2.9-13.15-18)

Pirmajā lasījumā mēs redzam, ka Ābrahāms bez ierunām pakļaujas Dievam. Viņa ticība ir neprātīgā, un tas mums ir nesasniedzamais svētuma paraugs. Viņa ticība – liels spēks, tāpēc no viņa iznāk liela tauta, kas deva Pestītāju pasaulei. Psalms 116B

II lasījums (Rom 8, 31b-34)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels uzmundrina ticīgos vajāšanos, atgādinot, ka nekādas ciešanas nav salīdzināmas ar Dieva godību. Viņa vārdos ir apbrīnojamais spēks un pārliecība. Šajos vārdos mēs dzirdām, ka Kungs patiešām nekad neatstās mūs. Dieva mīlestība ir tik varena un stipra, ka nekas ne uz zemes, ne debesīs, ne apkārt cilvēkam, ne viņa iekšējā pasaulē, nevarēs Viņu uzvarēt. Šie vārdi ļauj cilvēkam piecelties no izmisuma dziļumiem un dod viņam spēku iet tālāk.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (9, 2-10)

Mēs bieži gribām „taisīt teltis”. Kad mums ir labi ar Dievu, kaut kādā „garīgi ērta” vietā, draudzē, klosterī, Baznīcā… Mēs domājam, ka tas ir pareizi un dievbijīgi, gribam vienmēr šeit būt. Mazā Terēze no Lizjē rakstīja: „Mīlestībā dzīvojot – nenozīmē taisīt teltis, Kāpjot pat uz augstu kalnu, Tas – iet uz Viņa saucošu balsi, Skatīties uz Krustu, nenovirzot skatienu”. Kad mēs gribām „taisīt teltis” – mēs gribām apstāties, iestrēgt uz kaut kādiem garīgi patīkamiem pārdzīvojumiem, atstāt tos sev. Dažreiz mums tas ir vajadzīgs, vajadzīga garīga atpūta. Jēzus paņēma līdzi sev tos, kuriem vajadzēja būt kopā ar Viņu Olīvdārzā. Viņš grib, lai mēs ietu tālāk, lai nemeklētu Viņa klātienes pārdzīvojumus, bet lai mēs vienmēr un visur dzīvotu tā, ja mēs būtu Tabora kalnā, pat ja mēs neredzam un nesajūtam Tabora gaismu. Šai gaismai jābūt mums iekšēji. Var būt, mēs nekad vairs nesajutīsim šo Pārveidošanas prieku, bet ar to pietiek, lai zinātu, kas ir gaidāms, Kas gaida mūs mūsu ceļā, kas dažreiz ir smags un ērkšķains. Bet Jēzus nogāja pa smago ceļu un Viņš, mūsu Dievs, grib, lai mēs sekotu Viņam.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, kad es pieklauvēju Tavas durvīs, lai pastāstītu par savām sāpēm, Tu atveri to un uzklausīji mani, gatavs dziedināt manas brūces. Kad es atkal atnācu pie Tevis, ar svētku līksmošanu sirdī un ar spīdošām acīm no prieka, Tu tāpat biji gatavs uzklausīt mani un ar mani pārdzīvot manu prieku. Kad Tava priekšā nāku ar slāpstošo dvēseli un ar nožēlas pilno sirdi, lai atzīstos par savu grēku, Tu pieņem mani ar atvērtiem apskāvieniem un atvērto sirdi. Tu uzklausīji manas bēdas un piedevi man. Kungs, Tu vienmēr ir blakus, kad esi man vajadzīgs. Vienmēr blakus, kas esi vajadzīgs mums. Vienmēr blakus, kad jūtamies kaut kur nesaprazdami. Vienmēr blakus, pat tad, kad viss ir kārtība. Vajag tikai pieklauvēt Tava sirds durvīs, un Tu atbildēsi – vienmēr. Kā tēvs atbild saviem bērniem. Kā vīrs – savai sievai. Kā draugs – draugam. Kungs, kad es atnāktu pie Tevis, Tu gaidi mani! Tikai jāpieklauvē Tavas durvīs – Tu atvērsi. Tu jau stāv uz sliekšņa, lai paaicinātu mani iekšā. Kungs, dari tā, lai lūgšanas laikā biežāk vērstos pie Tevis. Lai nekad nebaidītos Tevi traucēt.

Mises noslēgums un vadlīnija

Sekosim Kristum un sludināsim Viņa Gribu!

Vairāk rakstu...

  1. Liturģija janvārim