Liturģija aprīlim

2017. gada 2. aprīlī

  1. Svētdiena Gavēņa laikā, Psaltērija V nedēļa

Vadlīnija: No viltus ļaudīm un ļauna darītājiem izglāb mani, Kungs!

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina līdzināties Kristus mīlestībai, jo Viņš tā iemīlēja pasauli, ka atdeva savu dzīvi par to. Tā arī mums jāmīl pasauli un cilvēkus ar Kristus mīlestību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi mans Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir Augšāmcelšanas un Dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir līdzās mums kops mūžības, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ez 37, 12-14)

Baznīcas tēvi šajā pravietojumā saskata mirušo augšāmcelšanas pasaules beigās. Vēstures beigās, neskatoties uz visām šausmām un tumsu, Dievs atjaunos visu, kas bija izkropļots un iznīcināts ar mūsu palīdzību. Ja mēs ticam tam, tad, izpildot savu kristieša pravietisko aicinājumu, mums jāpievēršas pie šīs pasaules, kura ir pilna ar cilvēka kauliem ar vārdiem: „Sakaltušie kauli, klausieties Tā Kunga Vardu!”

Psalms 130

II lasījums (Rom 8, 8-11)

Lasot šodienas otro lasījumu, rodas jautājums: „Kā izdzīvot šajā pasaulē, kura ir pilna ar vardarbību un nodevību?” Mums nevajag izdomāt recepti. Tādēļ nav jēgas domāt, kā uzvesties kritiskajā situācijā. Labāk paļauties uz Garu, Kurš dos mums padomu vajadzīgā brīdī. Pēc apustuļa vārdiem, šis Gars mājos tos, kas pieder Kristum un dzīvo pēc gara, un viņiem Viņš – Brīnišķais, Padomnieks un stiprais Dievs.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (11, 1-45)

Šodien mēs atceramies Lācara augšāmcelšanos. Ar šo Kungs mums pierada to, ka mirstīga cilvēka šausmīga daļa mainās Kristus Krusta Uzvaras rezultātā. Un mēs varām ticēt, ka Viņa žēlastības dāvana no Golgatas Krusta ir dota visiem un katram un ka mūsu nāve zaudē savu nozīmi Kristus Vaiga priekšā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Jēzu, neuzvaramais spēks;

Jēzu, bezgalīga žēlsirdība;

Jēzu, vissvētākais skaistums;

Jēzu, neizsakāma mīlestība;

Jēzu, Dzīva Dieva Dēls;

Jēzu, apžēlojies par mani grēcinieku.

Jēzu, patiesais Dievs;

Jēzu, Dāvida Dēls.

Jēzu, godājamais Ķēniņš;

Jēzu, šķīsts Jērs;

Jēzu, brīnumains Gans;

Jēzu, mana cerības nāves brīdī;

Jēzu, mans mierinājums Tavā tiesā;

Jēzu, manas vēlēšanās, nenosodi mani.

Jēzu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani.

Jēzu, mans Gans, nesodi mani.

Jēzu, mans Pestītājs, glāb mani;

Jēzu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani. (No Akatista „Mūsu Kungs Jēzus Kristus”)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien vakarā lūdzoties, runājiet ar Kungu arī ar saviem vārdiem un izsakiet Viņam visas savas bailes, ciešanās un priekus, un jūs redzēsiet, cik vieglāk jums paliks ap sirdi.

2017. gada 9. aprīlī - Pūpolsvētdiena

Vadlīnija: Hozanna Dāvidam dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! (Mt 21,9)

Ievads: Šodienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva tādu pazemību, uzticību un paklausību, kāda bija Kristum, lai mēs varētu līdzināties Kristum un būt līdzdalīgi arī Debesu valstībā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir godības Ķēniņš, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir Ķēniņš – Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir Mīlestība, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 50, 4-7)

Šodien mēs atkal lasām par Dieva Dēla – Mesiju – paklausību. Viņa vārdi par Tēvu, mierinājuma, gaismas un patiesības vārdi izraisīja daudzos naidu, jo Kristus gaismā kļūst redzams, kāda tumsa ir mūsu sirdīs. Protams, vieglāk iznīcināt gaismu nekā cīnīties ar tumsu. Dieva Dēls saprot, cik smags ir grēks – un tieši tāpēc Viņš pārnes pazemojumus un nāvi ar mīlestību, zinot, ka nepaliks kaunā.

Psalms 22

II lasījums (Fil 2, 6-11)

Uz ko mēs spējīgi mīlestības dēļ? Uz daudz ko. Mēs varām izdarīt daudz dažādus labus darbus un uzvarēt daudz ienaidnieku... Bet tas viss nebūs mīlestības dēļ, bet sevi dēļ – paaugstināties, pievērst uzmanību, saņemt apkārtējo mīlestību. Bet Kristus parāda Savu mīlestību nevis ar uzvaras darbiem, bet pašuzupurēšanos. Ne ar paaugstinājumu, bet pazemojumu. Lūk, kā Dievs uzdod jautājumu: „No kā tu vari atteikties tā dēļ, kuru mīli, ko tu vari atdot viņa dēļ? Un patiesa Kristus mīlestība parāda, ka Viņš atdod patiesi visu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (26, 14-27, 66)

Šis fragments ietver daudzus aprakstus: Jūdas un Pētera nodevība, Jēzus ciešanas un nāve. Bet visdramatiskais moments ir dialogs starp Jēzu un Viņa nodevēju. Jēzus runāja par nodevību, un apustuļi nepārliecināti sevī, ar bailēm un cerību jautāja: „Vai ne es?” Tādā reakcija ir saprotama un paskaidrojama, bet nav saprotams nodevēja jautājums: „Vai ne es?” Ar šo jautājumu Jūda pārbauda Jēzu. Vai varēs Mācītājs, kurš redz cilvēka sirdis, uzzinās to, kas doma Viņu nodod varai? Viņš saņem pierādījumu, ka Mācītājs zina, un nedzen viņu prom. Dod pēdējo iespēju, iespēju nožēlot. Bet lai Jūda nožēlotu, viņam jāiemīl Jēzu nekā līderi, pat nekā Mesiju, bet kā cilvēku. Bet tādas mīlestības viņam nebija pret Jēzu. Un tad viņš kļūst par nodevēju – Mācītāja un Baznīcas nodevēju.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, piedod mūsu klusēšanu, kad jārunā. Piedod par tukšiem vārdiem, kad jārīkojas. Piedod, kad sajaucam Tavus vārdus ar savu gudrību. Piedod, ka no sirds kalpojam tikai tiem, kas ir mums patīkami. Piedod mūsu viduvējību, piedod mīlestības un nesavtības trūkumu. Piedod mūsu parādus, kā mēs piedodam mūsu parādniekiem, un iemāci mūs piedot, neizjūtot pazemojumu. Kungs, piedod mūsu lūgšanu sīkumainību. Piedod par klusumu, kad gaidi sajūsmas vārdus. Piedod tukšo pļāpāšanu, kad Tu gaidi sirds atvēršanu klusumā, sirdi, pilno ar slāpēm pēc Tevis un cerības. Kungs, iemāci mūs lūgties – lai saka sirds Sirdij, lai sagaida sirds no Sirds, lai mīlestība, kas piepilda Tavu sirds, ienāk mūsu sirdīs un no turienes – uz pasauli.

Mises noslēgums un vadlīnija

Piedodiet saviem ienaidniekiem un visiem, kas jūs nodeva, piedodiet viņiem viņu parādus un Dievs atalgos jūs.

2017. gada 13. aprīlī - Lielā Ceturtdiena

Vadlīnija: Es pildīšu Tam Kungam savu solījumus visas Viņas tautas priekšā! (Ps116,14)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt par atpestīšanas vēstnešiem pasaulē, kā savā laikā bija apustuļi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi mūsu Tēvs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu Glābējs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi Dieva un Dēla Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 12, 1-8. 11-14)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par Izraēla tautas pirmo Pashas svinēšanu un upuri Dievam. Pasha – piedzimšanas un dzīves svētki. Šos svētkos kopīga jēga tiek izpausta atsevišķos rituālos. Lai Izraēla tauta kļūtu par Dieva cienīgu tautu, viņai vajadzēja attīrīties. Vienīgais līdzeklis tam Vecajā Derībā bija upuri. Ar upuri sākas, un tas ir galvenais Pashas svinēšanā. Pashas ēdiena rituāls simbolizēja kopīgo vienotību starp cilvēkiem un Dievu. Ar izeju no Ēģiptes ebrejiem sākas jauna dzīve, iezīmēta ar daudziem Jehovas žēlastībām pret Savu tautu.

Psalms 116

II lasījums (1 Kor 11, 23-26)

Otrajā lasījumā svētais Pāvils stāsta mums par to vakaru, kad Jēzus ņēma maizi, pateicas un nolauzot un biķeri ar vīnu, nosaucot to par Savu Miesu un Asinīm. Un Jēzus aicina to darīt Viņu piemiņā, kamēr Viņš neatnāks otro reizi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (13, 1-15)

Šajā fragmentā Kungs Jēzu runa ar mācekļiem kā ar Saviem mīļotiem bērniem, kā ar Saviem draugiem. Viņam paliek maz laika, lai iemācītu viņiem vienu galveno tikumu – pazemību un mīlestību starp viņiem, kuri būs viņiem tik nepieciešami kalpojumam nākotnē, - Viņš piecēlās un deva viņiem pēdējo pazemības un mīlestības stundu. Kungs sacīja Pēterim, ka viņš, ja nebūs attīrīts ar Kristu, nevarēs būt kopā ar Viņu Debesu Valstībā. Tādā veidā kāju mazgāšana šeit nozīmē ne tikai aicinājums mācekļiem būt pazemīgiem, bet arī kā darbība, kura viņus attīra no grēkiem, kura ir vajadzīga katram cilvēkam, lai tiktu pestītām. Kungs šeit runa ne par to, ko tieši jādara Viņu mācekļiem, bet par to, kā viņiem jādara, ar kādām domām un jūtām jākalpo tuvākam. To jādara mīlestības dēļ, kā to darīja Pats Kristus.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans dārgais Pestītāj, kas vienībā ar Tēvu un Svēto Garu esi visas dzīvības iesākums un sakne, es mīlu Tevi. Es mīlu Tevi ar visu pumpuru briestošo līksmi, ar ziedēšanas gaviļu torņiem, ar smaržu, ko pār ūdeņiem pludina vējš, ar nojautas tikko dzirdamiem zvaniem, ar Tevis atzīšanas vispirmo staru, ar savas dzīvības pēdējo elpu ― es mīlu Tevi. Es mīlu Tevi ar bērna mīlestību, kas paļāvībā nejautā neko, tikai ieliek nedrošu roku Tavā drošajā rokā. Es mīlu Tevi ar mācekļa mīlestību, kas jaunu atziņu slāpst, jaunu ceļu gaidās deg un ar sajūsmu seko ideālam. Ar jaunieša mīlestību es Tevi mīlu, kad aizrautības pali nes bezdibeņiem un klintīm pāri, kad neiespējamais liekas iespējams. Es mīlu Tevi ar tādu mīlestību, kas visas ilgas Tev pretī nes. Tavs tuvums ir svētlaime, miers, izlīdzinājums un gaisma. Tu staro no tiem dziļumiem, kur meklēju dzīves jēgu, sāpju noslēpumu un saskaņu ar Dieva gribu, un kuros dzimst drosme un apņemšanās labajai cīņai. Tu esi arī cilvēku un skaistuma mīlestībā, jo vismazākais ir Tavs brālis, un mīlot visu skaisto un labo, nevar nemīlēt Tevi, kas esi visa patiesā, dzīvā un mūžīgā skaistuma atslēga. (Pēc Marijas Urnežus)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un sludināsim par Dieva žēlastību pret visiem, un kalposim viens otram.

2017. gada 14. aprīlī - Lielā Piektdiena, Kunga ciešanu un nāves piemiņas diena

Vadlīnija: Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis jūs visi, kas cerat uz To Kungu! (Ps 31,25)

Ievads: Šodien mēs atceramies Kunga Jēzu ciešanas un nāvi uz krusta, ka Viņš to visu panesa bez pārmetumiem pret savām slepkavām Savas mīlestības dēļ pret mums.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir patiesības Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas bija paklausīgs līdz nāvei, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi žēlsirdīgs pret mums visiem, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 52, 13-53, 12)

Pirmajā lasījumā pravietis Īsajā pravieto par Dieva Dēlu, ka Viņš paņems uz Sevi mūsu slimības un grēkus, cietis un atdos Savu dzīvību par mums, jo mēs kā avis staigājam katrs par savu ceļu, un Dievs mūsu dēļ uzliks uz Viņu mūsu grēkus.

Psalms 31

II lasījums (Ebr 4, 14-16; 5, 7-9)

Otrajā lasījumā apustulis Pēteris mums saka, ka Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir liels augstais priesteris, kas spēj just līdzi mūsu vajadzībām. Viņš ir palicis par mūžīgo pestīšanas gādnieku visiem, kas Viņam paklausa.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (18, 1-19, 42)

Šajā fragmentā mēs redzam, ka Kristus negaida, kad Viņu atradis, bet Pats iznāk uz priekšu karavīriem no vietas, kur Viņš lūdzas. Kungs bija mierīgs, jo zināja, kas ar Viņu būs. Kristus pieprasa, lai karavīri neaiztiktu Viņu mācekļus, jo viņi vēl nebija gatavi ciešanām, viņiem vajadzēja turpināt Viņu darbu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Jēzu, Neizsīkstošais Žēlastības avots, kurš ar vispilnīgāko Mīlestības žestu teici no krusta: “Man slāpst!”, ciezdams cilvēces pestīšanas slāpes. Es lūdzu Tevi, mans Pestītāj, iededzini mūsu sirdīs vēlēšanos tiekties pēc pilnības visos mūsu darbos un apslāpē mūsu miesas kārības un pasaulīgo ilgu kvēli.

Jēzu, sirds maigums, gara sajūsma, etiķa un žults rūgtuma dēļ, ko Tu baudīji uz krusta mīlestībā uz mums dāvini mums žēlastību pienācīgi saņemt Tavu Vissvētāko Miesu un Asinis mūsu dzīves laikā un nāves stundā, lai Tās varētu kalpot kā zāles un mierinājums mūsu dvēselēm. Jēzu, Karaliskais tikums, prāta prieks, atgādini sāpes, ko Tu izcieti, kad iegrūsts rūgtuma okeānā, nāvei tuvojoties, pazemots, jūdu varmācīgi mocīts, Tu skaļā balsī iesaucies, ka esi sava Tēva pamests: Mans Dievs, Mans Dievs! Kādēļ Tu mani esi atstājis?”

Caur šīm ciešanām es lūdzu, mans Pestītāj, nepamet mani manās nāves briesmās un sāpēs. Jēzu, spēcīgais Lauva, nemirstīgais un neuzvaramais Karali, atceries sāpes, ko Tu izcieti, kad visi Tavi spēki, gan garīgie, gan fiziskie bija pilnīgi izvārdzināti, Tu nolieci galvu, sacīdams: “Tas ir piepildīts!”. Caur šīm mokām un postu, es lūdzu Tevi, Kungs Jēzu, apžēlojies manā nāves stundā, kad mans prāts būs pilnīgi nomocīts un mana dvēsele cietīs. Jēzu, Vienīgais Tēva Dēls, Viņa substances (būtības) Greznums un Attēls, atceries vienkāršo un pazemīgo Tavas dvēseles nodošanos Mūžīgajam Tēvam, sakot: “Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu!”. Āmen. (sv.Brigita no Zviedrijas)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien pavadi dienu dvēseles klusumā, neko no Dieva neprasi, esi pateicīgs par visu.

2017. gada 15. aprīlī - Lielā Sestdiena

Vadlīnija: Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš Sev izredzējis par īpašumu! (Ps 33, 12)

Ievads: Šīsdienas liturģija mums atgādina par mūsu dzīves uzdevumu un par paklausību Dievam.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi mūsu palīgs un vairogs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi augšāmcēlies, apžēlojies par mums.

Kungs, kas visu atdzīvini, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 1, 1-2,2)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par pasaules un cilvēka radīšanu. No sākuma Dievs radīja debesis un zemi. Pēc tam Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, lai tas valdītu pār visu pasauli un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū. No sākuma Viņš radīja vīrieti, pēc tam sievieti, un, viņus svētot, teica: „Augļojoties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet par visu, kas ir uz zemes. Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš darīja, un tas bija ļoti labs.

Psalms 118

II lasījums (1 Moz 22, 1-18)

Otrajā lasījumā mēs redzam, ka Dievs pārbauda Ābrahāma paklausību, lai viņš upurētu savu vienīgo un mīļoto dēlu. Kaut Ābrahāms ir ļoti noskumis, viņš ir gatavs šo lūgumu izpildīt, un pati pēdējā brīdī Dievs viņu apstādināja un deva aunu, lai upurētu Dievam par godu. Par tādu paklausību Dievs solīja, ka Ābrahāmu svētīs un vairos viņu pēcnācējus kā debesu zvaigznes un viņa pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (28, 1-10)

Šajā fragmentā mēs lasām par trim sievietēm, kuri nāca pie Jēzus kapa, tur viņi ieraudzīja Kunga eņģeli, kas pasludināja, ka Kristus ir augšāmcēlies. Viņi steidzas to paziņot Viņu mācekļiem un pa ceļam satika pašu Jēzu. Viņš nodeva ziņu Saviem mācekļiem, lai tie ietu uz Galileju, un tur viņi ieraudzīs Viņu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es veltīju un atdodu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vissvētākajai Sirdij savu personu, savu dzīvību, savus darbus, savas grūtības un ciešanas, lai nākotnē es pilnīgi atdotos dievišķās Sirds mīlestībai un tās godināšanai. Mana nopietnā un neatsaucamā apņemšanās ir piederēt tai pavisam, darīt visu aiz mīlestības pret viņu un no visas sirds atteikties no visa, kas nepatiktu Jēzus dievišķajai Sirdij.

Tādēļ es izvēlējos Tevi, Vissvētākā Sirds, par savas mīlestības vienīgo priekšmetu, par savas dzīvības aizsargātāju, par savas pestīšanas drošību, par atbalstu savā vājumā un par visas savas dzīves gandarīšanas upuri. Tu, maiguma un žēlastības pilnā Sirds, esi man drošs patvērums arī manā nāves stundā, esi mana attaisnotāja Dieva priekšā un novērs no manis Viņa taisnīgo dusmu sodu. Āmen. (Sv. Margarita Alakoka)

Mises noslēgums un vadlīnija

Atcerieties katru brīdi savā dzīvē, ka jūsu dēļ Dieva Dēls nomira, un kā Viņš mīl jūs no visas Savas sirds!

2017. gada 16. aprīlī - Lieldienas, lieli svētki

Vadlīnija: Tu esi ap mani , un Tev ir zināmi visi mani ceļi, Tu turi Savu roku par mani. (Ps 139, 3-5)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina līksmot un priecāties, jo Kristus ir augšāmcēlies, kā arī atjaunoties Svētajā Garā un atdzimt mūžīgās dzīves gaismā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tava žēlastības paliek mūžīgi, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Pashā jērs, kas ir par mums upurēts, apžēlojies par mums.

Kungs, kas uztur mūsu dvēseles, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 10, 34a. 37-43)

Pirmajā lasījumā apustulis Pēteris stāsta mums par Jēzu, ka viņi bija liecinieki visām, ko darīja Kristus. Ka Kristus ienaidnieki viņu nonāvēja, bet trešajā dienā Viņš augšāmcēlies un parādījās ne visiem, bet tiem, kas bija Viņa izredzētie liecinieki. Jēzu pasludināja, ka katrs, kas tic Viņam, Viņa Vārdā dabūs grēku piedošanu.

Psalms 118

II lasījums (Kol 3, 1-4; 1 Kor 5, 6b-8)

Svētais Pāvils mūs aicina attīrīties no grēkiem un tiekties pēc tā, kas ir augšā, arī savas domas vērst uz augšu, krāt mantu debesīs, nevis uz zemes, jo mūsu dzīve ir apslēpta Dievā, un kad atspīdēs Kristus, mēs līdz ar Viņu atspīdēsim.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (20, 1-9)

Svētais Jānis apraksta šeit, ka viņš kopā ar Pēteri apmeklēja Kristus kapu un neatrada tur Viņa ķermeni. Ka Pēteris no sākuma neiegāja kapā, tikai noliecās un redzēja tur autus. Pēc kāda laikā viņš iegāja, bet tā arī nesaprata, kas notika ar Kristus ķermeni. Tad arī Jānis iegāja kapā un ieraudzīja to pašu, ticēja, ka Kristus augšāmcēlies. Viņš saprata, ka neviens nevarēja nozagt ķermeni, jo laupītājiem nebūtu laika noņemt autus un vēl tos satīt.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, iemāci mani dzīvot ar atjaunotu dzīvi. Ar dzīvi, kuru nes Tavas Augšāmcelšanās. Iemāci mani domāt citādi – ar cerību, patiesību un labumu. Iemāci mani rīkoties citādāk – ar jauno ticību Tevī un ar jauno ticību sevī. Ar jaunu dedzīgumu. Ar jaunu pārliecību, ka mana dzīve kopā ar Tevi atnesīs labus augļus. Iemāci mani atjaunoti sajust – Tavu klātbūtni, cilvēku klātbūtni. Sajust to, ko nav iespējami saredzēt, sadzirdēt, un tam pieskarties. Sajust to, ko vēlies Tu, un sajust to, ko vēlas mana tuvākā sirds. Iemāci mani ar atjaunotu prieku un uzstājību dzīvot šo jauno dzīvi, ko atnesa man tava Augšāmcelšana. Lai es ar atjaunotu redzi ieraudzīšu Debess patiesības virs zemes. Lai mana sirds kļūst par jaunu un iemācīsies dziedāt jaunu dziesmu Savam Dievam, kas uzvarēja pasauli.

Mises noslēgums un vadlīnija

Kristus ir augšāmcēlies! Pavēsti šodien visiem šo priecīgo vēsti!

2017. gada 23. aprīlī - 2. Lieldienas svētdiena, Dieva Žēlsirdības svētki

Vadlīnija: Kungs cel manu dvēseli ar vien tuvāk sev, Tavu Mīlestības ceļu ejot Tavā Žēlsirdībā.

Ievads: Šīs dienas liturģija mūs aicina piedalīties, kā arī dalīties ar visām žēlastībām, ko katru dienu mēs saņemam no Dieva.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi pasaules Miers, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Dzīvības avots, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi Mīlestības pilnība, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap. 2, 42-47)

Apustuļu darbu grāmatas fragmentā tiek likts akcents uz maizes laušanu – Svētā Mise, lūgšana, sanākšanu kopā un to ka ticīgajiem viss bija kopīgs. Pastāvot apustuļu mācībā ikdienu mūsu sirdis gavilēs pieņemot visu ko Dievs dāvā. Katram cilvēkam ir kāda sāpe, vai tā būtu slimība, kāda mīļa cilvēka ,,nē Jēzum”, to visu vajag uzticēt Dievam, lai tas viss ir mūsu kopīgais.

Psalms 118

II lasījums (1.Pēt 1, 3-9)

Apustuļa Pētera 1 vēstulē tiek pateikta dzīva patiesība, ka mums ir cerība, jo Dievs ir visu labais Tēvs, kas savā Tēva Mīlestībā mums dāvājis Jēzus Kristu augšāmcelšanos no miroņiem, kas arī ir mūsu augšāmcelšanās, ko saņēmām no Dieva, lai kļūti svēti un būtu mūžīgi Dieva klātbūtnē.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (20, 19-31)

Svētais Jānis raksta par nozīmīgu notikumu, kā Jēzus atnāk mācekļu vidū un runā ar viņiem, šī atnākšana nebija parasta, jo telpa, kurā mācekļi atradās bija aizslēgta. Mācekļu vidū nebija Toms, kurš vēlējās redzēt pats savām acīm Jēzu, jo citādi neticēja. Jēzus nāk vēl reiz, durvis ir aizslēgtas, Jēzus pats lūdz Tomam aplūkot viņa rētas. Šajā apmeklēšanas laikā Jēzus ierodoties pie mācekļiem sacīja, Miers jums! Jēzus ir vienīgais, kas var dod mums mieru, šajā skrejošajā pasaulē, un mēs varam būt laimīgi, priecāties par tām dāvanām, kas mums ir atstātas, lai mēs nepagurstoši iet Svētuma ceļu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, es vēlos, lai Tava žēlsirdība mani pilnīgi pārveido un kļūst pat dzīvu Tevis atspulgu manī. Lai Tava neizsmeļamā žēlsirdība plūst caur manu dvēseli un sirdi uz tuvāko. Palīdzi man, Kungs, lai manas acis ir žēlsirdīgas, lai es nekad neturu aizdomās un netiesāju pēc ārienes, bet gan ieraugu skaisto sava tuvākā dvēselē un dodos viņam palīgā. Palīdzi man, Kungs, lai manas ausis ir žēlsirdīgas, lai es noliecos pretī tuvākā vajadzībām un nepalieku vienaldzīgs pret viņa sāpēm un vaidiem. Palīdzi man, Kungs, lai mana mēle ir žēlsirdīga, lai nekad par savu tuvāko nerunāju ļaunu, bet gan, lai katram man atrodas mierinājums un piedošanas vārds. Palīdzi man, Kungs, lai manas rokas ir žēlsirdīgas un pilnas labu darbu, lai es protu savam tuvākajam darīt labu un uzņemties smagākos un nepatīkamākos pienākumus. (Svētā Faustīne)

Mises noslēgums un vadlīnija

Kļūsim redzīgāki, neizliksimies par akliem, ja kādam brālim vai māsai vajag palīdzību.

2017. gada 30. aprīlī

3. Lieldienas svētdiena, Psaltērija III nedēļa

Vadlīnija: Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina iedziļināties Jēzus patiesajā misijā un tās nozīmē mūsu dzīvēs. Lūgsim Dievu, lai mums tāpat kā Emausas mācekļiem Euharistijas laikā atveras acis atpazīt Jēzu Kristu kā Pestītāju.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Cerības avots, apžēlojies par mums!

Kristu, kas esi Augšāmcelšanās prieks, apžēlojies par mums!

Kungs, kas esi Miera devējs, apžēlojies par mums!

I lasījums (Ap 2, 14.22-33)

Pirmajā lasījumā svētais apustulis Pēteris atklāj izraēliešiem, ka krustā sistais un augšāmcēlies Kristus ir tas pats Mesija, par kuru ir runājis ciltstēvs Dāvids un pravieši. Arī mēs esam aicināti pārvērtēt mūsu izpratni par Jēzu un arī kādu godu Jēzum Kristum mēs atdodam ikdienā.

Psalms 16

II lasījums (1 Peter 1, 17-21)

Otrajā lasījumā svētais apustulis Pēteris pievērš mūsu uzmanību uz mūsu katra dzīves nozīmīgumu. Mūsu aplamās dzīves ir atpirktas ar visdārgākajām Jēzus asinīm. Un šādā veidā katra cilvēka dzīve iegūst augstu vērtību, tāpēc esam aicināti bijībā pavadīt mums dāvāto trimdas laiku uz zemes.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (24, 13-35)

Šajā evaņģēlija fragmentā Jēzus atklājas Emausas mācekļiem un izskaidro, kā Viņš piepildīja pravietojumus, kas vēstīja par Viņa nākšanu, ciešanām pie krusta un augšāmcelšanos. Iespējams, arī mums ir radies maldīgs priekšstats par to, kas ir Jēzus un kāda ir Viņa loma pasaulē, tāpēc centīsimies labāk iepazīt Dieva dēlu, īpaši lasot un klausoties Svētos Rakstus.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Runāt ar Tevi, Kungs – tā ir manas sirds svētlaime, Tevī atrodu visu, ko vēlās mana sirds. Tava gaisma apskaidro manu pratu un dara viņu par spējīgu uz vairāk dziļāko Tevis izpratni. Šeit uz manu sirdi tiek izlieta žēlastību straume, šeit mana dvēsele smeļas mūžīgo dzīvi. Ak, mans Radītājs un Kungs, bez visām dāvanām Tu viens atdod man Pašu Sevi un cieši savienojies ar Savu niecīgo radījumu. Par Tavu neaptveramo labumu es Tevi cildinu, Radītājs un Kungs, ar visu savu sirdi un visu dvēseli, un kaut mans cildinājums ir niecīgs un nenozīmīgs, es esmu mierīga, jo saprotu, ka Tu zini: kaut slavinājums nav cienīgs, bet ir patiess. (Svētā Faustīne)

Mises noslēgums un vadlīnija

Apņemsimies sākot ar šodienu ikdienas veltīt noteiktu laiku Svētajiem Rakstiem, mēģinot labāk iepazīt Dieva būtību. Savā ikdienā turēsim sirdis modras un pievērsīsim uzmanību uz Dieva „atstātajām zīmītēm” jeb tām lietām, ko šodien Dievs vēlas mums iemācīt.