Liturģija februārim

2017. gada 2. februāris - Kunga prezentācijas svētnīcā, svētki Konsekrētās dzīves dienā

Vadlīnija: Kungs, Tu esi godības Karalis, Tava labā roka ir taisnības pilna.

Ievads: Šodien mēs svinam Kunga prezentācijas svētnīcā svētkus. Šodien mums tiek atgādināta Dieva apredzības apslēptā darbība. Mierīgi ienāk šie iecerēti notikumi, un vienlaicīgi Kunga apmeklējumi paliek noslēpumaini un negaidīti. Šīsdienas liturģija mūs aicina attīrīt sirdī, lai mēs nonāktu Debesīs.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi stiprs un varens, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Baznīcas un visas cilvēces Kungs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi godības Karalis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Mal 3, 1-4)

Pirmajā lasījumā mēs lasām pravietojumu par Mesiju – Derības vēstnesi, kas atnāks uz šo pasauli, lai attīrītu un pārveidotu savu tautu.

Psalms 24 (23)

II lasījums (Ebr. 2,14-18)

Pirmajā lasījumā sv. Pāvils stāsta mums par Jēzu, ka Viņš rūpējās par Ābrahama pēcnācējiem, tāpēc Viņam vajadzēja kļūt līdzīgam brāļiem. Jēzus spēj palīdziet tiem, kas tiek kārdināti, jo pats ir nogājis šo ceļu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 22-40)

Šīsdienas Evaņģēlijs mums vēsta par to dienu, kad Jēzu atnesa uz Jēruzalemi, lai veltītu Kungam. Vecāku rokās dusošais Bērns ir pasaules Pestītājs, patiesais mantinieks, kas, paslēpies aiz nepazīstamā maskas, nāk apmeklēt savu namu. Tur viņš satiek pravieti Simeonu, kas Svēta Gara mudināts, atnāca uz svētumu, paņēma To rokās un pravietoja par Viņa uzdevumu šajā pasaulē.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tas, ka Kristus atdod šodien Sevi, nenozīmē, ka Viņam nebija citas izvēles, vai tas, ka Viņš pakļāvās Likumam. Kristus atdeva sevi tāpēc, ka Viņš tā vēlējās. Un viņš nomira uz krusta ne tāpēc, ka nopelnīja nāvi vai Viņu uzvarēja ebreji, - Viņš izdarīja to pēc savas gribas. Kungs, un es vēlos atnest Tev brīvprātīgo upuru, jo Tu upurēji sevi manas pestīšanas dēļ. Mani brāļi, - ko mēs šodien upurēsim Kungam, ko atdosim Viņam pār visu, ko saņemam? Darīsim to, kas ir mūsu spēkos, lai pasniegtu Viņam vislabāko, kas mums ir – un tas ir mēs paši. Viņš upurēja Sevi. Tad kāpēc mēs vilcināmies upurēties? Kungs, es esmu nabags, un man ir tikai divas lietas – mana miesa un mana dvēsele. Es vēlos, lai Tu palīdzētu man radīt no tā upuru Tavas godības dēļ. (Sv. Bernards)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un sludināsim par Dieva apredzību, ka tā īstenojas katru dienu, lai arī ir apslēpta.

2017. gada 5. februāris

Parastā liturģiskā laika 5. svētdiena, Psaltērija V nedēļa

Vadlīnija: Kungs, mūsu Radītājs, ir mūsu Dievs, bet mēs esam Viņa tauta.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina pielūgt Kungu, kas ir mūsu Tēvs, kas sargā un rūpējas par savu ticīgo tautas saimi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mūsu Tēvs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi pasaules gaisma, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi svētuma avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 58, 7-10)

Pirmajā lasījumā pravietis Isaja aicina mūs rūpēties par nabagiem, būt miermīlīgiem un palīdzēt apspiestām dvēselēm. Tāds cilvēks ir patīkams Dievam, un Kunga godība šo cilvēku pavadīs.

Psalms 112 (111)

II lasījums (1Kor 2, 1-5)

Savā vēstulē korintiešiem sv. Pāvils pievērsās dažādiem ļoti svarīgiem garīgas dzīves jautājumiem, Apustulis saka tieši, ka viņš nekad nebija mācītājs, bet vienmēr palika par Kristu un Valstības liecinieku, viņuprāt, tas ir galvenais viņa kalpošanas uzdevums.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (5, 13-16)

Jēzus savus mācekļus sauc par sāli un gaismu. Šīs, it kā liekas, nesaderīgas lietas un ir paši galvenie, ar ko viņiem jāatšķiras no citiem cilvēkiem. Sālim nav uztura īpašības, bet tieši viņš piešķir ēdienam garšu, darot to par īpašo. Dzīvojot pasaulē, kristieši to aizpilda ar dievišķo garšu, kas viņiem nepieder, jo šo dāvanau vieņiem iedeva Dievs. Bet galvenais ir nepazaudēt šo dāvanu, ko mēs saņemam kristībās, dzīvojot ar pasaules līkumiem, nesavienoties ar to, jo pazaudēt salīgumu, nozīmē pārstāt būt par Kristus sekotāju.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, attīri manu dvēseli no lieka, lai Tavas klātbūtnes prieks piepildītu to ar mieru, lai cerība būtu stiprākā pār jebkurām vilšanām.

Lai Tava vaiga bezgalīgas Mīlestības, bezgalīgas Žēlsirdības un bezgalīgas labestības priekšā, piepildīsies mana sirds ar godbijību un dedzīgo prieku.

Svēti, mana dvēsele, Kungu! Par debesīm, vēju, maizi, zemi un ūdeni. Par vārdiem, skaņām un klusumu. Par katras dienas un nakts brīnumu. Par uzmanību un maigumu. Par smiekliem un smaidu. Par visu, kas dod spēku dzīvot. Par cilvēkiem, kurus es mīlu. Par cilvēkiem, kuri mīl mani. Par tiem, kurus man ir grūti mīlēt. Par tiem, kam ir grūti mani mīlēt. Par Tavu bezgalīgo Mīlestību pret mums visiem. Par Tavu aizsardzību. Par mieru, kas nāk no Tevis. Par dzīvības Maizi. Par brīvību Tevī. Es godinu Tevi par savu dzīvi, kas ir Tavās rokās. Par savu dvēseli zem Tavas aizsardzības. Par savu sirdī Tavā Sirdī.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un būsim devīgie gan tuviem cilvēkiem, gan nabagiem un ienaidniekiem.

2017. gada 12. februārī

Parastā liturģiskā laika 6. svētdiena, Psaltērija VI nedēļa

Vadlīnija: Kungs, Tu esi mans stiprums un patvērums, aizsardzības klints un cietoksnis.

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina dzīvot pēc Kunga baušļiem, lai Kungam patiktu mūsos dzīvot.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Izraēļa Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Dieva dāvana cilvēkiem, apžēlojies par mums.

Kungs, gudrības un saprata devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sīr 15, 15-20)

Pirmais lasījums mums vēsta par Dieva gudrību, ka Kungs skatās uz tiem, kas Viņa bīstas, un pazīst katru cilvēka darbu. Ja cilvēks ievēros baušļus, tie viņu pasargās.

Psalms 119 (118)

II lasījums (1 Kor 2, 6-10)

Otrajā lasījumā sv. Pāvils stāsta mums, ka viņi sludina par Dieva gudrību, nevis par šīs pasaules gudrību vai šīs pasaules valdnieku gudrību. Viņi sludina vēl par tām lietām, ko Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (5, 17-37)

Šajā fragmentā Jēzus aicina mūs būt taisnīgiem, lai mūsu taisnība būtu lielākai par farizeju taisnību. Farizeji bija tie cilvēki, kas pievērsa lielu uzmanību taisnībai, viņi centās izpildīt visus reliģiskus likumus, lai ar savu dzīvi un uzvedību labpatikt Dievam. Bet šie Jēzus vārdi tika vērsti uz viņa mācekļiem un šodien mums, jo arī mēs esam vāji, ar nošaubāmo reputāciju, grēcinieki. Un mums jādzīvo taisnīgāk pār farizejiem. Dievam nevar labpatikt ar nožēlojamo taisnību, Viņu acīs dusmošana vai kaislīgs skatiens uz svešu sievu – tāds pats noziegums ka slepkavība vai laulību pārkāpšana.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Manas dvēseles Kungs, patiešām Tu esi īsts draugs! Tu, visspēcīgais, vari izdarīt visu, ko vēlies. Nē, Tu nekad nepārstāsi mīlēt tos, kas Tevi mīl. Ak, pasaules Kungs, lai tevi goda visas radības! Kam būs stipra balss, lai visur paziņot par to, cik Tu, Kungs, esi uzticīgs saviem draugiem. Radības var mūs piemanīt, bet Tu, Visuma Kungs, nekad nepiemanīsi! Tu ļauj saviem draugiem pārdzīvot tikai nelielas ciešanas, bet cik ir liela Tava uzmanība, maigums un jutīgums pret mums. Jā, laimīgs ir tas cilvēks, kas nekad neatdeva savu mīlestību citiem, bet atdeva tikai Tev! Kungs, var domāt, ka Tu esi bargs ar tiem, kas Tevi mīl, bet Tu tā rīkojies, lai ciešanu spēks ļautu saprast, ka Tavas mīlestības varenība vēl stiprākā, vairāk stiprākā. Slava Tev, Kungs, ka dāvāji man tādu drošu patvērumu!

(sv.Tereza no Avilas)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un centīsimies dzīvot pēc baušļiem, lai Dievs mūs pasargātu no ļauna.

2017. gada 19. februāris

Parastā liturģiskā laika 7.svētdiena, Psaltērija VII nedēļa

Vadlīnija: Es paļaujos uz Kunga žēlsirdību un pateicos par Viņa palīdzību.

Ievads: Šīs dienas liturģija mūs aicina paļauties uz Kungu, Viņa žēlsirdību un vienmēr izpildīt, kas Dievam patīkams gan vārdos, gan darbos.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi žēlsirdīgs un labvēlīgs, apžēlojies par mums,

Kristu, kas esi mūžīgā gudrība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi žēlastību dalītājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Lev 19, 1-2.17-18)

Pirmajā lasījumā Kungs aicina mūs negrēkot, mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu un būt svētiem, jo Viņš pats ir svēts.

Psalms 103 (102)

II lasījums (1 Kor 3, 16-23)

Otrajā lasījumā sv. Pāvils atgādina mums, ka mēs esam Dieva svētnīca, kur Dievs mājo, un gan mūsu, gan Baznīcas galvenais uzdevums ir šīs Valstības glabāšana.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (5, 38-48)

Šajā fragmentā Jēzus aicina mūs mīlēt un lūgties gan par tuvākiem, gan ienaidniekiem. Viņš mūs aicina nestāties pretī ļaunajam, uz vērsto pret mums darbību atbildēt ar labumu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, nevēlos zināt vairāk pār to, ka tikai Tavus vārdus, kas atsaucas kā atbalss manī. Nevēlos pazīt neko vairāk, kā tikai Tavu tēlu, kuru Tu atklāji man lūgšanas klusumā. Neko citu nevēlos, ka tikai stāvēt Tava priekšā un iedziļināties Tava skatienā, kas dāvā svētlaimi. Un kad nesajutīšu Tavu klātbūtni, Kungs, tad lai parādās manī cerības straume. Nevēlos neko lūgt, kā tikai par spējām tāpat turēties aiz mīlestības, Tevi mīlēt, mīlēt cilvēkus, mīlēt mīlestību. Aizmirst par sevi, ielūkoties Tava attēlā, kas ir mīlestības cienīgs, un pat neredzot ar miesas acīm, jau tagad saņemt Tavas atnākšanas uguni.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un savās lūgšanās atcerēsimies gan tos cilvēkus, kas mums palīdzēja un bija mums blakus grūtajos brīžos, gan par tiem, kas slikti izturējās pret mums, lai Dievs piedod viņiem grēkus.

2017. gada 26. februāris

Parastā liturģiskā laika 8. svētdiena, Psaltērija VIII nedēļa

Vadlīnija: Kungs izglāba mani, jo mani mīlēja.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina cerēt uz Dievu, jo no Viņa nāk mūsu pestīšana, un Viņam izliet savu sirdi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi mans cietoksnis, apžēlojies par mums.

Kungs, kas zini manas domas, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mana pestīšana un patvērums, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 49, 14-15)

Pirmajā lasījumā Kungs runa, ka Viņš nekad neaizmirsis par Savu tautu. Viņš atceras par mums, jo mīl bez nosacījumiem, bez paskaidrojumiem. Varbūt mūs aizmirsis visi, bet Viņš vienmēr atcerēsies par mums.

Psalms 62 (61)

II lasījums (1 Kor 4, 1-5)

Otrajā lasījumā sv. Pāvils aicina mūs pirms laika netiesāt citus cilvēkus, jo tikai Dievs ir tiesnesis, kad Viņš atnāks, tad atklās visu cilvēku siržu nodomus.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (6, 24-34)

Šajā fragmentā Jēzus mūs aicina vispirms meklēt Dieva valstību un rūpēties par savu dvēseli, bet par pārējo: ēdienu un apģērbu, parūpēsies pats Dievs, jo Viņš zina, kas mums ir vajadzīgs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, pazemības Dievs, Tu ievietoji Kristū mūsu cilvēces ciešanas un uztver mūs pat ciešanu un nāves stundā. Ļauj mums pakļauties Tavā nabadzībā un pieņemt krustu kā mūžīgo dzīvi Tavā mīlestībā. Mēs nevaram ietilpināt šo Diženo noslēpumu. Sūti mums Tavu Svēto Garu, lai mēs varētu kaut pateikt „jā” Tavam pestīšanas ceļam. Dāvā mums šo caur Mūsu lēnprātīgo Ciešamo Pestītāju. Āmen.

(K. Ljuis)

Mises noslēgums un vadlīnija

Atcerēsimies, cik laba mums ir darījis mūsu Kungs un pateiksimies Viņam par visu, kas mums ir.