Alfonu – bīskapu, teologu un priesteri – kanonizēja 1839.gadā, savukārt 1871.gadā pāvests Pijs X pasludināja viņu par Baznīcas doktoru.

Alfons piedzima 1696.gada 27.septembrī cienījamā Neapoles aristokrātu ģimenē. Savu bērnību viņš pavadīja privātskolotāju ielenkumā, kuri sniedza viņa stāvoklim atbilstošu izglītību. Cita starpā Alfons apguva arī cimbalas spēli.

Izstudējis tieslietas, viņš, vēl ļoti jauns būdams, kļuva par vienu no atzītākajiem Neapoles advokātiem. Visām lietām, kuras izskatīja, Alfons veltīja vienlīdz daudz uzmanības, neņemot vērā savu klientu sociālo stāvokli. 1723.gadā pēc kādas rūgtas pieredzes procesā, kur tika izvirzīta apsūdzība divām augsti stāvošām personām, viņš nolēma pamest savu amatu un, pavadījis kādu laiku dziļās pārdomās un lūgšanās, pieņēma lēmumu konsekrēt sevi Dievam. Kad 30 gadu vecumā viņš tika ordinētas par priesteri, tēvs, kurš dēla izvēli neatbalstīja, piespieda viņu dzīvot mājās.

Ar mīlestības pilnu klātbūtni viņš piepildīja sabiedrības padibenes Neapolē, uz kurieni devās, lai sprediķotu nabadzīgajiem, kontrabandistiem un visiem pārējiem, kas atsaucās baznīcu zvaniem, kuri ļaudis aicināja uz vakara Kunga eņģeli. Alfons ar prieku draudzējās ar viņiem un vienkāršā un saistošā veidā stāstīja tiem par Jēzu. Pārvaldnieks baidījās, ka Alfona rīkotajās vakara tikšanās varētu briest kāda pretvalstiska sazvērestība, un Baznīcas vadītāji piesardzības nolūkos aizliedza dažādus nakts saietus pilsētas laukumos. Tad Alfons kopā ar citiem organizēja daudzas mazas kopienas, kas satikās privātajās dzīvesvietās; vēlāk kardināls deva viņiem atļauju uz savu tikšanos pulcēties baznīcās. Kā pastorāles palīglīdzekļus Alfons izmantoja glezniecību un mūziku. Popularitāti ieguvušas daudzas viņa komponētās dziesmas, no kurām pazīstamākā ir Ziemassvētku dziesma “Tu nokāp no zvaigznēm".

Ar Alfona palīdzību tika nodibinātas Māsas Redemptoristes; 1732.gadā viņš nodibināja Redemptoristu – misionāru, kas sevi veltījuši visnabadzīgāko evaņģelizācijai – ordeni. Starp viņa nozīmīgākajiem rakstiem īpašu vietu ieņem “Morālteoloģija" četros sējumos.

1762.gadā Alfonu Mariju no Liguori iesvētīja par Sant'Agata dei Goti bīskapu. Viņš turpināja savu vienkāršo, nabadzīgo dzīvesveidu, vairākkārt apmeklēja visas draudzes, uzņēmās rūpes par semināru un par garīdzniecības formāciju.

Savas dzīves pēdējos gados viņš gandrīz pilnībā zaudēja redzi un dzirdi. Alfons mirst 1787.gada 10.augusta vakarā.