Anna Marija Taidži ir dzimusi 1769. gada 29. maijā, Sjēnā. Viņas ģimeni piemeklēja smagas materiālās grūtības, un Svētajā – 1775. – gadā tā pārcēlās uz Romu. Par savu cilvēcisko un garīgo izaugsmi, Annai Marijai jāpateicas ne vien vecākiem, bet arī Pija Filipini Skolotājām. Jau no agras jaunības meitene savu ikdienas dzīvi izgaismoja un pārveidoja ar dziļu ticību. Viņas vienīgā vēlēšanās bija mīlēt Dievu, visā Viņam kalpot un labprātīgi izvairīties no savs nepilnības ēnām.1789. gadā Anna Marija apprecējās ar Dominiku Taidži. Mīlestībā pieauga viņas konkrētā ticība. Viņa sevi veltīja mājai, septiņiem bērniem un vīram, kuram bija visai sarežģīts raksturs. Caur to Anna Marija mācījās laipnību un pacietību. Savu māju viņa pārvērta par mazu baznīcu, par svētdarīšanas un uzņemšanas vietu. Neraugoties uz materiālajām grūtībām, viņa nenoslēdzās žēlsirdībai un stingri paļāvās uz Providenci.

Anna Marija savu žēlsirdību izrādīja arī ārpus ģimenes. Dažādās Romas slimnīcās viņa kopa vissmagāk saslimušos slimniekus un rūpējās par saviem vecākiem.

1808. gadā Anna Marija kļuva par Trīsvienības Sekulārā Ordeņa terciāri. Viņa izkopa dziļu bijību uz Vissvētāko Trīsvienību. Neparasto mistisko dāvanu dēļ, Annu Mariju apmeklēja apgaismotās personas un draudzes ļaudis, kuri meklēja atbalstu un mierinājumu. Viņa tika pasludināta par samierinātāju ģimenes strīdos.

Anna Marija Taidži mira 1837. gada 9. jūnijā.