Sociālais garīgums

6. Kristīgā mīlestība mudina atklāt problēmas, izteikt priekšlikumus un iesaistīties kultūras un sociālajos projektos; tā mudina aktīvai rīcībai, kas iedvesmo sniegt savu ieguldījumu visus tos, kam patiesi rūp cilvēku likteņi. Cilvēce aizvien skaidrāk saprot, ka to saista viens liktenis, kas prasa uzņemties kopīgu atbildību, atbildību, kuras pamatā ir integrāls un dalīts humānisms. Cilvēce redz, ka tās likteni bieži vien nosaka tehnoloģiski un ekonomiski faktori, un tā jūt nepieciešamību pēc lielākas morālas apziņas, kas vadītu tās kopējo ceļojumu. Apbrīnojot daudzās tehnoloģijas inovācijas, mūsdienu vīrieši un sievietes vēlas, lai progress būtu virzīts uz patiesu cilvēces labumu gan šodien, gan rīt.

No Baznīcas sociālās mācības kompendija

Pasaules Jauniešu dienās Riodežaneiro svētie

Svētais Sebastjāns, jauns kareivis un ticības moceklis

Biogrāfija

Sebastjāns izvēlējās uzticību Kristum dažādu militāro un sabiedrības apbalvojumu vietā. Šī iemesla dēļ viņu izslēdza no armijas un viņš tika nogalināts Diokleciāna vajāšanu laikā 300. gadā. Viņa dzīves galvenie aspekti ir drosme un mīlestība uz Jēzu Kristu. PJD viņu lūdz kā jaunu kareivi un ticības mocekli!

Lūgšana

Dāvā, lai caur tavu aizbildniecību spēju vairāk klausīt Dievam nekā cilvēkie, kļūstot par Kristus kareivi! Āmen.

Aparesidas (Aparecida) Dievmāte, Baznīcas un Ģimenes sargātāja

Vēsture

1717. gadā trīs makšķernieki iemeta tīklus Paraiba upē un atrada Aparesidas Dievmātes attēlu. Pēc vairākiem brīnumiem un veltīšanās, 1930. gadā Aparesidas Dievmāte tika pasludināta par Brazīlijas aizbildni, bet vēl pēc dažiem gadiem viņas godam tika uzcelta liela bazilika, kura ik gadu uzņem miljoniem svētceļnieku.

PJD viņa tiek lūgta kā Baznīcas un ģimeņu aizbildne!

Lūgšana

Dieva Māte un mana Karaliene, nemitīgi aizlūdz par manu ģimeni, kuru šodien uzticu tev! Āmen.

Svētais Fra Galvo, Miera un mīlestības vēstnesis

Biogrāfija

Dzimis 1739.gadā Guaratinguetā. Nācis no turīgas ģimenes, bet no visa atteicies, lai kļūtu par franciskāni. Savos darbos un vārdos bija miera un mīlestības nesējs, kļūstot par paraugu, kā sevi veltīt Dievam. Veica brīnumus jau savas dzīves laikā, dodot sevis paša radītas zāles, kas palīdzēja izveseļoties. Viņu piesaucam kā miera un mīlestības vēstnesi!

Lūgšana

Aizlūdz par mums, lai, sekojot tavam piemēram, varam kļūt par miera un mīlestības veicinātājiem visos savas dzīves brīžos. Amen!

Ģimenes garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

Laulību attiecības ģimenē starp vīrieti un sievieti pāvesta Jāņa Pāvila II rakstos.

Seksuāla, fiziska dāvana ir neatņemama mīlestības daļa, kurā vīrietis un sieviete savstarpēji dāvā sevi viens otram un kas savu īsto kontekstu rod laulības sakramentā, kas publiski manifestē cilvēka aicinājumu uz mīlestību un caur ko laulātie uzņemas kalpot dzīvībai, t.i., radīt un audzināt pēcnācējus.

“Vīrietis un sieviete, savienojoties laulībā tik cieši, ka viņi kļūst “viena miesa”, katru reizi no jauna un īpašā veidā atklāj radīšanas noslēpumu un tādējādi atgriežas tajā vienībā starp cilvēkiem (“miesa no manas miesas un kauls no mana kaula”), kas ļauj tiem atzīt vienam otru un, gluži kā pirmajā reizē, saukt vārdā.”

Laulāto mīlestība aptver gan garīgo sfēru, gan fizisko ķermeni. Nav iespējams runāt par laulāto mīlestību, nerunājot par ķermenisko mīlestību, kas kļūst par tādas garīgās mīlestības izpausmi, kas izšķiras labprātīgi dāvāt sevi visu bez atlikuma.

m. Angela Anna TOZZI, scic
(turpinājums sekos)

Priesteriskā brālība

Jauni priesteri jauniem cilvēkiem

Šodien Kungs mums palīdz caur brīnišķīgo II Vatikāna Koncilu. Ja mēs izvērtētu, ko Svētais Gars ir vēlējies atkārtot ar Koncila dokumentiem, tad mēs atrastu atbildes uz mokošajiem jautājumiem, par kuriem pirms tam runājām. Un atbildi var apkopot šādā aicinājumā: „Esiet vienoti, pārvarot visus mūrus, kas līdz šim jūs ir šķīruši un, ņemot vērā, ka jums visiem priekšā ir aicinājums uz svētumu, kļūstiet atkal – kā kristieši apustuļu laikos – par raugu, sāli, gaismu un pasaules dvēseli”.

Vai visu labas gribas cilvēku vai vismaz visu katoļu priesteru vienota darbība saskan ar šo būtisko Koncila aicinājumu?

Ja nevēlēsimies atteikties no apvainojumiem un savstarpējām apsūdzībām, tad noteikti apjukums, neskaidrība un arī kļūdas izplatīsies arī mūsu rindās. Diemžēl daudzu priesteru sirdīs valda ticības krīze pārdabiskajam, nav skaidrības par to, vai teoloģijai vēl ir nozīme, kā arī ir manāma ticības krīze attiecībā uz celibātu, paklausību vadītājiem un pāvestam.

Un ja mēs tādi esam, tad ko varam pieprasīt no citiem?

Taču nedrīkstam domāt, ka Kungs vēlas pamest savu Baznīcu un savus kalpus – mums visiem vismaz jābūt patiesai labajai gribai.

Uzticoties šai labajai gribai, vēlos dot dažus padomus.

Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta

Laju garīgums

Meditācija. Kustības Pro Sanctitate rekolekcijā
(2013. gada 15. decembrī)

Sāksim ar nelielu lūgšanu, lai lūgtu Svētā Gara palīdzību, kas ir gaisma. Ir kāda skaista lūgšana, ko vēlos lūgt kopā ar Jums – un tā ir lūgšana Svētajam Garam, ko lūdzās Svētais Bernards:

„Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen. Ak, mīlestības Gars, uzmodini manī vēlmi iet ceļu kopā ar Dievu, vienīgi Tu to spēj manī modināt. Ak, svētuma Gars, kas pārbaudi dvēseles dziļumus, kuros pats mājo, un neciet šajā dvēselē pat mazākas nepilnības. Sadedzini tās manī visas ar savas mīlestības uguni. Ak, maigais un liegais Gars, virzi manu gribu vienmēr tuvāk tavējai, lai tā spētu skaidrāk pazīt, dedzīgāk mīlēt un darbīgāk piepildīt. Amen.”

Es sagatavoju dažas pavisam vienkāršās pārdomas, jo, gribētos dalīties ar Jums dažās domās. Un es gribētu, lai šī diena nebūtu vienīgi sprediķu klausīšanās. Bet mūsu šī diena ir jāuzlūko kā Gara notikums, un tādēļ mēs to arī iesākām lūdzot Svētā Gara klātbūtni ar svētā Bernarda vārdiem. Gars katru mūs ved pie sevis pilnīgākas pazīšanas. Gars mūs ved uz jaunu satikšanos ar Kungu, lai labāk saprastu un pieņemtu Viņa dievišķo gribu. Un tāpēc es aicinu Jūs šajā dienā radīt tukšumu un telpu, kurā Gars var ienākt, lai šis tukšums varētu tikt Dieva Vārda piepildīts, lai Viņš mums norāda ceļu, kas mums būtu ejams. Un vārds, ko Gars saka Baznīcai šajā laikā ir īpašs vārds, un tas vārds ir – Ticība. Mēs esam uzsākuši Ticības gadu, un tas ir īpašs garīgu žēlastību laiks, ko Kungs mums dāvā. Tas ir laiks, kurā mēs esam aicināti atcerēties šo vērtīgo ticības dāvanu. Ko nozīmē atcerēties? Tas nozīmē apzināties to dārgumu, kas mums ir dāvāts. Jo pastāv risks, ka šis dārgums ir aprakts un aizmirsts starp daudzām citām lietām. Un šis dārgums ir ticība, un šī ticība mums ir tikusi dāvināta. Atcerēties, tas ir arī uzdevums, pienākums. Tas nozīmē, ka mums tam ir jāpievērš uzmanība, ir jāapstājas pie tā. Mums ir jāatzīst, ka tā ir mūsu prioritāte – mūsu ticība uz Dievu, tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs.

Mons. Giovanni Gaspari
turpinājums sekos