Sociālais garīgums

“Lai dzīvotu mierā un sasniegtu labklājību..”

Ulpiāns mums ir atstājis definīciju, kas nu jau tiek uzskatīta par klasisku: “Iustitia est constans et perpetua voluntas ius cuique tribuendi – taisnīgums ir nemitīga un nebeidzama griba ikvienam sniegt to, ko tas no likuma cer saņemt”. Šo definīciju savos darbos izmantojis arī svētais Akvīnas Toms un tā ir minēta arī mūsu mācību grāmatās.

Nav grūti saskatīt, ka lai arī šķietami skaidra, pilnīga un neapstrīdama, tuvāk iedziļinoties tā var izrādīties pārāk vispārēja. Tādēļ rodas nepieciešamība to papildināt, kaut vai sekojoši sadalīt: vispārējais, komutatīvais, distributīvais un sociālais taisnīgums.

Šāda definīcijas un attiecīgā dalījuma izpēte mums ļauj cerēt, ka taisnīgums nemaz nav tik ļoti problemātisks un absurds, un tomēr – tas kontrastē ar iepriekš aprakstīto realitāti.

Tātad, skaidrs, ka teorētiski taisnīgums ir skaists un valdzinošs ideāls, taču faktiski to ir grūti sasniegt un bieži pat neiespējami noteikt.

Protams, tā tas ir arī gadījumos, kad tiek ņemtas vērā transcendentās vērtības un taisnīguma koncepcija tiek objektīvi sakņota Dievā, taču cik daudz vairāk, ja to saista vienīgi ar cilvēcisko subjektīvismu, kas ir tik svārstīgs un egoistisks. Tātad, mēs arvien vairāk pārliecināmies, ka tīri cilvēcisks taisnīgums nav pārāk dzīvotspējīgs. Tas nozīmē, ja cilvēce grib dzīvot mierā un sasniegt labklājību, pēc kuras tiecas, tā nevar un tai nav jābalstās vienīgi uz taisnīgumu, bet kādu citu ideālu, kas sevī gan ietver taisnīgumu, taču to radikāli pārsniedz, nodrošinot mierīgu cilvēcisku līdzāspastāvēšanu.

Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta

Ģimenes garīgums

“Kristus sludināšanai ar dzīves liecību un vārdu.”

Kā jaunā likuma sakramenti, kas uztur ticīgo dzīvi un apustulātu, ir jaunās zemes un jauno debesu (sal. Atkl 21, 1) pirmtēls, tā arī laji sniedz spēcīgu liecību par ticību gaidāmajam (sal. Ebr 11, 1), ja viņi dzīvi saskaņā ar ticību nevilcinoties apvieno ar šīs pašas ticības apliecināšanu. Šādai evaņģelizācijai, t. i., Kristus sludināšanai ar dzīves liecību un vārdu, piemīt specifiska iezīme un īpaša iedarbība, tāpēc ka tā notiek parastos laicīgās dzīves apstākļos.

Šajā kalpojumā atklājas īpašā vērtība, kas piemīt tam dzīves stāvoklim, kuru svētdara īpašs sakraments, proti, laulības un ģimenes dzīves vērtība. Tā ir laju apustulāta īstenošanas vieta un labākā skola, kur kristīgā dievbijība caurstrāvo visu dzīves kārtību un diendienā to pakāpeniski pārveido. Laulātie draugi te rod savu īpašo aicinājumu būt viens otram un saviem bērniem par ticības un Kristus mīlestības lieciniekiem. Kristīgā ģimene skaļā balsī vienlaikus apliecina gan tagad klātesošās Dieva valstības vērtības, gan arī cerību uz svētlaimīgu dzīvi. Tādā veidā ar savu piemēru un liecību tā pasaulei atklāj tās grēku un apgaismo tos, kuri meklē patiesību.

Tādējādi laji, pat būdami aizņemti savās laicīgajās rūpēs, var veikt šo vērtīgo pasaules evaņģelizācijas darbu, un viņiem tas jāveic. Kaut arī daži no viņiem atbilstoši iespējām garīdznieku trūkuma dēļ vai tad, kad vajāšanu dēļ tiem liegta rīcības brīvība, veic noteiktus garīgus pienākumus, un kaut arī daudzi visus savus spēkus veltī apustuliskajam darbam, tomēr jāatgādina tas, ka ikvienam ir pienākums līdzdarboties, lai pasaulē izplatītos un augtu Kristus valstība. Tāpēc lajiem jācenšas arvien dziļāk iepazīt Atklāsmes patiesību un neatlaidīgi jālūdz Dievam gudrības dāvana.

Vatikāna II koncila Dogmatiskā konstitūcija par Baznīcu
Lumen gentium

Priesteriskā brālība

Evaņģēlija sludināšanai

Kristus, kuru Tēvs svētīja un sūtīja pasaulē (sal. Jņ 10, 36), ar savu apustuļu starpniecību ir darījis viņu pēctečus, proti, bīskapus, par savas konsekrācijas un sūtības līdzdalībniekiem. Bīskapi sava kalpojuma uzdevumu ir likumīgi nodevuši tālāk dažādās pakāpēs un dažādiem Baznīcas locekļiem. Tādējādi Dieva iedibināto ekleziālo kalpojumu dažādās ordinētās pakāpēs veic tie, kurus jau no seniem laikiem sauc par bīskapiem, priesteriem un diakoniem.

Kaut arī priesteri nav saņēmuši augstāko priesterības pakāpi un savas varas īstenošanā ir atkarīgi no bīskapiem, viņi ar tiem ir vienoti priesteriskajā cieņā un kā patiesi Jaunās Derības priesteri Ordinācijas sakramenta spēkā līdzīgi Kristum, augstajam un mūžīgajam Priesterim (sal. Ebr 5, 1–10; 7, 24; 9, 11–28), ir konsekrēti Evaņģēlija sludināšanai, ticīgo ganīšanai un dievišķā kulta svinēšanai. Atbilstoši savai kalpošanas pakāpei būdami līdzdalīgi Kristus, vienīgā Vidutāja, (sal. 1 Tim 2, 5) kalpojumā, viņi sludina visiem Dieva Vārdu.

Vatikāna II koncila Dogmatiskā konstitūcija par Baznīcu
Lumen gentium

“Pirms Lieldienu svētkiem Jēzus, zinādams, ka Viņa stunda atnākusi, lai no šīs pasaules aizietu pie Tēva, mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, tos mīlēja līdz beigām.” (Jāņa 13:1)

“Šis ir viens no Kristus maksimālās mīlestības fundamentālajiem aspektiem. Lai gan Kristus vienmēr bija mīlējis savējos, šinī brīdī viņš tos mīlēja līdz beigām. Ir labi redzēt, kā Jēzus sauc apustuļus par ‘savējiem’, jo tie viņi patiešām ir. Katram kristietim, īpaši priesteriskā kalpojuma pēctečiem, jājūtas ietvertiem šajā bezgalīgajā mīlestībā un jāuzskata sevi par Kristus īpašumu.”

No Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta “Pēdējo vakariņu notikums”

Laju garīgums

Jubilejas gada nozīme

Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas padomes vadītājs, arhibīskaps Salvatore Fizikella: «Tā [Baznīca] dzīvo ar neizsmeļamu vēlmi piedāvāt žēlsirdību, jo pati ir piedzīvojusi Tēva bezgalīgo žēlsirdību».

Balstoties uz šo vēlmi, esam aicināti no jauna pārlasīt jubilejas gada Bullu Misericordiae vultus, kurā pāvests norāda uz Svētā gada mērķiem.

Arhibīskaps S. Fizikella skaidroja, ka Dieva žēlsirdībai veltītais jubilejas gads sāksies šī gada 8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkos, bet noslēgsies 2016. gada 20. novembrī, Kristus Karaļa svētkos. Tas nav un nebūs 2000. gada jubilejas atkārtojums.

Pāvests vēlas, lai Dieva žēlsirdībai veltītais jubilejas gads tiktu dziļi izdzīvots gan Romā, gan vietējās Baznīcās. Pirmo reizi Svētās durvis – Žēlsirdības vārti – tiks atvērtas arī katras diecēzes katedrālē vai sanktuārijā. Arhibīskaps S. Fizikella norādīja, ka jubilejas gada ietvaros pāvests nosūtīs Žēlsirdības misionārus – pacietīgus un iejūtīgus priesterus, kuri, sekojot Labā gana piemēram, sludinās Evaņģēliju un uzklausīs ticīgo grēksūdzes. Žēlsirdīgi kā Tēvs – tāds ir jubilejas gada moto.

Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas padomes vadītājs prezentēja arī jezuītu tēva Marka Rupnika veidoto Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada logo. Tā centrā redzams Kristus – Labais gans, kurš uz saviem pleciem nes cilvēku, kas simbolizē visu cilvēci. Jēzus to dara ar mīlestību, kas pārveido mūsu dzīvi, piebilda Vatikāna pārstāvis.

Arhibīskaps Fizikella pastāstīja, ka 2016. gada janvārī Vatikānā norisināsies svētceļojumu rīkošanā iesaistīto personu tikšanās. Savukārt 3. aprīlī sapulcēsies ekleziālo kustību, apvienību un reliģisko institūtu pārstāvji, bet karitatīvajā darbā iesaistīto brīvprātīgo palīgu tikšanās paredzēta 2016. gada 4. septembrī. 25. septembrī jubileju svinēs katehēti.

Plašāka informācija atrodama mājas lapā (www.iubilaeummisericordiae.va) itāļu, angļu, spāņu, portugāļu, franču, vācu un poļu valodā. Tajā var iepazīties ar Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada pasākumu klāstu un norises vietām.

S. Krivteža / Radio Vatikāna