Sociālais garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

Kārļa Lielā balvas pasniegšana uzruna

Bruņosim mūsu cilvēkus ar sastapšanās un dialoga kultūru. Spēja veidot dialogu – ar visu, ko tā ietver, - atgādina, ka neviens nevar palikt tikai novērotājs vai malāstāvētājs. Ikvienam – no mazākā līdz lielākajam – ir loma integrētas un saskanīgas sabiedrības veidošanā. Šāda dialoga kultūra iespējama vien tad, ja mēs visi piedalāmies tās plānošanā un veidošanā. Šībrīža situācija neļauj nevienam palikt malā un vērot citu cilvēku cīņas. Tieši pretēji – tā ir kā spēcīgs aicinājums personiskajai un sociālajai atbildībai.

Šai ziņā mūsu jauniešiem ir izšķiroša loma. Viņi nav mūsu nākotne; viņi ir tagadne. Ar saviem sapņiem un dzīvēm viņi veido un virza Eiropas garu. Mēs nevaram skatīties nākotnē, nepiedāvājot viņiem reālas iespējas būt par pārmaiņu un pārveidošanās katalizatoru. Mēs nevaram radīt Eiropas vīziju, neļaujot viņiem būt par šī sapņa dalībniekiem un galvenajiem varoņiem. Pēdējā laikā es daudz par to esmu domājis. Es sev jautāju: Kā mēs varam iesaistīt jauniešus šajā veidošanas projektā, ja nespējam viņiem piedāvāt darbu, cienījamu nodarbošanos, kas veicinātu viņu izaugsmi un attīstību, viņu gara spējas un prasmes? Kā mēs varam viņiem apgalvot, ka viņi ir galvenie varoņi, kamēr jauniešu bezdarba līmenis Eiropā pastāvīgi aug? Kā varam nezaudēt jauniešus, kuri, meklējot savu sapņu piepildījumu un piederības sajūtu, dodas uz citām zemēm, jo mēs nespējam viņiem piedāvāt iespējas un vērtības šeit, viņu pašu zemēs?

Zemes augļu un cilvēku darba taisnīga sadale nav tikai filantropija. Tas ir morāls pienākums. Ja vēlamies mainīt savu sabiedrību, mums nepieciešams radīt cienījamas un labi apmaksātas darba vietas, īpaši jauniešiem.

Lai to paveiktu, jārada jauni, iekļaujošāki un taisnīgāki ekonomiskie modeļi, kas nevis kalpo dažu indivīdu interesēm, bet sniedz labumu vienkāršiem cilvēkiem un sabiedrībai kopumā. Tas prasa virzību no likvīdas ekonomikas uz sociālu ekonomiku; šai sakarā man prātā, piemēram, sociālā tirgus ekonomika, kuras ideju atbalstīja mani priekšgājēji (sal. Jāņa Pāvila Ī uzruna Vācijas Federatīvās Republikas vēstniekam, 1990.gada 8.novembrī).

Pāvests Francisks

turpinājums sekos

Ğimenes garīgums

No enciklikas Amoris laetitia

98. Ir svarīgi, lai kristieši dzīvotu šo attieksmi veidā, kā tie izturas pret tiem ģimenes locekļiem, kas ir mazizglītoti ticībā, trausli vai mazāk droši savā pārliecībā. Dažkārt notiek pretējais: tie, kas savā ģimenes vidē sevi uzskata par visvairāk augušajiem, kļūst augstprātīgi un neciešami. Pazemīga attieksme te parādās kā kaut kas, kas veido daļu no mīlestības, jo, lai saprastu, piedotu un kalpotu citiem no sirds, ir nepieciešams atveseļoties no lepnības un attīstīt pazemību. Jēzus atgādināja saviem mācekļiem, ka varas pasaulē katrs cenšas valdīt pār citu, un tādēļ viņiem saka: "Starp jums tas tā nebūs." (Mt 20,26)

Kristīgās mīlestības loģika nav tā, kas sevi uzskata par pārāku par citiem un kurai ir nepieciešams likt citiem just savu varu, bet gan tā, kurā "kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps" (Mt 20,27). Ģimenes dzīvē nevar valdīt varas pār citiem loģika vai sacensība, lai redzētu, kurš ir visgudrākais un spēcīgākais, jo šāda loģika noliedz mīlestību. Ģimenei derīgs ir arī šis padoms: "Bet visi savstarpēji ietekmējieties pazemībā, jo Dievs ļaunajiem pretojas, bet pazemīgajiem dod žēlastību." (1Pēt 5,5)

Pāvests Francisks

IV Vispasaules ģimeņu tikšanās noslēgumā Manilā 2003. gada janvārī

Kristīgās ģimenes, sludiniet visai pasaulei ar prieku tās bagātības, kuras jums pieder kā mājas baznīcai ! Kristīgie laulātie, jūsu dzīves un mīlestības vienotībā, jūsu savstarpējā došanā viens otram un jūsu devīgumā, pieņemot katru bērnu, esiet pasaules gaisma Kristū ! Kungs sagaida no jums, lai jūs katru dienu būtu kā svece, kas netiek turēta paslēpta, bet, kas tiek ielikta svečturī un "apgaismo visus tos, kas ir šajā namā" (Mt 5, 15).

Esiet pāri visam "labā vēsts trešajam gadu tūkstotim", dzīvojot pamatīgi un centīgi savu aicinājumu ! Laulības, kuras jūs svinējāt ilgāku vai ne tik ilgu laiku atpakaļ, ir jūsu īpašais veids kā būt Kristus mācekļiem, kā dot savu ieguldījumu Dieva Valstības celšanā, iet uz svētumu, uz kuru ir aicināts katrs kristietis. Pieņemiet Dieva mīlestību pilnā mērā un bez ierobežojumiem, mīlestību, kuru Dievs pirmais jums dod Laulības sakramentā un kurā Viņš dara jūs spējīgus mīlēt (sal. 1 Jņ 4, 19) ! Padariet savu ģimeni par Evaņģēlija lappusi mūsu laikam!

Svētais Jānis Pāvils II

Priesteriskā brālība

Izšķiršanas dāvana

Lēmuma pieņemšana un savu darbību vadīšana nenoteiktības un konfliktējošu iekšējo spēku apstākļos dod iespēju praktizēt izšķiršanu. Šis ir jēdziens Baznīcas tradīcijā, kas tiek attiecināts uz dažādām situācijām. Viens no izšķiršanas veidiem tiek praktizēts, cenšoties nolasīt laika zīmes, kas ļauj atpazīt Svētā Gara klātbūtni un darbību vēstures gaitā. Morāla izšķiršana savukārt nošķir labo no ļaunā. Vēl viens veids ir garīga izšķiršana, kas vērsta uz kārdinājuma atpazīšanu, lai to noraidītu, tādējādi izvēloties ceļu, kas ved uz dzīvības pilnību. Dažādo izšķiršanas nozīmju savstarpējā saistība ir acīmredzama, tā neļauj pilnībā nošķirt vienu veidu no otra.

Paturot to prātā, sinode pievēršas aicinājuma izšķiršanai, t.i., procesam, kura rezultātā indivīds izdara fundamentālas izvēles dialogā ar Kungu un ieklausoties Gara balsī, sākot ar sava dzīves stāvokļa izvēli. Jautājums par pašrealizācijas iespēju pilnīgu izmantošanu, lai tās netiktu izšķiestas velti, ir katra vīrieša un sievietes neatņemama daļa. Ticīgajiem šis jautājums kļūst vēl jo intensīvāks un dziļāks, proti, tas ir jautājums par to, kā cilvēks izdzīvo Evaņģēlija labo vēsti un atbild aicinājumam, ar ko Kungs vēršas pie ikviena, ko Viņš satiek: caur laulību, ordinētu kalpošanu vai konsekrēto dzīvi? Kur cilvēka talanti var tikt vislabāk izmantoti: profesionālā darbībā, brīvprātīgā darbā, kalpošanā trūkumcietējiem vai iesaistoties sabiedriskā un politiskā darbībā?

Gars runā un darbojas caur notikumiem cilvēka dzīvē, kas paši par sevi var būt neskaidri vai neviennozīmīgi, jo pieļauj dažādas interpretācijas. Izšķiršana ir nepieciešama, lai atklātu to nozīmi un pieņemtu lēmumu. Trīs darbības vārdi, kas lietoti Evangelii gaudium, 51, lai aprakstītu izšķiršanu, – “atpazīt”, “interpretēt” un “izvēlēties” – var palīdzēt iezīmēt ceļvedi indivīdiem vai grupām un kopienām, vienlaikus apzinoties, ka dažādu stadiju robežas nekad nav skaidri noteiktas.

No sagatavošanas dokumenta Jauniešu Sinodei

Laju garīgums

Aicinājums uz svētumu

Aicinājums evaņģelizēt izriet no aicinājuma uz svētumu. Tikai tas, kurš, neskatoties uz grūtībām, no visas sirds cenšas dzīvot saskaņā ar Dieva gribu, var būt ticams Kristus liecinieks un liecināt par Viņa Labo Vēsti un Baznīcu efektīvā veidā. Tāpēc sekojiet augstsirdīgi svētuma aicinājumam, ko esat saņēmuši Kristības un Iestiprināšanas sakramentā ! Atveriet savas dzīves durvis Svētajam Garam, kurš atjauno zemes vaigu un pārveido akmens sirdis miesas sirdīs, lai tās spētu mīlēt kā Kristus mūs ir mīlējis. Kļūstiet par Kristus mācekļiem un nesiet Evaņģēliju savas pilsētas ļaudīm ! Svētais Jānis Pāvils II

Dievs ir mīlestība, Dievs vēlas mūsu mīlestību, Dievs mūs mīl bezgalīgi, Dievs vēlas no mums Mīlestības maksimumu (= svētumu). Ikvienas cilvēka eksistences patiesais mērķis ir Mīlestība laikā un mūžībā. Tie ir paši pamati, uz kuriem mums jābalstās, lai skatītos uz rītdienas pasauli ar paļāvību un cerību. Dieva kalps Guljelmo Džakvinta

Bezvainīgā Jaunava,
ikviena svētuma dzīvais paraugs,
dāvā mums un visiem saviem bērniem
nesatricināmu paļāvību un nemainīgu gribu kļūt svētiem!
Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta