Sociālais garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

Kārļa Lielā balvas pasniegšana uzruna

Ar prātu un sirdi, ar cerību un bez tukšas nostalģijas, kā dēls, kas Mātē Eiropā no jauna atklāj savas dzīvības un ticības saknes, es sapņoju par jaunu Eiropas humānismu - tādu, kas ietver "pastāvīgu humanizācijas darbu" un aicina uz "atmiņu, drosmi, [un] veselīgu un humānu utopisku vīziju" [10]. Es sapņoju par Eiropu, kas ir jauna, joprojām spējīga būt par māti - māti, kas ir dzīvība, jo ciena dzīvību un dod dzīvības cerību. Es sapņoju par Eiropu, kas rūpējas par bērniem, kas piedāvā brālīgu palīdzību nabadzīgajiem un tiem jaunatnācējiem, kas, pazaudējuši visu, meklē pieņemšanu un pajumti. Es sapņoju par Eiropu, kas ir uzmanīga un rūpējas par nevarīgiem un veciem cilvēkiem, nenostumjot tos malā kā nevajadzīgus. Es sapņoju par Eiropu, kurā būt par migrantu nav noziegums, bet gan aicinājums uz lielāku apņemšanos iestāties par ikviena cilvēka cieņu. Es sapņoju par Eiropu, kurā jauni cilvēki var elpot godīguma tīro gaisu, kur tie mīl kultūras skaistumu un vienkāršu, patērētāju sabiedrības nepiesātināmo vajadzību neaptraipītu dzīvi, kur laulība un bērni ir atbildība un prieks, nevis problēma stabila darba trūkuma dēļ. Es sapņoju par ģimeņu Eiropu ar efektīvām politikām, kas rūpējas par cilvēku vairāk nekā par skaitļiem, par dzimstības līmeni vairāk nekā par patēriņa līmeni. Es sapņoju par Eiropu, kas veicina un aizsargā visu tiesības, neizmirstot savu atbildību pret ikvienu cilvēku. Es sapņoju par Eiropu, par kuru netiks teikts, ka tās apņemšanās cilvēktiesību jomā bija tās pēdējā utopija.

Pāvests Francisks

Ğimenes garīgums

Kopsavilkums par svarīgāko bērnu audzināšanā

  1. Atrodiet laiku rotaļām un sarunām ar savu bērnu, interesējieties par to, ko viņš dara, pat ja tas traucē jūsu mieru un jums nākas ziedot laiku, kuru citādi varētu veltīt profesijai vai hobijam.
  2. Paši personīgi dzīvojiet tā, kā jūs pieprasāt no sava bērna. Paturiet prātā, ka piemērs ir labāks par pamācībām. Rādiet savu piemēru regulējot televīzijas skatīšanos, neaprunājot kaimiņus, ievērojot mieru, kārtību, precizitāti utt.
  3. Veiciniet bērna cieņu pret savu laulāto, palīdzot bērnam saskatīt viņa vai viņas tikumus. Bērna klātbūtnē izvairieties no strīdiem vai pārmetumiem laulātajam. Ja bērns ir redzējis, ka jūs strīdaties, parūpējieties, lai viņš redz arī to, ka jūs izlīgstat.
  4. Ja jūsu bērns ir pieļāvis kļūdu, palīdziet viņam ar iedvesmojošiem vārdiem un neuzsveriet viņa vājumu.
  5. Nepiekāpieties sava bērna kaprīzēm un pacietīgi gaidiet, kamēr niķi pāries.
  6. Veiciniet bērna iniciatīvu un ļaujiet viņam darboties pašam, pat ja tas rada neērtības un nekārtību.
  7. Nepieciešamības gadījumā jums ir jāspēj pateikt „nē”, pat ja tas nav viegli. Vienkāršā veidā izskaidrojiet bērnam savu „nē”.
  8. Stipriniet savu autoritāti, bet neļaujiet vaļu autoritārismam. Autoritārisms balstās uz varu, bet autoritāte – uz taisnīgumu un pelnītu cieņu.
  9. Pieprasiet paklausību, tomēr centieties to darīt pēc iespējas jaukākā veidā.
  10. Dažreiz bērns būs jāsoda, taču dariet to mēreni un vienmēr ar mierīgu attieksmi. Nekad nesodiet bērnu satraukumā vai dusmās.
  11. Kad tev ir jāsarāj bērns, dari to skaidri, godīgi un īsi. Pēc tam maini sarunas tematu un nepieprasi, lai bērns nekavējoties atzīst savu vainu.
  12. Sods nekad nedrīkst liecināt par dusmām vai sliktu izturēšanos (un nedrīkst pēc tā arī izskatīties). Ir ieteicams kādu laiku apdomāties, pirms pieņemt lēmumu par sodu.

Arturo Cattaneo

turpinājums sekos

Priesteriskā brālība

Turpinājums no iepriekšējā numura

Interpretācija

Ar “atpazīšanu” vien nepietiek. Nākamais solis ir “interpretēšana” jeb, citiem vārdiem, - saprast, kam Gars cilvēku aicina caur visu to, ko ir viņā uzjundījis. Bieži cilvēks pārtrauc runāt par savu pieredzi, atzīmējot, ka tā radīja “dziļu iespaidu”. Grūtāk ir saprast pieredzēto vēlmju un emociju izcelsmi un nozīmi un noskaidrot, vai tās ved konstruktīvā virzienā vai uz pievēršanos vienīgi sev. Šis interpretējošais etaps ir ļoti jūtīgs; tas prasa pacietību, uzmanību un pat noteiktas zināšanas. Cilvēkam jābūt spējīgam ņemt vērā sociālo un psiholoģisko ietekmju radītos efektus. Tas prasa izmantot intelektuālās spējas, neiekrītot abstraktu teoriju par to, ko būtu jauki vai labi darīt, radīšanas slazdos. Arī attiecībā uz izšķiršanos “realitāte ir lielāka par idejām” (Evangelii gaudium, 231). Tāpat “interpretēšana” nevar izvairīties no konfrontācijas ar realitāti un reāli pieejamo iespēju apsvēršanas.

Vēlmju un iekšējo kustību “interpretēšana” prasa godīgu konfrontāciju – Dieva Vārda gaismā – ar kristieša dzīves morālajām prasībām, cenšoties tās piemērot katrā konkrētajā situācijā, ko cilvēks izdzīvo. Šie centieni liek nesamierināties ar absolūtā minimuma loģiku, tās vietā meklējot veidu, kā pilnīgāk izmantot cilvēkam dotās dāvanas un iespējas. Tā ir pievilcīga un iedvesmojoša vēsts jauniem cilvēkiem.

Interpretēšanas darbs norit iekšējā dialogā ar Kungu, pilnībā iesaistot cilvēka spējas. Vienlaikus Baznīca piedāvā vērtīgu atbalstu - pieredzējuša cilvēka palīdzību ieklausīties Garā. Tas ir atbalsts, ko nebūtu prātīgi ignorēt.

No sagatavošanas dokumenta Jauniešu Sinodei

Laju garīgums

Šodien ir diena, lai kļūtu par svēto!

Mīlēt Dievu līdz maksimumam nozīmē censties kļūt svētiem. Mūsu aicinājums uz svētumu sakņojas Dieva bezgalīgās mīlestības atklāsmē. Mums jātiecas pēc mīlestības līdz maksimumam un jākļūst svētiem, Kunga mīlestības pamudinātiem.

Dieva gribas būtība attiecībā uz mums ir mūsu svētdarīšana. Dievs vēlas, lai mēs kļūtu svēti, lai mēs atbildētu uz Viņa bezgalīgajai mīlestībai ar mūsu potenciāli bezgalīgo mīlestību un, lai mēs kļūtu arvien līdzīgāki Kristus attēlam

Vienaldzība ir pretrunā Dieva mīlestības noslēpumam. Mīlestības noslēpums uz Dievu ir neizmērojami liels, maigi salds, bet tas ir arī milzīgs izaicinājums. Šis mīlestības noslēpums, neļauj mums palikt vienaldzīgiem, šaubīties vai būt mazdūšīgiem. Gluži otrādi - tas mūs skubina likt lietā mūsu prāta loģiku un sirdi, un (nopietni) censties kļūt svētiem.

Mīlestība dara mūs par svētiem. Ikvienam nepieciešams sadzirdēt aicinājumu uz svētumu, ikvienam jātiecas kļūt par svēto. Tas nav tikai dažu izredzēto aicinājums, tas ir katra cilvēka aicinājums, jo Jēzus Sirds mīl ikkatru.

Dieva kalps Guljelmo Džakvinta

Šis ir Jēzus atnākšanas laiks:
iemāci mums, Marija, Viņu uzņemt kā Tu to darīji – lūgšanā un klusumā,
gluži kā gaismai veltīta zeme, kas ir vienīgās vēlēšanās vadīta.
Dari mūs rīcībā esošus kā Tu, ak, Jaunava Marija:
atbrīvo mūsu sirdis no ikvienas piesaistīšanās,
lai mīlestība varētu sasniegt savu pilnību.
Kristus arvien ir mūsu vidū, taču vēl neesam pārveidoti Viņā.
Tāpēc esam vienmēr gaidās: ikviens laiks ir Kristus dzimšanas laiks,
vienmēr pazemības un modrības laiks.
Lūk, Kunga kalpi: lai notiek mums pēc Tava Vārda.
Visa Baznīca tā Tevi lūdz, ak, Māte.
Amen.

Svētais Pāvests Jānis XIII