Sociālais garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

Tikšanās ar valsts institūcijām, pilsonisko sabiedrību un diplomātisko korpusu - Santjago Čīlē

Šajā nozīmē atgādinu kardināla Silvas Henrikes simboliskos vārdus, kad viņš Te Deum apliecināja: "Mēs – visi – esam visskaistākā darba, tēvijas, veidotāji. Šīszemes tēvijas, kas sagatavo un vēstī par tēviju bez robežām. Šī tēvija nesākas šodien ar mums; un tomēr tā nevar augt un dot augļus bez mums. Tāpēc mēs to saņemam ar cieņu, ar pateicību kā uzdevumu, aizsāktu pirms daudziem gadiem, kā mantojumu, kas mūs dara lepnus un vienlaicīgi liek mums iesaistīties."

Katrai paaudzei jāpadara par savām iepriekšējo paaudžu cīņas un iekarojumi un jāved tie uz vēl augstākiem mērķiem. Tas ir ceļš. Labais, tāpat kā mīlestība, taisnīgums un solidaritāte, nav sasniedzams vienreiz par visām reizēm; tie ir jāiekaro katru dienu. Nav iespējams apmierināties ar to, kas jau ir ticis sasniegts pagātnē, un apstāties, lai to baudītu tā, ka sākam ignorēt, ka daudzi mūsu brāļi aizvien cieš netaisnību un griežas pie mums visiem pēc palīdzības. 

Tāpēc jūsu priekšā ir liels un aizraujošs izaicinājums: turpināt strādāt, lai demokrātija, jūsu tēvu sapnis, krietni pārsniedzot formālos aspektus, patiešām būtu it visu satikšanās vieta. Lai tā būtu vieta, kur visi bez izņēmuma justos aicināti būvēt māju, ģimeni un nāciju. Vieta, māja, ģimene, saukta par Čīli: devīga, mājīga, kas mīl savu vēsturi, kas strādā tagadnes kopdzīves labā un skatās nākotnē ar cerību. Mums nāk par labu šeit atcerēties svētā Alberto Hurtado vārdus: "Nācija, vairāk par savām robežām, vairāk par savu zemi, savām kalnu grēdām, savām jūrām, vairāk par savu valodu un savām tradīcijām, ir misija, ko piepildīt." Tā ir nākotne. Un šī nākotne lielā mērā tiek izspēlēta spējā klausīties, kas piemīt tās tautai un tās valsts institūcijām.

Pāvests Francisks
Turpinājums sekos

Ğimenes garīgums

Ko sievietes patiesībā vēlas redzēt vīrietī. “Esi īsts vīrs”

Kādas reklāmas mērķis bija popularizēt jaunu testosterona tableti. Tika solīts, ka tabletes lietošana palielinās dzimumtieksmi, muskuļus un vīrišķību. Visbiedējošākais ir tas, ka šajā reklāmā ir kāda daļa patiesības – tādā nozīmē, ka mūsu sabiedrība ir samazinājusi izpratni par vīrišķību līdz seksualitātei un fiziskajam spēkam. Taču patiesībā sievietes meklē vīrietī daudz vairāk, nekā spēcīgus muskuļus un libido. Daudz vairāk nekā auto, sportiskumu un visas citas nenozīmīgās lietas, kuras mūsu sabiedrība izmanto, lai definētu vīrišķību. Ir dažas lietas, kas ir patiesais vīrišķības mērs.

Tātad vīrieši, uz priekšu – aizmirstiet par svaru zālēm, sporta automašīnām un testosterona tabletēm – ja jūs patiešām cenšaties savaldzināt lielisku sievieti - šeit ir tas, ko viņas meklē.

Godīgums. Vairāk nekā jebkuru citu iezīmi, sievietes meklē vīrietī godīgumu un atvērtību. Godīgums – tā ir drošības zīme. Jūs iegūstat to, ko redzat, bez jebkādiem zemūdens akmeņiem. Vīrieši, ir pienācis laiks pārtraukt izlikties un sākt būt patiesiem! Patiesiem ar savām stiprajām pusēm, vājībām un cīņām. Patiesiem ar savām cerībām, sapņiem un bailēm. Būt tam, kas jūs patiesi esat; nevis kas vēlaties būt. Vīrietim, kam nav nekā slēpjama, sieviete var droši uzticēt savu sirdi. Tā ir godīga vīrišķība.

Šauntija un Džefs Feldhani
Turpinājums sekos

Mans Tēvs, es atdodu sevi Tev, dari ar mani, ko vien vēlies;
lai ko Tu darītu ar mani, es Tev pateicos.
Es esmu gatavs uz visu, es pieņemu visu, lai tikai Tava griba notiek manī un
visās Tavās radībās;
es nevēlos neko citu, mans Dievs.
Tavās rokās es atdodu savu dvēseli,
es to atdodu Tev, mans Dievs, ar visu savas sirds mīlestību, jo es Tevi mīlu.
Un šī mīlestība man liek atdot sevi, neierobežoti atdot sevi Tavās rokās ar bezgalīgu paļāvību,
jo Tu esi mans Tēvs.

Svētīgais Šarls de Fuko

Priesteriskā brālība

Garīgā vadība

Izšķiršanas procesa pamatā ir trīs galvenie uzskati, kas iesakņojušies ikviena cilvēka pieredzē, ja aplūkojam to ticības un kristīgās tradīcijas gaismā:

  1. Dieva Gars darbojas ikviena vīrieša un sievietes sirdī caur jūtām un vēlmēm, kas saistītas ar idejām, tēliem un plāniem. Uzmanīgi klausoties, cilvēkam ir iespējams interpretēt, izskaidrot šos signālus.
  2. Cilvēka sirds tās vājuma un grēka dēļ parasti ir sadalīta, jo to saista dažādas un pat pretrunīgas jūtas.
  3. Jebkurš dzīvesveids paredz izvēli, jo cilvēks nevar bezgalīgi palikt nenoteiktā stāvoklī. Cilvēkam nepieciešams izmantot līdzekļus, kas var palīdzēt atpazīt Kunga aicinājumu uz mīlestības prieku un izvēlēties tam atbildēt.

Šo līdzekļu vidū Baznīcas garīgā tradīcija īpaši izceļ personiskas garīgās vadības nozīmi. Lai varētu sniegt otram garīgo vadību, nepietiek apgūt mācību par izšķiršanu; ir nepieciešama pamatīga, personiska pieredze sirds vibrāciju interpretēšanā, lai atpazītu Gara darbību, kura balss var uzrunāt katru indivīdu viņa unikalitātē. Garīgā vadība liek pastāvīgi izkopt spēju uztvert Gara balsi un ļauj atklāt cilvēka individuālā rakstura resursus un bagātību.

Tas ir jautājums par palīdzību cilvēkam veidot viņa attiecības ar Dievu un novērst to, kas tās kavē. Tieši te meklējama atšķirība starp garīgu vadību izšķiršanas ceļā un psiholoģisku atbalstu, kuram, ja tas atvērts transcendencei, bieži ir svarīga nozīme. Psihologi atbalsta tos, kas nonākuši grūtībās, un palīdz viņiem apzināties viņu vājās vietas un potenciālu. Garīgā vadība pārorientē cilvēku uz Kungu un sagatavo uz tikšanos ar Viņu (sal. Jņ 3:29-30).

Evaņģēlijos aprakstītās Jēzus sastapšanās ar Viņa laika cilvēkiem, izceļ noteiktus elementus, kas raksturo ideālu tāda cilvēka profilu, kas pavada jaunieti viņa aicinājuma izšķiršanas ceļā, proti: mīlestības pilns skatiens (pirmo mācekļu aicināšana, sal. Jņ 1:35- 51); vārdi, kas pauž autoritāti (mācīšana Kafarnaumas sinagogā, sal. Lk 4:32); spēja kļūt par tuvāko otram (līdzība par labo samarieti, sal. Lk 10:25-37); izvēle “iet līdzās” (mācekļi ceļā uz Emmausu, sal. Lk 24:13-35); autentiska liecība, bezbailīgi stājoties pretim iepriekš radītām idejām (kāju mazgāšana mācekļiem pēdējo vakariņu laikā, sal. Jņ 13:1-20).

Uzņemoties jaunās paaudzes garīgo vadību, Baznīca ir aicināta līdzdarboties jaunu cilvēku priekā , nevis ļauties kārdinājumam kontrolēt viņu ticības dzīvi (sal. 2 Kor 1:24). Šāds kalpojums balstās lūgšanā un atvērtībā Svētā Gara dāvanai, Gara, kuš vada un apgaismo katru un ikvienu.

No sagatavošanas dokumenta Jauniešu Sinode

Laju garīgums

Kas īsti ir atpazīšana?

Attiecības, kas nenotiek bez sagatavošanās!

Kad ceļā dodamies bez gaismas, tad domājam, ka varam improvizēt ar atpazīšanu, bez disciplīnas; un tad bieži domājam, ka skatoties uz lietām spējam tās izšķirt, - atdalīt nozīmi, iespaidu, instinktu. Bez jebkādas vingrināšanās. Tas tā nedarbojas.

Svētīga dzīve

Sava aicinājuma atpazīšana – tas ir – ikdienas attiecības ar Kungu, nebeidzas līdz ar jaunību; ar atpazīšanu vajadzēs saskarties visu savu dzīvi!

Katru dienu mums ir jāsaprot, uz ko Dievs mūs aicina. Saprast savu aicinājumu kā vecumdienās, tā briedumā, saprast savu darba aicinājumu un draudzības aicinājumu.. Tas nozīmē nepalikt savos sterilajos projektos, lielākās vai mazākās utopijas, bet gan būt realitātē, paklausībā dzīvei.

Tātad? Pieņemt dzīvi, kā Dievs to ir iekārtojis. Ir nepieciešams mesties dzīves mutulī un mācēt pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Mums ir dota svētīga dzīve. Tā ir Dieva pavēle. Viņa griba ir: paklausība šai svētībai. Ir būtiski atrast, pieņemt un pakārtoties Dieva svētībai mūsu eksistencē.

“Kā Dievs mani glābj?”

Atpazīšanas gaitā darbojas kontinuitātes likums: Dieva veids, kā mani glābt, tas ir savstarpēji saistīts vienots veselums.

Pr. Fabio Rosini

Mans Dievs, savā mīlestībā Tu esi mani radījis un izvēlējis,
lai es varētu Tev kādā īpašā veidā kalpot.
Tu esi mani paredzējis kādam darbam, kuru Tu nedevi darīt nevienam citam.
Man ir sava vieta Tavā plānā. Šīs dzīves laikā es varu arī neuzzināt, kāda ir mana loma, bet nākamajā dzīvē tas man tiks atklāts.
Tādēļ es Tev uzticēšos visās lietās. (..)
Tu neko nedari tāpat vien; Tu zini, kādēļ Tu ko dari.
Ja arī Tu atņemtu man draugus, aizvestu mani dzīvot svešumā, liktu man justies visu aizmirstam, darītu manu garu nomāktu un piezemētu un turētu no manis noslēpumā manu nākotni, — tik un tā, Tu zini, ko Tu dari, un es Tev uzticos.

Kardināls Ņūmens