Sociālais garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

Tikšanās ar valsts institūcijām, pilsonisko sabiedrību un diplomātisko korpusu Santjago Čīlē

Šī spēja klausīties kļūst īpaši nozīmīga šajā Nācijā, kuras etniskā, kultūras un vēsturiskā daudzveidība pieprasa aizsardzību no katra vienpusības vai pārākuma izjūtas uzkundzēšanās mēģinājuma un kas liek lietā spēju izslēdzošiem dogmatismiem likt izzust veselīgā atvērtībā kopīgajam labumam (kas, ja tam nepiemīt kopienas raksturs, nekad nebūs labums). Ir nepieciešams klausīties: uzklausīt bezdarbniekus, kas nespēj atbalstīt savas ģimenes tagadnes vajadzībās un vēl mazāk to nākotni; uzklausīt pamatiedzīvotāju tautas, kuras bieži tiek aizmirstas, bet kuru tiesībām ir jāsaņem uzmanība un kuru kultūrai jātiek aizsargātai, lai netiktu zaudēta šīs Nācijas identitātes un bagātības daļa. Uzklausīt imigrantus, kas klauvē pie šīs Zemes durvīm, meklējot labāku dzīvi, un ar spēku un cerību savukārt vēloties būvēt labāku nākotni visiem. Uzklausīt jauniešus to bažās par labāku iespēju iegūšanu, it sevišķi izglītības jomā, lai tādā veidā justos kā pilntiesīgi dalībnieki Čīlē, par kādu sapņo, aktīvi viņus aizsargājot no narkotiku posta, kas paņem sev labāko no viņu dzīvēm. Uzklausīt vecāka gadagājuma ļaudis ar viņu tik ļoti nepieciešamo viedumu un viņu trausluma nastu. Mēs nevaram viņus pamest. Uzklausīt bērnus, kas noraugās uz pasauli ar izbrīna un nevainības pilnām acīm un sagaida no mums reālas atbildes cieņpilnai nākotnei. Un te es nespēju nepaust sāpes un kaunu, kaunu, ko izjūtu tā neatgriezeniskā kaitējuma priekšā, kas bērniem nodarīts no Baznīcas kalpu puses. Vēlos pievienoties maniem brāļiem bīskapiem, jo ir pareizi lūgt piedošanu un ar visiem spēkiem atbalstīt upurus, tajā pašā laikā pieliekot pūles, lai tas vairs neatkārtotos.

Pāvests Francisks
turpinājums sekos

Ğimenes garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

Ko sievietes patiesībā vēlas redzēt vīrietī

Esi īsts vīrs

Šķīstība

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā tiekam muļķoti, liekot mums domāt, ka sievietes nekontrolē savas emocijas, bet vīrieši nekontrolē savas acis. Es esmu stingri pārliecināta, ka šie meli nāk tieši no elles bedres. Manī rada nepatiku komunikācija ar sievietēm, kuras gaida, ka viņu vīrieši kritīs iekārē, krāpšanā un laulības pārkāpšanā, it kā tā būtu daļa no vīrieša būtības. Nav šaubu, mēs dzīvojam pasaulē, kas ir pilna ar seksuālajām kārdināšanām un cīņām, taču taisnība ir arī tas, ka mēs kalpojam Dievam, un Viņš ir devis mums varu pār visu mūsu būtni – mūsu prātu, sirdi un ķermeni. Patiesa vīrišķība ir tad, kad vīrietis attiecas ar pietiekoši lielu godu un cieņu pret sievieti, kas ir viņa dzīvē, lai teiktu “nē” kārdinājumiem. Patiesa vīrišķība piemīt vīrietim, kas zina savas vājās puses, bet strādā ar sevi, lai gūtu panākumus. Patiesā vīrišķība ir atrodama cilvēkā, kas saka “nē” tam, ko no viņa sagaida šī pasaule, un dzīvo augstākam aicinājumam. Lai Dievs palīdz sievietēm atpazīt šādus vīriešus!

Spēks

Nav nekas labāks par vīru, kurš izstaro spēku. Ne muskuļu spēku, bet prāta, sirds un gara spēku. Spēku, kas nāk no vīrieša, kurš zina, kam viņš tic un kas stingri iestājas par to, kas ir pareizi. Spēku atpazīt labu no ļauna, un atzīt, kad viņš ir padevies ļaunajam. Spēku ar pārliecību izvēlieties labo, darīt labu un būt labam. Šajā kompromisu laikā sievietes meklē tādu vīrieti, kurš ir pietiekami spēcīgs, lai saglabātu savu pārliecību – savas vērtības, uzskatus un, pats galvenais, savu Dievu.

Labestība

Jūs vienmēr varat atpazīt īstu vīru, ielūkojoties viņa sirdī. Vai viņa sirds ir vērsta uz lietām, kas ir tuvas Dieva Sirdij? Vai viņa sirds ir tikusi salauzta sāpēs? Vai viņš ir tiecas uzveikt grēkus? Vai viņu emocionāli ietekmē tas, ja lietas nerit tā, kā vajadzētu dzīvē, situācijās, attiecībās? Īsts vīrs ir tas, kurš ļauj aizkustināt savu sirdi un pēc tam savos darbos seko sirds aicinājumam. Tas ir vīrs, kas cenšas dziedināt, atjaunot un atrisināt. Vīrs, kas cenšas labot ļauno ap sevi un sevī. Mēs meklējam vīrus, kas ir līdzjūtīgi, maigi un mīlestības pilni, jo šajās īpašībās mēs vienmēr atradīsim Jēzus Sirdi.

Šauntija un Džefs Feldhani
Turpinājums sekos

Priesteriskā brālība

Turpinājums no iepriekšējā numura

Garīgā vadība

Iziešana laukā

Šādā nozīmē pastorālās aicinājumu aprūpes jēga ir atsaukties pāvesta Franciska aicinājumam “iziet laukā”, vispirms jau atmetot stingrās, nelokāmās nostājas, kas Evaņģēlija prieka sludināšanu padara mazāk ticamu; “iziet laukā”, atstājot aiz sevis sistēmas, kas cilvēkiem liek justies ierobežotiem; “iziet laukā”, atsakoties no novecojušiem Baznīcas rīcības veidiem. “Iziešana laukā” ir arī zīme, kas liecina par iekšēju brīvību no ierastajām aktivitātēm un rūpēm, tā lai jaunieši būtu galvenās lomas spēlētāji savā dzīvē. Jauniešiem Baznīca būs pievilcīgāka, ja viņi redzēs, ka kristīgā kopiena ar atsaucību pieņem viņu unikālo pienesumu.

Redzēšana

Lai “izietu laukā” jauno cilvēku pasaulē, nepieciešams būt gataviem pavadīt laiku ar viņiem, klausīties viņu dzīves stāstos, būt uzmanīgiem pret viņu priekiem, cerībām, skumjām un raizēm, cenšoties ņemt dalību tajā visā. Tas ved uz Evaņģēlija inkulturāciju un veicina tā iekļaušanos ikvienā kultūrā, arī starp jauniešiem. Atstāstot Jēzus satikšanās ar Viņa laika vīriešiem un sievietēm, Evaņģēlijs uzsver Viņa spēju pavadīt laiku ar viņiem un Viņa aicinājumu tiem, ar kuriem Viņš apmainās skatieniem. Tā notiek ikviena patiesa dvēseļu gana gadījumā, kurš spēj ielūkoties otra sirds dziļumos, nekļūstot uzbāzīgs vai draudošs. Tāds ir skatiens, kas nevēlas iegūt īpašumā otra sirdsapziņu vai iepriekš paredzēt Dieva žēlastības ceļu, bet sāk, noliekot pie malas sava prāta radītos priekšstatus.

Aicinājums

Evaņģēlija stāstos Jēzus mīlestības skatiens transformējas vārdā, t.i., aicinājumā uz jaunu dzīvi, kas jāpieņem, jāatklāj un jāveido. Pirmkārt, aicināšanas jēga ir atmodināt vēlēšanos un izraut cilvēku no tā, kas viņu kavē, vai no pašapmierinātības, kas palēnina virzību uz priekšu. Aicināšanas jēga ir uzdot jautājumus, uz kuriem nav gatavu atbilžu. Tādā veidā – un nevis pasīvi respektējot normas – cilvēki ir spiesti doties ceļā un iepazīt Evaņģēlija prieku.

No sagatavošanas dokumenta Jauniešu Sinodei

Laju garīgums

No Pāvesta Franciska Apustulisko Pamudinājuma „Priecājieties un līksmojiet”

Vēl dzīvāki, vēl cilvēciskāki

32. Nebaidies no svētuma! Tas neatņems tev spēku, dzīvību un prieku. Viss būs pilnīgi otrādi, jo tu kļūsi par to, ko Tēvs bija domājis, radot tevi, tu būsi uzticīgs savai paša būtībai. Piederība Viņam atbrīvo mūs no verdzības un ļauj apzināties savu cilvēcisko cieņu. Šī realitāte atspoguļojas svētajā Džozefīnē Bahitā, kura tika “nolaupīta un pārdota verdzībā, kad tai bija tikai 7 gadi, un daudz cieta no cietsirdīgajiem saimniekiem. Un tomēr viņa saprata dziļo patiesību, ka katras cilvēciskas būtnes, katras cilvēka dzīves īstais saimnieks ir Dievs, nevis cits cilvēks. Šī pieredze kļuva šai pazemīgajai Āfrikas meitai par lielas gudrības avotu30”.

33. Katrs kristietis, pieaugot svētumā, nes aizvien vairāk augļu pasaulei. Rietumāfrikas bīskapi mācīja: “Jaunās evaņģelizācijas garā esam aicināti tikt evaņģelizēti un evaņģelizēt citus, dodot iespēju jums, visiem kristītajiem, uzņemties savu lomu kā zemes sālim un pasaules gaismai, lai kur arī jūs neatrastos31”.

34. Nebaidies mērķēt augstāk, ļaut, ka Dievs tevi mīl un atbrīvo! Nebaidies ļaut, ka tevi vada Svētais Gars! Svētums nedara tevi mazāk cilvēcisku, jo tā ir tava vājuma satikšanās ar žēlastības spēku. Būtībā, kā to ir teicis Leons Blojs, dzīvē “ir tikai viena liela traģēdija, […] tā ir – nekļūt svētam32”.

Tulkoja Ēvalds Ikaunieks


30 Jānis Pāvils II, Homīlija kanonizācijas Misē (2000. gada 1. oktobris), 5: AAS 92 (2000), 852.

31 Rietumāfrikas reģionālā bīskapu konference, Pastoral Message at the End of the Second Plenary Assembly, 2016. gada 29. februāris, 2.

32 León Bloy, La femme pauvre, Paris, II, 27.