Sociālais garīgums

No Pāvesta Franciska vēstījuma otrajā Vispasaules trūkumcietēju dienā 2018. gada 18. novembrī

Šis nabags sauc un Kungs viņu uzklausa

Šis nabags sauc un Kungs viņu uzklausa” (PS 34,7). Psalmista vārdi kļūst arī par mūsējiem brīdī, kad tiekam aicināti sastapties ar dažādiem ciešanu un marģinalizācijas apstākļiem, kuros dzīvo daudzi mūsu brāļi un māsas, ko esam pieraduši apzīmēt ar vispārīgo terminu “nabagi”. Cilvēkam, kurš šos vārdus raksta, šie apstākļi itin nemaz nav sveši. Tieši otrādi, viņš pats ir pieredzējis nabadzību, bet tomēr viņš to pārvērš slavas un pateicības Kungam dziesmā. Šis psalms šodien ļauj arī mums, kas esam iestiguši visdažādākajos nabadzības veidos, saprast, kuri ir tie īstie trūkumcietēji, kuriem esam aicināti pievērst savu skatienu, lai sadzirdētu viņu saucienu un saskatītu viņu vajadzības.  
Vispirms mums ir teikts, ka Kungs uzklausa nabagus, kas sauc uz Viņu, un ir labs pret tiem, kuri meklē Viņā patvērumu ar skumju, vientulības un atstumtības plosītu sirdi. Viņš dzird tos, kuru cieņa tiek mīdīta, un, kuriem, neskatoties uz to, pietiek spēka, lai paceltu savu skatienu uz augšu un saņemtu gaismu un mierinājumu. Viņš dzird tos, kuri tiek vajāti maldīgas taisnības vārdā, kurus apspiež politikas, kas nav sava vārda cienīgas, un kuri ir vardarbības iebiedēti; un kuri tomēr apzinās, ka Dievs ir viņu Glābējs. No šīs lūgšanas īpaši iznirst pamestības sajūta un paļāvība uz Tēvu, kurš uzklausa un pieņem. Uz šo vārdu viļņa varam daudz dziļāk izprast, ko Jēzus gribēja teikt ar svētību: “Svētīgi garā nabadzīgie, jo viņiem pieder debesu valstība” (Mt 5,3).

Ğimenes garīgums

No Pāvesta Franciska uzruna Pasaules Ģimeņu dienas

 Jūs, dārgās ģimenes, esat Dieva Tautas lielais vairākums. Kā gan Baznīca izskatītos bez jums? Statuju Baznīca, vientuļu cilvēku Baznīca... Tieši lai palīdzētu mums atpazīt ģimenes skaistumu un nozīmību, ar tās gaišajām un tumšajām pusēm, ir ticis uzrakstīts apustuliskais pamudinājums Amoris laetitia par mīlestības prieku, un es vēlējos, lai šīs Vispasaules ģimeņu tikšanās tēma būtu "Ģimenes evaņģēlijs, prieks pasaulei". Dievs vēlas, lai katra ģimene būtu kā bāka, kas izstaro savas mīlestības prieku pasaulē. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mēs, kas esam sastapuši pestījošā Dieva mīlestību, mēģinām ar vai bez vārdiem pasludināt to ar mazām labestības izpausmēm ikdienas rutīnā un dienas visparastākajos brīžos”.

“Svētais tēvs Pio mīlēja Baznīcu ar visām tās problēmām un grūtībām.
Mīlēja tāpēc, ka Baznīca ir svēta, tā ir Kristus līgava,
bet mēs, Baznīcas locekļi, esam grēcīgi, daži ļoti grēcīgi.
 
Viņš mīlēja Baznīcu tādu, kāda tā ir,
cenšoties to nesagraut ar vārdiem, kā tas bieži notiek šodien.
 
Nē! Viņš mīlēja.
Tas, kas mīl Baznīcu, spēj piedot, jo apzinās,
ka pats ir grēcīgs cilvēks un ka pašam ir vajadzīga Dieva piedošana.
 
Tāds cilvēks zina, kā sakārtot lietas, un Kungs palīdz viņam to izdarīt labi,
bet vienmēr ar piedošanu.
 
Mēs nevaram dzīvot dzīvi nemitīgi apsūdzot Baznīcu.
 
Kas ir lielais apsūdzētājs? Tas ir velns!
Tie, kas apsūdz Baznīcu, vairs nav dēli,
bet velna draugi, brālēni, radinieki.
 
Kur nav mīlestības, tur valda ļaunais gars.
Svētais tēvs Pio mīlēja Baznīcu ar visām tās problēmām.
Neaizmirstiet to!”
 
Pāvests Francisks

Priesteriskā brālība

Turpinājums no iepriekšējā numura

"Apustuliskā maksimālisma" sirds (Kustība Pro Sanctitate)



Kalpošana

Līdzās šai līdzbiedru un konsekrēto kalpošanai eksistē arī garīdznieku kalpošana. Priesteris Kustībā nav juridiskais priekšnieks vai harizmātiskais līderis, vai organizatoriskais vadītājs, bet gan autentiskais Kristus pārstāvis, mūsu Pro Sanctitate vēstījuma avots. Viņš var un reizēm viņam vajag dalīties savā pieredzē, sniegt padomus konkrētos gadījumos Kustības dzīvē, bet viņa specifiskā funkcija ir formācija.  
Ja katram Kustības loceklim jābūt sirdsapziņas veidotājam, tad Pro Sanctitate priesterim jābūt šo veidotāju veidotājam.  
Citu pārziņā ir tehniskā formācija un izglītojoši audzinošie kontakti ar Kustības locekļiem; viņam – priesterim ir pienākums prezentēt, analizēt, attīstīt lielas Bībeles tēmas, kā arī teoloģiskie, garīgie, pastorālie vēstījumi Pro Sanctitate.  
Priesteris ne vienmēr ir klātesošs dažādu nelielu grupu tikšanās reizēs, bet vienmēr ir klāt Direkcijas un Operatīvā Centra sanāksmēs, to ietekmējot un konsultējot, koriģējot, darbojoties, bet, galvenokārt, tos veidojot ar Vārda palīdzību garīgās rekolekcijās, patversmēs sakramentālās liturģijās un, kad iespējams, arī paraliturģijās.  
Tiek uzturēta cieņa priesterim par viņa kalpošanu, kāda viņam ir cieņa Kungam, tā kā Viņš ir Sakraments, vai arī var teikt, vērtīga relikvija, kas tiek rūpīgi mīlēta, cienīta un glabāta.
Dieva kalps Guglielmo. Džakvinta


Nepieņemt Komūniju —
tas ir tāpat kā nomirt aiz slāpēm pie ūdens avota. Sv. Jānis Marija Vianejs

Laju garīgums

Meditācija Pro Sanctitate rekolekcijas Sarkanos septembrī 2018.g

Tēma ir ‘’Priecājieties un līksmojiet”. Tas ir pāvesta pamudinājums uz svētumu. Tas droši vien atbilst jūsu kopienas garīgumam.  
Vispārēja aicinājums uz svētumu, pāvests šoreiz runās pavisam vienkāršā valodā. Jo viņš runa visus ikvienu. Viņš adresē šo vēstuli, šo pamudinājumu katram. Parasti pāvests raksta ģimenēm, vai konsekrētajiem cilvēkiem, vai priesteriem, vai bīskapiem. Bet šoreiz, viņš saka, ka vēlas uzrunāt pilnīgi visus bez izņēmuma. Pāvests grib parādīt to, ka svētums - tas ir kaut kas ļoti vienkāršs. Kaut kas tāds, kas ir pieejams jebkuram. Mums var likties, ka tas ir domāts tiem, kas praktizē garīgo dzīvi -priesteriem, bīskapiem, klostermāsām. Tomēr pāvests saka vienkāršiem cilvēkiem. Jebkura, jebkurā darba vietā.  
Dieva svētums. Turklāt Pāvests arī ne piedāvā kādu īsu svētuma definīciju. Viņa mērķis nav definīcet kas ir svētums. Taču par to rakstot ,to pārdomājot, tomēr var nonākt līdz definīcijai. Ko tieši pāvests par to domā. Šo pāvesta pamudinājumu aplūkosim. Mēs esam pulcējušies šeit šajā Dzīvības Mātes rekolekciju mājā. Tā ir Dievmāte, ko mēs saucam par Dzīvības Māti. Šeit, kā jau māsa arī teica, cilvēki brauc, lai pavadītu vairāk laikā klusā lūgšanā, brauc, lai tiktu projām no burzmas un steigas, ko mēs izdzīvojam ikdienā. Lai ierastos šeit ir jādodas ceļā, ir jāgrib, ir jāsagatavojas, ir jāpauž apņemšanās. Katrreiz, kad mēs dodamies uz kādu vietu, to darām ar kaut kādu mērķi. Mums ir mērķis, mēs kaut ko gribam. Kāpēc es to daru? Kāpēc es kaut kur braukšu? Braukšu satikties? Jautri pavadīt laiku ar citiem cilvēkiem. Ļoti labi. Sanākt kopā, satikties ar draudzenēm, patīkamiem cilvēkiem, māsām, ko katru dienu neredzam, ir ļoti svarīgi. Bet ir arī lietas, kas iespējams, ir vēl svarīgākas. Mēs varbūt arī neapzināmies, bet tas ir Dievs un arī Jēzus, kas mūs aicinājis. Tēvs Rolands Abrickis
(Turpinājums sekos)