SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Turpinājums no iepriekšējā numura

Patiešām, tie ir nabadzīgie, kas visvairāk cieš no klimata krīzes. Kā rāda pašreizējā situācija, nabadzīgie ir tie, kurus visvairāk ietekmē viesuļvētras, sausums, plūdi un citi ekstremāli laikapstākļi. Tādēļ pavisam noteikti ir nepieciešama drosme, lai atbildētu "zemes un tās nabago arvien izmisušākajam kliedzienam" (Uzruna Laudato si' III Gadadienas starptautiskās konferences dalībniekiem, 2018. gada 6. jūlijs). Tajā pašā laikā nākamajām paaudzēm nāksies mantot stipri sabojātu pasauli. Mūsu bērniem un mazbērniem nevajadzētu maksāt par mūsu paaudzes bezatbildību. Piedodiet, bet es vēlos uzsvērt sekojošo: viņiem, mūsu bērniem, mūsu mazbērniem, nebūs jāmaksā, tā būtu netaisnība, ja viņiem būtu jāmaksā par mūsu bezatbildību. Un patiešām kļūst arvien skaidrāk redzams, ka jaunieši pieprasa pārmaiņas (skat. Laudato si', 13). "Nākotne pieder mums," kliedz jaunieši šodien, un viņiem ir taisnība!
Jūsu tikšanās ir fokusēta uz trīs savstarpēji saistītiem punktiem: pirmkārt, pareiza pārkārtošanās; otrkārt, oglekļa cena; un treškārt, caurspīdīgums klimata risku atspoguļojumā. Šīs ir trīs ārkārtīgi sarežģītas problēmas, un es jums pateicos, ka jūs tās esat ieteikuši diskusijai jūsu līmenī, kas ir nopietns, zinātnisks līmenis. 
Pareiza pārkārtošanās, kā jūs zināt, tiek piesaukta Parīzes nolīguma preambulā. Šāda pārkārtošanās nozīmē sociālās ietekmes un ietekmes uz nodarbinātību pārvaldību ceļā uz sabiedrību ar zemu oglekļa emisijas līmeni. Labi pārvaldīta, šāda pārkārtošanās var radīt jaunas nodarbinātības iespējas, samazināt nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti visiem, kas ir klimata pārmaiņu skarti.
Otrkārt, oglekļa cenas politika ir ārkārtīgi būtiska, ja cilvēce vēlēsies gudri lietot radītā resursus. Oglekļa izmešu nepārvaldīšana ir radījusi milzīgu parādu, ko līdz ar procentmaksājumiem nāksies atmaksāt tiem, kas nāks pēc mums. Mūsu kopējo vides resursu izmantojums var tikt uzskatīts par ētisku tikai tad, kad šī izmantojuma sociālās un ekonomiskās izmaksas tiek caurspīdīgā veidā atzītas un tās pilnībā uzņemas tie, kas no tā gūst labumu, nevis citas tautas vai nākamās paaudzes (skat. ibid., 195).
Turpinājums sekos


ĞIMENES GARĪGUMS

Uzruna pasaules Ģimeņu dienas Īrijā, augustā 2018.g.

Sabiedrība - ieklausieties uzmanīgi! - sabiedrība, kas nenovērtē vecvecākus, ir sabiedrība bez nākotnes. Baznīcā, kas neapzinās saikni starp paaudzēm, galu galā izzudīs vienīgā lieta, kam patiešām ir nozīme, - mīlestība. Mūsu vecvecāki mums māca laulāto un vecāku mīlestības nozīmi. Viņi paši uzauga ģimenē un piedzīvoja dēlu un meitu, brāļu un māsu mīlestību. Tādēļ viņi ir pieredzes un gudrības bagātību avots jaunajai paaudzei. Ir liela kļūda neprasīt vecajiem cilvēkiem par viņu pieredzi vai domāt, ka runāšana ar viņiem ir laika izšķiešana.
 
Jūs, dārgās ģimenes, esat Dieva tautas lielākā daļa. Kā Baznīca izskatītos bez jums? Statuju Baznīca, vientuļu cilvēku Baznīca... Lai palīdzētu mums atpazīt ģimenes skaistumu un nozīmi ar tās gaismām un ēnām, tika uzrakstīts aicinājums Amoris Laetitia par mīlestības prieku un es gribēju, lai šīs Pasaules ģimeņu sanāksmes tēma būtu "Ģimenes evaņģēlijs, prieks pasaulei". Dievs vēlas, lai katra ģimene būtu bāka, kas izstaro Viņa mīlestības prieku pasaulē. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs, kas esam satikuši Dieva pestījošo mīlestību, mēģinām - ar vai bez vārdiem - to izpaust, izmantojot nelielus labestības žestus ikdienas rutīnā un slēptākajos dienas brīžos.
 
Pavēsts Francisks

Audiencē Pontifikālā Laju, ģimenes un dzīvības dikastērija organizētā XI Starptautiskā Jauniešu foruma dalībniekus.

Jūs esat Dieva šodiena, esat Baznīcas šodiena! Ne tikai nākotne, bet arī šodiena! Jums ir jāspēlē vai nu šodien, vai arī jāzaudē spēle. Šodien! Baznīcai jūs esat vajadzīgi, lai tā varētu būt pati visā savā pilnībā. Tāpat kā Baznīca, jūs esat Augšāmcēlušā Kunga miesa, kas ir klātesoša pasaulē. Lūdzu jūs, vienmēr atcerieties, ka esat vienīgās miesas, šīs kopienas locekļi. Jūs esat saistīti cits ar citu, lai patiešām iezīmētu atšķirību pasaulē, ko aizvien vairāk kārdina šķelšanās. Ievērojiet lūk, ko: pasaulē, kurā aizvien vairāk ir šķelšanos, un šķelšanās sev līdzi nes konfliktus un ienaidu, jums ir jābūt par vienotības vēsti, par to, ka ir vērts iet šo gājumu. Tikai ejot kopā, būsim patiesi stipri!
 
Pavēsts Francisks


PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

Baznīca Guljelmo Džakvintas garīgumā

Baznīcas sadraudzība

Baznīca ir viena, svēta, viena Miesa, un tomēr tai ir tik daudz locekļu, ikviens ar savu dāvanu, savu harizmu, savu sūtību. “ Kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā tomēr ir viena miesa, tā arī Kristus (...) Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdz, un kad viens loceklis tiek godāts, tad visi locekļi priecājas līdz. Bet jūs esat Kristus miesa, un katrs par sevi Viņa locekļi ” (sal. 1 Kor 12).
 
Guljelmo Džakvinta citē šos vārdus no sv. Pāvila vēstules Korintiešiem, lai izceltu vēl vienu Baznīcas aspektu: sadraudzību. “Sv. Pāvila mācība par mistisko Miesu pēc tās būtības ir sociāla un ekleziālā mācība, kas Baznīcu attēlo kā vienu veselu, kā vienotību; tajā katrs no mums ir iekļauts Kristū tik lielā mērā, cik lielā mērā mēs esam iekļauti Baznīcā... Tas paver ļoti būtiskas perspektīvas, jo, ja mēs sev uzdodam jautājumu, cik mūsu ir, kas esam Kristus Baznīca, tad redzam, ka mūsu skaits ir ievērojami lielāks par to, kuru uzrāda statistika. Un ir svarīgi saprast, ka šeit runa nav vis par daudzumu, bet gan par mīlestību, es teiktu par “pārdabisko siltumu”: jo vairāk ir mūsu, kas mīlam Kristu, kas esam Baznīcā, jo vairāk šī Baznīcas bagātība aug un plešas plašumā. Baznīcas sadraudzībai ir jābūt dibinātai mīlestībā ” (G. G. La communio, Garīgie vingrinājumi 1970).
 
Marija Macei, O.A. Turpinājums sekos
 

Katrs no mums ir misionārs,
un katram no mums ir uzticēta īpaša misija.
Mēs esam šeit, lai liecinātu, svētītu, mierinātu,
palīdzētu citiem piecelties un atklāt Jēzus skaistumu.
Drosmi!
Viņš gaida no tevis tik daudz!
 
Pavēsts Francisks

LAJU GARĪGUMS

Turpinājums no iepriekšējā numura

Meditācija rekolekcijas Sarkanos septembrī 2018.g

Pāvests saka, ka, protams, tā mīlēt nav viegli, jo mēs bieži esam tik vāji un to apzināmies. Taču, mēģinot mīlēt tā, kā Kristus mīlēja mūs, mēs redzam, Ka Kristus ar mums dalās sava paša dzīvē. Viņš parāda savu spēku, neskatoties uz mūsu cilvēcisko vājumu. Kā saka apustulis Pāvils: "Kad es esmu nespēcīgs, es esmu spēcīgs. Ne jau savā spēkā, bet Kristus spēka." Tātad Kristus dāvā mums spēku piepildīt to, ko viņš no mums prasa. Jo Viņš neprasa neko tādu, ko mēs nevarētu ar viņa žēlastības palīdzību izpildīt. Galu galā, kā saka Pavests, tas ir Kristus, kurš mūsos mīl, jo svētums nav nekas cits, kā pilnībā izdzīvota mīlestība. Tātad svētuma mērs ir tas, cik daudz mūsu dzīvē ir no Kristus. "Arī Tev," saka Pāvests, tieši uzrunājot mūs katru, "ir jāskatās uz savas dzīves kopumu kā uz misiju, kā uz dzīvi, kam ir mērķis un sūtība." Tā nav vienkārši bezmērķīga dzīve, bet dzīve ar sūtību. Lūgšanā, ieklausoties Dievā un atpazīstot zīmes, ko Viņš dod, mēs varam saklausīt, atpazīt tās norādes, tās zīmes, kuras mums var atklāt mūsu sūtību - to, kam mēs esam aicināti, to, kā mums darboties, kā mums veikt savus ikdienas pienākumus. Pāvests mudina vienmēr jautāt Svētajam Garam, kas ir tas, ko Jēzus no tevis sagaida katrā dzīves brīdī, kāda ir izvēle, kas tev jāveic. Tātad sevi jāpieradina vienmēr piesaukt Svēto Garu, ar Viņu sarunāties kā ar draugu, lūgt Viņam gaismu, palīdzību. Lūdzam, lai Dievs palīdz mums veikt darbu, ko esam iesākuši. Un pēc tam pateicamies par visu to, ko esam izdarījuši, esot kopā ar Viņu.

Pr. Rolands Abrickis
Turpinājums sekos

Mēs vēlamies būt mūsu mūsdienu pasaules svētie. (...) Mēs dzīvojam šodienas vidē, mums ir pienākumi pret apkārtējiem, kas šodien ir,
mums jāvērtē un jāstiprina šīs mistiskās attiecības ar šodienas brāļiem.
Mēs esam atbildīgi par šodienas brāļiem, iespējams, daļēji par rītdienas brāļiem, protams, nevis par vakardienas brāļiem.
Šī neauglīgā liekšanās pagātnes priekšā un garlaicīga slavēt pavadīto laiku ir kaut kas būtībā sterils un garīgi pat kaitīgs.
 
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta