SOCIĀLAIS GARĪGUMS

“Neprāts - aicinājums - un skaistums”

Šodien, pēc visiem šiem gadiem, kuros mēs dalījāmies ar jautājumiem, kas mūs atdzīvina, ir liels prieks, ka varam jūs saukt par “kopienu”. Draugu kopiena, brāļu un māsu kopiena. Es joprojām atceros sākumus: divi skolotāji, divi profesori krīzes laikā ar nelielu neprātu un nelielu intuīciju. Kamēr tajos laikos krīze atstāja vardarbības zemi, šī izglītība apvienoja jauniešus, radot jēgu un tādējādi ģenerējot skaistumu.
Man prātā nāk trīs šī ceļojuma attēli, trīs attēli kas vadīja mani trīs gadu pārdomās un tikšanās: Fellini "La Strada" neprāts, "Sv. Matejs aicinājums" no Karavadžio un Fjodora Dosteojevska ‘’Idiots’’ Sajūta - neprāts - aicinājums - un skaistums.
Trīs stāsti, kas veido vienu stāstu par krīzi. Un visos trijos, tātad uz šīs spēles tiek likta cilvēka atbildība. Krīze nozīmē ‘’salūzšana’’, ,,grizšana’’, ‘’atvēršana’’, ...’’briesmas’’ , bet arī ‘’iespēja’’. Kad saknēm ir nepieciešama telpa, lai turpinātu augt, pods galu galā saplīst.
Fakts ir tāds, ka dzīve ir lielāka nekā mūsu pašu dzīve, un tāpēc tā sašķeļas. Bet tāda ir dzīve! Tas aug, tas saplīst. Nabadzīgā cilvēce bez krīzes! Visa perfekta, visa sakopta, visa cieta. Nabadziņš. Padomājiet par to, ka tāda cilvēce varētu kļūt slima, ļoti slima cilvēce. Paldies Dievam, ka tas nenotiek. Tā būtu snaudošā cilvēce. No otras puses, ņemot vērā to, ka krīze mūs atdzīvina, aicinot mūs ārā, briesmas rodas, ja tās nemāca mūs saistīt ar šo atvēršanos. Tāpēc krīzes bez laba pavadījuma ir bīstamas, jo tās var sajaukt. Gudro padoms, pat nelielām personiskām krīzēm, kā arī laulības, sociālām krīzēm, ir šāds: "nekad neiedziļinieties krīzē vienatnē, ejiet kāda pavadīti".
Tur krīzes laikā iebrūk bailes, mēs aizveramies kā indivīdi vai sākam atkārtot to, kas ir ērts pavisam nedaudziem, iztukšojot jēgu, slēpjot aicinājumu, zaudējot skaistumu. Tas notiek, ja jūs krīzi pārdzīvojat viens pats, bez rezervēm. Šis skaistums, kurš, kā teica Dostojevskis, glābs pasauli. ,,Scholas,, ir dzimusi no krīzes, taču viņa nepacēla dūres, lai strīdētos ar kultūru, un viņa pat nenolaida rokas, lai atkāptos, kā arī neiznāca kliedzot: kāds negods, kādi briesmīgi laiks! Viņa iznāca klausoties jauniešu sirdis, lai kultivētu jauno realitāti: “Vai tas nedarbojas? Iesim to meklēt tur." ,,Scholas,, raugās caur pasaules plaisām - nevis ar galvu - ar visu ķermeni, lai redzētu, vai no ārpasaules atgriežas kāda cita atbilde.


Pāvests Francisks



ĞIMENES GARĪGUMS

“Ģimene nav privāta lieta, bet ir visas sabiedrības labums”

Šajā mēnesī Pāvests Francisks aicina visus ticīgos visā pasaulē lūgties par mūsu ģimenēm. “Ģimenei ir vajadzīga aizsardzība”, viņš saka. “Tā ir pakļauta daudzām briesmām: pašreizējās dzīves ritmam, stresam… Vecāki dažreiz aizmirst rotaļāties ar bērniem. Baznīcai ir jāiedrošina ģimenes un jābūt tām līdzās, lai tās atklātu ceļus, kas ļautu pārvarēt visas šīs grūtības. Lūgsimies, lai šodienas ģimenes tiek pavadītas ar mīlestību, cieņu un padomu. Un īpaši, lai tās tiek sargātas no valstu puses.”  

Vispasaules lūgšanu tīkla starptautiskais direktors, jezuītu tēvs Frederiks Fornoss, skaidrojot pāvesta lūgšanu nodomu, atzīst ka daudzviet pasaulē vēl ir jūtamas pandēmijas sekas. Daudzām ģimenēm nav darba, tās ir nonākušas trūkumā un nav drošas par savu nākotni. “Kādu atbalstu iepretim visām mūsu pasaules likstām un slimībām šīs ģimenes saņem?” jautā jezuīts.  

Francisks atgādina, ka “ģimene ir sabiedrības pamats un vispiemērotākā struktūra tam, lai vispusīgi nodrošinātu cilvēkiem viņu pastāvīgai attīstībai nepieciešamo labumu”. Valstīm adresētajā aicinājumā sargāt ģimeni Svētais tēvs kārtējo reizi uzsver, ka ģimene nav privāta lieta, bet ir visas sabiedrības labums. Šajā laikā ģimenēm ir vajadzīgs mīlestības un cieņas pilns atbalsts un labs padoms.  

Jezuītu tēvs Fornoss norāda, ka, lūdzoties šajā nodomā, mēs pilnvērtīgāk kalpojam mūsu ģimenēm un tādējādi atbalstām arī asociācijas, kuras palīdz tām stāties pretī dažādiem izaicinājumiem, jo īsta lūgšana iemiesojas dzīvē. Šajā jūlija mēnesī katru dienu veltīsim savu brīvo laiku savām ģimenēm – mudina Vispasaules lūgšanu tīkla starptautiskais vadītājs.

Jānis Evertovskis – www.news.va/lv

Būsi līgava uz visiem laikiem;
taisnīgumā, patiesībā, sirsnīgumā, mīlestībā.
Būsi mana uzticīga sieva. Un varēsi tad pārbaudīt,
ka esmu Es, tavs Kungs.
Oseja 2, 19



PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

turpinājums no iepriekšējā numura

“Labas attiecības starp paaudzēm”

Dēla un meitas pieredzes dziļums ļauj mums atklāt mīlestības visnesavtīgāko dimensiju, kas nebeidz pārsteigt. Tas ir skaistums būt mīlētam vēl pirms piedzimšanas. Bieži esmu laukumā sastapis māmiņas, kuras man rāda vēderu un lūdz svētību... šie mazuļi tiek mīlēti pirms viņu nākšanas pasaulē. Un tas ir bez maksas, tā ir mīlestība: viņus mīl pirms dzimšanas, tāpat kā Dieva mīlestība, kas mūs vienmēr mīl pirms visa. Viņi tiek mīlēti, pirms viņi ir izdarījuši kaut ko, lai būtu to pelnījuši, pirms viņi var runāt vai domāt, pat pirms viņi ir nākuši pasaulē! Būt bērniem ir Dieva mīlestības pazīšanas pamatnosacījums, kas ir šī autentiskā brīnuma galvenais avots. Katra bērna dvēselē, lai cik neaizsargāta tā būtu, Dievs iespiež šīs mīlestības zīmogu, kas ir bērna personiskās cieņas pamatā, cieņas, kuru nekas un neviens nevar iznīcināt.  

Mūsdienās, šķiet, bērniem ir grūtāk iedomāties savu nākotni. Tēvi, ir iespējams, spēruši soli atpakaļ un bērni ir kļuvuši nedrošāki, veicot savus soļus uz priekšu. Labas attiecības starp paaudzēm mēs varam mācīties no mūsu Debesu Tēva, kurš atstāj katru no mums brīvu, bet nekad neatstāj mūs vienus. Un, ja kļūdāmies, Viņš turpina pacietīgi sekot, nemazinot savu mīlestību pret mums. Debesu Tēvs nekad neatkāpjas savā mīlestībā, nekad! Tā vienmēr turpinās, un, ja tā nevar turpināties, tā mūs sagaida, bet nekad nenovēršas. Viņš vēlas, lai viņa bērni būtu drosmīgi un spertu savus soļus uz priekšu.  

Bērni no savas puses nedrīkst baidīties no apņemšanās veidot jaunu pasauli: ir pareizi, ka viņi vēlas, lai tā būtu labāka par to, ko viņi ir saņēmuši! Bet tas jādara bez augstprātības, bez pieņēmumiem. Bērniem jāprot atpazīt vērtību, un vienmēr jāgodā vecāki. (No katehēzes 2015.gada 11.februārī)

Pāvests Francisks
turpinājums sekos



LAJU GARĪGUMS

Turpinājums no iepriekšējā numura

”Kādas lielas lietas es novēlu mūsu bērniem?”

Lai stiprinātu autonomiju… pamudini jūsu bērnu, lai tas mēģina soļot pats, neaizvieto viņu, nenotiesā, ja kļūdās, vispirms atgādini sev nevis viņam, ka pakrišana ir viens solis uz priekšu ceļā un lieliska dzīves skolotāja!  

Lai atbildīgi vadītu to kuru mīli… soļo līdzās, esi blakus un klātesošs fiziski, ar sirdi un ar domām, nenodarbojies ar citu, kad ir jāuzklausa vai vienkārši jādalās ar ikdienas pieredzi. Atceries, ka teiciens: “Mamma par draudzeni”, “atgriešanās mūsu bērnu vecumā” ir ļoti bīstami audzināšanas jomā.  

Lai mācītu dzīvi… vispirms pašiem jāpiedzīvo laika, piepūles, sasniegumu, kas nākuši ar cerību un neatlaidību, vērtība. Jūsu bērnam ir apnikuši skaisti vārdi, bet viņš zina, kā klausīties ar “acīm” un atšķirt autentisku dzīvi no skaistas “izrādes”.  

Lai palīdzētu veidot dzīvi, kuras pamatā ir patiesas vērtības, kas nezūd… atgādini sev un pēc tam viņam par trīs nenopērkamām lietām: zināšanas (tas ir koncentrēties uz mācīšanos, zināšanām), prasme darīt (iemācīties strādāt ar rokām “pieskaroties” dzīvei) un prasme būt (ieguldīt patiesās attiecībās kas ļauj sevi atdot). Protams, varbūt jūsu bērns nebūs izcils visās šajās jomās, bet tieši šī iemesla dēļ viņš sapratīs, ka katram šajā pasaulē pieder īpaša un neatkārtojama dāvana. Iepazīstiniet ar skaistumu… piedāvājiet savam bērnam jūtu pieredzi, kas māca atrast laiku mīlestībai, dabai, mākslai un sportam, ieguldīšanā bez atlīdzības, kas ir vienīgais un patiesais pretstats egoismam.  

Lai cerētu uz veselīgu izaugsmi… nenovilcini laiku: tavs saskaņotais dzīves veids, 2 vai 3 konkrēti noteikumi no kuriem neatkāpies, saskanīga nostāja vecāku starpā.  

Lai pavadītu uz talantu atklāšanu… palīdzi viņam ieskatīties sevī, iepazīt sevi, saprast ne tikai to, ko viņš var izdarīt, bet arī to, kas viņam patiešām patīk!  

Es gribētu apstāties šeit un uzdot jautājumu lasītājam: ”Kādas lielas lietas es novēlu mūsu bērniem? Labu darbu, labus ienākumus, spožu karjeru… vai patiesu Mīlestību, sirsnīgas un ilgstošas attiecības, vienkāršus un brīnišķīgus atklājumus?”  

Veidošanās laiks atstāj vietu pārdomām un darbībai … tas ir arī novēlējums, ko veltām vecākiem un visiem tiem, kuri pašaizliedzīgi darbojas audzināšanas jomā. Ikviens ar savu mazumiņu var veikt daudz…

Rosanna Gagliano,
Apustuliska Oblāte Pro Sanctitate (Itālijā)