Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta

Pestīšanas vēsture, kas nevar aprobežoties vienīgi ar atbrīvošanu no grēka, bet tai noteikti jāiekļauj sevī visa cilvēka pārveidošana, var tikt „aplūkota” vai „dzīvota”.

Vissvarīgākais ir to dzīvot. Taču kā to var darīt, ja tā nav pazīstama?

„Augšupejošais ceļš” ir visas pestīšanas vēstures pārdomāta, tātad teoloģiska prezentācija, kas balstīta cilvēka loģisko vajadzību respektēšanā. Patiešām, nevar atspoguļot Dieva un Kristus darbību, vispirms neparādot Dieva un Kristus eksistenci, kā to pieprasa cilvēka prāts.

Tātad šajā nodaļā atainojas pirmā un otrā daļa, kas ir pirmsevaņģelizācija (Dieva eksistences pierādījums) un evaņģelizācija (Kristus eksistences un dievišķības vēsturiskais pierādījums).

Tam seko Baznīcas atklāsmes un teoloģiskās domas iztirzāšana (katehēze), kas cenšas visu iedzīvināt ar garīgo ceļu palīdzību.

Noslēgumā tiek sniegtas dažas konkrētas ierosmes, kas, apgaismotas ar dažiem „augšupejošajā ceļā” atspoguļotiem principiem, cenšas vadīt kristieti uz dziļu garīgo dzīvi, lai varētu „ieelpot” dievišķo. Pirmajā iespaidā varētu šķist, ka „augšupejošais ceļš” nav nekas cits kā vien kopīgs teoloģijas un garīguma apcerējums. Taču tas ir tikai daļēji patiess iespaids.

„Augšupejošais ceļš” vēlētos būt ne tikai kā kāda parasta atspoguļošana, bet gan kā īpaša teoloģiski-garīga koncepcija.

Svētais Irenejs, runājot par pestīšanas vēsturi, to sauc par „simfoniju”.

Arī mēs varētu lietot šādu terminu, vienīgi precizējot, ka „augšupejošā ceļa” mērķis ir parādīt pestīšanas vēsturi kā „mīlestības simfoniju”.

Atspoguļojot „Dieva brīnumdarbus” ir iespējams uzsvērt vienu vai otru aspektu, īpaši kavēties pie Kristus vai arī Svētā Gara realitātes, pakavēties pie Baznīcas dabas un mērķa.

„Augšupejošā ceļa” īstais sākumpunkts ir Jēzus apliecinājums: „Dievs ir mīlestība” (Jņ 4, 8), bet galamērķis ir Vecās un Jaunās derības pamudinājums: „Esiet svēti, jo es esmu svēts” (Lev 20, 26; 1 Pēt 1, 16). Ceļš starp tiem abiem ir „Augšupejošais ceļš” kā arī pūliņi sasniegt „jauno cilvēku” un „jauno pasauli”, kas sev smeļas iedvesmu aicinājumā uz svētumu un kura ideālu atspoguļo moto: „Visi svēti, visi brāļi”. Kāpēc gan šī īpašā mīlestības simfonijas šķautne?

Kustība Pro Sanctitate rūpējas par šo ceļu ar videofilmu palīdzību un tās mērķis ir šī trīskāršā principa sludināšanas apustulāts:

  • Dievs-Mīlestība mūs mīl un vēlas būt mīlēts
  • Viņš mūs bezgalīgi mīl un vēlas no mums pēc iespējas maksimālu atbildi, tas ir, lai mēs pūlētos sasniegt svētumu
  • Mēs visi esam brāļi un māsas kopējā Tēvā un tāpēc mums vienam otru ir jāmīl ar vislielāko mīlestību, lai sekotu Kristum, kurš mūs ir mīlējis līdz pat Krusta upurim

Tātad, „augšupejošais ceļš” ir ikdienas rokasgrāmata, kuru katram vajadzētu lasīt, studēt, padziļināt, konsultēt savas dzīves un apustulāta dažādajos posmos.

Skaidrs, ka šāda iepazīšana, pat ja tā ir būtiska, nav pietiekama.

Iesākumā tika teikts: „redzēt”, „dzīvot” un, visbeidzot, „ieelpot”. „Augšupejošais ceļš”, protams, ir jāredz, tas ir, jāiepazīst, bet jo īpaši ir jādzīvo un jāieelpo.

Pēdējā šī ceļa daļa „Ieelpot dievišķo” sniedz dažus konkrētus, protams, ne mazāk saistošus norādījumus, kas tiek pievienoti jau garīgajos ceļos esošajiem. Taču vajadzētu būt uzmanīgiem, lai neradītu absurdu šķēlumu starp domu un dzīvi, starp pazīšanu un praktizēšanu.

Dieva Vārds nav nācis mums atklāt jaunu filozofijas teoriju, bet gan, lai mums sniegtu vēstījamu, kuru īstenot.

Tātad visas „augšupejošajā ceļā” attēlotās atsevišķās mīlestības simfonijas notis mums vajadzētu iemiesot dzīvē. (..)

Vienīgi Tēvs pazīst Svētā Gara darbību mūsos. Atdoties ar paļāvīgu vienkāršību Viņa mīlestībai, nozīmē atkārtot mūsu Mātes vārdus: „Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda”.

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas „Augšupejošā ceļa” ievada 1984. gada 1. maijā

Kur iegādāties?

Mūsu izdevumus var iegādāties draudžu grāmatu galdos kā arī pie mums - Republikas laukumā 3/226, Rīgā. Neskaidrību gadījumā, ludzu zvaniet - 26319789.