Guglielmo Džakvinta, „Samariešu sacelšanās”, lpp 253

Varam sintezēt grāmatas tematu vienā jautājumā – brālība vai taisnīgums?

Grāmata rakstīta gandrīz pirms 40 gadiem - tas nozīmē laikā pēc 1968. gada notikumiem. Regulāri apmeklējot ASV, Indiju un dažādas Eiropas valstis autors, bīskaps G. Džakvinta, jau redzēja atšķirības starp sociālajām situācijām tajās. Tāpat kā vēstījums, ko atrodam Svētajos Rakstos vai Otrā Vatikāna Koncila dokumentos, šīs grāmatas vēstījums šķērso laiku un vietas, lai atklātu mums skaistumu, kas nepāriet - universālo brālību. Un šī brālība plūst no Jēzus caurdurtā sāna un vēlas sasniegt katra cilvēka sirdi, lai atjaunotu to, stiprinātu to un padarītu cilvēku par brīvo cilvēku, Tēva bērnu un brāli starp citiem brāļiem.

Autors balsta grāmatu uz Jēzus teikto līdzību (Lūkasa evaņģēlijā) par Samarieti, kurš palīdz ievainotajam un kurš ir brālīgās mīlestības simbols un īstenotājs.

„Pamanot to, ka stāsts par ievainoto, kas bija ceļā uz Jēriku, skaidri simbolizē vispārējo cilvēces stāvokli, mēs pēkšņi saprotam, cik ļoti „samarieša” vai drīzāk jau „samariešu” veiktā funkcija ir nepieciešama.

Šis ir īstais brīdis pateikt „nē” mūsdienu absurdajai situācijai, kurā nav brālības. No visa mīlestības spēka un stipruma pateikt „nē” un īstenot „samariešu sacelšanos”. Līdzība noslēdzas ar Kunga aicinājumu: „Ej un dari tu tāpat.” Tas nozīmē – kļūsti par samarieti! Bet vai šodien ir iespējams sekot Kunga padomam?”

Grāmatas Priekšvārdā izdevumam latviešu valodā tās teoloģiskais konsultants priesteris Andris Marija Jerumanis raksta:

„Šī Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmata, kas tagad lasītājiem pieejama arī latviešu valodā, ir ļoti nozīmīga. Kāpēc? Tāpēc ka tā iepazīstina ar brālības tēmu, kas mūsdienu pasaules globalizācijas kontekstā ir būtiska. Kaut arī grāmata “Samariešu sacelšanās” tapusi tā sauktā “aukstā kara” laikā, kad pasaule ar Berlīnes mūri bija sadalīta divos blokos, autora piedāvātā brālības atslēga ir nepieciešama arī šodien, lai nojauktu visus “Berlīnes mūrus”, kas no jauna tiek slieti pasaulē, kurā dzīvojam.

Varbūt visbiezākie mūri ir mūsos pašos – mūri, kurus ceļam ar savu skatījumu uz citiem cilvēkiem, lai izvairītos no saskarsmes ar tiem, kas nedomā tā, kā domājam mēs, kas nerunā valodā, kurā mēs runājam, kas nav piederīgi mūsu kultūrai, kas mums ir darījuši pāri un kas varbūt ir grēcinieki. Tad sāk darboties norobežošanās loģika, vēlme noslēgties mūsu pašu izdomātajā pasaulē, un tajā pašā laikā – izslēgšanas loģika.

Šī grāmata raisa pārdomas par to, kādas ir mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem ģimenē, sabiedrībā, baznīcā, kādas ir mūsu attiecības ar citu konfesiju pārstāvjiem. Kā mēs uztveram cits citu? Kas man ir otrs cilvēks?

Vai dzīvot saskaņā ar brālības principu nav utopija? Vai tad mums vispirms nav jāaizstāv savas intereses? Vai tad realitāte neliecina par to, ka pasaulē uzvar stiprākais? Es vēlos lūgt lasītāju pārdomāt šos vārdus, kas lasāmi grāmatas noslēgumā: “Mēs nekad nepiedzīvosim, ka pasaule būs absolūti brālīga, taču tāda pasaule, kurā brālība būtu galvenais vai vismaz noteicošais faktors, ir iespējama. Un tā ir atkarīga no mums, no šodienas, no tā, vai mēs šo brālības kampaņu sāksim nekavējoties, neapšaubot iespējamos taisnīguma rezultātus. Un, ja gara spēkā mēs turpinātu tiekties uz augstākajiem mērķiem, mīlestības civilizācija svinētu spožu uzvaru. Mēs esam cilvēki, kuri tiecas pēc ideāla, kas pārsniedz mūsu spēkus, bet ko daļēji ir iespējams īstenot jau šodien. (..) Realitātē tā nav nekas cits kā mūžīgās nākotnes ieceres pasaule, kurā visi būsim brāļi, jo Tēva iecerē visi kopā esam Viņa bērni. Bet vai mēs atradīsim cilvēkus, kuri spēs sevi pašaizliedzīgi veltīt darbam, kas ir tik sarežģīts un kas varētu vainagoties panākumiem vien tālā nākotnē”?”

Grāmatu izdeva izdevniecība Pro Sanctitate. To var iegādāties draudžu grāmatu galdos, kā arī Pro Sanctitate Centrā.

Šī Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmata, kas tagad lasītājiem pieejama arī latviešu valodā, ir ļoti nozīmīga. Kāpēc? Tāpēc ka tā iepazīstina ar brālības tēmu, kas mūsdienu pasaules globalizācijas kontekstā ir būtiska.

Pr. Andris Marija Jerumanis Dr. theol. Lugano Teoloģijas fakultātes profesors

 

Bīskaps Džakvinta ir kļuvis par brālīgās Baznīcas apustuli. Viņš mūs mudina sekot Jēzum Kristum un kļūt par lieciniekiem, kas ir pārliecināti par evaņģēliskās mīlestības vareno dinamismu.

Renē Kosts (René Coste),
Tulūzas Katoļu institūta Teoloģijas fakultātes profesors

Kur iegādāties?

Mūsu izdevumus var iegādāties draudžu grāmatu galdos kā arī pie mums - Republikas laukumā 3/226, Rīgā. Neskaidrību gadījumā, ludzu zvaniet - 26319789.