Vadlīnija: Viņu balss ir dzirdama pa visu zemi. (Ps 19)
Ievads: Svētais Filips no Betsaidas ir viens no pirmajiem mācekļiem, kuru Jēzus aicina sev sekot un kurš Jēzum jautā: "Parādi mums Tēvu!" un saņem atbildi: "Filip, tas, kurš redz Mani, redz Tēvu."
Kungs, kas mums parādi Tēvu, apžēlojies par mums!
Kristu, Dieva Tēva dēls, apžēlojies par mums!
Kungs, kas izpildīji Tēva gribu, apžēlojies par mums!
Šajā lasījumā redzam Svēto Pāvilu, kas deg un atdod savu dzīvi par Evaņģēliju. Viņš sludina visiem kerygma: Kristus, kas ir atnācis, nomira un ir augšāmcēlies un parādījās apustuļiem.
Psalms 19
Šodienas Evaņģēlijs parāda mums sarunu starp Jēzu un Filipu. Jēzus atbild Filipam: Kungs, parādi mums Tēvu. Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Jā, caur Kristu mēs redzam Dievu Tēvu, caur Kristu mēs runājam ar Dievu Tēvu, caur Kristu esam Dieva Tēva klēpī.
Tēvs, Mēs Tev pateicamies, ka Tu devi mums savu Dēlu, kas mums stāstīja par Tevi. Mēs Tev pateicamies, jo Tu mums ļāvi saprast, ka vissvarīgākais ir mīlēt Tevi un To, kuru Tu esi sūtījis un kas ir Tavas mīlestības apliecinājums. Dāvā mums žēlastību Tevi patiesi mīlēt katru savu mūža dienu un ikvienā situācijā, lai tādējādi mūsu dzīve pulsētu mīlestībā uz Tevi, un visi mūsu brāļi, redzot to, varētu sacīt: “Redziet, kā viņi mīl Tēvu!” Un, sekojot mūsu piemēram, viņi varētu iepazīt Tevi, svētais, maiguma pilnais Tēvs.
(Dieva kalps G. Džakvinta)
Turpināsim mūsu dzīvi droši, ka mums ir Tēvs debesīs, kas mums mīl, kas parūpēsies par mums.
Vadlīnija: Es slavēšu Tevi Kungs, mans glābēj!(Ps 30)
Ievads: Lieldienu liturģiskajā laikā esam aicināti priecāties un gavilēt, jo Augšāmcēlušais Kristus ir vienmēr ar mums, Viņš dod mums spēku liecināt, ka Viņš ir mūsu Pestītājs un Glābējs.
Kungs, mūsu miers, apžēlojies par mums!
Kristu, mūsu gaisma, apžēlojies par mums!
Kungs, mūsu patiesība, apžēlojies par mums!
Pirmajā lasījumā mēs redzam apustuli Pēteri, kas sludina, ka Jēzus nomira un augšāmcēlās. Tas ir Baznīcas sākums. Apustuļi nebaidās liecināt par Kristu un viņi ir gatavi ciest Jēzus vārda dēļ.
Psalms 30
Otrajā lasījumā redzam to, kas Jānim bija atklājies: „Jērs, kas bija nokauts, ir cienīgs saņemt varu un bagātību, un gudrību ...”. Šī atklāsme parāda mums visu to, kas ir Jēzus: Viņš ir Dieva Jērs, Viņš ir Dievs, Viņš ir mūsu Pestītājs. Mēs esam aicināti pateikties un slavēt Dievu.
Šajā fragmentā ir aprakstīta trešā reize, kad Jēzus parādījās mācekļiem pēc savas augšāmcelšanās. Jēzus otro reizi paveica brīnumu ar zivīm. Pirmā bija reize, kad Viņš sauca Pēteri, lai Viņam sekotu, un tagad pēc savas augšāmcelšanās. Pēteris uzreiz atzīst, ka tas ir Jēzus. Pēc tam Jēzus jautā trīs reizes Pēterim: “Vai tu mani mīli?” Trīs reizes, tāpat kā tad, kad Pēteris nodeva Kristu pirms Viņa nāves uz krusta. Jā, Pēteris tagad trīs reizes apliecina, ka viņš mīl Jēzu, viņš ir gatavs dot savu dzīvību par Kristu.
Mēs esam kopā ar Tevi.
Tava lūdzošā balss sasniedz mūsu sirdis: “Palieciet manā mīlestībā” (Jņ.15:9).
Jā, Kungs, mēs vēlamies palikt Tavā mīlestībā, saņemt no Tevis Vārdu,
kas mums atklāj dzīves, ciešanu un nāves jēgu,
saņemt no Tevis žēlastību, kas mūs dara par jauniem cilvēkiem un īstiem Dieva bērniem,
saņemt no Tevis žēlsirdības bausli, kas liek mums dzīvot kā brāļiem un māsām,
kas viens otru ciena un respektē, saprot un palīdz viens otram,
mīl un piedod cits citam, dzīvo harmonijā un mierā.
Mēs esam šeit kopā ar Tevi, Jēzu Kristu,
jo tikai ar Tevi ir patiesā laime, pēc kuras alkst mūsu dvēsele un slāpst pēc tās.
Kard. Tettamanzi
Dosimies mājās un sludināsim, ka Jēzus ir starp mums. Viņš ir augšāmcēlies, Viņš ir dzīvs.
Vispasaules lūgšanu diena par aicinājumiem
Vadlīnija: Zeme ir pilna Viņa žēlastības. Ar Kunga Vārdu ir radītas debesis . (Ps 33, 5-6)
Ievads
Šīsdienas liturģijā Kungs mudina ikvienu no mums dzīvē izdzīvot savu kristīgo ticību, saglabājot kristieša identitāti, lai saņemtu mūžīgo atalgojumu Debesīs.
Kungs, labais Gans, apžēlojies par mums!
Kristu, uzticīgo Bagātība, apžēlojies par mums!
Kungs, mūsu Ceļš un Dzīve, apžēlojies par mums!
Pirmajā lasījumā mēs lasām par to, ka apustuļi Pāvils un Barnaba Antiohijas pilsētā sludināja Dieva Vārdu ne tikai ticīgajiem ebrejiem, bet arī atgrieztajiem pagāniem un mudināja tos palikt stingriem ticībā Jēzum Kristum. Apustuļu sludināšana ļoti kaitināja neticīgos ebrejus, taču nesa augļus: daudzi pilsētas iedzīvotāji ticēja Jēzum Kristum. Tā kā Jēzus viņiem teica, ka apustuļi par savu darbu cietīs vajāšanas, tā arī šoreiz notika – viņi tika izraidīti no pilsētas.
Psalms 100
Otrajā lasījumā apustulis Jānis runā par savu redzējumu, kurā viņš redz mirušus kristiešus Debesīs, kuri savā dzīvē pārcietuši ciešanas un bēdas, saglabājuši ticību līdz savu zemes dienu beigām, ar Dieva žēlastību, šķīstīti no grēka, sasnieguši garīgo tīrību un pilnību, un par to saņēma atlīdzību - Mūžīgo prieku debesīs.
Šajā fragmentā Jēzus attēlo to stāvokli, kādā atrodas Viņa avis, lai parādītu, kādas lielas svētības ebreji sev atņem, kad viņi nevēlas sekot Kristum. “Kristus identificē savas rūpes (roku) par avīm ar sava Tēva rūpēm (roku). Ar to Kristus saka, ka Tēvs patiesībā ir augstākais gans Izraēlā, bet Viņš darbojas caur Kristu” (A. Lopuhins).
Mīlestības Dievs, Tu, kas mūs bezgalīgi mīli un esi mums sevi atklājis Jēzus vaigā, Tu, kas Svētajā Garā dod mums spēku atbildēt Tavai mīlestībai, uzlūko savus tik daudzos bērnus, kas ir tālu no Tevis vai arī ir iegrimuši viduvējībā.
Aicini svētus priesterus, kas izplatītu Pēdējo vakariņu notikuma vēstījumu, būdami uzticīgi Tavai Baznīcai un kļūstot par vienotības ieraugu savu brāļu priesterībā vidū.
Dod, lai būtu arvien vairāk jauniešu, kas vēlētos sevi veltīt svētuma apustulātam, un dāvā pasaulei cilvēkus, kas prastu runāt ne tikai par taisnīgumu, bet vēl vairāk – par mīlestību un brālību. Iededz visu cilvēku sirdīs kvēlas ilgas kļūt svētiem un būt darbīgiem Tavas mīlestības iedzīvinātājiem un izplatītājiem.
Bet tiem, kas jau ir atbildējuši šim aicinājumam, dāvā drosmi tajā pastāvēt un ar Marijas, Tavas Mātes, palīdzību sniedz tiem paļāvību, lai tie spētu veidot pasauli, kurā visi būtu svēti un viens otram – brāļi un māsas. Dieva Kalps G. Džakvinta
Uzticēsimies Kristum kā Labajam Ganam, lai mēs vienmēr varētu dzirdēt Viņa balsi un neapmaldīties savā zemes ceļojumā.
Vadlīnija: Lai Kunga vārds ir slavēts no šī laika un mūžam! (Ps 113)
Ievads: Kopā ar Svēto apustuli Mateju esam aicināti klausīties Dievā, Viņam sekot, lai mēs ietu pa pasauli un nestu augļus.
Kungs, Tu mums sacīji palieciet manā mīlestībā, apžēlojies par mums!
Kristu, Tu, kas mums sacīji ne jūs mani izvēlējāt, bet es jūs izvēlēju , apžēlojies par mums!
Kungs, Tu mums sacīji es jums pavēlu, lai jūs cits citu mīlētu, apžēlojies par mums!
Apustuļi sapulcējās kopā, lai lūgtos un klausītu Svēto Garu. Tādā veidā viņi izvēlēja Mateju, lai saņemtu kalpošanas un apustuļa pienākumus, ko Jūdass atstāja, viņa vietā.
Psalms 113
Šodienas Evaņģēlijs māca mums, kas ir īsta mīlestība. Mīlestība nozīmē dot savu dzīvību par saviem draugiem, mīlestība nozīmē palikt Dieva mīlestībā, mīlestība nozīmē kalpot, mīlestība nozīmē, ka mēs nekad neesam ienaidnieki. Tādā veidā mūsu dzīvē būs prieks un mūsu prieks būtu pilnīgs.
Pateicamies Dievam par Savu mīlestību caur Sv. Pāvila vārdiem - Mīlestības himnu:
Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. (..)
Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. (1 Kor 13)
Iesim un sludināsim visur Dieva bezgalīgo mīlestību.
Vadlīnija: Dziediet Kungam jaunu dziesmu, jo Viņš ir darījis brīnumus, tautu priekšā Viņš ir atklājis Savu taisnīgumu. Alleluja. (Ps 98, 1-2)
Ievads: Šodienas liturģijā Kungs mudina ikvienu no mums izdzīvot savu kristīgo ticību savā dzīvē, saglabāt savu kristīgo identitāti, dzīvojot brālīgā mīlestībā, lai mēs varētu saņemt mūžīgo atalgojumu Debesīs.
Kungs, jaunais cilvēk, apžēlojies par mums!
Kristu, Baznīcas līgavaini, apžēlojies par mums!
Kungs, pasaules Valdniek, apžēlojies par mums!
Tā kā pirmie kristieši, vēl būdami dzīvi, nebija dziļi pārdomājuši Kristus vārdus un gaidīja, ka Viņš drīz atgriezīsies, kā bija apsolījis, bet Viņš neatgriezās, apustuļiem vajadzēja nodibināt Baznīcu, par kuru Jēzus bija runājis Pēterim, kad deva viņam “debesu valstības atslēgas”. Tāpēc viņi devās uz pilsētām, kurās dzīvoja kristieši, atbalstīja viņus ticībā, neskatoties uz vajāšanām, ciešanām un pārbaudījumiem, un iesvētīja pirmos priesterus. Tas ir, viņi iedibināja pirmo priesterības sakramentu. Taču viņi to darīja ar gavēni un lūgšanu, tāpat kā pieņemot ikvienu svarīgu lēmumu ar Svētā Gara starpniecību.
Psalms 145
Šajā fragmentā apustulis Jānis savā redzējumā raksta par jaunajām attiecībām starp Dievu un tiem, kas paliek uzticīgi Viņam Debesu valstībā. Jūra tajās dienās pabaroja daudzus izraēliešus. Un, iespējams, tāpēc tās neesamība vīzijā nozīmēja, ka jaunajā Debesu valstībā svētajiem nebūs jādomā par ēdienu, jo Dievs tos pabaros ar Sevi. Un ka Viņa ticīgajiem vairs nebūs jābaidās no slimībām, nāves un nebūs jābaidās no negatīvām emocijām. Un Dievs pavēlēja apustulim pierakstīt šo vīziju cietušās cilvēces mierinājumam.
Šajā evaņģēlijas fragmentā Kristus, pazīstot savus apustuļus jau no paša sākuma un sagaidījis, kamēr viens no tiem, kas Viņu nepieņēma, būs aizgājis, runā ar uzticīgajiem apustuļiem par savas zemes misijas beigām. Vārdā “Bērni”, iespējams, atskan Tēva balss, aicinot apustuļus pamosties no savas neizpratnes par patieso Dieva darbu viņu dzīvē. Runājot par atdalīšanos no apustuļiem, Jēzus viņus brīdina par vajāšanām, lai tās viņiem nebūtu pārsteigums un apmulsums. Tālāk Kristus aicina mūs uz brālīgu mīlestību, lai tie, kas netic Kristum vai nepraktizē savu ticību, redzētu mūs kā vienu, draudzīgu un priecīgu, kristīgu ģimeni.
Kungs, es pateicos Tev par visu: par Grēku nožēlas sakramentu, kuru es uztveru un mīlu kā spēku un dzīvības avotu savā grēku nožēlas ceļā; par šodien nodzīvoto dienu; par brāļiem un māsām, kas ir man apkārt; par šodienas laika apstākļiem; par to, ka varēju Tevi satikt Svētajā Misē.
Uzticēsimies Kristum kā Labajam Ganam, lai mēs vienmēr dzirdētu Viņa balsi un nepazaudētu ceļu savos zemes klejojumos.
Vadlīnija: “No tevis paša ir atkarīgs, vai Dievs ir tuvu vai tālu. Mīli Viņu, un Viņš tuvosies!” Sv. Augustīns
Ievads: Nāc Svētais Gars, mīlestības un svētuma Gars ! Tu kas nolaidies pār Mariju, darot viņu par mūžīgā Vārda Māti, paliec mūsos un dari mūs par svētuma apustuļiem!
(Dieva kalps G.Džakvinta)
Kungs, mūsu Pestītājs , apžēlojies par mums.
Kristu, mūsu Cerība, apžēlojies par mums.
Kungs, žēlsirdīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Šajā lasījumā rakstā par strīdiem, kas nāk no cilvēciskā, bet risina tos ar apustuļiem , piesaucot Svēto Garu. Pasvītrots cik svarīgi darboties Svēta Gara ietekmē.
Svētais gars dod padomu, drosmi, gaismu un spēku.
Psalms 67
Lasām par jauno Jeruzalemi , kas ir no debesīm no Dieva. Dieva spožuma apgaismota , uz 12 akmeņiem un ar 12 vārtiem.
“Savu mieru es jums dodu; ne tā kā pasaule dod. Es jums dodu„ Kristus miers ir augstāks un spēj sagādāt pilnīgu drošību .Kristus miers nāk no uzvaras pār grēku un saistīts ar paša Kristus klātieni ticīgo sirdīs.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs , stiprini mūs nemiera, izmisuma, briesmu brīžos. Ļauj mums sajust Tavu klātbūtni mūsu vidū un mūsu sirdī un dvēselē.
Aizved mūs Kungs no ienaida pie Mīlestības, no kariem pie miera. Ļauj , lai miers piepilda mūsu sirdis un visu pasauli !
Vadlīnija: Augšāmceltā Kristus godību un to godību, kas Viņam piemīt, kad Viņš ir paaugstināts pie Tēva labās rokas.
Ievads: Kristus uzkāpj debesīs, pavēstot, ka drīz nāks Svētais Gars, kas dos spēku sludināt.
Kungs, īstā dzīvības maize, apžēlojies par mums!
Kristu, dzīvā ūdens avots, apžēlojies par mums!
Kungs, dvēseles pazinējs, apžēlojies par mums!
Pirmajā lasījumā lasām par Jēzus uzņemšanu Debesīs. Par to kā Jēzus ar apustuļiem pavadīja 40 dienas pēc augšāmcelšanās un tad uzkāpa Debesīs pie Tēva. Visu savu mācību nododams tālāk apustuļiem. Apustuļi ir aicināti sludināt par Dievu visā pasaulē.
Psalms 47
Otrajā lasījumā svētais Pāvils mums atgādina par grēku nožēlu un par būšanu klātesošiem ar tīrām sirdīm. Esam aicināti “nešaubīgi turēties pie cerības apliecināšanas” un Viņa bezgalīgā spēka lieluma.
Evaņģēlijā lasām par to, kā apustuļi redzēja, ka Dievs tiek uzņemts Debesīs. Viņi atdeva tam godu un palika svētnīcā slavēdami Dievu. Arī mēs esam aicināti atdot godu un slavēt.
Kungs Jēzu, lai no Tavas Svētās Sirds mums visiem plūst dzīvā ūdens upes, lai dziedē brūces, ko paši sev nodarām, lai stiprina mūsu spēju mīlēt un kalpot, lai mudina mūs mācīties iet kopā uz taisnīgu, vienotu un brālīgu pasauli, palīdzi mums, kad kopā priecīgi svinēsim debesu valstības mielastu. Tur Tu būsi augšāmcēlies Kristus, kurš visas mūsu atšķirības saskaņos ar gaismu, kas nepārtraukti plūst no Tava atvērtās Sirds. Lai Tu vienmēr esi slavēts!
Šodien lūgsimies Sv. Garam, lai Viņš mums dotu Savu žēlastību, lai mēs varētu pieņemt visu, kas notiek mūsu dzīvē ar pacietību un ticību Dievam.