Parastā liturģiskā laikposma 8. svētdiena (Psaltērija IV nedēļa)
Vadlīnija: “Labs cilvēks no savas sirds labajiem krājumiem sniedz labu ”(Lk 6, 45)
Ievads: Pilnveidosim sevi atbilstoši Dieva baušļiem.
Kungs, esi mūsu dzīves paraugs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas dāvā mums savu mīlestību, apžēlojies par mums.
Pirmajā lasījumā mūsu uzmanību pievērš tam , ko un kā mēs runājam, un aicina atbildīgi piemeklēt vārdus, lai tie atbilst patiesībai.
Psalms 92 (91)
Otrajā lasījumā ir runāts par grēku un nāvi. Kristus uzvarēja nāvi. Mums no tas nav jābaidās . Dievs ir žēlsirdīgs , bet no mums gaida baušļu ievērošanu .
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass 6, 39-45
Šajā fragmentā Jēzus runa par pašpārliecību, kas mums padara aklus un traucē redzēt patiesību, iet un vest citus pa pareizo ceļu. Mūs aicina vērst uzmanību saviem trūkumiem un grēkiem un nesodīt citus – nemeklēt “skabargu ” cita acī.
“Jēzu, dievišķais Mācītāj, Tu esi nācis no debesīm, lai mums dāvātu žēlastības pārpilnību. Dari, lai tā mūsos pieaugtu un kļūtu par varenu upi, kas aizved mūžīgajā dzīvē”!
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Meklēsim katrā cilvēkā labo , pozitīvo un piedosim nepilnības citiem, bet ar saviem trūkumiem cīnīsimies.
Vadlīnija: Samierinieties ar Dievu. Lūk, tagad ir labvēlīgs laiks.
Ievads: Sākt Svēto gavēni šajā Jubilejas gadā mums nozīmē ļaut Dievam mūs apciemot, šķīstīt mūs un būt nevis cilvēkiem, kas vilcinās, bet gan cilvēkiem ar cerību. Lai Dieva Vārds šajā Gavēņa laikā mums kļūst par cerības ceļu!
Kungs, Tu esi mūsu Pestītājs, apžēlojies par mums!
Kristu, Tu esi mūsu mīlestības avots, apžēlojies par mums!
Kungs, Tu no krusta atdevi savu dzīvi par mums, apžēlojies par mums!
Pravietis Joēls aicina mūs būt lēnprātīgiem un žēlsirdīgiem. Lielā gavēņa ceļš ir iezīmēts ne tikai ar ēdiena gavēni, bet arī ar mūsu siržu, mūsu jūtu gavēni, lai vēl vairāk attīrītos un kļūtu balti kā sniegs, tīri un nevainojami Dieva priekšā.
Psalms 51 (50)
Samierināsimies ar Dievu! Šis žēlastības un žēlsirdības laiks aicina mūs atgriezties, lai ļautu sev samierināties ar Dievu. Nezaudēsim laiku! Un šajā Jubilejas gadā kļūsim par žēlsirdības un cerības svētceļniekiem!
Mateja evaņģēlijā Jēzus māca mūs pazemībai. Pazemība ir tik ļoti nepieciešams tikums, lai mēs varētu pilnvērtīgi izdzīvot gavēni. Viss, ko mēs darām, mums jādara pazemībā – ēdiena gavēnis, runas gavēnis, prāta gavēnis, sirds gavēnis; jebkurš gavēnis, ko mēs darām, ir jādara pazemībā un nav jāapmierinās ar to, ko mēs varam izdarīt vai sasniegt. Jēzus mums atgādina: Tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev atlīdzinās.
Euharistiskais Jēzu, Dievišķais Skolotāj, kas nāc, lai mācītu mums kā atgriezties pie Tēva ar tīru un patiesu sirdi, mēs Tev pateicamies, ka šodien Tu mums iesaki būt uzmanīgiem, lai ar ārēju un liekulīgu attieksmi neizjauktu mūsu centienus un vēlmi pēc atgriešanās. Dāvā mums izdzīvot šo gavēni kā iespēju samierināties ar sevi, ar Tevi un ar saviem brāļiem un māsām. Dāvā mums savu piedošanu un žēlastību, lai īstenotu mūsu personīgo aicinājumu uz svētumu un brālību.
Izdzīvosim gavēni ar garīgiem ieročiem – lūgšanu, gavēni un žēlastību.
Vadlīnija: Dievs, palīdzi man manās bēdās!
Ievads: Šīs pirmās gavēņa svētdienas liturģija ved mūs uz tuksnesi, kur Jēzus, saskaroties ar kārdinājumu vilinājumu, neatlaidīgi apliecina savu uzticību un pilnīgu paļaušanos uz Tēva gribu. Lai Viņa piemērs palīdz mums mierīgi izdzīvot savu personīgo tuksnesi, izjust savu nabadzību, bet arī Dieva klātbūtni, kas stiprina un glābj. Pieņemsim šo gavēņa laiku kā dāvanu un atbildēsim uz Jēzus aicinājumu: “Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam”.
Kungs, mana sirds, apžēlojies par mums!
Kristu, mans prāts, apžēlojies par mums!
Kungs, mana dvēsele, apžēlojies par mums!
Izredzētās tautas ticība, kas pasludināta Atkārtotā likuma grāmatā, aicina mūs uz mūsu ticības un uzticības dzīvi. Uzticība un atgriešanās iet kopā. Jo uzticīgāki mēs esam, jo atvērtāki ļaujamies Kunga pievēršanai, jo uzticīgāki esam Dievam, kas ir mūsu dzīvība.
Psalms 91 (90)
Svētais Pāvils aicina mūs pārskatīt, cik konsekventa un stipra ir mūsu ticība. Tikai ar stingru ticību Kungam mēs varam saņemt pestīšanu.
Ļausimies Gara vadīti ieiet gavēņa tuksnesī, kā to darīja Jēzus. Lai tikai Gars dara mūs stiprus, lai mēs spētu pretoties kārdinājumiem un izietu no tiem kā uzvarētāji, tāpat kā Jēzus. Trīs kārdinājumi: pret mūsu ķermeni, pret pielūgsmi, pret Dieva gribu. Ķermenis – cilvēks nedzīvo tikai no maizes; pielūgsme – pielūgt patieso Dievu; Dieva griba – nekārdini Kungu, savu Dievu.
Kungs Jēzu, pateicamies Tev, ka Tu esi ar mums mūsu tuksnesī. Kopā ar Tevi un Tevī mēs pārvarēsim ikvienu kārdinājumu.
Tavs Vārds mums ir barība un dzīvība.
Tava klātbūtne mums ir aicinājums uz pielūgsmi, uz nodošanos Tev.
Tava griba ir Tēva griba, palīdzi mums pildīt Tavu, nevis mūsu gribu. Āmen
Iesim visur un stāstīsim visiem, ka ar Kungu un Viņa Garu mēs esam uzvarētāji.
Vadlīnija: Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana.
Ievads: Aizved mums Kungs, no nāves pie dzīvības, no maldiem pie Patiesības, lai izmisumu nomaina cerība, bet bailes – paļāvība.
Kungs, Tēva gaisma, apžēlojies par mums.
Kristu, mūžīgas gaismas spožums, apžēlojies par mums.
Kungs, godības Karalis, apžēlojies par mums.
Šajā lasījuma Kungs apsola Ābramam tik daudz pēcnācējus, cik zvaigznes debesī, un zemi no Ēģiptes upi līdz Eifratas upei.
Psalms 27 (26)
Otrā lasījumā Pāvils atgādina, kas ved uz pazušanu. Ja prāts vērsts tikai uz zemes lietam, nav goda un vietas Kungam ,tad nevar pretendēt uz Debesu valstību.
Jēzus pārveidošanās Tabora kalnā notiek Viņa lūgšanas kontekstā, Viņa personīgās sarunas ar Tēvu noslēpumā: “Viņam lūdzoties, Viņa sejas izskats kļuva cits”. Jēzus lūgšana ir Dieva klātbūtnes uzņemšana sevī, klātbūtnes, kas ir svētums, tas ir, citādība, kas spēj pārveidot to, kurš pieņem un to radikāli uzņem savā dzīvē: un tā Jēzus sejas kļūšana par citu parāda, ka viņš tagad stāsta par neredzamo Dieva seju. Turklāt lūgšana ir Dieva saruna ar Jēzu, kas notiek caur Viņa “sarunu” ar Mozu un Eliju, kuri iemieso Bauslību un praviešus, t.i., Vecās Derības Rakstus. Jā, Jēzus lūgšana būtībā ir klausīšanās Dieva Vārdā, kas ietverts Svētajos Rakstos, klausīšanās, kas kļūst par sarunu ar tiem, kuri dzīvo Dievā, par patiesu svēto kopības pieredzi. Tieši šajā lūgšanā Jēzus atrod apstiprinājumu savam ceļam, kas tagad ir vērsts uz ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos.
Dievs, visu lietu Radītāj un noteicēj, uzlūko mūs un māci Tev kalpot no visas sirds, lai mēs savā dzīvē vienmēr justu Tavas žēlastības atbalstu.
Lai katrs no mums padomās, vai viņš pilnībā tic Kristum un vai viņš ir patiesas, kristīgas dzīves paraugs citiem?
Vadlīnija: Lūk, nama turētājs, uzticamais un saprātīgais, kuru Kungs iecēla pār savu saimi. (Sal. Lk 12, 42)
Ievads: Ar pateicību sirdī lūgsimies, lai Dievs mūs pārveido un palīdz kļūt par uzticīgiem un mīlētājiem Dieva bērniem.
Kungs, Tu sacīji mums tāpat, kā Tu sacīji Svētajam Jāzepam: „Nebīsties!”, apžēlojies par mums!
Kristu, kas mums parādi Svēto Jāzepu, pazemīgu un paklausīgu, apžēlojies par mums!
Kungs, kas dāvā mums Svēto Jāzepu par Baznīcas aizbildni, apžēlojies par mums!
Kungs Dievs dos viņam viņa tēva Dāvida troni. Šie vārdi sniedz mums patiesu un vēsturisku liecību par to, ka Jāzeps, kas ir no Dāvida cilts, kļūs par gaidāmā Mesijas tēvu.
Psalms 89 (88)
Svētais Pāvils mums parāda Ābrahama lielo ticību, kurš ticēja Kunga Vārdam. Arī Jāzeps, ticības vīrs, ticēja eņģeļa vārdam un piedalījās mūsu pestīšanas plānā.
“Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties ņemt līdzi Mariju, savu sievu.” “Mīlēt nenozīmē gaidīt, ka otrs cilvēks vai dzīve atbildīs mūsu iztēlei; drīzāk tas nozīmē pilnīgā brīvībā izvēlēties uzņemties atbildību par dzīvi, kāda tā mums tiek piedāvāta. Jāzeps mums sniedz svarīgu mācību, viņš izvēlas Mariju “ar atvērtām acīm”. Mēs varam sacīt – ar visu risku.”
Svētais Jāzep, tu esi vīrs, kurš sapņo, māci mūs atgūt garīgo dzīvi kā iekšēju vietu, kur atklājas Dievs un mūs glābj. Neļauj mums domāt, ka lūgšanai nebūtu jēgas; palīdz katram no mums izpildīt to, uz ko mums norāda Kungs. Lai mūsu domas būtu Svētā Gara gaismas apgaismotas, lai mūsu sirdi iedrošina Viņa spēks un lai mūsu bailes uzveic Viņa žēlsirdība. Āmen. Pāvests Francisks
Jāzeps lūdzās, strādāja un mīlēja. Darīsim to pašu.
Vadlīnija: Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (Ps 103, 3-4)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina nepaiet garām tikšanām ar Dievu, vienmēr būt modriem un gataviem atbildēt aicinājumam sekot Viņam
Kungs, kas piedod visus manus grēkus, apžēlojies par mums.
Kristu, kas mani izglāba, apžēlojies par mums.
Kungs, kas dziedē visas manas vainas, apžēlojies par mums.
Pirmajā lasījumā mēs lasām par Mozu tikšanām ar Dievu. Tā diena izmainīja visu viņu dzīvi. Mozus varēja arī paiet garam... Vai mēs neejam garam nozīmētajām tikšanām? Kristus saka, ka mēs esam pārāk „gudrāki un sapratīgāki”, mēs visām atrodam racionālo skaidrojumu, kur nav Dieva. Bet tikšanas ir iespējamas, ja mēs būsim „kā bērni”, piekritīsim būt par bērniem Dieva priekšā, un Dieva Dēls atklās mums Tēvu.
Psalms 103
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels vēršas pie mums, brīdinot, ka jābūt modriem, ar trīsām būt paklausīgiem Kungam. Apustulis mūs brīdina par daudziem grēkiem: pagānismu, nešķīstību un sašutumu. Būsim priecīgi par Kunga žēlastību - Viņš nedos mums būt pārāk kārdinātiem, bet arī atcerēsimies un par mūsu atbildību: vai mēs neaizmirsām būt modriem, un daudzus mūsu brāļus uzskatot par „nevarīgiem”, bet sevi par „stiprākiem”?
Šīsdienas fragmentā mēs lasām par brīvības izvēli. Visspēcīgais Dievs visu redz un zina, bet cilvēkam Viņš deva brīvību – darīt labo vai darīt slikto. Jo tieši brīvība cilvēkam dot iespēju mīlēt, dāvāt šo mīlestību citiem cilvēkiem un Dievam, Kas to ļoti gaida. Cilvēks ir radīts mīlestības attiecībām ar savu Radītāju un apkārtējo pasauli. Un cilvēkam ir dots laiks atrast brīvības pareizo lietojumu – laiks pirmajiem soļiem un kritumiem, un iespējai atkal iet. Bet Kungs mūs brīdina, kas šis laiks nav mūžīgs, un kaut kad Viņš atnāks pārbaudīt, kādā virzienā mēs ejam.
Te es esmu!
Ilgais gaidīšanas laiks ir pagājis, un mans rīts ir pielijis ar jaunu gaismu.
Tukšām rokām, basām kājām es eju pāri bezdibenim,
kas mani šķir no Tevis, lai varētu Tev atdot visu, kas man pieder,
visu, ko es mīlu, silti ietinies savā brīvībā.
Redzi, te es esmu, es atdodu Tev savu mīlestību, un Tu man uzsmaidi pretī –
no krusta. Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Dosimies mājās un mīlēsim viens otru tāpat ka Jēzus mūs iemīlēja
Vadlīnija: Lūk, es esmu Kunga kalpone!
Ievads: Svinēt Kunga Pasludināšanas svētkus nozīmē svinēt mūsu Pestīšanu. Ar savu “jā” Marija nesa pasaulei Pestītāju, mūsu Glābēju un prieku.
Kungs, apžēlojies par mums, kad mēs neatbildam “Jā!” Tēva gribai kā Marija darīja!
Kristu, apžēlojies par mums, kad mēs neesam pazemīgi un paklausīgi Dieva gribai kā Marija!
Kungs, apžēlojies par mums, kad mēs neklausāmies Tavos Vārdos kā Marija, kas paturēja visu savā sirdī!
Pirmajā lasījumā pravietis Isajs pravieto, ka jaunava dzemdēs Dēlu – šī jaunava ir Marija no Nācaretes. Šodienas lasījumi palīdz mums kontemplēt kā Dieva plāns ir sludināts Vecajā Derībā un ir piepildīts Jaunajā Derībā.
Psalms 40 (39)
Otrais lasījums parāda mums Jēzu, kas nāk šajā pasaulē, lai izpildītu Dieva gribu. Lūk, es nāku. Lai šie vārdi skan mūsu prātā, mūsu sirdī, ka arī mēs ikdienas dzīvē varam teikt: lūk, es nāku pildīt Tavu gribu.
Eņģelis ienāca Marijas mājā: paziņojums meitenei, kas bija iegrimusi savās domās un darbos. Tieši mājās Dievs tev pieskaras, prieka vai asaru laikā, kad tu saki skaistākos vārdus, ko zini, tiem, kurus mīli. Ir tik skaisti domāt, ka Viņš tev pieskaras ne tikai svinīgās katedrālēs, bet iespraucas mazās lietās un parāda, kā atbrīvot Viņam vietu savā dzīvē.
Svētīga esi tu, Marija, jo tu ticēji pasludināšanas brīdī, Betlēmes naktī un Golgātā. Tu esi svētīta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi.
Svētīga esi tu, Marija, jo tu ticēji, ticības svētceļojumā visos apstākļos,
Jēzus bērnības priecīgajos un bēdīgajos apstākļos.
Svētīga esi tu, Marija, jo tu esi saglabājusi, neizdzēšami saglabājusi visus Dēla apslēptos notikumus, Dieva noslēpumus, pārdomājot tos savā sirdī.
Svētīga esi tu, Marija, jo tu esi saglabājusi
savu vienotību ar Dēlu no Viņa dzimšanas līdz Viņa pagodināšanai.
Svētīga esi tu, Marija, jo esi piepildīta ar Svēto Garu.
Gars, Dievs tevi izvēlējās par paraugu Viņa Baznīcai un visai cilvēcei.
Svētīga esi tu, Marija, jo tu esi Dieva mīļotā.
Dievs tevi izvēlējies, lai piepildītu laika pilnību.
Mises noslēgums un vadlīnija
Kopā ar Mariju mēs ejam un pasludinām prieku, sakot “jā” Dieva gribai.
Vadlīnija: Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. (2. Kor 3:17)
Ievads: Šodienas liturģija mums aicina apdomāt Dieva plānu manā dzīvē un kā es tam paļaujos
Kungs, mans mīlestības avots, apžēlojies par mums.
Kristu, mans draugs, apžēlojies par mums.
Kungs, mana paļāvība, apžēlojies par mums.
Pirmais lasījums mums māca paļāvību un to, kā izmantot visu, ko Dievs ir paredzējis. Un to, ka viņš visu ir paredzējis jau pirms laika.
Psalms 34 (33)
Otrajā lasījumā Pāvils atgādina ka Dieva mīlestība mūs pilnībā pārveido. Ja tai atklājamies un ļaujamies, Dievs mūs rada kā jaunus cilvēkus.
Evaņģēlijs šodien ir par “Pazudušo dēlu”, kurš atgriežas mājās. Liek padomāt par to, kāds Dēls tēvam esam mēs? Tāds, kurš paņem mantu, iztērē un beigās nāk atpakaļ, vai tāds, kurš ir blakus, bet ar skaudību skatās, kā priecājas par jaunākā atgriešanos?
Mīļais Dievs, es nāku Tavā priekšā un lūdzu piedošanu. Lūdzu piedošanu par grēkiem, par nevēlēšanos piecelties, par nespēku ļauties Tavai mīlestībai. Nāc manā sirdī. Tagad. Nāc un pārveido mani, nāc pārveido manu sirdi. Palīdzi man izstarot Tavu mīlestību citiem.
Ļausimies Dieva mīlestībai mūs pārveidot un nesīsim gaismu, kur tās visvairāk trūkst.