SVĒTUMS ŠODIEN

(10)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu “Svētums šodien”, uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ğimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ğimenē un sabiedrībā.

 

  Bezmaksas izdevums                                                              

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856 

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Kādas tad ir New Age pamatnostādnes? Kaut arī te ir plaša un daudzveidīga gamma, apkopojot varam atzīmēt dažus punktus:

a)       gnosticisma un visu ezotērikas veidu atzīto vērtību pieņemšana. “New Age domas pamatmatrice meklējama ezotēriski-teosofiskajā tradīcijā, ko XVII-XIX gadsimtā plaši pieņēma Eiropas intelektuālās aprindas” (2.3.2.);

b)       kosmoss ir organisks kopums;

c)       to dara dzīvu kāda Enerģija, kas tiek apzīmēta arī kā Dvēsele un Gars;

d)       raksturīga ticība dažādu garīgo būtņu (eņģeļu) starpniecībai, kā arī cilvēka spējai pacelties līdz augstākām, neredzamām sfērām un kontrolēt savu dzīvi pēc nāves;

e)       eksistē kāda “mūžīga apziņa”, kura pastāv pirms un pāri visām reliģijām un kultūrām;

f)        cilvēki seko apskaidrotiem vadītājiem.

New Age saplūst antīkās Ēģiptes okultisma, kabalas, gnosticisma (pilnīga, visaugstākā un glābjošā dievišķā apziņa), sufisma, budisma, jogas un dzen elementi. Saskaņā ar New Age šobrīd mēs esam iegājuši Jaunā Paradigmā, kas nozīmē, ka esam nevis kādu pakāpenisku pārmaiņu, bet gan nākotnes perspektīvu pilnīgas pārveidošanās priekšā. Viens no New Age panākumu iemesliem nenoliedzami ir ekoloģijas kā dabas valdzinājuma vispārināšana un zemes sakralizācija. New Age pauž uzskatu, ka Mātes Zemes dievišķība pārņem visu Radīto un tās karstums pilnīgi piepilda aizu starp Radīto un Dievu – ebreju un kristiešu transcedento Tēvu – un novērš perspektīvu būt Dieva tiesātiem. Šajā skatījumā uz universu kā slēgtu sistēmu, kas ietver “Dievu” un citas garīgās būtnes kopā ar mums, atklājas pilnībā panteistisks uzskats.

Šajā kosmiskajā vīzijā cilvēks nepārtraukti tiecas pārvarēt jebkura veida fragmentaritāti, jebkuru duālismu un paplašināt savu “Es”: dažās New Age praksēs Dieva loma samazināta līdz funkcijai veicināt indivīda attīstību, kurš nepārtraukti cenšas sasniegt “saskaņu” starp visiem universa elementiem. Tam nav nekā kopīga ar kristiešu Dievu, kurš aicina dzīvot mīlestības dialogu (Es un Tu). New Age un kristietība ir nesavienojamas. To apliecina ne vien minētais Baznīcas dokuments, bet arī New Age piekritēji. Nav iespējams savienot ticību transcedentam un personīgam Dievam ar ticēšanu kādam “iekšējam dievam”, ticību Kristum, dzīvā Dieva Dēlam, ar ticību kādam kosmiskam Kristum, kurš atrodas visur pa drusciņai, arī mūsos..(turpinājums sekos)

Marija Macei (Maria Mazzei) no Kustības Pro Sanctitate 

ĞIMENES GARĪGUMS

 “Ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums.” (1Jņ 1,3)

“Ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā un mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un, lūk, es esmu ar jums visās dienās līdz pat pasaules beigām. ” (Mt 28, 19-20)

 

No Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Mīlestības "ūdenskritums”, kas izplūst no Tēva, nonāk pie cilvēces caur Kristu, apustuļiem, Baznīcu. Varētu jautāt, kādēļ ir nepieciešama Baznīcas starpniecība un kādēļ nevar nākt tieši pie Kristus, un caur Kristu - pie Tēva. Baznīca ir Dzīvais Kristus laikā. Baznīcā Kristus ir ielicis visas savas sirds bagātības. Baznīca varētu saukties par “lielo Kristus mīlestības «tvertni»”, par Viņa “sirds lādīti”.”

No “La santità” (Svētums) 

Cik daudzi gan būtu izglābti ja vien būtu satikuši vienu apustuli, kuram pilnas krūtis ar Dieva un cilvēku mīlestību.

Svētīgais Luidži Orione

 “Baznīca ir vienīga un izplešas plašā daudzveidībā caur savu auglīgo vairošanos - gluži kā saules stari ir daudzi, bet spīdums ir viens; koku zari ir daudzi, bet vienīgi stumbrs ir stipri piestiprināts pie saknēm, un gluži kā no viena avota izplūst daudzi strautiņi un varētu šķist, ka plaši iztek daudz ūdens, tomēr tas saglabā savu sākotnējo vienību. Tāpat ir ar Kunga Baznīcu, kas izplata gaismu pa visu zemi, visur ļauj iesniegties saviem stariem; tāpat vienīgs ir spīdums, ka to visur izplata un vienotība neizjūk.

Izpleš savus auglīgos zarus pa visu zemi, pilnībā izlej savus ūdeņus uz visām pusēm; bet viens vienīgs ir pirmsākums, vienīga ir izcelšanās, vienīga ir ražigā un augļiem bagātā māte. No viņas klēpja dzimstam, ar viņas pienu esam baroti, ar viņas garu - dzīvināti.”

Cipriāns no Kartāgas 

Pārdomām

- Mīlestība uz Kristu ir mīlestība uz Viņa Baznīcu.

Mīli Baznīcu.

- Jēzus ir lūdzies par Baznīcu.

Lūdzies par Baznīcu, pāvestu, bīskapiem un visiem priesteriem, īpaši par tavu draudzi un tās ganiem.

 Lūgšana

Vēlamies lai Baznīca un pasaule kļūst

kā Pēdējo vakariņu notikuma telpa,

no kurienes izplatās

jauns pilnīgas mīlestības uz Tēvu un brāļiem vārds.

 

Guljelmo Džakvinta 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA 

EUHARISTIJA, PRIESTERĪBA UN BAZNĪCAS VIENOTĪBA

“Mūsu priesteriskajai “eksistence” ir jābūt: pateicības eksistencei, dodošai, pestījošai, pieminošai, konsekrētai, dāvātai Kristum un „Euharistiskai” Marijas skolā (sal. Jānis Pāvils II, Lielās Ceturtdienas vēstule 2005).

Tātad mūsu priesteru eksistenci, kas ir dziļi saistīta ar Kristu, var saprast caur izdzīvotas ticības pieredzi: "Nostājoties Euharistiskā Jēzus priekšā, izmantojot mūsu "klusuma brīžus'' un piepildot tos ar viņa Klātbūtni, mēs atdzīvinām mūsu konsekrāciju caur savām personiskajām attiecībām ar Kristu, no kura mūsu dzīve smeļ tās prieku un tās jēgu" (Lielās Ceturtdienas vēstule 2005, 6).

Priestera dzīves noslēpums vai pamats ir dedzīga mīlestība uz Kristu, kas līdzi nes dedzīgu Kristus pasludināšanu. "Viņa noslēpums atrodams viņa "pārņemtībā'' ar Kristu. Kā sv. Pāvils teica: "Jo Kristus ir mana dzīve" (Filipiešiem 1:21)" (Lielās Ceturtdienas vēstule 2005, 7).

Priesteris atrod un dziļi izdzīvo savu identitāti, kad viņš izvēlas nelikt neko pirms Kristus mīlestības un padara Viņu par savas dzīves centru. Mēs esam aicināti “vienmēr atgriezties pie savas priesterības saknēm. Šī sakne, kā mēs to labi zinām, ir viena – mūsu Kungs Jēzus Kristus (Benedikts XVI, Uzruna 13.05.2005).

Šis attiecibas ar Kristu nozime nonakt Vina draudziba tada mera, kad vairs nespejam Vinu izslegt, justies vientuli vai šaubities par Vina milestibu. “Kungs mus sauc par draugiem, Vinš mus padara par saviem draugiem, Vinš mums dava sevi, Vinš mums sevi dava ar savu Miesu Vissvetakaja Euharistija, Vinš uztic mus savai Baznicai. Un tapec mums patiesi ir jabut Vina draugiem un Vinam ir jabut musu vienigajam ilgam. Javelas to, ko Vinš velas, un nav javelas, ko Vinš nevelas. Jezus pats saka: ‘Jūs esat mani draugi, ja jūs pildāt manas pavēles’ (Jņ 15:14)” (Benedikts XVI, Uzruna 13.05.2005).

 

Priesterība un Svētā Euharistija

Jānis Pāvils II savā enciklikā Ecclesiae de Eucharistia un apustuliskajā vēstulē Mane nobiscum Domine izsaka dažas pārdomas par “Euharistisko garīgumu” visiem dzīves aicinājumiem. Pārlasot šos tekstus, mēs jūtamies dziļi uzrunāti, īpaši ja mēs to piedzīvojam tabernakula priekšā. Kristus turpina runāt šodien, no sirds uz sirdi.

Euharistiskās konsekrācijas vārdi, kuri veido un pārveido mūs, ir mūsu “dzīves formula”; caur tiem mēs esam “iesaistīti garīgā kustībā”, pārveidojoties Kristū (Lielās Ceturtdienas vēstule, 1 & 3).

Mūsu kristiešu un priesteru garīgums ir balstīts attiecībās vai draudzībā; tā ir sevis atdošana vienotībā ar Labā Gana želsirdību; tā mūs pārveido, padarot par skaidru paša Jēzus zīmi; tā ir Mariāniska, jo tā veidojas Marijas skolā; tā nāk no ekleziālās vienotības, tā balstās kalpošanā, tā ir misionāra… Tā gandrīz vienmēr ir “Euharistiskās” pateicības attieksme, kura piemīt tam, kas jūtas Kunga mīlēts, un tā rezultātā vēlas mīlēt visus un vēlas būt visu mīlēts.

Šaja zina visas musu dzives centrs ir Euharistija ka Lieldienu noslepums, kurš tiek pasludinats, svinets, dzivots un nodots citiem. Tapec, “ja Euharistija ir Baznicas dzives centrs un virsotne, tapat ta ir ari priestera kalpojuma centra” (Ecclesiae de Eucharistia, 31).”

Pontifikālā klēra kongregācija 

LAJU GARĪGUMS 

JAUNUMA SLUDINĀŠANA

“Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesvalstība ir tuvu klāt. Dziediniet slimos, uzmodiniet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus!”                          (Mt 10, 7 - 8)

 

“Jo kad es sludinu evaņğēliju, tas nav man par godu, bet tas man nepieciešami jādara. Bēdas man, ja es evaņğēliju nesludinātu!”                                               (1Kor 9, 16)

 

No Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Nav iespējams mierīgi dzīvot un kontemplēt labā Dieva, kurš mājo mūsos, labumu un trīsvienīgo klātbūtni, laikā, kad sabrūk apkārtējā pasaule. Būt mierīgiem ar domu, ka Kungs ir pie mums un neinteresēties par apkārtnotiekošo. Ir laiks darboties, taču, ne tīri materiālā nozīmē, bet gan nesot citiem Kristu, kā arī atkārtot līdz ar svēto apustuli Pāvilu nepieciešamību evaņğelizēt un saklausīt iekšējo balsi: ‘Bēdas man, ja es evaņğēliju nesludinātu, jo Kristus mīlestība mani skubina un mani iekšēji dedzina’.”

No “La santità” (Svētums)

 Mūsu apustuliskās misijas pirmais uzdevums ir rūpēties,

lai pēc iespējas vairāk dvēseļu tiktu glābtas un svētdarītas.”

Sv. Maksimiljans Kolbe 

Uzklausīšana

“Ir nepieciešama misionārā pastorāle, kas no jauna sludinātu Evaņğēliju, un uzturētu tā tālāknodošanu no paaudzes uz paaudzi, kas dotos pretim mūsdienu vīriešiem un sievietēm, liecinādama, ka arī šodien ir iespējams, skaisti, labi un pareizi dzīvot dzīvi atbilstoši Evaņğēlijam un Evaņğēlija vārdā, dodot ieguldījumu visas sabiedrības atjaunotnē... Evaņğēlija spēks ir aicināt visus izdzīvot Kristū bērna attiecības ar Dievu, kas pārveidotu cilvēka dzīvi tās  saknēs un ikvienā dzīves aspektā, to darot par svētuma pieredzi. Misionārā pastorāle ir arī svētuma pastorāle, kuru var piedāvāt visiem kā vienkāršu un cēlu dzīves misiju.”

No Itālijas Bīskapu Konferences apustuliskās vēstules  

Pārdomām

 Ejiet pa visu pasauli.

Nekaunies sludināt un apliecināt savu ticību. 

 Paties misionārs ir svētais.

Pasaulei un brāļiem ir nepieciešama tava liecība, uzņemies pats un iesaisti arī citus Kristus sludināšanā. 

Lūgšana

Kungs Jēzu, Dieva svētais,

vēlamies saukt visiem un it visur to,

ko tu mums esi atklājis, tas ir,

ka Tēvs mūs bezgalīgi mīl

un no mums prasa kā atbildi,

mūsu maksimālo mīlesību.

Guljelmo Džakvinta

 

 

 

 

Apustuliskas Oblātes

no Kustības Pro Sanctitate

Republikas laukums 3/226

LV-1010 Rīga Latvia

tālr.: 67323281 – mob.: 26319789

www.prosanctitate.lv

 


Web master