SVĒTUMS ŠODIEN

(11)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu “Svētums šodien”, uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ğimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ğimenē un sabiedrībā.   

 SOCIĀLAIS GARĪGUMS

  ...Dokumenta trešajā un ceturtajā nodaļā detalizētāk aplūkotas attiecības starp New Age un kristīgo garīgumu, atšķirības starp New Age un kristīgo ticību. Īpaši pakavēsimies pie pēdējās nodaļas, arī tādēļ, ka tā rezumē dokumenta pamatideju, parādot New Age domas nesavienojamību ar kristīgo ticību. Minētajā nodaļā uzdota virkne jautājumu un sniegtas atbildes uz tiem. Tā kā tie ir svarīgi un vienlaikus liek vēlreiz atgriezties pie mūsu ticības pamatpatiesībām, īsi apskatīsim visus šos jautājumus.

- Vai Dievs ir Kāds, ar ko esam attiecībās, vai arī kaut kas, kas paredzēts mūsu lietošanai, spēks, ko izmantojam, lai kļūtu varenāki? Saskaņā ar kristīgo interpretāciju, Dievs ir debess un zemes radītājs un visas dzīvības avots. Dievs pats ir persona – Tēvs, Dēls un Svētais Gars -, kurš radījis universu, lai dalītos savas dzīves komūnijā ar radītajām personām.

- Vai ir viens vienīgs Kristus, vai arī to ir tūkstošiem? Kristīgajā tradīcijā Jēzus Kristus ir Jēzus no Nācaretes, par ko runā Evaņģēliji, Marijas dēls un Dieva vienpiedzimušais Dēls, patiess cilvēks un patiess Dievs, dievišķās patiesības pilnīga atklāsme, vienīgais Glābējs.

- Cilvēciskā būtne: vai eksistē viena universāla būtne vai daudzi indivīdi? Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem vīrieši un sievietes ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības, un, kā to ar lielu izbrīnu atzīmē Psalmists, Dievs cilvēkam pievērš īpašu uzmanību (sal. Ps 8). Cilvēciskā persona ir noslēpums, kas pilnībā atklājas vienīgi Jēzū Kristū (sal. Gaudium et Spes, 22).

- Vai mēs paši sevi glābjam, vai arī glābšana ir par brīvu saņemta Dieva dāvana? Kristiešiem glābšana atkarīga no līdzdalības Kristus ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās noslēpumā un no personīgām attiecībām ar Dievu, nevis no kaut kādas tehnikas un tādiem procesiem kā pašpilnveidošana, pašrealizācija un sevis pestīšana. Pretstatā kristīgajai koncepcijai par cilvēka sadarbību ar dievišķo žēlastību, New Age tic personas pilnveidošanās iespējai ar dažādu paņēmienu un terapiju palīdzību.

- Vai mēs izgudrojam patiesību, vai arī to saņemam?

Kristīgā mācība mums atklāj Jēzu Kristu kā Ceļu, Patiesību un Dzīvību. Viņa sekotājiem nepieciešams atvērt savu dzīvi Viņam un Viņa vērtībām, proti – objektīvam prasību kopumam, kas veido daļu no objektīvas realitātes un ir pieejams visiem…(turpinājums sekos)

Marija Macei (Maria Mazzei) no Kustibas Pro Sanctītate 

ĞIMENES GARĪGUMS

 No Svētā Tēva Jāņa Pāvila II enciklikas “Baznīca Eiropā”, 90. - 94.nr.

“Baznīcai Eiropā visos līmeņos dziļā ticībā jāsludina patiesība par laulību un ģimeni. Tā ir kā steidzama nepieciešamība, jo Baznīca zina, ka šis uzdevums ir evaņģelizācijas misijas neatņemama sastāvdaļa, ko Tai uzlicis Viņas Līgavainis un Kungs, un, ka šis uzliktais pienākums šodien ir vēl grūtāk izpildāms. Daudzi kultūras, sociālie un politiskie faktori būtībā slepus izraisa acīmredzamu arvien pieaugošu ģimenes krīzi. Dažādos veidos tie apdraud patiesību par cilvēka personības cieņu un izraisa jautājumus par ģimenes jēgu, bieži vien interpretējot tos nepareizi.

 Laulības nešķiramības vērtība arvien biežāk tiek noliegta; tiek pieprasītas de facto attiecību legalizācija, it kā tās būtu salīdzināmas ar likumīgi atzītām laulībām; vērojami mēģinājumi arī pieņemt definīciju kopdzīves veidam pāriem, kuriem dzimuma atšķirības netiek uzskatītas par būtiskām. Šajā kontekstā Baznīca ir aicināta ar jaunu degsmi sludināt to, ko Evaņģēlijs māca par laulību un ģimeni, lai saprast tās nozīmi un vērtību Dieva plānā. Sevišķi nepieciešams no jauna apliecināt, ka šīs institūcijas ir realitātes, kas pamatojas Dieva gribā. Nepieciešams no jauna atklāt patiesību par ģimeni kā intīmu dzīves un mīlestības kopību, kuras aicinājums ir jaunas paaudzes radīšana, uzsvērt tās cēlumu kā “mājas Baznīcai”, piedaloties Baznīcas misijā un sabiedriskajā dzīvē. Pēc Sinodes tēvu domām, atzinību izpelnās daudzas ģimenes, kas, dzīvojot mīlestībā, ikdienas vienkāršībā, ir acīmredzamas Jēzus klātbūtnes liecinieces, Kas tās pavada un uztur ar Sava Gara dāvanu.

 Lai atbalstītu ģimenes viņu dzīves gājumā, būs nepieciešams papildināt un bagātināt laulības un ģimenes dzīves teoloģiju un garīgumu; ar degsmi un noteiktību sludinot un demonstrējot pārliecinošus piemērus - patiesību un skaistumu par ģimeni, kas dibināta laulībā un vērtējama kā stabila un auglīga vīrieša un sievietes savienība; ikvienā ekleziālā kopienā veicināt adekvātas un integrētas ģimenes pastorālās aprūpes programmas. Tai pat laikā Baznīcai būs nepieciešams, ar mātes gādību, nodrošināt palīdzību tiem, kas ir grūtā situācijā, piemērām, vientuļām mātēm, šķirtiem cilvēkiem un pamestiem bērniem. Visos šajos gadījumos būs nepieciešams iedrošināt, palīdzēt un atbalstīt ģimenes, kas gan individuāli, gan asociācijās, vēlas atrast savu īsto vietu Baznīcā un sabiedrībā, lai strādātu pie īstas un piemērotas ģimenes politikas attīstīšanas atsevišķās valstīs un Eiropas Savienībā kopumā.

 Runājot par jaunajiem cilvēkiem un saderinātajiem pāriem, sevišķa uzmanība jāpievērš izglītošanai mīlestībā, izmantojot speciālas programmas, palīdzēt viņiem dzīvot šķīstībā tajā laikā, kad jaunieši gatavojas Laulības Sakramenta svinēšanai. Šajā izglītošanas aktivitātē Baznīcai arī jāizrāda rūpes par jaunlaulātajiem, atbalstot un vadot viņus arī pēc laulību noslēgšanas.

 Un beidzot, Baznīca ir aicināta būt klāt ar savu mātišķo mīlestību arī tajās laulāto dzīves situācijās, kas varētu izrādīties neizdevušās. Sevišķi “ņemot vērā lielo šķirto ģimeņu skaitu, Baznīca tiek aicināta neizteikt asu nosodījumu, bet gan ļaut Dieva vārda gaismai plūst pār katru atsevišķo situāciju, lai tā apspīdētu daudzās traģiskās cilvēku situācijās, liecinot par Dieva žēlsirdību.” 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

 No Svētā Tēva Jāņa Pāvila II enciklikas “Nobiscum Domine“, 8, 9, 10.nr.

Kontemplēt Kristus vaigu kopā ar Mariju

“Lielās Jubilejas rezultāti tika apkopoti Apustuliskajā Vēstulē Novo Millennio Ineunte. Šajā dokumentā ar programmas raksturu es piedāvāju lielāku pastorālās darbības attīstību, balstītu Kristus vaiga kontemplācijā, kā daļu no tādas ekleziālās pedagoģijas, kas tiecas uz svētuma „augstāko pakāpi”, izpaužoties lūgšanas mākslā. Un kā gan programma būtu pabeigta bez uzticības liturģijai un īpaši bez euharistiskās dzīves veicināšanas? Tad es rakstīju, ka „XX gadsimtā, īpaši pēc Koncila, kristīgā kopiena pieauga Sakramentu, īpaši Euharistijas, svinēšanā. Ir jāturpina iet šajā virzienā, īpaši tajā, kas attiecas uz Svētdienas Euharistiju un pašu Svētdienu, piedzīvotu kā īpašu ticības dienu, veltītu Kungam, kas ir augšāmcēlies, Svētā Gara atnākšanai, patiesajām iknedēļas Lieldienām”. Lūgšanas vingrināšanās kontekstā es ieteicu Stundu Liturģijas svinēšanu, ar kuru Baznīca svētdara dažādas dienas stundas un atsevišķus laika posmus saskaņā ar liturģisko gadu.

Vēlāk, ar Rožukroņa Gada pasludināšanu un Apustuliskās Vēstules Rosarium Virginis Mariae publicēšanu, es pievērsos tēmai par Kristus vaiga kontemplāciju kopā ar Mariju, šoreiz no mariāniskās perspektīvas mudinot vēlreiz uz Rožukroņa lūgšanu. Šai tradicionālajai lūgšanai, rekomendētai no Maģistērija puses un tik dārgai Dieva tautai, piemīt izteikts biblisks un evaņģēlisks raksturs. Šī lūgšana ir vērsta uz Jēzus vārda un vaiga kontemplāciju noslēpumos un sastāv no „Esi sveicināta, Marija” atkārtošanas. Šajā atkārtošanā ir ielikta īpaša mīlestības pedagoģija, virzīta uz to, lai aizdedzinātu cilvēka sirdī tādu pašu mīlestību uz Kristu, kāda ir Marijai uz savu Dēlu. Tāpēc, attīstot šo gadsimtiem seno tradīciju, es vēlējos, lai tā ar gaismas noslēpumu pievienošanu kļūtu par pilnīgāku „Evaņģēlija kopsavilkumu”. Un kā gan Euharistija varētu nebūt kā gaismas noslēpumu noslēgums?

Rožukroņa gada laikā es izdevu Encikliku Ecclesia de Eucharistia, ar nodomu izcelt Euharistijas noslēpumu tā nesaraujamajā un vitālajā saiknē ar Baznīcu. Es aicināju visus ticīgos svinēt euharistisko upuri ar atbilstošu cieņu, godinot Jēzu, kas ir klātesošs Euharistijā, gan Sv. Mises laikā, gan ārpus tās tā kā to pieprasa tik liels Noslēpums. Pāri par visu es atgādināju nepieciešamību pēc euharistiskā garīguma, norādot uz Mariju, „Euharistijas sievieti”, kā paraugu.

Euharistijas Gads norit tādā gaisotnē, kas, bagātināta gadu gaitā, paliek balstīta Kristus un Viņa vaiga kontemplācijas tēmā. Šis gads tiek piedāvāts kā sintēzes gads, visa noietā ceļa augstākais punkts. Daudz varētu teikt, kā šo gadu svinēt. Es vēlētos vienkārši norādīt dažas pārdomas, kas palīdzēs mums visiem atrast vienotu, skaidrāku un auglīgāku pieeju.

Lai Marija – Kristus un Baznīcas Māte –

mūs apvieno, tā ka mums būtu viena sirds un dvēsele;

un iemāci mums viņu piesaukt kā dēliem:

“Priesteru Māte, lūdz par mums!” 

Guljelmo Džakvinta

 

LAJU GARĪGUMS

  

JĒZUS PAĻAUJAS UZ TEVI

“Es jūs esmu nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek.”

                                                                                 (Jņ 15, 16)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Ikvienam vajadzētu justies kā Kunga aicinātam un izvēlētam. Kad esam atskārtuši, ka uz mūsu ceļa atrodas brālis, kuram nepieciešams dzirdēt par Dievu (lielākā vai mazākā mērā mēs visi esam tādi), tad vajadzētu saprast, ka tā nav nejaušība: Dievs mani ir ņēmis pie rokas, mani ir vedis pa saviem ceļiem, man ir devis noteiktas dāvanas, lai es tās varētu izlietot šajā tikšanās reizē, ar šo personu; lai šī būtu viņai kā ticības pieredze, un mani darītu kā zīmi kaut kam lielākam, kas nāk no Dieva un dod cilvēka dzīvei “garšu”, vēl vairāk – jēgu.”

No “Andate in tutto il mondo” (Ejiet pa visu pasauli)

“Centīsimies kalpot Kungam ar visu sirdi un visu savu gribu.

Viņš vienmēr dāvās mums vairāk nekā būsim pelnījuši.”

Tēvs Pio no Pjetrelčinas

 

Uzklausīšana

 Šajā jaunajā dienā Jēzus vēlas būt kopā ar mani. Pasaule, kurā Viņš mani ir atstājis,man nevar aizliegt būt kopā ar Dievu; tas ir līdzīgi kā ar bērnu, kas atrodas cauri pūlim ejošas mātes rokās, - viņš nebūt nav no tās atšķirts.

Jēzus, lai arī kur viņš atrastos, nekad nav mitējies būt kā sūtītais. Arī mēs, ikvienā mūsu dzīves mirklī, nevaram pārtraukt būt kā Dieva sūtītie pasaulē. Jēzus mūsos nepārtrauc būt kā sūtītais visai cilvēcei, mūsu laikā, visos laikos, manā pilsētā un pasaulē. Caur brāļiem viņš mums vēl tuvāk liks kalpot, mīlēt, glābt, un Viņa mīlestības viļņi plūdīs līdz pat pasaules galam, līdz pat laiku beigām. Lai svētīta šī jaunā diena, jo Jēzus To vēlreiz vēlas izdzīvot manī!

Madeleine Delbrêl, “Prieks ticēt”

Pārdomām

 Tu esi Dieva mākslasdarbs, arī pārējie ir tādi, tāpēc palīdzi, lai viņi to spētu atklāt.

  Ejiet pa visu pasauli

Ik vienā vietā un situācijā atceries, ka esi kristietis… un tam atbilstoši rīkojies!

 

Lūgšana

 

Mēs dosimies, Kungs,

uz mūsu mājām,

uz mūsu darba vietām – kā Tevis nesēji,

Tava Vārda atkārtotāji,

Tavas klātbūtnes atspulgs.

Guljelmo Džakvinta

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

Apustuliskās Oblātes

no Kustības Pro Sanctitate

Republikas laukums 3/226

LV-1010 Rīga Latvija

tālr.: 67323281 – mob.: 26319789

www.prosanctitate.lv 


Web master