SVĒTUMS ŠODIEN

(12)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu “Svētums šodien”, uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ğimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ğimenē un sabiedrībā.   

 SOCIĀLAIS GARĪGUMS

 

 (Turpinājums no iepriekšējā numura)

-              Lūgšana un meditācija: vai vēršamies ar to pie sevis, vai pie Dieva?

New Age praksi tā īsti nevar uzskatīt par lūgšanu, jo tā vērsta uz saplūšanu ar kosmisko enerģiju, kamēr kristīgā lūgšana pirmkārt ir tikšanās ar Dievu un kristīgās mistikas būtība ir dialogs, novēršanās no sava “es”, lai pievērstos Dieva “Tu” (sal. Ticības doktrīnas kongregācija, Orationis formas, 3).

Pēdējie jautājumi attiecas gan uz grēka esamību, ko New Age neatzīst, turpretī kristietība dievišķās Atklāsmes gaismā to aplūko kā Dievam nodarītu pārestību, Viņa mīlestības noraidījumu un attālināšanos no Dieva, gan arī uz nepieciešamību pieņemt ciešanas un nāvi Kristus atpestīšanas un līdzdalības Viņa nāvē un augšāmcelšanās noslēpumā perspektīvā. Vai nepieciešams izvairīties no jebkādām sociālām saistībām, vai drīzāk tiekties pēc tām? New Age cildinātā pašpaaugstināšana ir acīmredzamā pretstatā kristīgajai pieejai, kas aicina vienmēr domāt par otru un vienotību uzlūko kā komūniju un vienību kā kopību. Visbeidzot: vai mūsu nākotne ir ierakstīta zvaigznēs, vai arī nepieciešama mūsu līdzdalība tās veidošanā? Jaunā ēra, kas sākās pirms divtukstoš gadiem ar Kristus piedzimšanu, kristiešiem liek palikt nepārtrauktā trauksmes, sadarbības stāvoklī, gaidās un gatavībā pēdējām dienām, kad atgriezīsies Kristus.

Dokumentu noslēdz pārdomas par Jēzu Kristu, kurš ir dzīvā ūdens nesējs un piedāvā mums šo dzīvības ūdeni. Aplūkots Evaņģēlija fragments, kas apraksta Jēzus tikšanos ar samarieti (Jņ 4,7 un tālākie panti) – epizodi, kas raksturota kā “mūsu saistību pret patiesību paradigma”. Tikšanās pieredze ar ārzemnieku Jēzu, kurš mums piedāvā dzīvības ūdeni, izskaidro, kādā veidā kristieši var iesaistīties dialogā ar tiem, kas vēl nepazīst Jēzu. Vajag prast aicināt cilvēkus meklēt un ieklausīties Jēzū, kurš mums piedāvā to, kas apmierina ne tikai ikdienas slāpes, bet arī dziļākās un apslēptākās gara slāpes pēc “dzīvā ūdens” (sal. 5). Dokuments ir pastorāla atbilde šībrīža izaicinājumam, kas uzrunā visas kristīgās kopienas un ticīgos, jo liek pievērst nopietnu uzmanību tēmām, kas veido katoliskās ticības sintēzi, kā “cilvēka garīgās dimensijas svarīgums un viņa integrācija dzīvības kopumā, jēgas meklējumi savai eksistencei, saistība starp cilvēkiem un pārējo radību, vēlme pēc personīgām un sociālām pārmaiņām un racionāla un materiālistiska skatījuma uz cilvēci noraidījums” (no Priekšvārda). Mēs aicinām savus lasītājus pašiem iepazīties ar šo dokumentu, kas kopumā un detaļās, iesākumā sniedzot ieskatu mūsu laikmeta reliģiskajā, kultūras un sociālajā situācijā, izgaismo daudzveidīgo informāciju, kas mūs sasniedz no dažādām pusēm, un piedāvā konkrētus pozitīvas rīcības veidus, to atpazīstot un uz to reaģējot. Pareiza un sapratnes pilna realitātes apzināšanās palīdz gan mūsu ticībai, gan mūsu, ticīgo, aktīvai līdzdalībai jaunas “paradigmas”, proti – Kristus, Jēzus no Nācaretes, nestās mīlestības civilizācijas, veidošanā.

                                   Marija Macei (Maria Mazzei) no Kustibas Pro Sanctītate

 

 ĞIMENES GARĪGUMS

  

Ģimene –  pirma vieta, kur sludināt ticību

 

No Mateja Evaņģēlija  11, 25 – 30

"Tanī laikā Jēzus sacīja: Es godinu Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu noslēpi to mācītiem un gudriem, bet atklāji to mazajiem. Jā, Tēvs, jo tas Tev tā labpatika. Mans Tēvs man visu atdevis. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls, un kam Dēls grib to atklāt. Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir tīkams, un mana nasta viegla."

 

No Katoļu Baznīcas katehisma, 65. nr.

"Daudzkārt un daudzējādi Dievs ir senāk runājis uz mūsu tēviem caur praviešiem. Beidzot šinīs dienās Viņš ir runājis uz mums caur Dēlu." ( Ebr 1, 1-2) Kristus, par cilvēku tapušais Dieva Dēls, ir vienīgais, pilnīgais un nepārspējamais Tēva Vārds. Viņā Tēvs izsaka visu, un netiks dots neviens cits vārds, kā šis. Sv. Jānis no Krusta, tāpat kā daudzi citi pirms viņa, to tik skaidri izsaka, komentējot Ebr 1, 1-2:

"No tā brīža, kad Dievs mums ir dāvājis savu Dēlu, kas ir Viņa vienīgais Vārds, Dievs ir izteicis visu šajā vienā Vārdā un Dievam vairāk nav ko teikt. [..] Tiešām, to, ko Viņš kādreiz pa daļai bija teicis praviešiem, Viņš visā pilnībā izteica savā Dēlā, dāvādams mums visu, proti, savu Dēlu."

 

No Katoļu Baznīcas katehisma, 77. nr.

"Lai Evaņģēlijs Baznīcā vienmēr tiktu saglabāts neskarts un dzīvs, apustuļi par saviem pēctečiem atstāja bīskapus, viņiem uzticot savu mācīšanas sūtību". Patiešām, "apustuliskā sludināšana, kas ir sevišķā veidā izklāstīta iedvesmotajās grāmatās, nepārtrauktā pārmantošanā jāsaglabā līdz laika galam".

  

No Katoļu Baznīcas katehisma, 154. nr.

"Tikai pateicoties želastībai un Svētā Gara iekšējai palīdzībai, ticība ir iespējama. Taču tikpat patiess ir apgalvojums, ka ticēt nozīmē veikt īsti cilvēcisku aktu. Paļauties uz Dievu un pieņemt Viņa atklātās patiesības nav pretrunā ne ar cilvēka brīvību, ne ar viņa prātu. Pat attiecībās ar pārējiem cilvēkiem mēs nesaskatām nekā, kas būtu pretrunā ar mūsu pašu cieņu, ja ticam tam, ko mums citi cilvēki saka par sevi un par saviem nodomiem, un ja paļaujamies uz viņu solījumiem (piemēram, kad vīrietis un sieviete noslēdz laulību), lai nodibinātu kopību. Līdz ar to vēl mazāk pretrunā ar mūsu cieņu ir "caur ticību pilnīgi pakļaut savu prātu un gribu Dievam, kas atklāj", tādējādi nodibinot dziļu vienotību ar Viņu."

 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

 

Kristībā un no jauna arī ordinācijā no Kunga saņemto gaismas tērpu varam saistīt arī kāzu drānas, par kurām Viņš runā līdzībā par kāzu mielastu. Svētā Gregora Lielā sprediķos esmu atradis šajā sakarā pieminēšanas vērtas pārdomas. Pāvests Gregors skaidri nošķir Lūkas un Mateja līdzības. Viņš ir pārliecināts, ka Lūka runā par eshatoloģisko kāzu mielastu, savukārt Mateja atstātā versija stāda priekšā šī kāzu mielasta klātbūtni liturģijā un Baznīcas dzīvē. Matejā un tikai Matejā valdnieks ierodas pārpildītā zālē, lai redzētu savus viesus. Un šajā viesu pūlī atrodas arī kāds bez kāzu drānām, kurš vēlāk tiek izmests ārā tumsībās. Pāvests Gregors jautā: „Bet kādas apģērba daļas viņam trūka? Visi, kas ir vienoti Baznīcā, saņēmuši arī jauno kristības un ticības apģērbu; citādi tie nebūtu Baznīcā. Kā tad vēl pietrūkst? Kādām kāzu drānām vēl jātiek apģērbtām?”. Pāvests atbild: „Mīlestības apģērbam”. Tātad starp viesiem, kuriem ķēniņš dāvāja kāzu drānas, atdzimšanas sniegbalto tērpu, viņš atrod dažus, kuri nevalkā divkāršās mīlestības – uz Dievu un cilvēkiem – purpura drēbes. „Kādā stāvoklī gribam piedalīties Debesu mielastā, ja nevalkājam kāzu drānas, t.i., mīlestību, kura vienīgā spēj darīt patiesi skaistus?”, jautā pāvests. Persona bez mīlestības iekšienē ir tumša. Ārējās tumsības, par kurām runā Evaņģēlijs, ir apzīmējums sirds iekšējam aklumam (sal. Hom. 38, 8-13).

 

Benedikts XVI, Lielā Ceturtdiena, 2007.gada 5.aprīlis

 

Sv. Terēze no Avilas

Lai tava vēlēšanās būtu – redzēt Dievu, tavas bailes – to pazaudēt, tavas sāpes – nebūt kopā ar Viņu, tavs prieks lai būtu tajā, kas tevi ved pie Viņa, un tad tev piederēs liels miers.

 

Mīlestības Dievs,

Tu, kas mūs bezgalīgi mīli un esi mums sevi atklājis Jēzus vaigā,

uzlūko savus tik daudzos bērnus,

kas ir tālu no Tevis vai arī ir iegrimuši viduvējībā.”

Guljelmo Džakvinta

 

LAJU GARĪGUMS

 

JĒZUS TEVI MEKLĒ

Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo. (Lk 19, 10)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

Jēzum ir neatlaidīgs optimisms attiecībā pret cilvēkiem. Un vienīgi raugoties no šī optimisma var izskaidrot Jēzus aicinošo attieksmi. Jēzus aicina visus, pat, ja zina, ka daudzi neatbildēs šim aicinājumam, un Viņš iet meklēt pazudušo avi – to, kurš ir grēkojis. Viņš zina, ja pietuvosies šai radībai ar labestību un maigumu, tā atgriezīsies žēlastībā. Jēzus mīlēja personas – Viņam bija iekšēja dedzība, Viņš bija nācis to dēļ, Viņš par tām domāja un to dēļ sevi izlietoja. No “I misteri dell’anima di Gesù” (Jēzus dvēseles noslēpumi)

 

Pāvests Pāvils VI, Homilija

Jēzus gribēja būt kā izmeklētājs, jo nāca, lai glābtu pazudušos cilvēkus. Jēzus izseko cilvēku kā dārgumu, kas Viņam ir izslīdējis no rokām, un mēs Viņu varam redzēt gluži kā satrauktu meklētāju, kurš meklē to, kas ir Viņa lielākais labums. Dieva Dēls – cilvēku meklētājs!

Mēs esam dzimuši pēc kārtības, tas ir – mūsu eksistences kārtības, kas mums liek būt mīlestības attiecībās ar to, kas rada dzīvību – ar Dievu, un ar Kristu – mūsu dzīves Pestītāju. Mēs piederam Dievam. Bet ar to vien nepietiek: šī atklājuma brīnums turpinājas kādā atklāsmē, kuru mēs gaidām un kura mums šķiet neloğiska. Radībai ir nosliece, izslīdēt, pazaudēties. Kādu reakciju izsauc šis fakts? Mēs domātu: dusmas, nosodījumu. Toties Evaņğēlijā, lūk, kāds ir šis cēlais jaunums – tas, kuru mēs saucam par grēku, tā vietā, lai izsauktu pamestību, nosodījumu, izraisa pat vislielākās rūpes un mīlestību. Varētu šķist, ka iet runa par kādu paradoksu, bet tas ir tieši tā. Kur ir daudz grēka, tur blakus ir arī liela žēlastību pārpilnība.

 

Pārdomām

 Jēzus ir taisnīgs, jo Viņš glābj (Sv. Augustīns)

Kad esi grēkā vai vienaldzībā, Viņš tev nepagriež muguru, bet gan tev seko ar mīlestības soļiem.

 Jums došu jaunu sirdi.

Pēc sastapšanās ar Kristus žēlsirdīgo mīlestību, daudzi  cilvēki ir atgriezušies…, bet cik tālu esi tu?

 

 

Apustuliskās Oblātes

no Kustības Pro Sanctitate

Republikas laukums 3/226

LV-1010 Rīga Latvija

tālr.: 67323281 – mob.: 26319789

www.prosanctitate.lv


Web master