SVĒTUMS ŠODIEN

(13)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu “Svētums šodien”, uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ğimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ğimenē un sabiedrībā.   

 

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

 

 

 

RAUGS PILSĒTĀ

“Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību.”

(Lk 8, 1)

“Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat; kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.”

( 13, 34)

 

No Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Blakus tavam brālim, kurš ir dzimis no tās pašas miesas, ir bezgalīgi daudz cilvēku kuri ir tikpat lielā mērā tavi brāļi. Daudzi cieš badu: neesi vienaldzīgs pret tiem; ir slimi: nepamet tos; tiem ir vajadzīgas mājas, kas nebūtu tikai kāda nožēlojama būda vai arī aukstas zvaigžņotas vai lietainas debesis: dari kaut ko viņu labā. Daudzi no šiem mazajiem, ja visi viņus uztvertu kā bērnus un brāļus, saņēmuši mācības un aprūpi, varēti mierīgi lūkoties nākotnē. Mēs neesam dzimuši lai viens otru ienīstu un apkarotu, bet gan lai viens otru mīlētu un viens otram palīdzētu. Tātad vardarbība, šķelšanās, netaisnība un cīņa nevar būt cilvēces pamatlikums, jo tai vajadzētu censties īstenot universālās brālības sapni, kas būtu spējīgs ignorēt vai pārvarēt ikvienu šķērsli. Vienīgi brālīgā vienotība varēs glābt mūsu - brīvu cilvēku, nākotni.”

No “Fraternità” (Brālība)

 

 

 

Universālās brālības lūgšana

 

“Tev, mūsu Kungam,

Tavu radību Radītājam,

bet jo īpaši – Tēvam,

ir mūsu – Tavu bērnu,

kuri vairs neprot būt brāļi, lūgšana.

 

Mēs visi esam nabagi,

bet viens otru apzogam,

visi esam mīlestības badā,

atpūtas un klusuma trūkumā,

bet viens otru ienīstam

  

un cenšamies apdullināties

ar mūsu strīdiem.

Atgriezies vēlreiz mūsu vidū

kā tēvs, māte, brālis,

un ļauj mums izjust Tavu klātbūtni,

lai mitētos mūsu bērnišķīgie ķīviņi

un atkal iestātos miers,

dievišķās brālības priekā.”

Guljelmo Džakvinta

 

ĞIMENES GARĪGUMS

 

Pāvesta Benedikta XVI vēstule kardinālam Alfonsam Lopesam Truiljo veltīta Pasaules ģimeņu tikšanās reizei

 

Viņa Eminencei kardinālam Alfonso Lopesam Truiljo

Pontifikālās Ģimeņu padomes prezidentam

 

2006. gada 9. jūlijā, Spānijā, beidzoties V Pasaules ģimeņu tikšanās reizei, man bija iespēja pasludināt to, ka VI tikšanās reize notiks Meksikā 2009. gada 16.-18. janvāri. Šīs tikšanās reizes tēma būs „Ģimene - cilvēka un kristieša vērtību skolotāja”.

Ģimene, ko var arī var nosaukt par „Mājas baznīcu”, ir pirmā vieta, kur cilvēks iemācās dzīvot un ticēt, tādēļ ģimene ir aicināta iemācīt jaunajai paaudzei cilvēcīgās un kristīgās vērtības, lai bērni un jaunieši varētu veidot savas dzīves, vadoties no Kristus piemēra, izveidojot harmoniski attīstītu personību.

Šajā uzdevumā, kas ir tik svarīgs cilvēka būtnei, kuras rīcība nevar tikt reducēta tikai uz zināšanām par to, ka izmantot mūsos ielikto potenciālu, ietilpst arī noteikta uzvedības modeļa izveide, kas palīdzes jaunam cilvēkam kļūt ‘pārākam par materiālām lietām’ (Gaudium et Spes, n. 14). Tāpat ir nepieciešams paļauties uz skolas, draudzes un ekleziālo grupu aktivitātēm, kas ir saistītas ar jaunas paaudzes iedrošināšanu izvēlēties integrālo izglītību. 

Laikā, kad ir pretrunas starp to, ko cilvēks saka par savu darbību un aktuālo darbību, šī Pasaules ģimeņu tikšanās būs pamudinājums kristīgām ģimenēm veidot morālo apziņu, kas, Dieva žēlastības stiprināta, palīdzes viņiem uzticīgi sekot Dieva gribai, ko Viņš ierakstīja katras sirds dziļumos (ibid., n. 16), ka arī atklāja caur Jēzu Kristu.

Izmantojot šo iespēju, gribu sirsnīgi sveikt manus brāļus bīskapus no šīs manis iemīlētās tautas. Īpaši gribu sveikt kardinālu Norberto Rivera Kareru (Norberto Rivera Carrera), Mehiko arhibīskapu un to baznīcas kopienu, kas dos patvērumu ģimenēm no daudzām pasaules valstīm, kas piedalīsies šajā svarīgajā notikumā.

Lūdzu Dievu, lai Viņš izlej savas žēlastības pār visiem organizatoriem, kā arī dalībniekiem. Lai šis notikums kļūst par īpašu iespēju ģimenēm priecāties par savu aicinājumu un misiju.

Es uzticu Jūs visus Svētai Ģimenei no Nācaretes un dodu Jums savu svētību.

(Vatikānā 2007. gada 1. Oktobrī)

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

 

 

Ko nozīmē “jauna evaņģelizācija”?

 

“Ir steidzama nepieciešamība sagatavot zinošus un svētus evaņģelizētājus; svarīgi, lai apustuļu vidū nevājinātos dedzība, īpaši attiecībā uz misiju “ad gentes”.

Paļāvīga vēršanās pie Marijas caur ikdienas Rožukroņa lūgšanu un Kristus dzīves noslēpumu meditāciju pasvītro to, ka Baznīcas misijai pirmkārt jābalstās uz lūgšanu.”                                                       Jānis Pāvils II

 

 

“Marijas atbalstīti, mēs nevilcināsimies veltīt sevi

Evaņģēlija sludināšanai līdz pat pasaules malām.”

Jānis Pāvils II

 

 

“Mums jāsaprot, ka svētums nenozīmē ne paviršu darbošanos, ne lielu aktivitāti. Būt svētiem nozīmē visu darīt nopietni, veikt pāreju no apziņas uz sirdi un tad uz darbību. Tas ir tas, kas mums jāapzinās un jādzīvo.

Nepieciešams, lai Evaņģēlijs kļūtu par dzīvi. Ir jāiet pasaulē un jāapliecina tai, ka kaut kas mainīsies vienīgi tad, ja kļūsim svēti vai vismaz centīsimies tādi kļūt. Tas prasa darbu – darbu savas sirds un apziņas dziļumos.”

G. Džakvinta

 

LAJU GARĪGUMS

  

Mīlēt vairāk

 

“Saprotu, ka esam iegrimuši dzīvē, pasaulē, neskaitāmās aktivitātēs, taču tik daudz kas izmainītos, ja mēs prastu mīlēt vairāk, mīlēt vairāk citus, aizmirstot sevi, savas šaurās intereses! Tieši to mēs Tev lūdzam, iesākot šo Adventa laiku, - lai mums izdotos Tevi mīlēt, Kungs. Dāvā mums kādu pilienu no tās mīlestības, ar kādu Tevi mīlēja Tava Māte, un mēs tapsim pārveidoti un spēsim patiesi nest jaunu evaņģelizāciju sev un citiem.”

G. Džakvinta

 

“No tā mēs pazinām Dieva mīlestību, ka Viņš par mums atdeva savu dzīvību; tā arī mums pienākas savu dzīvību atdot par brāļiem.”                    (1 3, 16)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Līdzīgi kā dabīgajā ğimenē ikvienam, kas aug, ir attiecības ar vecākiem, ar brāļiem, ar sabiedrību, tāpat arī pārdabiskajā kārtībā, ikviens cilvēks, kas dzimst Baznīcā, veido attiecības ar Tēvu, ar brāļiem, ar sabiedrību: šīs ir trīs svētuma dimensijas. Dzimstot garīgi, mēs iemantojam mīlestības attiecības ar Dievu: Dievs mūs mīl un mums ir jāatbild viņam ar mīlestību. Tāpat mēs arī iemantojam mīlestības attiecības ar brāļiem Kristū, kas ir tā paša Tēva bērni: mums viņi ir jāmīl un jāmāca viņiem mīlēt Tēvu. Visbeidzot mēs iemantojam trešās attiecības – tās ir attiecības ar sabiedrību, kurā mums ir jādzīvo un jāīsteno mūsu svētuma plāns.”  No “Racemi II”(Ķekari II)

 

Man nepietiek vienīgi ar to, ka mīlu Dievu, ja citi Viņu nemīl.

Svētais Vincenzo de Paoli

 

Svētais Augustīns no Hiponas

“Baznīcā tās locekļi viens otru savstarpēji pamudina. Ja viens loceklis ciešs, tad līdzi ciešs arī pārējie locekļi. Ja viens loceklis tiek pagodināts, tad visi locekļi tam līdzi gavilē. Patiešām, uzklausa un tad liek lietā: ‘Es jums atstāju jaunu bausli, lai jūs viens otru mīlētu‘, ne tā kā mīl tie, kuri pieviļ, ne tā kā mīl cilvēki, jo tie ir cilvēki, bet tā kā mīl Visaugstākā bērni, jo ir vienīgā Dēla brāļi, mīlot viens otru ar tādu mīlestību, ar kādu Viņš pats mūs ir mīlējis.”

“Traktāts par sv. Jāņa Evaņğēliju”

Kungs vienmēr ir klātesošs

Kad ej garām baznīcai, apstājies, tur ir Dievs, kas tev vēsta savu bezgalīgo mīlestību.

 

Mīlestība nepazīst robežas

Mīli Baznīcu, Jēzus Miesu, kuras loceklis esi arī tu. Ik vakaru pārdomā vai esi spēris kādu soli uz priekšu mīlestībā pret Dievu, pret brāļiem un pret Baznīcu.

 

 

Apustuliskās Oblātes

no Kustības Pro Sanctitate

Republikas laukums 3/226

LV-1010 Rīga Latvija

tālr.: 67323281 – mob.: 26319789

www.prosanctitate.lv


Web master