SVĒTUMS ŠODIEN

(15)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā.   

 

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

 

"Jēzu,

universālais brāli,

kas esi Tēva sūtīts,

lai mums atklātu bezgalīgās mīlestības noslēpumu,

Tev pateicamies,

ka esi mūs aicinājis vēstīt citiem brāļiem

Tavas un Tēva mīlestības vēstījumu.

Paliec mums blakus,

Kungs, mūsu brāli,

un tad, ja mūs skartu

nogurums un nostaļğija

vai arī drosmes trūkums,

atgādini, ka, ja jau Tu un Tava Māte

mūsu dēļ uzņēmāties ciešanu smagumu,

tad arī mēs to varam darīt

mūsu brāļu labā.

Dāvā, lai mēs varētu būt citiem,

Taviem un mūsu brāļiem,

Tava gaisma,

Tava sirds,

Tavas rokas,

un kopā ar viņiem varētu doties pie Tevis

un tā sasniegt Tēvu." 

Dieva kalps Guljelmo Džakvinta 

 

ĞIMENES GARĪGUMS 

 

No "Laulību sakraments un laulāto un ğimenes garīgums"

Uzticība ir kaut kas vairāk kā tikai dotā solījuma turēšana. Tā ir bezierunu mīlestība, lēmums savu laulāto paturēt vienmēr prātā un sirdī.

Šī dāsnā sevis dāvāšana vada uz jaunu kopīgas dzīves līmeni un izpauž dažādos veidos Augšāmcelšanās nozīmi. Kristus mīlestība ir vienmēr tur, ir vienmēr pastāvīga, vienmēr klātesoša un mūsu savstarpējā mīlestība nes prieku piedzīvot Viņa mīlestību vispilnīgākā veidā. Tātad laulāto derība nav kā "līguma noslēgšana", kas līdzīga juridiskām saistībām. Tā ir liela siltuma, savstarpējas atbildes un personīgā prieka iezīmēta.

Šī stabilitāte paplašinājas līdz brīnišķīgajiem vecāku pienākumiem pret saviem bērniem. Ğimene tiek dēvēta kā "vieta kurā jūs vienmēr esat mīļi gaidīti". Mums viena zināma laulātā pāra meita noraidīja vecāku dzīves stila visus tā aspektus. Viņa atstāja savu ticību, māju un dzīvoja kopdzīvi bez salaulāšanās. Taču viņas vecāku nelokāmā mīlestība, viņai, gluži kā pazudušajam dēlam, ļāva atgriezties savās mājās un atgriezties pie savas ticības.

Vecāku nemitīgās mīlestības klātbūtne ir bijusi kā Kristus mīlestības lukturis, kas norādīja ceļu uz mājām.

Spēks, kas atļauj šai mīlestībai būt klātesošai visvairāk nāk no vecāku laulības mīlestības. Šī laulāto mīlestības liecība iet tālāk par ğimeni, nonākot pat pie kaimiņiem un pat tirgus laukumā. 

 

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas "Būt par dāvanu"

Bieži vien cilvēkiem ir nepieciešama sapratne. Mums visiem bez izņēmuma ir nepieciešams, lai mūsu domas un tas ko mēs darām netiktu notiesāts vai novērtēts slikti vēl pirms tiktu saprasts. Nebūt saprastiem ir vienas no lielākām ciešanām.

Tātad, kā dāvanai, kā cilvēciskam tikumam, ir jābūt saprašanas spējai. Es šeit nedomāju saprast oratoru, kurš runā, bet gan cilvēcisko realitāti, prast zināmā mērā just līdzi cilvēkiem, samazināt notikušo nelielo nelaimi, visu sakārtot mierā. Spēja saprast cilvēciskās vērtības, pat uzdrošinos sacīt, arī negatīvo, arī vājības kādas var atgadīties.

 

Lūgšana

Kungs, dāvā mums tik lielu ticību,

lai tā sāpju brīdī varētu būt atbalsts

un dāvā mums pārliecību,

ka Tu no savām debesīm mums seko

un mūs pasargā.

Guljelmo Džakvinta 

 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

 

Pāvesta Benedikta XVI Apustuliskā vēstule "Motu Proprio data"

«Summorum Pontificum» attiecībā uz Romas liturğiju, kas tika

lietota pirms 1970. gada liturğiskās reformas

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

 

Gadījumi, kuros ir pieļaujams celebrēt Sv. Misi pēc pāvesta Pija V Misāles

-          Motu Proprio skaidri precizē, ka pāvesta Pāvila VI ieviestā Romas Misāle paliek kā lex orandi parastā izpausme.

-          Pāvesta Pija V Misāle, pēc pāvesta Jāņa XXIII tajā ieviestajām izmaiņām 1962. gadā, ir lex orandi ārkārtēja forma, kas var tikt lietota:

1.      bez tautas klātbūtnes celebrētajā Sv.Misē (šajās Sv.Misēs var piedalīties ticīgie, kas ir izteikuši šadu vēlēšanos) jebkurā dienā, izņemot Lieldienu Trīs Svētās dienas;

2.      konsekrētās dzīves institūtu un apustuliskās dzīves apvienību baznīcās un oratorijos;

3.      draudzēs, kurās ir pastāvīga iepriekšējās liturğiskās tradīcijas ticīgo grupa. Šajā gadījumā lasījumi var tikt lasīti arī vietējā valodā.

-          Tradicionālā liturğija var tikt lietota arī kad tiek piešķirti sakramenti un kad kleriķi lūdzas breviāru.

-          Prāvesti un priesteri tiek lūgti atsaukties uz ticīgo lūgumu, kad tie vēlas celebrēt pēc tradicionālās liturğijas. Ar sastaptajām grūtībām vajadzētu vērsties pie Pontifikālās komisijas Ecclesia Dei.

 

Uz Motu Proprio balstītie apsvērumi

Vatikāna II koncila gribēto liturğisko reformu neatbalstīja daudzi priesteri un vecāka gadagājuma ticīgie, kuri bija pieķērušies tradīcijai. Īpaši "kliedzošs" bija bīskapa Marsela Lefebra (Marcel Lefebvre) gadījums, kad viņš pilnībā atteicās pieņemt koncila lēmumus.

Novērojot, ka nebija atrisināta ar Tridentas ritu saistīto priesteru un ticīgo problēma, pāvests Jānis Pāvils II 1984. gadā (Dievišķā kulta kongregācijas Apkārtvēstule "Quattuor abhinc annos") dāvāja diecēžu bīskapiem iespēju piešķirt atlaidi (indulto) tiem ticīgajiem un priesteriem, kuri lūdza atļauju celebrēt Sv.Misi pēc pāvesta Pija V Misāles. 

Dora Petrolino (Apustuliskā Oblāte Pro Sanctitate)

(turpinājums sekos)  

LAJU GARĪGUMS

 

JĒZUS CIEŠ LĪDZ AR TEVI

"Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti." (Mt 11, 28 ) 

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Mācīsimies pieņemt Kunga žēlastību un arī to, kas mūsos darbojas caur dzīves sāpīgiem pārbaudījumiem, kuros bieži vien redzam tikai negatīvo aspektu. Cik bieži gan mēs žēlojamies Kungam, ka mums pieļauj ciešanas un neievērojam, ka aiz šīm ciešanām stāv Dievs kas ir tēvs, māte, līgavainis, ka ir Dievs kas ir vēlējies vēl pirms mums nest krustu. Kungs mums iet līdzās dažādos veidos un Viņam ir savs laiks. Ja mēs būsim uzmanīgi pret dievišķo, tad mums būs arī dziļa un patiesa garīgā dzīve."

No "L’esperienza" (Pieredze)

 

"Tu esi tas, kurš nāk, bet es tas, kurš gaida."

Primo Mazzolari

 

No Pāvila VI, "Meditazioni sulla Passione" (Pārdomas par Kristus ciešanām).

"Jēzus ir tas, kurš pazīst ciešanas visās to izpausmēs, visā to dziļumā un intensitātē. Tas ir pietiekami, lai Viņš būtu ikviena cietoša un raudoša cilvēka brālis – vecākais brālis, mūsu brālis. Viņā ir koncentrētas simpātijas, solidaritāte un kopība ar ikvienu cietošu cilvēku.

Jēzus mira nevainīgs, jo Viņš tā vēlējās. Viņš pats sevi atdeva mūsu dēļ. Viņš ir mūsu glābiņš."

 

Pārdomām

·   Ja ciet… tad ziedo.

Ar savu krustu tu piedalies lai atveseļotu kādu pasaules gabaliņu. 

·   Nevienam nav lielākas mīlestības par šo: dāvāt savu dzīvību par brāļiem..

Tas kurš tevis dēļ ir dāvājis savu dzīvību, tevi neatstāj tavas dzīves grūtajos brīžos.  


Web master