SVĒTUMS ŠODIEN

(16)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā.   

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

 

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

"Mūsu ticība, bet jo īpaši mūsu mīlestība ir veltīta Kristum. 

Arī cilvēkam, tavam brālim pienākas mīlestība. Mīlestība, kas pārspēj simpātijas vai antipātijas, rakstura ierobežojumus vai uzskatu atšķirības un prot, jebkurā gadījumā, nonākt līdz brālīgai vienotībai.

 

Ir nabadzīgais Kristus un ir bagātais Kristus: tas ir brālis, kas mums ir simpātisks, kas mūs pievelk, ar kuru ir viegli veidot dialogu, jokoties, sadarboties; un tas ir antipātiskais, saīgušais, ar kuru nav viegli sadzīvot. Izvēle, kurai mēs dodam priekšroku, nevar krist uz kādu citu, kā vien uz Kristu - nabadzīgo Betlēmes kūtiņā un uz krusta.

 

Kristus mums māca kā sevi dāvāt: Viņš pats kļuva par cilvēku, vergu, maizi.

Viņš nemērīja savas dāvanas lielumu, bet gāja līdz maksimālajam:

justās un upurētās mīlestības maksimums;

mīlēto un piedzīvoto sāpju maksimums.

Arī mēs nevaram mērīt, bet mums ir jāpārvar pašiem sevi, lai sevi pilnīgi dāvātu brāļiem un tā nonāktu līdz mūsu iespēju maksimumam - kas patiešām tāds arī būtu! Gan mūsu laika, gan spēka, enerğijas, ekonomisko līdzekļu, morālās palīdzības, inteliğences, sabiedriskās ietekmes ziņā…

Kristus nekad, pat tad, kad veica brīnumus, nav centies pēc sevis paša ar aizbildināšanos vai arī ar tikai šķietamu sevis dāvāšanu citiem. Tur, kur ir patiesa mīlestība uz brāļiem, nevar būt personālisms, ambīcijas, sevis apliecināšana, glaimi, notiesāšana, paslēpšanās ēnā vai durvju aizciršana…

 

Kristus, kad Viņu neņēma vērā, nav attālinājies. Kad Viņu apstrīdēja, nav sadusmojies. Kad bija apsūdzēts, nav aizstāvējies vairāk par nepieciešamo. Kad tika notiesāts, pieņēma spriedumu un nomira par mums, saviem brāļiem.

Mēs nevaram tikai aprobežoties ar Tā, kuru vienīgo saucam par Mācītāju, programmas studēšanu vai meditāciju. Vienīgi dzīvojot ar dāsnu saskaņu varēsim īstenot ‘garīgo brālību’."

(No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas "Brālība")

  

ĞIMENES GARĪGUMS

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Visa Vecā Derība ir kā nepārtrauks Dieva dialogs ar cilvēci. Tas it dialogs, kas sākas ar Ādamu, kļūst dziļāks derībā ar Abramu, turpinājas ar izredzēto tautu - Israēli. Dievs nāk pie savas tautas un ar to runā, to māca, iedvesmo, vada, dažreiz tai pārmet, bet vienmēr tur savus apsolījumus: "Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem. Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu" (Ebr 1, 1-2). Jēzus ir dialogā ar Tēvu un ar mums. Mēs neesam vienīgi indivīdi, kuriem caur Kristu ir attiecības ar Tēvu, bet gan, esam vienoti ar Tēvu. Tēva mīlestība mūs skar ne vien kā indivīdus, bet gan -  kā ğimeni."

Ja nav savstarpējas sarunas, tad drīz vien pazūd arī savstarpēja apbrīna. Tie, kuru starpā ir dialogs, nemitīgi atklāj iekšējo bagātību un viņu mīlestība kļūst arvien spēcīgāka.

Savstarpēja sazināšanās palīdz pārim attīstīt arī fizisko saskaņu, un līdz ar to tas bagātinājas arī garīgi.

 

Klausīšanās liecina arī par saprašanos.

Klausīties nenozīmē klusēt. Ir nepieciešams apliecināt, ka ir uztverts tas, ko otrs ir vēlējies pateikt, bieži vien pat vairāk par pašiem vārdiem.

 

Psiholoğijā tiek lietoti termini:

"noformulēšana" (patiesībā tā ir spēja iejaukties ar žesta, smaida, vai vārdu palīdzību: "Neesmu pārliecināts, ka sapratu pareizi, bet vai tu vēlējies teikt, ka…")

"empātija" (spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī)"

 

 

Lūgšana

"Kā, Kungs, Tavā priekšā,

lai aizmirstam par brāļiem,

kas atrodoties pārbaudījumos un sāpēs griežas pie mums,

lai mēs palīdzētu ar savām lūgšanām?

Tev, Kungs, pienesam viņu vārdus

un viņu mēmās lūgšanas visās viņu vajadzībās."

 

Guljelmo Džakvinta

 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

 Šāda pretimnākšana tika piešķirta ar dažiem nosacījumiem:

bija jābūt pilnīgi skaidram, arī publiski, ka šis pieprasījums neapšauba pāvesta Pāvila VI Misāles doktrinālo likumību un ticamību

Sv.Mise (izņemot ārkārtējus gadījumus, kad tiek dota bīskapa atļauja) nevarēja tikt celebrēta draudzes baznīcā, bet gan vienīgi, ar nosacījumiem, paša bīskapa norādītajās dienās, viņa norādītajās baznīcās un oratorijos

celebrācijai vajadzēja noritēt latīņu valodā, izvairoties no abu ritu sajaukuma.

Tomēr šī atvērtība neliedza Monsinjoram Lefebre turpināt šķelšanos un, neraugoties uz Svētā Krēsla skaidri izteiktu aizliegumu, ordinēt jaunus bīskapus.

Šajā sakarā, pāvests Jānis Pāvils II 1988. gada 2. jūlijā ar Apustulisko vēstuli Ecclesia Dei, paužot savu sarūginājumu par notikušo, vēlējās vēlreiz apliecināt savu pretimnākšanu tiem ticīgajiem katoļiem, kuri vēl jutās saistīti pie tradīcijas liturğiskajām formām, un, respektējot viņu vēlmes, atvieglotu viņu ekleziālo kopību. Šim nolūkam tika nodibināta Pontifikālā komisija Ecclesia Dei.

Paejot gandrīz divdesmit gadiem bija novērojams, ka ar Tridentas koncilu saistīto grupu problēma nebija mazinājusies un vēl joprojām bija aktuāla. Šajā sakarā varēja lasīt kādā no viņu Interneta mājas lapām: "Tradīciju pasaule nepastāv no pāri palikušas, izzūdošas nostaļğisku cilvēku saujiņas, bet gan drīzāk no jauniešiem un pieaugušiem, kuri šajos gados ir atskārtuši modernās liturğijas un pastorāles trūcīgumu".

Šajā mājas lapā tiek citēti vairāki gadījumi, visi lielākoties Itālijas ziemeļos, kur bīskapi nav izrādījuši pretimnākšanu piešķirot atlaidi (indulto) Sv.Mises celebrācijai pēc Tridentas rita.

Tas arī bija iemesls, nevis vēlēšanās atjaunot, kas mudināja pāvestu Benediktu XVI publicēt Apustulisko vēstuli Motu Proprio "Summorum Pontificum". Starp citu, šis Motu Proprio ir uz pārbaudījuma laiku (ad experimentum), un trīs gadu laikā bīskapiem vajadzētu nosūtīt Svētajam Krēslam atskaiti par savu pieredzi.

 

(no itāliešu valodas tulkoja Ingrīda Čakārne, Apustuliskā Oblāte Pro Sanctitate)

 

LAJU GARĪGUMS

"Jo tāpēc, ka Viņš cietis un ticis kārdināts, Viņš spējīgs palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti."  (Ebr 2, 18)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Krusts ir Dieva patiesās, reālās, būtiskās mīlestības uz mums izpausme un augstākais punkts. Dieva priekšā, kurš mūs mīl un mūsu dēļ kļūst cilvēks, kurš uzņemas mūsu cietošās cilvēces smagumu, kurš mūsu dēļ mirst pie krusta, kurš mūs pārveido sevī, mēs nevaram tikai vienkārši ticēt un pielūgt - mums ir jāmīl. Tas ir krusts, kas dara ticamu Dieva mīlestību uz mums un ilgojas pēc mūsu mīlestības uz Viņu. Starp citu, vienīgi krusts ir tas, kas spēj paplašināt mīlestības loku uz citiem.  No "La teologia della croce" (Krusta teoloğija)

 

 

"Kristus ciešanas ir vislielākais un brīnišķīgākais dievišķās mīlestības darbs."

Svētais Pāvils no Krusta

 

Svētais Gregors no Nazianzas "Trešā teoloğiskā runa".

"Jēzus ir ticis kristīts kā cilvēks, bet kā Dievs Viņš ir izdzēsis mūsu grēkus. Viņš kā cilvēks ir ticis kārdināts, bet kā Dievs ir triumfējis un mūs mudina uz paļāvību, jo ir "uzvarējis pasauli". Viņš izjuta badu, bet paēdināja tūkstošiem cilvēku, un ir "dzīvā, no debesīm nākošā maize". Viņš pazina nogurumu, bet ir atpūta tiem, kas ir "noguruši un apspiesti" [..]. Viņš lūdzas, bet uzklausa lūgšanas. Raud, bet noslauka asaras. Jautā, kur tika novietots Lācars, jo bija cilvēks, bet viņu pieceļ, jo ir Dievs. Tika pārdots par zemu cenu, bet izpērk pasauli par lielu maksu: pats ar savām  asinīm [..]. Ir bijis vārgs un ievainots, bet ir dziedējis ikvienu slimību un vārgumu. Ir bijis pacelts un pienaglots pie krusta koka, bet mūs pieceļ ar dzīvības koku [..]. Mirst, bet dara dzīvus un  pats ar savu nāvi iznīcina nāvi. Ir apglabāts, bet augšāmceļas. Nokāpj ellē, bet no tās izved dvēseles."

 

• Kungs, ticu, bet pavairo manu ticību.

Grūtos brīžos nešaubies par Kunga mīlestību, uzlūko Krustāsisto un lūdz Viņa palīdzību: Viņš vienmēr ir tev blakus.

 

• Baznīca ir tava ğimene.

Iemācies atpazīt tev blakus dzīvojošā cilvēka ciešanas. Liec lietā spējas, laiku, enerğiju, ekonomiskās iespējas, lai Dieva mīlestības vēstījums sasniegtu citus brāļus un māsas un augtu Baznīcas lielā ğimene.


Web master