SVĒTUMS ŠODIEN

(17)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā.   

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

 

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas "Brālība"

 "Mācies redzēt un vērtēt ikvienu ar cilvēkiem saistītu faktu vai notikumu cilvēciskās brālības skatījumā, bet vēl jo vairāk, kristīgās un garīgās brālības skatījumā.

Nepagursti runāt ar citiem par brālību un aplūkot problēmas no šāda redzes viedokļa.

Izdzīvo arī pats savas aktivitātes vai profesiju vadoties pēc brālības principiem.

Lai tava uzvedība būtu kā aktīvas un patiesas brālības liecība, kas aptver personīgo, ğimenes, asociatīvo, sabiedrisko līmeni.

Centies īstenot sapulces, tikšanās, brālīgus pasākumus, pārdomu brīžus vai kopējas sarunas tā, lai to mērķis, vai vismaz to izpausme, būtu patiesas brālības iezīmēta.

Neizvairies no šādām tikšanās reizēm tikai tāpēc, ka arī citi tā dara, vai arī tāpēc, ka ir maz dalībnieku.

Uzvari egoismu, mazās ambīcijas, kas netika apmierinātas, bailes zaudēt laiku, individuālismu, kas tevi mudinātu neiet vai arī attālināties no šādām tikšanās reizēm.

Centies būt radošs dažādos veidos, kas palīdzētu praktizēt un attīstīt brālību.

Tātad, studē un piedāvā cilvēciskās, kristīgās un garīgās brālības veidus, kas sākas no cilvēciskām tieksmēm (māksla, kultūra, sports), vai sociālajām nepieciešamībām (grūtības, kas var tikt atrisinātas ar aizdevumu palīdzību, kooperatīvām formām, brālīgu profesionālo palīdzību...), vai arī ar garīgām vajadzībām (morāla solidaritāte, palīdzība ar lūgšanu, šaubu atrisināšana...)."

  

ĞIMENES GARĪGUMS

No pāvesta Jāņa Pāvila II Apustuliskās vēstules "Novo Millennio Ineunte - Jaunajā tūkstošgadē ieejot", 47. nr.; 51. nr.

  "Īpaša uzmanība jāveltī ģimenes pastorālajai aprūpei, sevišķi pašreizējā vēstures posmā, kad šī pamatinstitūcija piedzīvo plaši izplatītu un radikālu krīzi. Kristīgais skatījums uz laulību starp vīrieti un sievieti, kam raksturīgas savstarpējas un visaptverošas, vienīgās un nesaraujamās attiecības, atbilst Dieva sākotnējam plānam, kuru vēstures gaitā aptumšojusi mūsu "cietsirdība". Taču Kristus ir nācis to atjaunot tās sākotnējā spožumā, atklādams, kāda bijusi Dieva griba "no paša sākuma" (Mt 19,8). Laulība, kas pacelta sakramenta cieņā, tiek atklāts arī Kristus - Līgavaiņa mīlestības uz savu Baznīcu "lielais noslēpums" (sal. Ef 5,32).

Šajā jautājumā Baznīca nevar padoties noteiktās kultūras paustās mentalitātes spiedienam, pat ja tā ir plaši izplatīta un reizēm kareivīgi noskaņota. Drīzāk jānodrošina tas, lai kristīgās ģimenes, veicot aizvien pilnīgāku evaņģēlisko audzināšanu, sniegtu pārliecinošu liecību un piemēru iespējai dzīvot laulībā, kas ir pilnīgā saskaņā ar Dieva plānu un ar cilvēka personu - dzīvesbiedru un, īpaši, bērnu personu, kam piemīt vēl lielāks trauslums, - patiesājām prasībām. Ģimenēm pašām arvien vairāk jāapzinās, cik liela uzmanība nepieciešama viņu bērniem, un tām jāuzņemas aktīvāka loma gan Baznīcā, gan sabiedrībā, lai aizsargātu savas tiesības."

 "Īpaša uzmanība jāpievērš dažiem Evaņģēlija radikālisma aspektiem, kuri nereti ir visnesaprastākie, un līdz ar to šī nesapratne Baznīcas iejaukšanos padara nepopulāru; tomēr nebūtu pieļaujams, ka tie izpaliktu Baznīcas žēlsirdības misijā. Šeit es domāju pienākumu iestāties par katras cilvēciskās būtnes dzīvības respektu, no tās ieņemšanas brīža līdz par dabiskam galam. Tāpat arī kalpošana cilvēka labumam mums uzliek pienākumu - laikā un nelaikā - uzstājīgi prasīt, lai tie, kas gūst peļņu no jaunākajām zinātnes iespējām, sevišķi biotehnoloģijas jomā, ievērotu ētikas pamatprasības un neapelētu pie apstrīdamas solidaritātes, kas glābj vienu dzīvību uz otras rēķina un noved pie tā, ka tiek diskriminēta cieņa, kas pienākas katrai dzīvajai būtnei.

Lai kristīgā liecība būtu iedarbīga, - īpaši šajās delikātajās un strīdīgajās jomās, ir svarīgi veltīt visas pūles, lai atbilstošā veidā izskaidrotu Baznīcas nostājas motīvus, īpaši uzsverot, ka runa nav par ticības skatījuma uzspiešanu neticīgajiem, bet gan par vērtību, kas sakņojas pašā cilvēka dabā, skaidrošanu un aizstāvēšanu. Tādejādi žēlsirdība nepieciešami kļūst par kalpošanu kultūrai, politikai, ekonomikai un ģimenei, lai it visur tiktu respektēti pamatprincipi, no kuriem atkarīgi cilvēciskās būtnes likteņi un civilizācijas nākotne."

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

"Nav ne jūda, ne grieķa, nav verga, ne brīvā, ne vīrieša, ne sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū." (Gal 3,28)

 No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Baznīca ir jauna realitāte, kuru mums - jaunajiem cilvēkiem ir dibinājis Kristus - Jaunais Cilvēks. Baznīcā Jēzus - Jaunais Cilvēks ir vēlējies īpašas raksturiezīmes, jauninājumu, kas mūs veido pēc Jēzus - Jaunā Cilvēka līdzības.

Pirmā raksturiezīme: kalpošana. Jēzus - Servus Jahwè (Dieva Kalps), bija noliecies, lai apustuļiem mazgātu kājas un mums mācītu kalpošanu, kas ir jauninājums un reizē arī Baznīcas un jaunā cilvēka raksturiezīme. Citas jauninājuma iezīmes, bez šaubām, ir drīzāk tādas, kas rada apmulsumu. Nabadzība: Jēzus ir teicis: neņemiet divas tunikas. Bezmaksa: bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet. Saliedētība, tas ir kļūt par vienu realitāti - in soludum. Un šeit mums ir divi lieli principi: saliedētība Mistiskajā Miesā un saliedētība Euharistiskajā Miesā. Mēs esam Kristū un Kristū - Euharistijā viens vesels: mēs esam viena maize, tātad esam viena miesa, pat ja esam daudzi, jo ņemam dalību vienā maizē!"

No "L’uomo nuovo" (Jaunais cilvēks)

 No pāvesta Jāņa Pāvila II Vēstījuma pasaules jauniešiem XX Pasaules Jauniešu dienu sakarā (Ķelnē, 2005. gada augustā)

"Klausīšanās uz Kristu un Viņa pielūgšana mūs noved pie drosmīgām izvēlēm un pie varonīgu lēmumu izdarīšanas. Jēzus ir prasīgs, jo Viņš vēlas mūsu patieso laimi. Viņš dažus aicina atteikties no visa, lai sekotu Viņam priesterībā un konsekrētā dzīvē. Tiem, kuri dzird šo aicinājumu, nav jābaidās teikt «jā» un augstsirdīgi sekot Viņa vadībai. Bet papildus aicinājumiem un īpašiem konsekrācijas veidiem, katrs kristietis ir saņēmis īpašu aicinājumu savā kristībā: tas arī ir aicinājums uz parastas kristieša dzīves «augsto standartu», kas tiek izteikts svētumā (skat. Jaunajā tūkstošgadē ieejot, 31.nr.)."

 Lūgšana

 "Dari, Kungs, lai Baznīca, kas pulcējusies pie Tavas Mātes,

būtu kā viena ğimene, kas paceļ uz Tevi -

priesteros dzīvojošais Priesteri -

mīlestības un pateicības himnu."

Guljelmo Džakvinta

 

LAJU GARĪGUMS

"Lūdziet Dievu bez mitēšanās!" (1 Tes 5,17)

 "Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris." (Ps 141,2)

 No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Kas ir lūgšana? Tas ir uz Kungu vērsts skatiens. Vienkāršs skatiens, gluži kā bērnam, kurš uzlūko mammu un otrādi... Es un Labais Dievs viens otru uzlūkojam. Es skatos uz Viņu, Viņš skatās uz mani un tā ir lūgšana, un pēc tam, kad beidzu, dodos projām no baznīcas, bet manas sirds dziļumos paliek nostaļğijas jūtas, prieka jūtas, vienotības jūtas ar Kungu un vēlēšanās atsākt šo ciklu: satikšanās gaidīšana, satikšanās un laiks pēc satikšanās."                                                      No "La preghiera" (Lūgšana) 

"Lūgšana ir visspēcīgākais ierocis,

kas mums pieder.

Tā ir atslēga, kas atver Dieva sirdi."

Svētais Pio no Pjetrelčīnas

 

Svētā Terēze no Bērna Jēzus un no Svētā Vaiga

"Sirakūzietis Arhimeds ir teicis: "Iedodiet man vienu sviru, vienu atbalsta punktu un es jums pacelšu pasauli". Tas, ko nevarēja izdarīt šis gudrais senatnes vīrs, jo savu prasību nevirzīja uz Dievu, un tā bija vienīgi materiāla prasība, to pilnībā paveica svētie. Visvarenais viņiem dāvāja atbalsta punktu - pats Sevi un vienīgi Sevi, sviru - lūgšanu, kas visu aizdedz ar mīlestības uguni. Un šādā veidā viņi pacēla pasauli. Tieši šādā veidā vēl joprojām svētie, kas cīnās, paceļ pasauli un to darīs līdz pat pasaules beigām."

 

Pārdomām

• Lūgšana ir dvēseles nopūta.

Ikdienas veltī laiku lūgšanai. Vai tu lūgšanā domā par pasaules vajadzībām? Vai tu atbalsti ar lūgšanu svētuma vēstījumu?

• Tur kur divi vai trīs ir pulcējušies kopā manā vārdā, Es būšu viņu vidū.

Veic kopējas lūgšanas pieredzi. Lūdzies kopā ar Baznīcu un par Baznīcu.

 Lūgšana

"Kungs, dāvā man lūgšanas garu,

lai es nevis domātu un mācītu,

ka darīšana ir svarīga,

bet gan domātu un mācītu,

ka vispirms svarīgi ir lūgties."

Guljelmo Džakvinta


Web master