SVĒTUMS ŠODIEN

(19)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Cilvēciskā brālība

"Līdzās tam, kurš ir tavs brālis, jo dzimis no tās pašas miesas, ir vēl bezgalīgi daudz cilvēku, kuri arī ir tavi brāļi.

Daudzi ir izsalkuši - nepaej tiem garām. Daudzi ir slimi - nepamet tos. Daudziem ir nepieciešama māja, kas nebūtu tikai kāda būda vai ūķis, vai arī zvaigžņoto, vai lietaino debesu aukstums - dari kaut ko viņu labā.

Daudzi mazie, ja visi cilvēki viņus justu kā bērnus un brāļus, izglītoti un aprūpēti varētu mierīgi raudzīties nākotnē.

Mēs neesam dzimuši, lai viens otru ienīstu un apkarotu, bet, lai viens otru mīlētu un viens otram palīdzētu. Tātad, vardarbība, šķelšanās, netaisnība un cīņa nevar būt cilvēces pamatlikums, jo tai vajadzētu pielikt pūles, lai īstenotu sapni par "vispārējo brālību", kas spējīga ignorēt vai uzveikt ikvienu šķērsli.

Vienīgi brālīga vienotība varēs izglābt mūsu brīvo cilvēku nākotni."

Guljelmo Džakvinta

 

"Kungs, ir tik liela starpība starp to, ko tu vēlies

un to, kas es esmu.

Ar Tavu spēku, ar Tavu mīlestību piepildi šo bezdibeni,

maigi piespied man darīt to, kas man ir jādara,

to, ko zinu, ka man tas jādara un nedaru."

Guljelmo Džakvinta

ĞIMENES GARĪGUMS

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

Atskatoties cilvēces vēsturē, dokuments pasvītro to, ka ģimene vienmēr tikusi uzskatīta par civilizētas sabiedrības pamatu (ģimene absolūti ir bijusi pirmā kopienas forma, un sabiedrība ir veidojusies pa tik, par cik sastāvoša no daudzām ģimenēm).

            Vēl vairāk, civilizētas sabiedrības dzimšana iesākas brīdī, kad tiek iedibināta ģimene, tiesas un mirušo apbedīšana. Un ja ikviena kultūra jau no tās pirmsākumiem atzīst un privileģē laulību attiecībā uz visām citām vienības vai kopdzīves formām, tad tas ir tāpēc, ka laulība ir ģimenes iesākums, kas ar dzīvības tālāknodošanu garantē sugas turpināšanos un vienlaicīgi ar savu stabilitāti nodrošina jaundzimušajiem, līdz pat brīdim, kad ir ieguvuši pietiekamu autonomijas līmeni, morālu un materiālu aprūpi, bez kuras viņi nespētu izdzīvot. Tieši tāpēc, ka ģimenes uzdevums nav tikai dzīvības došana bērnam, bet turpinās daudz ilgāk nekā citām dzīvnieku sugām, ģimene ir kā starpnieks starp indivīdu un sabiedrību.

            Ir acīmredzami, ka ģimene var būt dibināta, un tā notiek aizvien biežāk, tikai balstoties uz savstarpēju piekrišanu, bez jebkāda juridiska apstiprinājuma; no otras puses, zinātne ir spējīga - caur mākslīgo apaugļošanu, homologu vai heterologu, gandrīz pilnībā nošķirt vienojošo elementu no dzīvības tālāknodošanas, tādā veidā, ka bērni var tikt ieņemti arī ārpus laulāto akta.

            Taču Baznīca uzskata, ka vienīgā vide dzīvības tālāknodošanai ir ģimene tāpēc, ka ikvienai cilvēciskai būtnei, kas radīta pēc Dieva veida un līdzības, un pirmkārt Dieva ļoti mīlētai, ir cilvēciskā cieņa.

            Juridiskā valodā vārds persona nozīmē "tiesību subjekts", nevis "cilvēciska būtne", jo pastāv gan fiziskas, gan juridiskas personas. Romiešu tiesības apstiprināja, ka cilvēks ir persona nevis tā dabas, bet gan tiesību dēļ; un gandrīz 2000 gadus vēlāk līdz pat XIX gs. beigām vēl ir bijušas cilvēciskas būtnes - piem., vergi - kas netika uzskatītas par "personām".

            Turpretī Baznīcai persona ir ikviena dzīva būtne, kas apveltīta ar dvēseli.

            Dokumentā tiek pasvītrots, ka Baznīca dod priekšroku terminam "dzīvības tālāknodošana" nevis "dzemdēšana" vai "filiazione", jo, dodot dzīvību, vecāki kļūst par Dieva līdzstrādniekiem. Saskaņā ar klasisko definīciju, "radīt" nozīmē izveidot kaut ko no nekā; tāpēc vārdi "dāvāt dzīvību" iegūst nozīmi "radīt kaut kā spēkā", radīt vienīgā Radītāja spēkā, kas atstāj cilvēku ziņā izvēli, vai un cik bērnus dzemdēt, taču pašā ieņemšanas brīdī iejaucas, lai dāvātu ieņemtajam bērnam dvēseli. Izņemot Ādamu un Ievu, jauna dzīvība nekad nav tikai vecāku vai tikai Dieva darbs.

Dora Petrolino, Apustuliskā Oblāte, Pro Sanctitate

(turpinājums sekos)

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

Tas, kas tavam brālim ir nepieciešams

"Priesteri, ja paraugies apkārt, tad atklāj, ka taviem brāļiem ir nepieciešamas daudzas lietas un starp tām - maize, medikamenti, kultūra, taisnīgums, darbs, drošība, miers…

Lasot Evaņğēliju, redzi, ka Kristus bija līdzcietīgs un saprotošs šādās vajadzībās, un, palīdzēdams, veica pat brīnumus.

Taču ir vēl daudz citu vajadzību, pār kurām Kristus "noliecās":

sameklēja nomaldījušos avi,

uzņēma ar lielu prieku pazudušo dēlu,

piedeva laulības pārkāpējai un Samarijas grēciniecei, šādi mums mācīdams piedošanas likumu,

mierināja noskumušos,

dāvāja cerību uz mūžīgo dzīvi,

visus aicināja smelt no mūžīgās dzīves ūdens avota,

kā ēdienu un dzērienu izsalkušajiem un izslāpušajiem pēc dievišķā, atstāja savu Miesu un savas Asinis,

vientuļajās lūgšanu naktīs, tiem, kuri izsalkuši pēc mūžības, norādīja ceļu uz vienotību ar Dievu,

uzslavēja Mariju no Betānijas, jo tā bija sapratusi mīlestības un kontemplācijas vērtību,

dāvāja pārliecību tiem, kuri vēlas patieso taisnīgumu - svētumu,

tiem, kuri tiecas dzīvot pilnīgā pašatdevē, kā ideālo līdzekli norādīja konsekrācijas ceļu.

Daudzi savā apcerē apstājas pie Kristus kā slimību dziedinātāja, uzcēlēja no mirušajiem un maizes pavairotāja, bet aizmirst, ka brāļiem ir arī citas vajadzības, pār kurām Jēzus tāpat ir "noliecies", un kas prasa uzmanību un dāvājošu klātbūtni.

Priesteri, iemāci brāļiem "noliekties" pār visām cilvēku vajadzībām un neaizmirsti - ja miesas ciešanās vari būt vienīgi "mierinātājs", tad gara un dvēseļu vajadzībās Kristus tevi ir iecēlis par "brīnumdari"."

 

 

"Garīgā brālība" pieprasa, lai tu dāvātu brāļiem to, ko "tu" vienīgais vari dot."

Guljelmo Džakvinta

LAJU GARĪGUMS

"Kungs dara drošus vīra soļus un sako ar mīlestību viņa ceļam. Kad viņš klūp, tad tomēr nenokrīt pilnīgi zemē, jo Kungs tur viņa roku."  (Ps 36)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem

"Cik gan bieži mēs uztraucamies, kļūstam nemierīgi par mūsu nākotni un nerodam drosmi, lai kā bērni ļautos Tēva mīlestībai, kurš mūs vada un nekad neatstāj!

Pārliecība, ka Tēvs mūs mīl, vairos mūsos iekšējo mieru un rāmumu. Mums vajadzētu censties noslēgt mūsu dienas ar šo lūgšanu: "Tēva sirdī, kas mani ir radījis un mīl, mierā es atpūšos un aizmiegu", un uzsākt jaunu dienu, it īpaši, kad ir piecelšanās ar tukšumu sirdī, būt ar pārliecību, ka Dievs mums saka: "Neuztraucies, Es jau esmu ieprogrammējis tavu dienu".

No "L’esperienza" (Pieredze)

 

No Pāvesta Jānis XIII rakstiem

"Vienīgi šodien, neskatoties uz šķietamām pretrunām, cieši ticēšu, ka Dieva Apredzība rūpējas par mani tā it kā neviens cits neeksistētu uz pasaules. Vienīgi šodien rūpēšos par savu ārieni: nepacelšu balsi, būšu pieklājīgs, nevienu nekritizēšu, nevienu nepretendēšu uzlabot, kā vienīgi sevi pašu. Vienīgi šodien būšu laimīgs pārliecībā, ka esmu radīts, lai būtu laimīgs ne tikai citā pasaulē, bet arī šinī. Vienīgi šodien pielāgošos apstākļiem, nevis, lai visi apstākļi piemērotos manām vēlmēm. Vienīgi šodien veltīšu desmit minūtes sava laika kādam labam lasījumam, atceroties, ka tāpat kā ķermenim ir nepieciešams uzturs, tā arī laba lasāmviela - dvēseles dzīvei. Vienīgi šodien veikšu kādu labu darbu un par to nestāstīšu nevienam. Vienīgi šodien sastādīšu programmu: varbūt tai nesekošu līdz pat punktiņam, taču to darīšu un sargāšos no divām nelaimēm: no steigas un no neizlēmības. Vienīgi šodien nebīšos. Nebaidīšos baudīt to, kas ir skaists un ticēt labumam. Varu labi, uz divpadsmit stundām veikt to, par ko baiļotos, ja domātu, ka man tas jādara uz visu mūžu."

 

Pārdomām

• Dzīvei nav jēgas, ja tā nesoļo uz svētumu.

Neapstājies grūtību priekšā, bet pārvari tās ar Tā spēku, kas ir drošs vadonis. Atzīsti Baznīcu kā ğimeni, kas tevi atbalsta.

 

• Mēs dodamies uz priekšu krītot un pieceļoties.

Tev blakus ir drosmi, paļāvību zaudējuši, vīlušies brāļi… palīdzi viņiem piecelties, vēl ieticēt Dievam un cilvēkam, veikt pieredzi Baznīcā, kas ir māte un iedrošina visus atsākt no jauna.


Web master