SVĒTUMS ŠODIEN

(21)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

 "Atļaujiet man pateikt dažus vārdus par Itālijas un Latvijas attiecībām. Mūsu valstis ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis un mums ir kopīgas vērtības gan risinot pasaules mēroga jautājumus, gan globālus izaicinājumus. Itālija priecājas par Latvijas pievienošanos Šengena zonai, un no 30. marta šie noteikumi ir ieviesti arī Rīgas lidostā. Atbraucot uz Latviju Itālijas vēstnieka statusā, es konstatēju, ka mūsu divpusējas attiecības var raksturot tikai kā teicamas. Itālijas valdība ratificēja Līgumu par dubultu nodokļu neaplikšanu un drīz notiks ratifikācijas rakstu apmaiņa. Latvijas pievienošanās Šengenas zonai un tiešie avioreisi starp Itāliju un Latviju noteikti veicinās tūrisma attīstību abos virzienos. Mūsu divpusēja sadarbība nemitīgi paplašinās un skar jaunas svarīgas vadības jomas, kam ir liela nozīme kopējo uzdevumu risināšanā. Runājot par ekonomisko sadarbību, it īpaši par investīcijām, mēs vērojam būtisko interesi no Itālijas biznesa aprindām, kamēr tirdzniecības apjomi starp mūsu valstīm turpina pieaugt. Pastāv ļoti lielas iespējas paplašināt sadarbību starp mūsu institūcijām dažādās kultūras jomās. Itālijas vēstniecība Latvijā turpinās strādāt, lai attīstītu mūsu divpusējo sadarbību visās jomās. Un nobeigumā atļaujiet man pateikties visiem klātesošajiem par to, ka esat atnākuši šodien, lai kopā nosvinētu Itālijas Nacionālos svētkus. Mēs vēlētos apsveikt mūsu Latvijas draugus, jo šogad aprit svarīga gadadiena – Latvijas nacionālā valsts dibināšanas 90. gadadiena. Eiropas integrācija, kura mums ir visādi jāveicina, lai izveidotu labāko un saliedēto Eiropu nākošām paaudzēm, un savas vēstures un tradīciju saglabāšana ir mūsu identitātes būtiska sastāvdaļa."

Itālijas vēstnieks Latvijā Francesco Puccio

ĞIMENES GARĪGUMS

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

"Šo otro uzdevumu vēl smagāku dara atsevišķas mūsdienu kultūras tendences. Ir nostiprinājusies personālistiska attieksme, kas ņem vērā nevis ģimeni kā tās locekļu mīlestības un solidaritātes vadītu sabiedrību, bet gan katru tās locekli kā indivīdu. Tas noved pie tā, ka savstarpējās attiecībās ikviens meklē apmierinājumu sev un nerūpējas par otra cilvēka vēlmēm.

            Šāda individuālistiska attieksme ienes sajukumu vai pat pilnībā svītro lomas ģimenes ietvaros; vecāki tiecas uzskatīt sevi tikai par gados vecākiem, salīdzinājumā ar viņu bērniem, pilsoņiem, bet bērniem likums aizvien vairāk un agrāk piešķir individuālas tiesības.

            Kultūrā, kurā laulātajiem un viņu bērniem ir tās pašas tiesības, aizvien vairāk zūd viņu savstarpējā solidaritāte, kā dēļ aizvien vairāk izplatās fenomens, kad pilngadīgi vai nepilngadīgi bērni pieprasa no tēva un mātes, lai viņi, atkarībā no gadījuma, tos uzturētu uz nenoteiktu laiku, vai atzītu viņu brīvību un patstāvību no vecāku izvēlēm.

            Un otrādi, dabiskā solidaritāte, kurai jāvalda ģimenes iekšienē, jo īpaši pret tās vājākajiem locekļiem (bērniem, gados veciem cilvēkiem, fiziskiem vai mentāliem invalīdiem) pieprasa, lai sabiedrība neuzskatītu ģimeni tikai par indivīdu kopumu, bet gan par „sabiedrisku pamatkopienu", kurai kā tādai pienākas aprūpe un tiesības, un kuras ietvaros pastāv atšķirīgas lomas.

            Dokumentā tiek norādīts, ka visas rietumu kultūras, vismaz teorētiski, atzīst ģimeni par savu tiesību titulāro subjektu: šī atzīšana iet kopsolī ar dažādām deklarācijām un līgumiem pamattiesību aizstāvībai, kā arī ar Eiropas Konstitūciju (II §, 69), kas svinīgi atzīst, ka katram indivīdam ir tiesības dibināt ģimeni.

            Šeit nonākam pie sabiedriskās atzīšanas, ko laulībai un ģimenei – vismaz vārdos – apstiprina gandrīz visas likumdevējas institūcijas.

            Attiecībā uz Itāliju, Konstitūcija atzīst ģimenes kā dabiskas sabiedrības, kas dibināta laulībā (29 §) tiesības.

            Ģimenes kā „dabiskas sabiedrības" definīcijā var izcelt tai raksturīgās iezīmes:

tā ir personu kopiena; komponentu daudzveidība ir būtisks nosacījums, lai šāds dzīves veids tiktu definēts kā „ģimene";

tai ir precīzs sastāvs: ģimene nevar pastāvēt bez atšķirīgu dzimumu, tātad, vienam otru papildinošiem, laulātajiem;

tai ir jābūt vismaz potenciāli atvērtai uz dzīvību." 

Dora Petrolino, Apustuliskā Oblāte, Pro Sanctitate

(turpinājums sekos)

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

Tava balss

"Tevi mudināšu brāļu vidū kā balsi, kas runā un māca…

Runā visiem un vienmēr par brālību,

un, ja arī tevi neuzklausa, nepagursti.

 

Runā par to no altāra, pārstaigājot laukus un atrodoties birojos;

katrā vietā, kur tu vari ieiet, atkārto: brālība.

 

Māci to vecākiem un bērniem,

lai viņi to izdzīvotu savās mājās;

darba devējiem un strādniekiem,

lai viņi tajā atrastu

patiesa taisnīguma avotu;

visiem tiem, kuri ir atbildīgi par cilvēkiem,

lai viņi tos izjustu kā brāļus.

 

Sprediķo, sauc arvien skaļākā balsī,

meklē tos, kas varētu atkārtot tavu balsi:

pirms tā apdzisīs,

redzēsi brīnumu,

kā daudzi tev prasīs palīdzību,

lai atkal kļūtu par brāļiem."

Guljelmo Džakvinta 

"Jēzu, mana Mīlestība, Tava mīlestība mani svētdara un mani nevērš tikai uz vienu vienīgu radību, bet uz visām radībām, uz visu pēc Tava attēla un Tavas līdzības radīto būtņu, bezgalīgo skaistumu."

Svētais Jāzeps Moskati (Giuseppe Moscati) 

Lūgšana

"Ko tu dāvā savam brālim?

Kas tavam brālim pietrūkst?

Ko tev viņam vajag dot?

Viņam ir nepieciešama mīlestība,

viņam trūkst prieka,

viņš izjūt tukšumu bez Dieva.

Dāvā viņam visas šīs lietas."

Guljelmo Džakvinta

LAJU GARĪGUMS

DALĪTIES

"Visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs." (Apd 2, 44)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Tas, kas mūs vieno pārdabiskā ceļā ir neizmērojami lielāks par to, kas mūs vieno dabiskā ceļā. Tik lielā mērā, cik žēlastība ir pārāka par dabu, arī pārdabiskā vienotība ir lielāka par dabīgo, pat ja psiholoğiskā, jūtu, emociju līmenī mēs to nepamanām un mums nākas balstīties uz ticību.

Mūs vieno mūsu dzīve Kristū, kas nav kāds pieņēmums, bet gan ir kā dzīva, pulsējoša realitāte mūsos. Unum panis, unum corpus (viena maize, viena miesa): kad ēdam Kristus Miesu, patiesi, pat, ja mēs nezinām kādā veidā, mēs tiekam pārveidoti Viņa Miesā. Šī maize man liek kļūt par Kristus Miesu."                 No "La carità ci spinge" (Mīlestība mūs mudina)

 

No Andželas Meriči (Angela Merici) rakstiem

"Dzīvojiet saskaņā, visi vienoti ar vienu sirdi un vienu gribu. Esiet vienoti viens ar otru ar mīlestības saitēm, novērtējot, palīdzot un panesot vienam otru Kristū. [..] Jo Dievam ir šāda attieksme: lai tie, kas Viņam par godu dzīvo labā saskaņā, uzplauktu, un lietas, ko tie darītu labi izdotos, jo tie to dara paša Dieva un radību labā. Ņemiet vērā, tātad, cik svarīga ir šāda vienotība un saskaņa: vēlieties to, meklējiet to. Apskaujiet to, saglabājiet to ar visiem jūsu spēkiem. Un es jums saku, ka visi esot šādi sirdī vienoti, būsiet kā stipra klints un neieņemams tornis iepretim visām nelaimēm un vajāšanām. Un vēlreiz es jums dāvāju pārliecību, ka ikviena žēlastība, ko lūgsiet Dievam, jums bez šaubām tiks piešķirta."

No "Pēdējās atmiņas"

 

 

Pārdomām

• Jēzus ir dzīvības Kungs.

Lai šī pārliecība tevi vienmēr pavada. Dalies šajā priekā, ko Viņš tev dāvā, ar visiem, ko satiec savā ceļā.

 

• Dalīties, dalīties ar..

Dalies ar citiem visā labajā un skaistajā, ko Kungs tev dzīvē ir dāvājis. Sadarbojies, lai tavā kopienā radītu viesmīlības un dalīšanās stilu.

Web master