SVĒTUMS ŠODIEN

(24)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, grāmatas “Brālība”

“Ikviens cilvēks, kas tev paiet garām, ir tavs brālis.

Vēl jo vairāk tie cilvēki, kuri tev vienmēr atrodas līdzās.

Esi smaidīgs, smaids rada vidi, kurā noris saskarsme starp cilvēkiem.

Esi cilvēks, kas smaida, bet neesi kompromisu cilvēks.

Centies sevī izkopt veselīgu humora izjūtu: pasaule jau tā ir pārāk nopietna un nepieciešams, lai tajā tiktu atjaunotas pareizas proporcijas.

Ja kāds tev kaut ko lūdz un ja tādas ir viņa tiesības, tad:

- tūlīt pat dari to, kas iespējams;

- nepārvērt par grūtu to, kas ir viegls;

- nesarežģī to, kas ir vienkāršs.

Ja lūdz izpalīdzēt, tad:

ja tev tas ir iespējams, dari labprāt;

ja tu patiešām nevari, atbildot neviltoti atvainojies;

jebkurā gadījumā – nerādi skābu seju.

Tam, kas tev neko nelūdz un no tevis neko nevēlas, veltī intensīvu lūgšanu.”

 

No Konstantinopoles ekumeniskā patriarha Bartolomeja I uzrunas Eiropas Parlamenta deputātiem

“Pēdējos piecdesmit gados cilvēku ģimene ir saskārusies ar ievērojamiem tehnoloģiskiem sasniegumiem, par kuriem mūsu priekšgājēji nevarēja pat iedomāties. Varētu sagaidīt, ka šis progress palīdzētu novērst šķelšanos, taču tas nav noticis, un joprojām esam liecinieki badam, kariem, vajāšanām, netaisnībām, ciešanām, neiecietībai, fanātismam un aizspriedumiem.

ĞIMENES GARĪGUMS

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Katram kristietim vajadzētu būt kā mīlestības balsij, sirdsapziņai un instrumentam uz Dievu, un, jo īpaši uz tuvāko. (..)

Mīlestība ir mīloša un darbīga līdzcietība pret to, kurš cieš un atrodas sāpēs, tā ir prieks līdz ar to, kurš gavilē un to, kurš izjūt nepieciešamību pēc prieka. Mīlestība mājās ir kā gaisma un mierīgums un ārpus mājām, kā dzīvība un enerģija. Mīlestība ir dievišķās mīlestības izstarojums. Darīt labu visiem, atstāt ikvienā Dieva pēdas, to, kas tam visvairāk ir nepieciešams: tāda ir pilnīga mīlestība. (..)

Prast respektēt otru, viņu uzklausīt, mēģināt viņu saprast kā iespējamo Svētā Gara balss nesēju: tāds ir būtiskais veids mīlestībai, kura prot nobriest dialogā.”

No “Andate in tutto il mondo” (Ejiet pa visu pasauli)

 

 

No pāvesta Jāņa Pāvila II rakstiem

«Cilvēces nākotne nāk caur ģimeni! Mīlēt ģimeni nozīmē prast cienīt vērtības un iespējas, vienmēr tās veicinot. Mīlēt ģimeni nozīmē saskatīt briesmas un ļaunumus, kas tai draud, lai spētu tos uzveikt. Mīlēt ģimeni nozīmē darboties, lai radītu vidi, kas veicinātu tās attīstību. Un, visbeidzot, tas ir sevišķs mīlestības veids, lai atkal atdotu mūsdienu kristīgajai ģimenei, ko bieži māc mazdūšība un biedē arvien lielākas grūtības, paļāvību uz sevi, uz dabas un žēlastības īpašajām bagātībām, uz Dieva piešķirto sūtību».

 

 

 

 

Lūgšana

Dosimies, Kungs,

uz mūsu mājām un darba vietām

kā Tevis nesēji,

kā Tava Vārda atkārtotāji

un kā Tavas mīlestības atspulgs.

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

Pāvesta Jāņa Pāvila II Apustuliksā Vēstule ‘Operosam Diem’, Milānas Arhidiecēzes Arhibīskapam kardinālam un Klēram, konsekrētajām personām un lajiem Svētā Ambrozija, Bīskapa un baznīcas doktora nāves 1600. gadadienā (XVI piemiņas dienā)

 

“Cienījamajam Brālim Carlo Maria Cardinale Martini,

Milano arhibīskapam

 

1. 397.gada 4.aprīlī Milānas Ambrozijs noslēdza savu darbīgo zemes dzīvi, kas bija augstsirdīgi veltīta kalpošanai Baznīcai. Viņa sekretārs un biogrāfs Paulīns atceras, ka pēdējās dienās “viņš redzēja pie sevis nākam Jēzu Kristu un uzsmaidām viņam... Un tieši tai brīdī, kad viņš mūs atstāja, lai lidotu pie Kunga, no pulksten pieciem pēcpusdienā līdz mirklim, kad atdeva savu dvēselu, viņš lūdzās ar krusta veidā izplestām rokām”. (1) Bija Lielās Sestdienas ausma. Bīskaps atstāja šo zemi, lai vienotos ar Kristus Kungu, pēc kura viņš bija karsti ilgojies un to mīlējis.

Tuvojoties minētās dienas 16. simtgades atcerei, Jūs, augsti godātais kardināl, man lūdzāt, lai lielā Gana nāve tiktu atzīmēta ar “Svētā Ambrozija gada” svinēšanu, un lai šim notikumam tiktu veltīta īpaša Apustuliskā vēstule. Ļoti labprāt pieņemu Jūsu vēlēšanos, jo, kā Jūs rakstījāt, sv. Ambrozijs ir bijis un ir dāvana visai Baznīcai, kurai ir atstājis vienreizēji bagātu doktrīnas un svētuma dārgumu.

 

2. Sv. Ambrozijā viss pastāvēja harmonijā un izpaudās episkopālās kalpošanas vienībā, kurai viņš veltījās pilnībā bez atlikuma. “Aicināts būt par bīskapu no tiesu strīdu trokšņiem un no sabiedriskās administrēšanas bīstamās varas”, (2) Ambrozijs pieskaņoja savu dzīvi tās kalpošanas vajadzībām, ko Providence lika viņa rokās un sirdī; veltīja tai visu savu enerģiju, savu pieredzi un savas bagātās zināšanas un spējas. Spēcīgs un vienlaikus labsirdīgs gans, pamācošs (aizrādošs, audzinošs) cilvēks un piedošanas cilvēks, stingrs pret herēzēm un pacietīgs pret tiem, kuri kļūdās, prasīgs pret vadītājiem un cieņpilns pret valsti, attiecībās ar imperatoriem un tuvs savai tautai, dziļš zinātnieks un nenogurstoši darbīgs, Ambrozijs izceļas uz sava laika vētraino notikumu fona kā ārkārtēji ievērojama personība, kuras ietekme pēc daudziem gadsimtiem paliek dzīva arī šodien. (3).

 

Sv. Ambrozija nāves simtgades atcere sākot no šā gada 6.decembra praktiski sakritīs ar 1997.gadu, kas saskaņā ar apustuliskās vēstules Tertio millennio adveniente norādēm, iesāk Lielās 2000.gada jubilejas sagatavošanas otro fāzi. (4). Un tieši šajā perspektīvā es vēlētos pakavēties, lai pārdomātu sv. Ambrozija personību un darbību, lai gūtu jaunus garīgos pamudinājumus saistībā ar šo vēsturisko datumu. Patiesi ceru, ka šī izcilā Gana atcere, bagātināta ar “Svētā Ambrozija gada” svinībām, palīdzēs šai mīļajai arhidiecēzei aizvien dziļāk ieiet Kristus dzimšanas otrās tūkstošgades atceres sagatavošanās garā.” (turpinājums sekos)                                                                                 tulkojusi M. Biruta Krivtiža

LAJU GARĪGUMS

PIETUVINĀT

 

“Un notika, ka, viņiem sarunājoties un vienam otru izvaicājot, arī pats Jēzus tuvojās un gāja kopā ar viņiem.”

(Lk 24, 15)

 

Man nav jāstāsta par Jēzu, bet man Jēzu ir jādāvā ar savu attieksmi.

Klāra Badano (Chiara Badano)

 

“Šajā jaunajā dienā Jēzus vēlas dzīvot manī: Viņš nebija izolēts, Viņš soļoja cilvēku vidū. Kopā ar mani Viņš soļo starp mūsdienu cilvēkiem. Viņš satiksies ar ikvienu no tiem, kuri apmeklēs manu māju, ikvienu no tiem, kurus es satikšu uz ielas, citus bagātos, gluži tāpat kā tas bija Viņa laikā, citus nabagos, citus izglītotos un citus nezinošos, citus bērnus un citus vecākos, citus svētos un citus grēciniekus, citus veselos un citus sasirgušos. Visi būs tie, kurus Viņš ir nācis meklēt. Katrs no viņiem būs tas, kuru Viņš ir nācis izglābt. Tiem, kuri ar mani runās, Viņš varēs kaut ko teikt. Tiem, kuriem, kaut kas trūks, Viņš varēs kaut ko dāvāt. Katrs Viņam būs kā vienīgais. Troksnī Viņam būs savs klusums, kuru izdzīvot. Kņadā Viņam būs savs miers, kuru nest.”

Madlēna Delbrēla (Madeleine Delbrêl)

 

 

Pārdomām

• Cilvēks ir Dieva meistardarbs.

Lūdz Jēzu, kurš tev soļo līdzās, lai tu spētu Viņu atpazīt. Tāpat kā Jēzus tev ir pietuvojies, pietuvini arī tu citus. Ar to pašu mīlestību.

 

• Nav tāda cilvēka, kuram nebūtu vajadzīgi pārējie.

Nebaidies paust Dievam un tam, kurš tev ir blakus, savas sirds vajadzības un dāvā citiem to, ko tu pats vēlētos saņemt.


Web master