SVĒTUMS ŠODIEN

(28)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Turpinājums no iepriekšējā numura)

Gēnu tehnoloģijas un metodes no Katoļu Baznīcas viedokļa

“Zinātne un tehnika ir ļoti svarīgi resursi, ja kalpo cilvēkam un viņa  attīstībai par labu visiem; bet, no otras puses, tās nevar būt pašas par sevi cilvēces eksistēšanas un attīstības mērķis. Zinātne un tehnika ir pakļautas cilvēkam, kurš ir tās pastāvēšanas un attīstības avots; tāpēc cilvēks un viņa morāliskās vērtības nosaka zinātnes un tehnikas mērķus un ļauj apzināties to iespēju robežas. Zinātniskie pētījumi un to praktiskā pielietošana nevar būt morāliski neitrāli. Izmantojot jaunus atklājumus, tajā skaitā arī biotehnoloģijā, nedrīkst ignorēt galvenās ētiskās prasības un nedrīkst dzīvot pēc saviem likumiem.

Pētījumu novērtēšanas kritēriji nav nosakāmi ne pēc parastas tehniskas efektivitātes, ne pēc lietderības, kuru no tās iegūst viena cilvēku grupa uz citu rēķina, ne pēc valdošās ideoloģijas. Tā kā zinātnei un tehnikai ir svarīga nozīme, tām jāpakļaujas morāles kritērijam un jākalpo cilvēkam, viņa neatņemamajām tiesībām, viņa patiesajam un pilnīgajam labumam saskaņā ar Dieva nodomu un Viņa gribu.

Lai cilvēces civilizācija būtu balstīta uz veseliem principiem un lai tā būtu piesātināta ar kristīgo garu, cilvēkiem vajag savā laicīgajā darbībā ievērot visas tiesības, kuras ir obligāti jāpilda. Savu rīcību jāsaskaņo ar morāles principiem, un jārīkojas, izmantojot savas tiesības un pildot savus pienākumus, sekojot tam, ko Dievs ir pavēlējis, vai savas sirdsapziņas balsij, jāsavieno savā darbībā zinātnes sasniegumus ar garīgajām vērtībām. Ir zināms, ka valstīs ar kristīgu tradīciju zinātnes un tehnikas progress ir uzplaukuma stadijā, un cilvēks var realizēt visas vēlēšanās, bet bieži gadās, ka kristīgajam garam ir maza nozīmē, un tādēļ nav līdzsvara starp reliģisku un zinātnisku izglītību (zinātniska izglītība noved līdz augstai pakāpei, bet reliģiska – paliek elementārajā līmeni). Tāpēc, lai tā nebūtu, reliģiskā kultūra nedrīkstētu atpalikt no zinātnes un tehnikas attīstības un tai ir jāapgūst jaunas zināšanas. Ar to visu, kas ir sasniegts, vēl nepietiek— jāpilda citi atbildīgi uzdevumi, kuri palielinātu sabiedrisku labumu, un, protams, jānododas. zinātniskiem pētījumiem, jo tādas ir mūsu laikmeta prasības, kad cilvēki atklāj daudzas jaunas perspektīvas..”                 Pr. Eduards Voroņeckis

(turpinājums sekos)

ĞIMENES GARĪGUMS

“Ğimene, cilvēcisko un kristīgo vērtību veidotāja”

Sagatavošanās katehēzes 6. Pasaules Ģimeņu saietam -

(Mehiko, 2009. gada 16. –18. janvāris)

Ğimene – katra cilvēka cieņas un respekta audzinātāja

Lasījums no Baznīcas mācības

 

1. Baznīca redz cilvēkā, katrā cilvēkā, Dieva dzīvo attēlu. Tas ir attēls, kas rod savu pilnīgo pamatojumu – bet reizē arī to cenšas atklāt arvien dziļāk – atrazdamies Kristus noslēpumā. Kristus mums atklāj Dievu tā patiesībā, bet, tajā pat laikā arī atklāj cilvēkam cilvēku. Šis cilvēks ir saņēmis no Dieva nesalīdzināmu un neatņemamu cieņu, jo ir radīts pēc Viņa attēla un līdzības un tam ir lemts būt par Dieva pieņemto bērnu. Kristus ar savu iemiesošanos ir zināmā mērā vienots ar katru cilvēku.

2. Cilvēks, būdams radīts pēc Dieva līdzības, ir iemantojis personas cieņu: viņš nav vienkārši kaut kas, bet ir kāds. Viņš ir spējīgs pazīt pats sevi, brīvi sevi veltīt un veidot kopību ar citām personām. Šīs attiecības ar Dievu var palikt neievērotas, aizmirstas vai atstātas novārtā, taču nevar tikt pilnībā izsvītrotas kopš tā brīža, kad cilvēks ir kļuvis par Dieva radītu personu, lai veidotu attiecības un dzīvotu kopā ar Viņu.

3. Vīrietim un sievietei pieder līdzvērtīga cieņa tāpēc, ka abi ir Dieva attēls un arī tāpēc, ka viņi sevi īsteno caur neviltotu sevis dāvāšanu. Sieviete papildina vīrieti, tāpat kā vīrietis sievieti. Sieviete un vīrietis viens otru papildina ne tikai no fiziskās un psihiskās puses, bet arī no ontoloğiskās puses, jo vienīgi pateicoties “vīrišķā” un “sievišķā” abpusējībai pilnībā īstenojas “cilvēciskais”. Tā ir “divu vienotība”, kas ļauj ikvienam piedzīvot savstarpējas un abpusējas attiecības. Turklāt, vienīgi šai “divu vienotībai” Dievs uztic cilvēka dzīvības tālāknodošanas uzdevumu.

4. Visa radība ir veidota cilvēka dēļ. Toties cilvēks ir radīts un mīlēts viņa paša dēļ. Cilvēks pastāv kā vienreizēja un neatkārtojama būtne. Viņš ir gudra un saprātīga būtne, kas spēj sevī pārdomāt un, tātad, apzināties sevi un savu rīcību.

5. Cilvēciskas personas – ikvienas cilvēciskas personas cieņa – nav atkarīga no kāda cilvēciska stāvokļa, bet vienīgi no viņa būtības, kas radīta pēc Dieva attēla un līdzības. Tātad, neviens nevar sabradāt šo cieņu, neizdarot smagu Radītāja gribētās kārtības pārkāpumu. Tas nozīmē, ka taisnīga sabiedrība var tikt īstenota vienīgi respektējot cilvēka transcendento cieņu.

6. Personas, kuras ir fiziski vai garīgi nespējīgas, neraugoties uz viņu miesas un spēju ierobežojumiem, ir pilnībā cilvēciskas būtnes ar savām tiesībām un pienākumiem, kurus neviens nevar ne pārkāpt, ne arī diskriminēt.

7. Arī vēl nedzimuši bērniņi no viņu ieņemšanas brīža ir personas un viņu dzīvība nevar tikt pārtraukta aborta vai zinātniska pētījuma rezultātā. Iznīcināt vēl nedzimuša, nevainīga bērniņa dzīvību ir visaugstākais vardarbības un smagas atbildības Dieva priekšā akts.

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

(

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

BĪSKAPS AMBROZIJS

 

9. Evaņģēlija ieraugam bija jāatjauno visa dzīve. Šai sakarā saviem ticīgajiem Ambrozijs atklāj skaidru un saistošu itinerario spirituale (garīgās dzīves ceļu), kas satur Dieva Vārda klausīšanos, dalību svētajos sakramentos un liturģiskajās lūgšanās, morālu piepūli konkrētu baušļu ievērošanai. Kas lasa svētā Bīskapa rakstus, pamana, ka šie vienkāršie un ļoti nepieciešamie elementi nepārtraukti tiek atgādināti viņa sprediķos un pastorālajā darbībā. Uz šīm patiesībām Ambrozijs dienu no dienas veidoja dzīvu kopienu, sātinot to ar evaņģēliskajām vērtībām, un kas bija skaidra zīme tā laika sabiedrībai.

Tas atstāja ļoti lielu iespaidu arī uz Augustīnu, kas Milānā ieradās 384.gada rudenī. Kaut arī sākumā viņu piesaistīja tikai Bīskapa oratora stils, drīzumā viņš izjuta Milānas Baznīcas dzīves konkrētību un pievilcīgumu: „Redzēju pilnu baznīcu un tajā vieni virzījās (auga, progresēja) vienā veidā, citi citā”, daudzus gadus vēlāk viņš ar apbrīnu atcerēsies. (17) Viņam neizdevās saņemt no Bīskapa ilgas un konfidenciālas tikšanās, taču baznīcā, ko vadīja Ambrozijs, viņš redzēja izteiksmīgu viņa pastorālās gudrības manifestāciju un varēja pārliecinošā veidā pārbaudīt viņa garīgās mācības derīgumu. Tāpēc viņš pamatoti uzskatīja Ambroziju, no kura saņēma arī kristības sakramentu, par savas ticības tēvu.

 

10. Nav iespējams detalizēti uzskaitīt visas nenogurstošā Gana uzrunas, kuras dažādos veidos veicināja kopienas atdzimšanu un ievadīja jaunas un spēcīgas enerģijas sabiedrībā. Taču ir vērts nosaukt vismaz nozīmīgākās. 

Pirmajā vietā es liktu viņa rūpes par priesteru un diakonu formāciju. Viņš gribēja, lai tie ir pilnīgi līdzīgi Kristum, pilnībā Viņam piederoši (18) un apveltīti ar visstabilākajiem cilvēciskajiem tikumiem: viesmīlību, laipnību, uzticību, taisnību, augstsirdību, kam pretīgs skopums, saprātīgumu, neaptraipītu kautrību, līdzsvarotību, draudzību. Viņa mīlestība pret priesteriem - tikpat prasīga, cik tēvišķīga, bija patiesi pāri plūstoša. „Pret jums, ko esmu dzemdinājis Evaņģēlijā, man nav mazāka mīlestība, nekā ja jūs man būtu (dzimuši) laulības dzīvē”. (19)

(turpinājums sekos)                                                    tulkojusi M. Biruta Krivteža

 

Lūgšana

 

Jēzu, palīdzi man mīlēt tuvāko,

it īpaši to, kurš man dzīvo līdzās,

to, kuram ir tādi paši ideāli kā man.

Palīdzi man viņu mīlēt tāpat kā Tu viņu esi mīlējis.

Guljelmo Džakvinta

LAJU GARĪGUMS

Jo mēs esam Dieva palīgi, jūs esat Dieva tīrums, Dieva celtne.”  (1 Kor 3, 9)

 

SADARBOTIES

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, grāmatas “Svētums”

“Katram dotības un personiskās harizmas nāk no Dieva un nav neviena, kuram Viņš nebūtu ko devis. Katram būtu jāatrod veids, lai dotu Kungam visu to, ko spēj, atbilstoši tam ko viņš ir saņēmis.

Protams, katram Dievs ir devis ne tikai daudz, bet pat ļoti daudz, taču tas ir jāsaskata. Katram jāatrod sava loma un pozīcija, un nedrīkst krist kārdinājumā saukt sevi par “vienu no daudziem”, jo katrs no mums ir neatkārtojams un neaizvietojams. Mūsu personiskā atbildība ir spēja saprast dāvanas, uzdevumu un misiju, kuru labais Dievs mums ir devis.”

 

“Nāc, Svētais Gars, palīdzi mums, ienāc mūsu sirdīs.

Iemāci mums visu to, kas mums jādara,

parādi mums ceļu, pa kuru jāiet,

pats piepildi to, ko no mums prasi.”

Svētais Izodors

 

Itālijas bīskapu konferences dokuments “«Atdzemdināti dzīvai cerībai» (1 Pēt 1,3): Dieva lielā “jā” liecinieki cilvēcei”

“Komūnija, līdzatbildība, sadarbība. Šie vārdi raksturo kristīgo kopienu vaigu, kuras kopīgi virzās uz priekšu ar stilu, kas brālības un dialoga atmosfērā, atklātībā daloties un lēnprātībā meklējot to, kas atbilst visas kopienas labumam, novērtē katras iespējas un jūtīgumu. Kristīgā kopiena, sašķeltā un izkaisītā sabiedrības kontekstā, apjaušs ka tās uzdevums ir sniegt ieguldījumu satikšanās un komunikāciju stilu veidošanā. Īpaši jau attiecībām starp dažādiem aicinājumiem vajadzētu atdzimt savstarpējas cieņas spējā. No Kunga nākošai vienotības dāvanai ir jāiedzīvina, it īpaši caur kristīgiem lajiem, visas dzīves sfēras un jāsniedz savs ieguldījums, lai atjaunotu cilvēcisko pamatu.”

 

Pārdomām

• Tev pasaulē ir sava vieta.

Vai esi padomājis, ka tev ir svarīga un vienreizēja loma, lai labais varētu pārstaigāt tavas pilsētas ielas?

• Baznīca esam mēs.

Satikšanās ar brāli ir Dieva dāvana tev, mācīšanās sadarboties – bagātība Baznīcai. Izlieto savas dotības draudzes, savas grupas kalpošanā… negaidi, kamēr citi sāktu teikt vai darīt, esi īsts kristietis un sāc pirmais.


Web master