SVĒTUMS ŠODIEN

(29)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

Gēnu tehnoloģijas un metodes no Katoļu Baznīcas viedokļa

 

“Mūsu pasaule, iesākot trešo gadu tūkstoti, ir pretrunu pilna, ko līdz ar sevi nes saimnieciska, kulturāla un tehniska attīstība, kas nedaudziem izvēlētiem dod lielas iespējas, cilvēku miljonus atstājot ne tikai progresa nomalē, bet liekot viņiem cīnīties ar tādiem dzīves apstākļiem, kas aizvaino cilvēka cieņu. Tas nav pieļaujams, tāpēc vajag panākt, lai viņiem būtu iespēja saņemt palīdzību, tajā skaitā arī medicīnisku –jaunajiem atklājumiem medicīnā jākalpo visiem cilvēkiem.

Jānis Pāvils II savā apustuliskajā vēstījumā "Novo millennio ineunte" ("Jaunajā tūkstošgadēe ieejot") 2000. gadā uzsver: "Mums ir pienākums iestāties par katras cilvēciskās būtnes dzīvības respektu, no tās ieņemšanas brīža līdz pat dabiskam galam. Tāpat arī kalpošana cilvēka labumam mums uzliek pienākumu -laikā un nelaikā -uzstājīgi prasīt, lai tie, kas gūst peļņu no jaunākajām zinātnes iespējām, sevišķi biotehnoloģijas jomā, ievērotu ētikas pamatprasības un neapelētu pie apstrīdamas solidaritātes, kas glābj vienu dzīvību uz otra rēķina un noved pie tā, ka tiek diskriminēta cieņa, kas pienākas katrai dzīvajai būtnei.

Lai kristīgā liecība būtu iedarbīga, - īpaši šajās delikātajās un strīdīgajās jomas, ir svarīgi veltīt visas pūles, lai atbilstošā veidā izskaidrotu Baznīcas nostājas motīvus, īpaši uzsverot, ka runa nav par ticības skatījuma uzspiešanu neticīgajiem, bet gan par vērtību, kas sakņojas pašā cilvēka dabā, skaidrošanu un aizstāvēšanu." (51. nod.)”

Pr. Eduards Voroņeckis

 

(turpinājums sekos)

ĞIMENES GARĪGUMS

“Ğimene, cilvēcisko un kristīgo vērtību veidotāja”

Sagatavošanās katehēzes 6. Pasaules Ģimeņu saietam -

(Mehiko, 2009. gada 16. –18. janvāris)

Ğimene – cilvēka vērtību un tikumu tālāknodevēja

Lasījums no Baznīcas mācības

1. Ğimene, kas rodas intīmā laulības dzīves un mīlestības kopībā starp vīrieti un sievieti, ir galvenā savstarpējo attiecību vieta. Tā ir cilvēka dzīves pamatā un ir ikvienas sabiedriskās iekārtas pirmtēls. Šis dzīves un mīlestības šūpulis ir piemērota vieta, kurā cilvēks piedzimst un uzaug, saņem pirmos priekšstatus par patiesību un par labumu, iemācās mīlēt un būt mīlētam, tātad, būt persona. Ğimene ir dabīga kopiena, kurā iegūst cilvēcisko attiecību pirmo pieredzi un pirmo praksi, jo tajā neatklājas vienīgi personīgās attiecības starp “es” un “tu”, bet gan atveras ceļš uz “mēs”. Laulības sakramentā vienota vīrieša un sievietes savstarpējā dāvana veido dzīves telpu, kurā bērns var attīstīt savas spējas, sākt apzināties savu cieņu un gatavoties iet pa savu vienīgo un neatkārtojamo dzīves ceļu. Šajā dabiskās mīlestības vidē, kas saista ğimenes kopienas locekļus, katram atsevišķam cilvēkam pienākas atzīšana un atbildība.

 

2. Ğimene audzina cilvēku visās tā dimensijās un to vada uz viņa cieņas pilnību. Tā ir vispiemērotākā vide, kur iemācīt un nodot tālāk kulturālās, ētiskās, sabiedriskās, garīgās un reliğiskās vērtības, kas ir būtiskas gan visas sabiedrības, gan tās atsevišķo locekļu attīstībai un labklājībai. Patiešām, tā ir pirmā sabiedrisko tikumu skola, kas nepieciešama visām tautām. Ğimene palīdz cilvēkiem attīstīt dažas pamatvērtības, kā piemēram, patiesība, taisnīgums, solidaritāte, vājāko atbalsts, mīlestība pret sevi un citiem, iecietība, utt., kuras nevar atstāt novārtā veidojot brīvus, godīgus un atbildīgus pilsoņus.

 

3. Ğimene, iepretim mūsdienu nosliecēm uz individuālismu, ir labākā skola kopienas un brālīgo attiecību veidošanai. Patiešām, mīlestība, kas ir visu ğimeņu dimensiju dvēsele, ir iespējama vienīgi tad, ja ir patiesa sevis dāvāšana citiem. Mīlēt, tas nozīmē dāvāt un saņemt to, ko nav iespējams ne nopirkt, ne pārdot, bet vienīgi brīvi un savstarpēji izpaust. Pateicoties mīlestībai, ikviens ğimenes loceklis tiek atzīts, pieņemts un cienīts. Mīlestībā rodas attiecības, kas tiek izdzīvotas kā bezatlīdzības dāvana un kas ir dziļi solidāras. Kā to rāda pieredze, ğimene ikdienas veido savstarpējo attiecību tīklu un audzina dzīvot sabiedrībā cieņas, taisnīguma un patiesa dialoga gaisotnē.

 

4. Kristīga ğimene ļauj bērniem atklāt, ka vecvecāki un vecie cilvēki, kad tie kļūst nespējīgi, un, kad tiem nepieciešama īpaša un pastāvīga bērnu un mazbērnu aprūpe, nav lieki, nedz arī apgrūtinoši. Tas iemāca jaunajām paaudzēm, ka vēl bez ekonomiskām un funkcionālām vērtībām pastāv arī citas vērtības: cilvēciskās, kulturālās, morālās un sabiedriskās, kas protams ir pārākas.

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

BĪSKAPS AMBROZIJS

Tikpat intensīvas bija viņa rūpes par konsekrētajām jaunavām, kas atklājas jau viņa pirmajā līdz mūsdienām saglabātajā sprediķī De virginibus. Ambrozijs redzēja viņu aicinājumu sakņotu Iemiesotā Vārda noslēpumā: “Kā varam neticēt, ka tā autors nav nekas cits kā Dieva bezvainīgais Dēls, kura miesa nav redzējusi satrūdēšanu, kura dievišķība nav pazinusi aptraipījumu?»; (20) un jaunavu liecībā viņš saskatīja provokatorisku, stipru un konkrētu atbildi uz pazemojošo lomu, kuru deģenerējusies romiešu sabiedrība ierādīja sievietei.

Ambrozija uzmanības lokā nemitīgi bija arī mocekļu kults. Atgūstot viņu relikvijas un tās pienācīgi pagodinot, viņš mēģināja ticīgajiem sniegt Kristum sekošanas bezbailīgo un augstsirdīgo piemēru, un nemitējās brīdināt viņus no miera laika briesmām, kad vardarbīgos vajātājus aizstāj vēl viltīgāki, kuri, “neapdraudot ar zobenu, bieži sakauj cilvēka garu, kuri ticīgā dvēseli vairāk pakļauj ar liekulību, nekā ar draudiem”. (21)

Arī liturģiskās svinības, kuras Bīskaps piesātināja ar katehēzes skaidrojumiem un bagātināja ar savu poētisko ģēniju, kļuva par iedarbīgu kopienas formācijas un neaizmirstamas liecības brīdi. Te pietiek atcerēties viņa sacerētās himnas, kas tika dziedātas ilgajās nomoda stundās baznīcu ielenkšanas laikā: “Saka, ka manu himnu burvība tautu apmāna” – tā viņš atbildēja ariāņiem, kuri viņam uzbruka. “Jā, tieši tā, es to nenoliedzu. Tā ir liela burvība, spēcīgāka par visām. Kas var būt varenāks nekā apliecināt ticību Trīsvienībai, ko katru dienu slavē visas tautas mute? Sacenšoties, visi vēlas proklamēt savu ticību, visi ir iemācījušies slavēt dziesmās Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. Tātad, visi, kuri tik tikko varēja būt vien mācekļi, ir kļuvuši par skolotājiem”. (22)

11. Būdams ļoti aktīvs gans, Ambrozijs bija arī intensīva sakopojuma un dziļas kontemplācijas cilvēks. Viņš spēja būt ļoti koncentrēts: tāpēc lasot viņš tik īsā laikā un veicot tik daudzas aktivitātes varēja sagatavoties kalpošanai. Viņš mīlēja klusumu; un Augustīns, atrodot viņu dziļi iegrimušu studijās, neuzdrošinājās viņu uzrunāt: “Kas būtu iedrošinājies viņam traucēt viņa sakopojumā?” (23) Šajā sakopojumā dzima viņa Svēto Rakstu izpratne un skaidrojumi, kurus viņš sniedza sprediķos un dažādos komentāros.

No tā dzima arī Bīskapa dziļais garīgums. Viņa biogrāfs Paolino uzsver viņa askēzi: “Viņš bija lielas atturības un daudzu nomoda stundu un smagu darbu vīrs, kas mērdēja miesu ar ikdienas gavēni.... Liela bija arī viņa neatlaidība lūgšanā, dienu un nakti.” (24) Viņa garīguma centrā bija Kristus, ar lielu degsmi meklētais un mīlētais. Pie Viņa viņš nemitīgi atgriezās savā mācībā. Kristus mīlestību viņš lika par paraugu ticīgajiem un personīgi to apliecināja, pieņemot “izsalkušo pūļus, kuriem palīdzēja viņu nabadzībā”, kā mums atgādina Augustīns. (25)”

(

tulkojusi M. Biruta Krivteža

 

turpinājums sekos)

LAJU GARĪGUMS

SAPRAST

Dod katram, kas tevi lūdz, un neatprasi to, kas tavs, no tā, kas to atņem!

(Lk 6, 30)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas “La carità ci spinge” (Mīlestība mūs mudina)

“Visiem, kas atrodas mums līdzās, ir nepieciešama sapratne, arī tiem cilvēkiem, kuri šķiet vispašpietiekamākie vai arī, kas par tādiem uzdodas. Ja jums izdotos ielūkoties viņu dvēseles dziļumos, tad arī tajās varētu redzēt nepieciešamību pēc sapratnes. Tas ir viens no visnepieciešamākiem tikumiem sabiedriskajā dzīvē.

Pirmais sapratnes elements ir objektīvi nojaust to īstenību, kas ir augstāka par mums, kuru nevar aizskart un, kas iespējami mainīsies caur sapratni, nevis caur dusmām vai nepacietību. Otrais elements ir labvēlīga attieksme pret otru. Trešais elements ir palīdzība. Ceturtais elements ir solidaritāte, t.i., nepilnībās ieraudzīt attaisnojošus elementus. Piektais elements ir patiesa vēlme sevi dāvāt cilvēkiem par kuriem nepieciešams dedzīgi lūgties, tad, kad neko citu nevar darīt.”

 

Pārdomām

• Otrs nekad nav svešinieks.

Ja apzinies, ka esi Dieva bērns, tad tev ir daudz brāļu, kuri gaida tavu palīdzību… uzlūko tos ar Tēva acīm, kurš viņus bezgalīgi mīl. Neviens nav tik nabags, ka neko nespētu dāvāt.

• Dari labu un esi saprotošs.

Centies būt radošs mīlestībā. Saprast, uzņemt, palīdzēt, būt solidārs, lūgties… lai kļūtu par brāli visiem.

 

Lūgšana

Jēzu, mēs Tevi lūdzam,

dari, lai Baznīca dzīvotu patiesā mīlestības brālībā,

kas pārvar katras grūtības un

katras tīri cilvēciskās priekšrocības un

būtu tikai kā Tavas mīlestības starojums uz citiem.

Guljelmo Džakvinta


Web master