SVĒTUMS ŠODIEN  

(3)

 No š.g. oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdos garīga satura lapiņu “Svētums šodien”, uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ğimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ğimenē un sabiedrībā.


Bezmaksas izdevums
Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts
Reğ. 90002076856
 


SOCIĀLAIS GARĪGUMS
 

“Personiskā mīlestība pret Dievu aizvien paplašinās uz āru, vispirms ietverot ģimeni un tad, beigu beigās, visu sabiedrību.
Dieva plānā sabiedrība nav tikai tāds konglomerāts, kas sastāv no ģimenēm, kuras savukārt veido atsevišķi cilvēki. Viņa acīs sabiedrībai ir īpašs uzdevums. Īstenībā tā ir tieši sabiedrība, kas spēj pilnībā piepildīt Dieva plānus. Šīs patiesības pārliecinoši piemēri ir jūdu tauta, kas cauri gadsimtiem saglabājusi cerību uz Mesiju, un jaunā Dieva tauta – Baznīca, kas nes atpestīšanas vēsti visiem.
Sabiedrībai ir kāda misija, kas paradoksālā veidā ietver un pārsniedz atsevišķu cilvēku un ģimeņu funkcijas. Sabiedrībā, kas būtu jāuzlūko kā milzīga ģimene, sevi dodošā mīlestība var sasniegt visaugstāko uz zemes iespējamo attīstības pakāpi. Sabiedrība, kas pilnībā izmanto savas radošās un dodošās mīlestības iespējas, nodrošina to, ka arī ģimenes var dzīvot saskaņā ar to Mīlestību, kura sevi atdeva un darīja mūs par jaunām radībām.
Sabiedrības sākums ir ģimene, tādēļ tai pašai jāsaglabā tās attiecības, kas raksturo sevi dodošo mīlestību ģimenē. Sabiedrības pienākumos ietilpst atsevišķu cilvēku un ģimeņu aizsardzība, vienlaikus nodrošinot tādu klimatu, kas veicina gan indivīdu, gan ģimeņu iespējas sasniegt savu piepildījumu. Tai jāspēj apvienot dažādas ģimenes harmoniskā attīstībā, jārada un jāsaglabā līdzekļi, kas veicina gan personisko, gan ģimeņu attīstību, ģimeņu vienotību un visas sabiedrības labklājību.
Pārāk bieži sabiedrība upurē ģimenes un cilvēku labklājību, cenšoties sasniegt augstus dzīves standartus, rūpēdamās vienīgi par materiālo progresu. Piemēram, tad, kad nacionālā maksājumu bilance kļuva par ASV problēmu, tā tika risināta, ārzemēs izvietoto Bruņoto spēku kareivju sievām un bērniem aizliedzot dzīvot kopā ar viņiem. Mazāk naudas aizplūda no valsts, taču tas tika panākts uz ģimeņu vienotības rēķina.”

Guljelmo Džakvinta


ĞIMENES GARĪGUMS


Mīlestība, kas sevi dod

“Šīs sevi dodošās mīlestības patiesais avots ir Dievs Tēvs. Tas ir Tēvs, kurš mūs mīlēja pirmais (1 Jņ 4,10), un, kaut arī esam grēcinieki, Viņš nekad mūs nav pametis. Lai mūs glābtu, Viņš sūtīja savu Dēlu, kurš ar savu piemēru un vārdiem:

  • stāstīja mums par Tēva mīlestību;

  • parādīja, kādām būtu jābūt mūsu attiecībām ar Tēvu;

  • dzīvoja mūsu vidū ģimenē, kas redzamā veidā centrējās ap Marijas mīlestību, taču dziļākā izpratnē – ap Viņa stipro, maigo mīlestību pret Tēvu, Abba;

  • atkārtoti aicināja maksimālā veidā atbildēt uz Tēva bezgalīgo mīlestību pret mums;

  • mācīja, ka mēs visi esam brāļi un māsas un kā tādiem mums maksimāli jāmīl vienam otru.

 

Lai ģimene kļūtu par sevi dodošās mīlestības kopienu, kas palīdz visai cilvēcei kļūt par vienu lielu mīlestības kopienu, ikvienam no mums un ikvienai ģimenei nepieciešams pilnībā sekot šim Dēla piemēram.

Ģimene, kas cenšas dzīvot saskaņā ar Jēzus sniegto piemēru, būs mīlestības kopiena, kurā sieviete, kas saņēmusi īpašu dāvanu mīlēt maksimālā veidā, citiem ģimenes locekļiem būs Dieva Tēva sevi dodošās mīlestības paraugs.

Tādējādi ģimene iegūst jaunu dimensiju atpestīšanas darbā. Dodot mīlestību visiem tās locekļiem un saņemot to no visiem, tā izsaka mīlestību pret Dievu un pret ģimeni. Un tad šī mīlestība saskaņā ar tās dabu netraucēti izplatās, aizsniedzot Baznīcu un visu cilvēci.” Guljelmo Džakvinta


’Māmiņa-
vārds, kas tiek cienīts,
mīlas un ciešanu veidots;
ciešanu vidū tu plaucis,
mīlā vistīrākā cildens.

Māmiņa-
vārds, dzimis sāpēs,
vienīgi tu proti apslēpt
rūgtumu, ko nākas baudīt,
mīlēt, kaut nākas zaudēt.

Māmiņa-
vārds, mīlestībai.
Katras sirds dzīlēs tas vibrē.
Pat ja to nonievāt mēdzam,
piesaucam ciešanās, bēdās.

Māmiņa-
vārds, šis kā dzeja,
visburvīgākā melodija.
Ņem manu dzīvi un aijā
rokās tik mīļās un maigās.’
    Guljelmo Džakvinta

 


PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA


JAUNĀS DZĪVES MAIZE
“Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs Cilvēka Dēla Miesu neēdīsiet un Viņa Asinis nedzersiet, tad jūsos nebūs dzīvības. Kas manu Miesu ēd un manas Asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā.” (Jņ 6, 53 - 54 )

No Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem
“Es ticu uz Jēzu – Euharistiju patiesi klātesošu un kad eju pie Jēzus – Euharistijas, sarunājos ar Viņu caur lūgšanu; kad saņemu komūniju, uzņemu Viņu fiziskā veidā, jo esmu lasījis Jāņa evaņğēlija 6. nodaļā: Kas manu Miesu bauda un manas Asinis dzer, tas paliek manī un es viņā.
Es ticu, ka baudu Kristus Miesu un dzeru Viņa Asinis, pat ja manas sajūtas to neizpauž. Lūk ticības vērtība. Ticu, ka Euharistijai piemīt šis pārveidojošais spēks, tas ir – neesmu es, kas pārveidoju Euharistiju manī, bet gan Kristus, kas noslēpumainā veidā mani pārveido Sevī.”
(No “Omelie” (Homīlijas), nepublicēts)


Jēzu – Euharistija, mana mīlestība,
Tava mīlestība mani dara cēlu,
Tava mīlestība mani svētdara
un mani vērš ne tikai uz vienu vienīgu radību,
bet uz visām radībām.
Sv. Jāzeps Moskati


No pāvesta Jāņa Pāvila II enciklikas “Ecclesia de Eucharistia”, Nr. 25
“Ir skaisti būt kopā ar Viņu, būt noliekušamies pie viņa krūtīm, kā to darīja izvēlētais apustulis (sal. Jņ 13, 25), būt Viņa sirds bezgalīgās mīlestības aizskartiem. Ja mūsdienās kristietībai vajag būt izceltai, īpaši ar lūgšanu mākslu, kā gan neizjust šo atjaunoto nepieciešamību atrasties ilgi, garīgā sarunā, klusā adorācijā, mīlestības nostājā pie Kristus, kurš ir klātesošs Vissvētākajā Sakramentā? Cik gan bieži, mani mīļie brāļi un māsas, es esmu veicis šo pieredzi, un no tās smēlies spēku, mierinājumu, atbalstu!”


 

LAJU GARĪGUMS


Un izprotiet šo laiku, jo mums jau pienākusi stunda celties no miega; un mūsu
pestīšana tagad ir tuvāk nekā tad, kad kļuvām ticīgi.
Nakts ir pagājusi, diena iestājusies; tāpēc atmetīsim tumsības darbus un
ietērpsimies gaismas bruņās! (Rm 13, 11 -12)



No Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem
Mums jāmācās no Kristus ikviens tikums, bet it īpaši Viņa pilnīgā veltīšanās. Jēzus sevi atdeva pilnīgi, atdeva it visu, patiešām neko citu sev nepaturēja, kā vienīgi savus vārdus, un izlietoja savu laiku sludinot. Savu laiku! Varētu pat teikt, ka Jēzum nav sava laika, un Viņš ir cilvēks bez sava laika un savas telpas. Nav laika, kuru paturēt sev, un mēs Viņu varam redzēt pieceļamies no rīta jau pirms citiem; patiešām, Pēteris steidzas pakaļ Jēzum un saka: Visi Tevi meklē, un tas bija rītausmā. (sal. Mc 1, 37). Vēlu vakarā, kad jau saule bija norietējusi, ļaudis veda pie Viņa slimniekus un , tad, beidzis dziedināt slimos, Viņš paliek kopā ar apustuļiem un ir viņu Mācītājs. Un tad seko Jēzus lūgšanas, kas dažkārt ilgst visu nakti: tas ir Tēvam veltīts laiks. Tātad Kristum nav laika priekš sevis. Domājot par Jēzu, varam saklausīt atgādinājumu – mācēt sevi veltīt bez nosacījumiem, būt vienmēr cilvēkiem, kuri neierobežoti saka JĀ.“ (No “La santità” - Svētums)

“Sajūti sāpes par ikvienu izšķērdētu
vai pazaudētu laika brīdi,
kas nav izlietots Dieva mīlestībā.“
Sv. Jānis no Krusta

 

Uzklausīšana

 

No pāvesta Jāņa Pāvila II enciklikas “Tertio millennio adveniente”, 10.

“Kristietībā laikam ir būtiska nozīme. Laika dimensijā tiek radīta pasaule, tajā norisinās atpestīšanas vēsture ar kulmināciju, kad ir pienācis Iemiesošanās “laika piepildījums” un ar savu noslēgumu laiku beigās, kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā. Jēzū Kristū, iemiesotajā Vārdā, laiks kļūst par Dieva dimensiju, kas pati sevī ir mūžīga. ... No šīm Dieva attiecībām ar laiku, rodas nepiecšamība to svētdarīt. ... Kristus ir Kungs pār laiku; Viņš ir tā būtība un piepildījums; ik gads, ik diena un ik brīdis tiek Viņa Iemiesošanās un Viņa Augšāmcelšanās apskauti, lai tādā veidā atrastos “laika piepildījumā”.
 

Pārdomām
Kristus ir Kungs pār laiku. Tev ir dota dzīvības dāvana.
Izdzīvo to ikdienas ar prieku un pateicību.
Kristus ir cilvēks - citiem.
Arī mazajās ikdienas lietās seko Kristum,
svētdari laiku.

 

Apustuliskas Oblātes

no Kustības Pro Sanctitate

Republikas Laukums 3/226

LV-1010 Rīga Latvia

tālr.: 7323281

mob.: 26319789

www.catholic.lv/ps


Web master