SVĒTUMS ŠODIEN

(32)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Pāvests Benedikts XVI mūs uzrunā no Āfrikas…

"Mūsu tikšanās izsaka kopīgas ilgas, kurās mēs dalāmies ar visiem labas gribas cilvēkiem gan Kamerūnā un Āfrikas kontinentā, gan visā pasaulē.” „Draugi, šodien esam aicināti palīdzēt viens otram atklāt Dieva noslēpumainās klātbūtnes zīmes pasaulē, meklēt to, kas ir labs un patiess, pārvarēt egoismu un kalpot citiem.

 Šādā veidā reliģija paplašina cilvēka prāta horizontus un kļūst par autentiskas kultūras pamatu. Tā atmet jebkura veida vardarbības un totalitārisma formas, pamatojoties ne tikai uz ticību, bet arī uz saprātu.”

 

“Nebīstieties ticēt, cerēt un mīlēt! Nenolaidiet rokas dzīves grūtību priekšā! Jūsu dzīve ir bezgala vērtīga! Dievs jūs mīl!" – šos un citus vārdus sv. Jāzepa liturģisko svētku dienā Benedikts XVI adresēja tēviem un mātēm, laulātajiem draugiem, saderinātajiem, bāreņiem un visiem klātesošajiem Euharistijas laikā Jaundē, Kamerūnā. Uzrunas galvenā tēma bija paļāvība un uzticēšanās Dievam. „Dārgie, tēvi un mātes, vai jūs uzticaties Dievam, kurš aicinājis jūs būt par Viņa adoptēto bērnu tēviem un mātēm – jautāja pāvests. – Vai jūs esat ar mieru, lai Viņš ar Jums rēķinās, ka jūs saviem bērniem nodosiet cilvēciskās un garīgās vērtības, ko paši esat saņēmuši un, kas viņiem palīdzēs dzīvot mīlestībā un cienīt Viņa svēto Vārdu? Laikā, kad daudzi cilvēki mēģina, bez sirdsapziņas pārmetumiem, uzspiest materiālismu, nonicinot trūcīgos, jums jābūt ļoti uzmanīgiem! Visa Āfrika un, jo īpaši Kamerūna pakļaus sevi riskam, ja neatzīs dzīvības patieso Avotu! Kamerūnas un Āfrikas brāļi un māsas, kas no Dieva esat saņēmuši tik daudz cilvēcisku vērtību, rūpējieties par savām dvēselēm! Nepadodieties savtīgu ilūziju un maldīgu ideālu valdzinājumam! Ticiet – jā! – turpiniet ticēt, ka Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars – vienīgais jūs mīl ar tādu mīlestību, kādu jūs sagaidāt, ka Viņš vienīgais var jūs piepildīt un nodrošināt jūsu dzīvei stabilitāti. Vienīgi Kristus ir Dzīvības ceļš.”

ĞIMENES GARĪGUMS

1. Baznīca – Dieva Tauta, Kristus Mistiskā Miesa un Svētā Gara Templis – ir universāla pestīšanas zīme un līdzeklis caur trīskāršu kalpošanu: evaņğelizāciju, sakramentu svinēšanu un karitatīvo dzīvi. Pateicoties evaņğelizācijai Baznīca sludina lielo Labo Vēsti, ka Dievs „grib, lai visi cilvēki tiek izglābti” (1 Tim 2,4) un tāpēc ir sūtījis pasaulē savu Vienīgo Dēlu. Caur sakramentiem, kas ievada kristīgajā dzīvē, Baznīca uzņem jaunus locekļus, tos stiprina un uztur; caur dziedināšanas sakramentiem tos dziedina no grēkiem un atvieglo slimībās; caur Ordinācijas un Laulības sakramentiem iedarbīgi rūpējas par sevi un par sabiedrību. Ar karitatīvo dzīvi Baznīca veicina brālību Dieva bērnu vidū un kļūst par ieraugu cilvēku sabiedrībā.

2. Ğimene ir kā pirmā Baznīcas pieredze, jo tajā cilvēks saņem pirmo un elementāro ievadu ticības dzīvē, saņem pirmos sakramentus un veic pirmo karitatīvo pieredzi.

3. Patiešām, līdzko bērni piedzimst, vecāki tos ved pie Kristības un apņemas audzināt tā, lai tie varētu saņemt Iestiprināšanas sakramentu un Pirmo Komūniju, tādā veidā tos ievadot Kristus un Baznīcas noslēpumā. Līdzko bērni sāk saprast, vecāki tiem māca pirmās lūgšanas, svētī kopā ar tiem maltīti, lieto reliğiskas zīmes un praktizē mīlestību uz Jaunavu Mariju. Kad bērni sāk vēl vairāk saprast, vecāki ar tiem kopā lasa Dieva Vārdu un to izskaidro vienkāršā un saprotamā veidā. Īpašā veidā tie ir bērniem tuvu un līdzdalīgi, kad viņi veic savu dzīves aicinājuma izvēli, kā piemēram, izvēli doties laulībā, uz priesterību, konsekrētu dzīvi vai bezlaulību, pasaulē. Jau kopš dzimšanas brīža vecāki izrāda bērniem savu milzīgo mīlestību un nepārtrauktu veltīšanos, it īpaši, kad tie ir slimi vai kad tiem ir kāda kroplība vai arī fiziska vai psihiska nepilnība.

4. Īpaši spēcīgu Baznīcas pieredzi ğimenē var izdzīvot tad, kad vecāki un bērni kopīgi piedalās svētdienas Svētā Misē. Kad tie kopīgi ar citām ğimenēm un ticības brāļiem un māsām uzklausa Dieva Vārdu, lūdzas par visu vajadzībām un stiprinājas ar Kristu, kurš mūsu dēļ ir upurējis pats sevi. Ticība pieaug un attīstās caur šīm tik skaistajām pieredzēm, kas dod jēgu ikdienas dzīvei un mieru sirdij.

5. Ğimenē tiek izdzīvotas arī īpašas Baznīcas pieredzes tās apustuliskajā dimensijā, kā piemēram, Pasaules Svētās bērnības diena, Pasaules Misiju diena, aktivitātes, lai apkarotu badu, palīdzība mazattīstītām valstīm vai arī valstīm, kas cietušas no posta, zemestrīces, ciklona, utt.

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

BĪSKAPS AMBROZIJS

15. Ambrozijs apzinās, ka saprast Svētos Rakstus nav viegli. Vecajā Derībā ir neskaidras lappuses, kuras tiek izgaismotas tikai Jaunajā Derībā. Kristus ir atslēga, atklājējs: “Cik liela ir pravietisko Rakstu neskaidrība! Bet ja tu klauvēsi ar sava gara roku pie Rakstu durvīm, un ja skrupulozi analizēsi to, kas tur ir apslēpts, pamazām sāksi atklāt vārdu nozīmi, un to atklās nevis citi, bet Dieva Vārds [...], jo tikai Kungs Jēzus savā Evaņģēlijā ir atsedzis pravietisko mīklu un Likuma noslēpumu aizkaru; tikai viņš mums ir devis zināšanu atslēgu un ir devis iespēju atvērt”. (33)

Svētie raksti ir “jūra, kas sevī satur dziļu jēgu un pravietisko mīklu bezdibeņus: šajā jūrā ir ieplūdušas ļoti daudzas upes” (34). Tā kā Svētajiem Rakstiem ir dzīva un vienlaikus komplicēta vārda raksturs, tos nevar lasīt pavirši. Tie atsedz savas bagātības tam, kas tos klausās ar dzīvu interesi, ar patiesi gaismas izslāpušu dvēseli, sekojot 118.psalmā aprakstītajam lūdzēja piemēram: “Manas acis ilgojas pēc Taviem apsolījumiem” (p.82). Ar tēlainu iztēli Ambrozijs komentē - Kā jauna līgava steidzas uz jūras krastu, lai vērotu katru kuģi, ar kuru varētu ierasties viņas līgavainis, tāpat arī psalmists “atstāja visas šī laika rūpes, un, kā sargs būdams vienmēr nomodā [atvairīt briesmas], nenolaida savu iekšējo acu skatienu Dieva vārda priekšā”. (35) Arī pats Bīskaps personificēja šo vēlmju pilno lūdzēju un mudināja savus ticīgos darīt līdzīgi.

Ambrozijs pieprasīja no ticīgajiem, lai tie “gremotu” Vārdu, jo tas ir sātīgs ēdiens, kuru jāpieņem pamazām, ar pacietību un neatlaidību, nemitīgā meditācijā: tikai tā Vārds varēs atbrīvot sevī saturošās neizmērojamās barojošās vielas. “Sagādāsim mūsu prātam šo ēdienu, kas ilgā meditācijā sasmalcināts un pārvērsts miltos, līdzīgi debesu mannai dod spēkus cilvēka sirdij: ēdiens, kas bez mūsu darba nebūs sasmalcināts un samalts miltos. Tādēļ ir jāsasmalcina un jāsamaļ miltos debesu Rakstu vārdi, iesaistoties šajā darbā ar visu dvēseli un sirdi, lai šī garīgā ēdiena limfa ieplūstu visās dvēseles vēnās”. (36) Un vēl: “Tātad, visu dienu pārdomā Likumu [...] Ja gribi iegūt Tēvu, ņem par padomdevējiem Mozu, Isaju, Jeremiju, Pēteri, Pāvilu, Jāni, un arī pašu izcilāko padomdevēju Jēzu. Ar viņiem tev ir jāsarunājas, ar viņiem visu dienu jākonfrontējas, visu dienu jāpārdomā”. (37)

tulkojusi M. Biruta Krivteža

 

turpinājums sekos)

LAJU GARĪGUMS

MĪLĒT

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

Ikviens no mums ir Dieva izvēlēts, lai kļūtu par pravieti, t.i., lai kļūtu par vārdu mazliet līdzīgi Jānim Kristītājam, kas bija balss, vārds. Mēs nevaram paturēt apslēptu sevī šo dāvanu, kuru Kungs mums ir dāvājis. Kad runājam par apustulātu, mēs būtībā runājam par pravietojumu, par vārdu, kas ir mūsos, kas mīt mūsos, lai Noslēpums darbotos mūsos un kuru mums ir jāvērš ārpus mums. Mums katram ir īpašs pienākums, lai mēs nekļūtu vienkārši par piemiņu, atmiņu, realitāti, kas satur Dieva noslēpumu, bet par šī noslēpuma pravietisko sprādzienu.

No “La testimonianza”(Liecība)

 

Mēs kā “pasaules gaisma” un “zemes sāls” esam aicināti virzīt uz priekšu pasauli. Mēs zinām, ka pasaules vēsture ar saviem zemajiem un augstajiem punktiem virzās pretīm Kristus triumfam.

Pāvests Jānis Pāvils II

 

Uzklausīšana

E. Olivero, “Mīlēt ar Dieva sirdi”

Pasaulē, kurā ir tik maz mīlestības, kurā cilvēki raud kara dēļ, bada dēļ, satikšanās ar Dievu tevi pārveido, tā atstāj iespiestas tavā vaigā Dieva iezīmes, atstāj tavā vaigā satiktās mīlestības pēdas, reizē ar nelielām skumjām, ka nevar redzēt šīs mīlestības īstenošanos. No jauna apsolīju savai sirdij vēlmi kļūt brālīgākam, vairāk būt Dieva cilvēkam, vairāk svētam, lai varētu vairāk izplatīties konkrēta mīlestība, kas ļautu palīdzēt badā esošajiem, cietējiem, tiem, kuri pat vairs nezina savas tiesības, tiem, kuri vairs pat nejautā no kurienes ir nākuši un kurp dodas.

 

Nepieciešams, lai visas cilvēciskās attiecības, lai arī cik niecīgas tās būtu, pārplūstu no mīlestības.

Šarls de Fuko (Charles De Foucauld)

Web master