SVĒTUMS ŠODIEN

(4)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu “Svētums šodien”, uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ğimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ğimenē un sabiedrībā.

 

 

Bezmaksas izdevums

 

 

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

 

 

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

 

 

Darbs

“Apgalvojums, ka mēs esam patiešām brīvi, šodien ir ieguvis asprātīgi ironisku skanējumu.

Aicinājumi, reklāmas sludinājumi, radio un televīzijas troksnis, demonstrāciju vardarbība mūs vispirms apdullina un tad pārliecina. Iet pret šādiem “neizglītotiem” uzskatiem nozīmētu noliegt acīm redzamas patiesības. Patreizējā situācijā katrs vēlas kaut nedaudz izteikties par sieviešu nodarbinātības problēmu. Runājot par to, nevar noliegt, ka darbs sievietei mūsdienās ir nepieciešamas. Darbs ārpus ģimenes ir kļuvis par sievietes tiesībām un sasniegumu. Tas tiešām nozīmē gan materiālu ieguldījumu ģimenes budžetā, gan pašapmierinātību, neatkarību, pilnīgu savas personības izteikšanu… Iebilst pret šādu acīm redzamu sasniegumu nozīmētu izpelnīties apvainojumus antifeminismā un sieviešu paverdzināšanā. Protams, sieviešu darbs ir svarīgs. Bet vai nevajadzētu pārdomāt, ka Kungs ir radījis sievieti visādā ziņā atšķirīgu no vīrieša, un, ņemot vērā šīs atšķirības, uzsvērt to, kas ir raksturīgs tikai sievietei.

Pienāks diena, kad visus darbus veiks mašīnas, bet no mašīnas mēs nekad nesagaidīsim prieku par saviem bērniem, mātes jūtas, mātes intuīciju un sapratni, sievietes dāsnumu un varonīgo pašuzupurēšanos, audzinātājas spējas, kuras var piedzimt tikai māmiņas sirdī. Agrāk sievieti bieži atstūma, greizsirdīgi liekot viņai sargāt pavardu un rūpēties par bērniem, bet vai šodien rīkojamies pareizi, atņemot viņai sievas un mātes sūtību, ap ko centrējas visas pārējās sabiedrības vērtības? Pasaulē daudz kas nav kārtībā un ir jāmaina, bet tas būs veltīgs mēģinājums, ja nesāksim ar ģimenes problēmām. Neviena ģimene nevarēs patiesi saukties par tādu, ja tās iekšienē nebūs sajūtama māts sirds. Ģimenisko garīgumu var veidot tikai ar nosacījumu, ka sieviete, iesaistoties sabiedriskā darbībā (izglītībā, tieslietās, politikā), vienlaicīgi paliek uzticīga cilvēces radītājas un veidotājas vienreizējai sūtībai.”

Guljelmo Džakvinta

 

 

ĞIMENES GARĪGUMS

 

 

 

 

Vecāku atbildība

 

“Mums jau ir zināms, ka ģimene ir Dieva radīšanas un dāvināšanas mīlestības iemiesojums:

-          Trīsvienība: mūžīgā radīšana

-          Radītājs: esamības dāvinājums

-          Pestītājs: Tēvs, kas dod savu Dēlu par mums.

Saites ar dievišķo ir tikt dziļas, ka, ja divi jaunieši nolemtu apvienoties bez dāvājoši radījošās mīlestības motīva, ļoti iespējams, ka viņu laulība būtu neveiksmīga.

 

Bija laiks, kad šo argumentu attiecināja galvenokārt uz pēcnācējiem, laulāto savsatarpējo dāvājošo mīlestību atstājot otrajā plānā. Tagad par ģimeni runā kā par vīra un sievas savstarpējās mīlestības centru, mazāku lomu piešķirot dāvājošai mīlestībai pret bērniem. Abi šie viedokļi ir nepilnīgi un tātad neprecīzi, jo ģimenes mērķis nav tikai savsatarpējā mīlestība un nav tikai pēcnācēju radīšana, bet tāda dāvājoši radījošā mīlestība, kas apvieno abus šos faktorus. To pamato Vatikāna II Koncila lēmums:

 

Aplūkojot mīlestības attiecības, ne mazāk svarīgi ir atgriezties pie pēcnācēju nozīmes dāvājošā mīlestībā. Un tam ir liela nozīme ne tikai dabiskajās attiecībās, bet arī garīgajās.

Dievs ir saistījis dzimumu vairošanos ar dāvājoši radījošo mīlestību (Gen 1,28), bet arī apsolījis Ābramam pēcnācējus kā zvaigznes debesīs un kā smilšu graudus tuksnesī, pravietiski norādot arī uz jauno Dieva tautu, nākošo Kristus baznīcu. Vairošanās ir ne tikai kvalitatīvs, bet arī kvantitatīvs raksturs, ko Baznīca nevar atstāt bez ievērības. Ja laulību, kā dabiska līguma, nozīme ir cilvēku dzimuma vairošana, tad sakramentālās laulības mērķis ir Baznīcas bērnu vairošana.’”

Guljelmo Džakvinta

 

 

“Dievs, kas Svēto ģimeni esi devis mums

kā piemēru svētai ģimenes dzīvei,

kas tiek dzīvota ticībā un paklausībā Tavai gribai,

mēs Tev pateicamies par savu ģimeni.

Dāvā mums spēku palikt vienotiem savstarpējā mīlestībā,

augstsirdībā un priekā būt kopā.”

(Lūgšana par V pasaules ģimeņu tikšanos)

 

 

 

 

 

 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

 

Tēva mīlestība

Jēzus mīlestības augstākā izpausme ir Tēva mīlestība. Dziļā vienotība, ko Jēzus dienu no dienas izdzīvoja kopā ar Tēvu, ir arī modelis tai dzīves komūnijai, kāda Viņam ir ar saviem mācekļiem. Lai tie būtu viens – lūk, tāda ir maksimālās mīlestības iecere, kas realizējama katrai radībai.

 

Teksts pārdomām: Jņ 17, 24-26

 

“Apbrīnu izraisa tā tēls, ko Jēzus ar liegu izteiksmi sauc Abbà. Tēvs ir tas, kas uzklausa un pagodina Dēlu, svaida un balsta vienotībā apustuļus, ir līdzās tiem, kas ienāks ticībā caur priestera darbībām. Abbà ir Jēzus Tēvs, taču arī apustuļu un visas Baznīcas, kas dzimst no labā Tēva mīlestības, tēvs.”

Guljelmo Džakvinta, Il Cenacolo

 

Vislabākā vēsts

“„Mēs esam ieticējuši Dieva mīlestībai uz mums”. Ticība Tavai mīlestībai ir Tevis paša dāvāta, jo es nespēju ticēt, ja Tu man nedāvā ticības dāvanu. Šo dāvanu Tu man sniedz, lai to pārvērstu dzīvē.

Ticēt Tavai mīlestībai ticības visaugstākajā nozīmē ir: uzticēties,  paļauties, pieņemt ka Tu mani mīli, pirms es spēju saprast kādā veidā Tu mani mīli; būt pārliecinātam par Tavu mīlestību, par Taviem vārdiem arī tad, ja man nav pierādījumu. Tu mani mīli! Es par to domāju pārāk maz, bet man vajadzētu novērtēt šo pārliecību un ļauties sevi pārņemt priekam, gavilēm, jo Tu mani mīli. Nav labākas ziņas par šo: Tu mani mīli. Manā dzīvē nav lielāka notikuma par šo. Var notikt jebkas, bet kas gan mani atraus no Tavas mīlestības? Šī patiesība visās manās dienās – vienā pēc otras, nosaka manu eksistenzi. Ticot Tavai mīlestībai ikvienā brīdī, jebkuros apstākļos, es dzīvoju Tavā mīlestībā. Kungs, velc mani tavas mīlestības reibumā. Velc mani pie sevis ar Tavas žēlastības un žēlsirdības spēku.”

Anastasio Ballestrero

Tu esi mans Tēvs!

“Tēvs, manu cilvēcisko īstenību, Tu piepildi ar bezgalīgo: Tu ieliec mani sava svētītā Dēla dāvanā, caur viņu sakot: „Tu esi mans dēls”, un tā caur Tavu dēlu es kļūstu dēls. Es kļūstu dēls caur Tava Vārda svētuma izliešanu. Visa mana cilvēka identitāte ir šeit: es nevaru to noliegt, nevaru aizmirst; tā es nodotu sevi, savu patiesību. Es nevaru pretendēt to saprast; tas ir noslēpums, satriecošas mīlestības noslēpums, noslēpums, ko Kristus ir nācis man atklāt: Tu, Dievs, esi mans Tēvs! Es atklāju, ka spēju ietvert sevī Mūžīgo, kā arī vēlēšanos būt dēlam, tādam, kādu vēlies Tu, paplašinot savas dabiskās spējas debesu bezgalīgajās dimensijās.

Anastasio Ballestrero

 

LAJU GARĪGUMS

 

 

 

DOD ATBILDI AR SAVU DZĪVI

 

Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, pie muitas sēžam un uz to sacīja: "Nāc Man līdzi." Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja Viņam. (Lk 5, 27-28)

 

No Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

“Ikviens no mums ir dievišķā plāna, kas laiku pa laikam parādās uz mūsu dzīves skatuves, nesējs.

Mēs no savas dzīves pazīstam un dzīvojam tikai minimālu daļiņu, maz mazītiņu josliņu, kas, mirkli pa mirklim, pazūd mūsu dzīves īsumā; un ik mirklis kas atklājas mūsu priekšā ir kā aicinājums, kā sauciens, kā sākums, kā Kunga piedāvājums, kas no mums prasa mīlestības aktu.”

No “Racemi II” (Ķekari II)

 

Dzīve ir izdevība, izmanto to;

dzīve ir noslēpums, atklāj to;

dzīve ir himna, dziedi to.

Svētīgā Māte Terēze

 

No Jozefa Racingera rakstiem

“Viņš skaļi klauvē pie mūsu ikdienas dzīves durvīm un saka: atver! Atļauj man ienākt! Sāc dzīvot no manis!... Tā ir pieredze, kas šķērso visus laikus un telpas. Atver! – saka Kungs. – Kā es esmu atvērts tev. Atver man pasauli, lai es varu ienākt un tādējādi apskaidrot jūsu nejūtīgos prātus, uzveikt jūsu cietās sirdis. Ļauj man ienākt! Tevis dēļ es esmu ļāvis saplosīt manu sirdi. To Kungs saka ikvienam no mums, to saka visai kopienai: ļaujiet man ienākt jūsu dzīvē, jūsu pasaulē. Dzīvojiet no manis, lai būtu patiesi dzīvi.”

No “Ceļā uz Jēzu”

Pārdomām

'  Bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet.

Izmanto dāvanas kuras esi saņēmis no sava Radītāja, lai kalpotu brāļiem

'  Neesi rūpju nomākts.

Liec savu dzīvi Kunga rokās un uzticies, jo Viņš vēlas vienīgi Tavu labumu.

 

Lūgšana

Lai mūsu dzīve ir kā mīlestības atbilde

uz Tavu mīlestību, un arī,

kā aicinājums uz brāļu mīlestību.

Guljelmo Džakvinta

Apustuliskas Oblātes

no Kustības Pro Sanctitate

Republikas Laukums 3/226

LV-1010 Rīga Latvia

tālr.: 7323281

mob.: 26319789

www.catholic.lv/ps/


Web master