SVĒTUMS ŠODIEN

(62)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Fides et Ratio

 

“Pasaule un tas, kas tajā notiek, arī vēsture un dažādi notikumi tautas dzīvē – visas šīs realitātes mums ir jāpamana, jāanalizē un jāizvērtē ar prātam pieejamiem līdzekļiem, tomēr tādā veidā, lai ticība netiktu izslēgta no šī procesa. Ticības klātbūtne nav nepieciešama tādēļ, lai atņemtu prātam autonomiju vai arī ierobežotu tā darbības sfēru. Tā ir nepieciešama tikai tādēļ, lai darītu cilvēkam saprotamu to, ka visos šais notikumos atklājas un darbojas Izraēla Dievs. Tādēļ nav iespējams līdz pašiem dziļumiem iepazīt pasauli un vēstures notikumus, ja cilvēks netic Dievam, kurš tajos darbojas. Ticība padara labāku un skaidrāku iekšējo redzamību, un atver prātu, ļaujot tam ieraudzīt notikumu plūsmā aktīvu Apredzības klātbūtni. Nozīmīgi šeit ir Salamana pamācību Grāmatas vārdi: „Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet Kungs virza cilvēku gaitas.” (16, 19). Tas nozīmē, ka pateicoties prāta gaismai cilvēks spēj atpazīt savu ceļu, un var to noiet ātri, izvairoties no šķēršļiem, un nonākt pie mērķa, ja tikai ar skaidru sirdi atzīst , ka viņa meklējumi ir ticības aptverti. Tādēļ nevar atdalīt prātu no ticības, vienlaicīgi neatņemot cilvēkam spēju pareizi iepazīt sevi, pasauli un Dievu. Līdz ar to nav iemesla sacensībai starp prātu un ticību: šīs realitātes savstarpēji iespaidojas, tomēr katrai ir savs darbības lauks, kurā tā realizējas. Šai virzienā mūs vada atkal Salamana pamācību Grāmata, kuras autors saka: „Dieva gods – lietu apslēpt, ķēniņa gods – lietu noskaidrot” (25,2). Starp Dievu un cilvēku – kaut gan katrs dzīvo savā pasaulē – pastāv unikāla abpusējības saite. Dievā ir visu lietu sākums, Viņā dzīvo noslēpuma pilnība, un tā ir Viņa gods; cilvēka uzdevums ir izdibināt patiesību ar prāta palīdzību, un tas ir cilvēka gods. Vēl vienu šīs mozaīkas daļiņu pievieno Psalmists, izsakot lūgšanā sekojošus vārdus: „Cik nenovērtējami dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik milzīgs ir to daudzums! Ja es tās saskaitītu, tad to vairāk nekā smiltis; ja es nonāktu līdz galam, tad vēl arvien esmu pie Tevis” (139 [138], 17-18). Vēlēšanas iepazīt ir tik liela un mobilizē tādus spēkus, ka cilvēka sirds, kaut gan sasniedz nepārkāpjamo robežu, tomēr ilgojas pēc bezgalīgās bagātības, kura ir apslēpta aiz šīs robežas. Cilvēks nojauš, ka tur ir atrodama izsmeļoša atbilde uz katru līdz šim neatbildētu jautājumu”.

Svētīgais Jānis Pāvils II

ĞIMENES GARĪGUMS

Laulība - aicinājums uz dzīvību

 

Protams, saderināšanās ir arī laiks, kad viens otram apliecina savas jūtas, maigumu, taču vienmēr ar zināmu modrību un kopīgu lēmumu, palīdzot viens otram, atturēties no seksuālām attiecībām līdz īstajam laikam. Jo Baznīca nepieļauj un nemitīgi aicina atturēties no pirms-laulību seksuālām attiecībām. Atbilde ir vienkārša: tāpēc, ka attiecības, kuras dabiski seko nopietnam un atbildīgam "jā" vārdam uz visu mūžu, nevar būt pirms šī "jā" izteikšanas. Jūtas, fiziskā pievilcība, kas dabiski pavada saderināto savstarpējās iepazīšanas un mīlestības ceļu, nav jāatmet: tās ir jākontrolē un jāapvalda līdz pat īstajam brīdim. Citādi tiek noplūkts negatavs auglis, kas sākumā piesaista, bet vēlāk izrādās rūgts un pieviļ. Dārgie jaunieši, Jēzus jūs brīdina: esiet uzmanīgi! Neļaujiet sevi maldināt ātri zūdošajai, uzmācīgajai un vilinošajai kultūrai, kura pieņem tikai to, kas šai brīdī sagādā gandarījumu, kaut vēlāk piepilda ar skumjām. Esiet modri, pretojoties kārdinājumam "vieglprātīgi izdzīvot savu seksualitāti", neveidojot konkrētus plānus un nerespektējot sevi un citus.

 

Dieva plāns - laulība ir cilvēciska un dievišķa realitāte, tik skaista kā visas Dieva, kas pats ir Skaistums, lietas. Tā ir laimes vieta tiem, kas uz to ir aicināti. Katrs aicinājums ir laimes vieta. Es esmu laimīgs, būdams priesteris un bīskaps, jo tāds ir mans aicinājums. Novēlu jums, dārgie jaunieši, kopā ar Dievu saprast, kur ir jūsu laimes vieta, tas ir, kāds ir jūsu aicinājums. Un ja Dievs jūs aicina uz laulību, veidojiet šo brīnišķīgo plānu kopā ar Viņu. Lai Dieva Māte, kas mūs uzņem pie sevis Aglonā, jūs pavada un vienmēr ir kopā ar jums! Āmen.

Apustuliskā nuncijs E. Mons. Luidži Bonacci

 

 

 

Ak, Jēzu Kristu, iemiesotais Vārds, Marijas Dēls,

nāc un mājo savos kalpos

kopā ar savu Svēto Garu –

Viņš ir Tava spēka pilnība,

māca Tavu tikumu patiesību,

piepilda Tavus ceļus un atklāj Tavus noslēpumus.

Uzveic visus naidīgos spēkus

ar savu Svēto Garu Tēva godam! Amen.

 

Kolumba Marmions

 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

 

“Jauni priesteri jauniem cilvēkiem”

 

Ar šo atbildības pilno un labprātīgo pazemību un paklausību priesteri arvien vairāk līdzinās Kristum un nonāk līdz tam, ka paši izjūt to, ko ir izjutis Kristus, kurš „pazemoja pats sevi, pieņemdams kalpa veidu [...], kļūstot pazemīgs līdz krusta nāvei” (Fil.2,7-8). Ar šo pazemību viņš uzvarēja un atpestīja no Ādama nepaklausības. Apustulis saka: „Jo kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnotie” (Rom.5,19).” (Presbyterorum Ordinis, n.15).

Ja Jēzus lūgšana Tēvam ir dziļi nozīmīga, tad līdzīgām attiecībām jābūt arī vienotībā starp bīskapiem un priesteriem. Pieņemot absurdu varbūtību, ka mums varētu pārāk apnikt tradicionālie termini un tā vietā, lai runātu par paklausību, mēs vēlētos izmantot kādu citu vārdu, mēs to varētu darīt, jo lūgšanā atainotajām Jēzus un Tēva attiecībām jākļūst par pilnīgu spoguli arī starp bīskapu un priesteri valdošajās attiecībās.

Mainot vārdus tomēr saglabājas Pāvila domas būtība: „Factus oboediens usque ad mortem, mortem autem crucis” (Fil.2,8).

 

Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta

 

 

 

Kungs, mūžīgais Dievs, Gaisma bez iesākuma un bez gala,

visa Radītāj, neizsmeļamā Mīlestība pret cilvēkiem, –

lai Tava vaiga gaisma atspīd pār mums!

Mirdzi mūsu sirdī, Taisnības saule, un pildi dvēseles ar savu prieku!

Māci mums nemitīgi apcerēt Tavus baušļus,

lai tie mūs iedvesmo un lai mēs vienmēr liecinām par Tevi,

mūsu Kungs un Labdari.

Palīdzi mums darīt to, kas Tev patīkams,

un visā pagodināt Tavu vārdu, Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

 

Svētais Bazīlijs Lielais

LAJU GARĪGUMS

 

Par līdzsvara trūkumu mūsdienu pasaulē

 

Tik strauja attīstība, kas bieži vien notiek haotiski, kā arī arvien asāka pasaulē valdošo saspīlējumu apziņa rada vai pastiprina pretrunas un nelīdzsvarotību.

Jau pašā cilvēkā bieži rodas līdzsvara trūkums starp moderno praktisko prātu un teorētisko domāšanu, kurai neizdodas nedz sev pakļaut sev iegūto zināšanu kopumu, ne sakārtot to apmierinošās sintēzēs. Līdzīgi zūd līdzsvars starp rūpēm par praktisko efektivitāti un morālās apziņas prasībām, kā arī daudzkārt starp kolektīvās dzīves nosacījumiem un personīgās domas meklējumiem, vai pat kontemplatīvās dzīves meklējumiem. Visbeidzot, tiek izjaukta līdzsvarotība starp cilvēka darbības specializāciju un skatījumu uz lietām to kopumā.

Arī ģimenē veidojas spriedze, ko izraisa spiedīgi demogrāfiski, ekonomiski un sociāli apstākļi, vai arī konflikti starp paaudzēm, vai jaunās sociālās attiecības starp vīrieti un sievieti.

Lielas nesaskaņas rodas starp rasēm, tāpat starp dažādiem sabiedrības slāņiem; starp bagātām un mazāk bagātām vai nabadzīgām tautām; visbeidzot, starp starptautiskām institūcijām, kas dibinātas tautu centienos pēc miera, un ideoloģisko propagandu vai tautu un citu grupu kolektīvo egoismu.

Tādējādi rodas savstarpēja neuzticēšanās un naidīgums, konflikti un posts, kuru izraisītājs un reizē arī upuris ir pats cilvēks.

 

Vatikāna II koncila Dogmatiskā konstitūcija par Baznīcu

Mūsdienu pasaulē

Gaudium et spes No. 8

Web master