SVĒTUMS ŠODIEN

(64)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Visi cilvēki grib zināt”, un attiecīgs šīs vēlēšanās objekts ir patiesība. Pat ikdienas dzīvē mēs varam novērot to, cik ļoti katrs cilvēks cenšas iegūt objektīvu izpratni par lietām, neapmierinoties ar informāciju no netiešiem avotiem. Cilvēks visā redzamajā un radītajā pasaulē ir vienīgā būtne, kura spēj ne tikai zināt, bet arī apzinās to, ka zina, un tādēļ vēlās uzzināt būtisku patiesību par to, ko uztver. Nevienam īstenībā nevar būt vienalga tas, vai viņa zināšanas ir patiesas. Ja cilvēks atklāj, ka tās ir maldīgas, tad viņš tās atmet; turpretī ja viņš spēj pārliecināties par to patiesīgumu, tad ir pamierināts. Tieši par to runā svētais Augustīns: „Es esmu saticis daudz tādu cilvēku, kuri grib maldināt citus, bet tādu, kurš pats grib būt maldināts, neesmu saticis”. Pareizs ir uzskats, ka cilvēks ir sasniedzis briedumu tad, kad paša spēkos spēj atšķirt patiesību no falsifikāta un kad pats spēj izteikt vērtējumu par lietu objektivitāti. Šeit ir atrodama daudzveidīgo meklējumu motivācija, īpaši dabaszinātņu jomā, kuras pēdējo gadsimtu laikā ir devušas nozīmīgus rezultātus, veicinot autentisku visas cilvēces progresu.

Ne mazāk svarīgi meklējumi notiek arī praktiskajā sfērā: šeit es runāju par patiesību, kura attiecas uz labo, kurš ir jāpilda. Uzņemoties ētisku darbību un rīkojoties saskaņā ar savu brīvo un pareizi izveidoto gribu, cilvēks uzsāk ceļu, kurš ved uz laimi, un tiecas uz pilnību. Arī šai gadījumā cilvēka mērķis ir patiesība. Šo pārliecību es paudu Enciklikā Veritatis splendor: „Nav moralitātes bez brīvības. (...) Ja katram ir tiesības meklēt patiesību individuālajā ceļā, tad daudz fundamentālāks salīdzinot ar šīm tiesībām ir uz katra cilvēka gulstošais morālais pienākums meklēt patiesību un turēties pie tās, kad tā tiek atrasta”.(no Fides et Ratio Jānis Pāvils II)

ĞIMENES GARĪGUMS

"Ģimene, darbs, atpūta."

VII Pasaules ģimenu dienas Milānā, Italījā

Viktors un Marina Prošcenko Kustība Pro Sanctitate

 

Vēlamies pateikties Dievam par to, ka Viņš ir devis tik brīnišķīgu dāvanu - braucienu uz VII Pasaules ģimeņu dienu Milānā. Tēma bija: "Ģimene, darbs, atpūta." Gianna Pjero Zaffirio (sociālais animators), Gianna Zaffirio (līdzstrādniece no Kustības Pro Sanctitate) parūpējās par mums (mani un manu sievu Marinu) kā par saviem bērniem. Viņi ir ļoti labsirdīgi cilvēki, kas spēj redzēt Kristu tuvākajos. Varbūt, viņiem reiz bija grūti to izdarīt, bet viņi bastojas uz Dieva mīlestību. Mums būtu jāmācās no viņiem. Šajās dienās, mēs dzīvojām brāļu mīlestībā un lūgšanā. Sazināties savā starpā bija interesanti. Pjero un Gianna runāja itāļu un mazliet angļu valodas. Mēs runājam ar Marinu krievu un nedaudz latviešu valodā. Manai sievai bija krievu-itāļu vārdnīca, bet mēs varējām saprast viens otru ļoti labi. Žestu valoda un kristīgā mīlestība palīdzēja mums saprasties.

Pjero un Gianne ir virs 70 gadu veci cilvēki, bet turējās ar cieņu un viņi nekad neparādīja, ka ir noguruši. Piero piedāvāja būt par mūsu gidu: parādīja mums Milānas centru, Milānas Katedrāli. Ceļā uz Katedrāli, mums paveicas redzēt pāvestu Benediktu XVI. Viņš bija 4 metru attālumā no mums, tāpēc mēs varējām uzņemt dažas bildes.

Visu sestdienu mēs pavadījām kopā ar Pjero un Gianne. Mēs lūdzāmies, pēc tam aizstaigājām apmērām 3-4 km līdz Bresso, kur bija Viğilija kopā ar Pavēstu. Mēs dzirdējām dažas liecības un Pāvesta atbildi.

Nākamajā dienā, svētdienā, pulksten 4.00 no rīta mēs devāmies ar Itāļu ģimeni uz svētdienas Misi. Tur mēs arī varējām redzēt pāvestu ļoti tuvu - apmēram 3 metru attālumā. Sv. Mise bija ļoti svinīga. Tur bija daudz kardinālu, bīskapu un priesteru no visas pasaules un apmēram miljons ticīgo. Sv. Mises laikā mēs saņēmām Dieva žēlastību: man sirdī palika priecīgi un gaiši. Savā sprediķī pāvests runāja par ģimeni, darbu un atpūtu: "Ģimene, darbs, atpūta, ir trīs Dieva dāvanas, trīs dimensijas kurām jābūt harmonijā. Jālūdzas, jāstrādā, lai saglabātu, stiprinātu un pilnveidotu vienību, kādu vēlas Kristus.” Svētdienā mums bija atvadu vakars kopā ar Pjero un Žannu un citām ģimenēm. Pirmdien no rīta mēs braucām atpakaļ uz Rīgu.

Mēs pateicamies Dievam par Apustuliskas Oblatēm Liliani Bertrand un Ritu Refalo, kas organizēja mūsu braucienu, un arī par visiem "Pro Sanctitate" kustības līdzstrādniekiem un Sociali Animatori, kuri atbalstīja mūsu ceļojumu.

 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

“Jauni priesteri jauniem cilvēkiem”

 

No šiem vienkāršajiem un skaidrajiem principiem radās [kopiena] „Pro Sanctitate”, kuras vēlme ir visus apvienot, lai, apzinoties lielo mīlestības un svētuma likumu, ar dažādiem līdzekļiem pasaulē izplatītu Labo vēsti par Dieva mīlestību un viņa mūsu atbildes gaidām.

Vatikāna II Koncils, aprakstot daudzās sarežģītās problēmas, tomēr nepagāja ātri garām iepriekš minētajiem principiem, tos tomēr liekot visu dokumentu centrā. Ir viegli novērot, ka „Lumen Gentium” piektā nodaļa par universālo aicinājumu uz svētumu ir ne tikai Baznīcas dogmatiskās konstitūcijas sirds, bet arī viena no Koncila tekstu pamattēmām.

Kam šī mīlestības un svētuma programma jāievieš praksē? Visiem, bet jo īpaši priesteriem. Šā iemesla dēļ priesteri ir gandrīz vai organizācijas „Pro Sanctitate” sirds.

Var apgalvot, ka apustuliskās darbības „Pro Sanctitate” galvenā plūsma sākas no priesteriem, jo Jēzus viņus izveidoja par saviem īpašajiem lieciniekiem. Turklāt caur viņiem Svētais Gars, kas ir mīlestības un svētuma avots, sakramentu veidā ienāk dvēselēs.

 

Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta

LAJU GARĪGUMS

(Turpinājums no iepriekšējā numura)

Apustuliskā Nuncija Baltijas valstīs Luidži Bonacci pirmā meditācija. Kustības “Pro Sanctitate” rekolekcijas Viļņā, 2011. gada 17. decembrī,

 

Tomēr kristīgā lūgšanā ir arī kaut kas tāds, kas tieši to raksturo. Kristīgā lūgšana nav vienkārši mūsu emocijas, kas rodas no lietu noslēpuma, kad ar tām sastopamies. Tas ir ļoti svarīgi, protams. Kristīgā lūgšana ir tas, ko Dieva dotais gars dara mūsos. Būtisks teksts ir Vēstule Romiešiem, astotā nodaļa. “Visi, kurus vada Dieva gars, ir Dieva bērni.” Mēs visi esam saņēmuši Garu, kurš liek mums saukt: “Abba, Tēvs!” Un mūsos ir Gars, kurš saka, ka mēs esam Dieva bērni. Un šis Gars nāk palīgā mūsu vājumam. Jo kā saka Svētais Pāvils, ka mēs pat nezinām, kas mums būtu jālūdz. Un šis Gars mūsos atmodina to, pēc kā mums būtu jālūdz un kā mums būtu jālūdz. Un šādi, piemēram, mēs redzam dažreiz mūsu bērnus, kas kustās Krucifiksa priekšā. Kāpēc? Kas viņiem rada šo interesi? Dieva Gars, kas liek viņiem lūgties. Ikvienam kristītajam ir šis Gars. Ikviens, kas esam kristīti, esam arī saņēmuši šo Garu, kas lūdzas mūsos. Ļoti bieži mēs aizmirstam, ka mūsos ir šis Gars, kas mūsos lūdzas. Dažreiz mēs pat neticam, ka mazs bērns, kurš ir ticis kristīts un ir saņēmis šo Garu, ka viņš spētu lūgties. Un pat bērniem mēs jau varam mācīt atvērt acis uz Dieva noslēpumiem. Jo viņos ir šis Gars, kurš palīdz atvērt acis skatienam uz Dieva noslēpumiem. Un to Gars dara ne vien ar bērniem, bet ar katru no mums.

 

(turpinājums sekos)

 


Web master