SVĒTUMS ŠODIEN

(7)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ğimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ğimenē un sabiedrībā.

 

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

 

JAUNI BRĀĻI

 

No Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Nav šaubu, ka patiesais brālības avots Baznīcā ir atrodams pašā Kristus tēlā. Kristus ir izdzīvojis mīlestību, maksājis ar nāvi par savu mīlestības mācību un kā mantojumu mums ir vēlējies atstāt sociālās mīlestības lielo principu: no tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi. Mīlestība kura var un kurai ir jābūt sociālai, bet ar nosacījumu, ka tai ir jābūt arī kristoloğiskai ("Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs cits citu mīliet". 13, 34) un trīsvienīgai ("Es viņos, un Tu manī." 17, 23). Skaidrs, ka šis ir augsts ideāls, kas nav sasniedzams vienīgi ar cilvēciskiem spēkiem, bet ir valdzinoši domāt, ka Jēzus runādams par savas nāves nepieciešamību, lika nomanīt sava spēcīgā piemēra nepieciešamību, kas vienīgais varēja dot spēku lai sāktu veidot jaunu pasauli. To jauno pasauli, kas droši vien atspoguļojās mirstošā Kristus acu priekšā; to, kuru Viņš redzēja jau īstenotu savā mātē Marijā un Jānī, un kurai pauda savu spēcīgo vēlēšanos: man slāpst ( 19, 28)."

No "La rivolta dei Samaritani" (Samāriešu sacelšanās) 

No Itālijas Bīskapu Konferences apustuliskās vēstules "Vēstīt evaņğēliju pasaulē, kura mainās" (Nr. 28)

"Ja dzīve, kura mums ir dāvāta, rod jēgu un pilnību attiecībās, ja Kritus tās ir parādījis cilvēkiem ar savu konkrēto mīlestības izpausmi uz brāļiem un māsām, ar kuriem kopā ir dzīvojis, arī mēs varam nobaudīt mūžīgo dzīvi vienīgi ar acīm redzamām un ikdienišķām mīlestības attiecībām, kuras mums izdodas izveidot ar visiem pārējiem vienīgā Tēva bērniem. Ikviens mīlestības veids - piedošana, sevis veltīšana, pieredzes apmaiņa, un vēl dauzi citi veidi - ir vietas kurās, priekš ikviena no mums, izspraucas kāds mūžības stariņš. Jo mūžīgā dzīve ir mīlestība (sal 1 Kor 13,8; 1 Jņ 3, 4)."

ĞIMENES GARĪGUMS

   No Pastorālā konstitūcija par Baznīcu mūsdienu pasaulē Gaudium et spes n. 48 (Laulības un ģimenes svētums)

"Dziļā dzīves un mīlestības kopība laulībā, kas ir Radītāja dibināta un apveltīta ar saviem īpašiem likumiem, tiek noslēgta ar laulības derību, t.i., - ar neatsaucamu personisku piekrišanu. Tādā veidā ar personisku un brīvu aktu, laulātajiem savstarpēji sevi dodot un vienam otru pieņemot, rodas institūcija, kas ir saskaņā ar Dieva gribu un kas ir spēkā arī sabiedrības priekšā. Šīs svētās saites - kā pašu laulāto un viņu pēcnācēju labā, tā arī sabiedrības labā - nav pakļautas cilvēku [patvaļīgiem] ieskatiem. Jo pats Dievs ir autors laulība, kas ir apveltīta ar dažadiem labumiem un mērķiem; tiem visiem ir vislielākā nozīme cilvēku dzimtas turpināšanai, katra ģimenes locekļa personiskajai izaugsmei un viņa mūžīgajai dzīvei, kā arī attiecībā pret ģimenes un visas cilvēku sabiedrības cieņu, stabilitāti, mieru un labklājību. Laulības institūcija un laulāto mīlestība jau pēc to būtības ir pakārtotas pēcnācēju radīšanai un audzināšanai un reizē rod tajā savu piepildījumu. Tādēļ vīrs un sieva, kas laulības derībā vairs "nav vairs divi, bet viena miesa" (Mt 19,6), savstarpēji palīdz un atbalsta viens otru dziļā personu vienotībā un kopīgā darbībā; tādējādi viņi gūst aizvien dziļāku savas vienības pieredzi un pilnīgāk to īsteno pašā būtībā. Šī dziļā vienotība, kurā divas personas sevi dod viena otrai, kā arī bērnu labums, prasa laulāto pilnīgu uzticību un viņu savienības nešķiramību.

Kungs Kristus šo mīlestību, kas rod savu avotu dievišķajā mīlestībā un ir veidota pēc līdzības Viņa vienībai ar Baznīcu, ir bagātīgi svētījis tās daudzveidīgajās izpausmēs. Tāpat kā Dievs reiz mīlestības un uzticības derībā izgāja pretim savai tautai, tā tagad cilvēku Pestītājs, Baznīcas Līgavainis nāk pretim kristīgajiem laulātajiem Laulības sakramentā. Viņš arī turpmāk paliek ar viņiem, lai laulātie mīlētu viens otru savstarpējā atdevē un pastāvīgā uzticībā: kā Viņš pats ir mīlējis Baznīcu un sevi atdevis par viņu. Patiesa laulāto mīlestība tiek uzņemta dievišķajā mīlestībā, to vada un bagātina Kristus pestīšanas spēks un Baznīcas pestījošā darbība, - lai laulātos efektīvā veidā vestu pie Dieva un sniegtu viņiem atbalstu un stiprinājumu viņu cēlajā tēva un mātes sūtībā. Tādēļ kristīgie laulātie īpašā sakramentā tiek stiprināti un [it kā] konsekrēti savas kārtas pienākumiem un cieņai. Šī sakramenta spēkā pildot savu sūtību laulībā un ģimenē un Kristus Garā, kas visu viņu dzīvi caurauž ar ticību, cerību un mīlestību, laulātie arvien vairāk pilnveidojas personiski un svētdara viens otru. Tādējādi viņi kopā pagodina Dievu.

Šada veida sekojot vecaku piemeram un specinati gimenes kopiga lugšana, berni, un pat visi, kas pieder pie gimenes loka, vieglak atradis patiesa cilveciguma, pestišanas pilnibas un svetuma celu. Bet pašiem laulatajiem, nesot augsto teva un mates cienu un uzdevumu, atbildigi japilda savu galveno pienakumu, kas ir audzinašana, un jo ipaši religiska zina."

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

JAUNA BAZNĪCA

"Nav ne jūda, ne grieķa, nav verga, ne brīvā, ne vīrieša, ne sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū." (Gal 3, 28)

 

No Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Baznīca ir jauna realitāte, kuru dibinājis Kristus - Jaunais Cilvēks,  mums - jaunajiem cilvēkiem. Baznīcā Jēzus - Jaunais Cilvēks ir vēlējies īpašas raksturiezīmes, kas ir kā jauninājums un kas mūs veido pēc Jēzus - Jaunā Cilvēka līdzības.

Pirmā raksturiezīme: kalpošana. Jēzus - Servus Jahwè (Dieva Kalps), bija noliecies lai apustuļiem mazgātu kājas un tādā veidā mums mācītu kalpošanu, kas ir jauninājums un reizē arī Baznīcas un jaunā cilvēka raksturiezīme. Citas jauninājuma iezīmes, bez šaubām, ir drīzāk tādas, kas rada apmulsumu. Nabadzība: Jēzus ir teicis: "Neņemiet divas tunikas." Bezmaksa: "Bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet." Saliedētība, tas ir kļūt par vienu realitāti - in soludum. Un šeit mums ir divi lieli principi: saliedētība Mistiskajā Miesā un saliedētība Euharistiskajā Miesā. Mēs esam Kristū un Kristū - Euharistijā viens vesels: mēs esam viena maize, tātad esam viena miesa, pat ja esam daudzi, jo ņemam dalību vienā maizē!

No "L'uomo nuovo" (Jaunais cilvēks), nepublicēts

 

"Iet Baznīcā nozīmē, pulsēt vienā ritmā ar ticības brāļu sirdīm un visu citu,

kas ir brāļi, jo ir atpestīti ar Kristus asinīm, sirdīm."

Svētīgais Jānis XXIII

 

No pāvesta Jāņa Pāvila II Vēstījuma pasaules jauniešiem XX Pasaules Jauniešu dienu sakarā (Ķelnē, 2005. gada augustā)

"Klausīšanās uz Kristu un Viņa pielūgšana mūs noved pie drosmīgām izvēlēm un pie varonīgu lēmumu izdarīšanas. Jēzus ir prasīgs, jo Viņš vēlas mūsu patieso laimi. Viņš dažus aicina atteikties no visa, lai sekotu Viņam priesterībā un konsekrētā dzīvē. Tiem, kuri dzird šo aicinājumu, nav jābaidās teikt "jā" un augstsirdīgi sekot Viņa vadībai. Bet papildus aicinājumiem un īpašiem konsekrācijas veidiem, katrs kristietis ir saņēmis īpašu aicinājumu savā kristībā: tas arī ir aicinājums uz parastas kristieša dzīves "augsto standartu", kas tiek izteikts svētumā (skat. Jaunajā tūkstošgadē ieejot, 31)."

 

Svēti kopā.

Ikdienas dzīve, kas māca teikt JĀ, lai varētu tikt atjaunota tava ğimene, draudzes kopiena, grupas, kustības...

 

Nabadzība, bezmaksa, saliedētība.

Lai veidotu jaunu Baznīcu.

LAJU GARĪGUMS 

JĒZUS TEVI UZRUNĀ

"Šodien uzklausiet Viņa balsi: nenocietiniet savas sirdis" (Ps 95, 7-8)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

"Pirms darboties, pirms rīkoties, uzklausiet Kristu, uzklausiet, ko Viņš māca ar savu dzīvi, ar savu piemēru, ar saviem vārdiem... Tādā veidā es pamazām kļūšu pārveidots Kristū un Viņš nebūs vairs vienīgi tēls ārpus manis, bet būs realitāte, kas arvien vairāk veidojas manī. Mums ir jāveido Kristu sevī. Esam pārāk pieraduši veidot mūsu personību, mūsu ES, mūsu intereses, mūsu gaumes, bet tikpat kā nedomājam par to, kā veidot Kristu mūsu jūtās, mūsu interesēs, mūsu dzīves pārmaiņās."

No "Cristo ieri, oggi, sempre" (Kristus vakar, šodien, rīt)

 "Vienīgi Kristus balss uzklausīšana var piešķirt mūsu dzīvei jēgu."

Pino Puļisi (Pino Puglisi)

 No Enzo Bianchi - Bonifacio Baroffio rakstiem

"Mūsu ikdienas dzīvē esam trokšņu, skaņu, ziņu, kas piesaista un novirza mūsu uzmanību, ieskauti: mūsu tik apdullinātās ausis nogurst uzklausīt Kunga balsi, kas ir tik maiga kā viegla vēsma (sal. 1 Ķēn 19, 12). Iet runa par nepieciešamību palikt klusumā mūsos un mūsu apkārtnē, vienīgi tā varēsim pieradināties vispirms uzklausīt brāli, kuru redzam un tad arī Dievu, kuru neredzam. Bez uzklausīšanas nav dialoga, nav komūnijas un ikvienas personīgās attiecības ar Kungu tiek vārdu plūdu, kas apslāpē Vārdu, aizslaucītas."

No "La preghiera fatica di ogni  giorno" (Grūtā ikdienas lūgšana). 

Pārdomām

Runā, ak Kungs, lai tavs kalps tevi uzklausa.

Atver Evaņğēliju, lasi to...; ja tu to turēsi aizvērtu, Kristum būs grūti tev izpaust savu mīlestību un tev iemācīt dzīves ceļu.

Tev vienīgajam ir mūžīgās dzīvības vārdi.

Lai tavi vārdi būtu Vārda caurausti un tādējādi nevienu neievainotu un nepieviltu.

 

Lūgšana

Jēzu, lai Tavas domas mani apgaismo,

lai Tavs vārds mani vada,

lai Tavs skatiens man seko,

lai Tavas ausis mani uzklausa.

Guljelmo Džakvinta

 

 

Apustuliskas Oblātes

no Kustības Pro Sanctitate

Republikas Laukums 3/226

LV-1010 Rīga Latvia

tālr.: 67323281

mob.: 26319789

www.catholic.lv/ps/

 


Web master