SVĒTUMS ŠODIEN

(71)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā. 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Fides et Ratio

 

Tagad mēs varam redzēt, kā apskatāmais jautājums mums atklājas visos aspektos. Cilvēks pēc savas dabas ir patiesību meklējošs. Šo meklējumu mērķis nav tikai daļēju patiesību iepazīšana, kuras skar faktus vai zinātnisku jautājumus; cilvēka centieni neaprobežojas arī tikai ar patiesa labuma izvēli, pieņemot lēmumus. Viņa meklējumi vēršas uz dziļāku patiesību, kura var parādīt dzīves jēgu; līdz ar to cilvēks spēj atrast meklēto tikai absolūtā. Pateicoties iedzimtai domāšanas spējai cilvēks spēj atrast šādu patiesību. Tā kā šai patiesībai ir svarīga un būtiska nozīme cilvēka dzīvē, viņš nonāk pie tās ne tikai domāšanas rezultātā, bet arī uzticoties citām personām, kuras galvo par patiesības drošumu un autentiskumu. Prasme un lēmums uzticēt sevi un savu dzīvi citai personai – tas noteikti ir viens no antropoloģiski viscēlākajiem un visdaudzrunīgākajiem aktiem.

Svētīgais Jānis Pāvils II

«Marija kopā ar savu līgavaini reprezentē Israēļa atvasi, par kuru vēstīja pravietis. Savukārt trīs ķēniņi reprezentē pasaules tautas. Viņi reprezentē civilizācijas, kultūras un reliģijas, kuras ir ceļš pie Dieva, meklējot miera, taisnīguma, patiesības un autentiskas brīvības valstību. Marijas ticība ir Baznīcas, Jaunās derības tautas ticības sākums un paraugs. Viņas ticību var salīdzināt ar Ābrahama ticību. Tas ir jauns sākums tam pašam Dieva apsolījumam, tam pašam nemainīgajam Dieva plānam, kas īstenojās Betlēmē dzimušajā Bērnā. Kristus gaisma ir spoža un spēcīga, kas palīdz arī mums izprast gan Visumu, gan Svētos Rakstus. Tāpēc visi, kuru sirdis ir atvērtas patiesībai, meklē, atrod un nāk, lai pagodinātu pasaules Pestītāju».

Pāvests Benedikts XVI

ĞIMENES GARĪGUMS

 

Laulību attiecības ģimenē starp vīrieti un sievieti pāvesta Jāņa Pāvila II rakstos.

Cilvēks radīts pēc Dieva attēla

Pāvests Jānis Pāvils II apustuliskajā pamudinājumā „Familiaris Consortio” uzsver, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības, mīlestībā ir saukts no nebūtības būtībā un reizē arī aicināts uz mīlestību. Tā ir mīlestības kopība, kas nav tikai vienkārša nepieciešamība uz izdzīvošanu, ne arī aspekts, kas interesē cilvēku kādā viņa būtības punktā. Aicinājums uz kopību aptver cilvēku visās viņa miesas un dvēseles dimensijās. „Būdams iemiesots gars, tas ir dvēsele, kas izpaužas miesā un miesa, kas pieņēmusi nemirstīgu garu, cilvēks šajā apvienotajā pilnībā ir aicināts uz mīlestību. Mīlestība aptver arī cilvēcisko miesu un tā ir kļuvusi līdzdalīga garīgajā mīlestībā.”

Kā konkrēti cilvēks izpauž šo savu intīmo laulību realitāti, šo savu „būt radītam” mīlestībā un lai mīlētu, kas nāk no paša Dieva, un, kas viņu dara vienreizēju visu radību starpā?

Pāvests Jānis Pāvils II, attēlodams šo vienreizējo patiesību, analizē radīšanas notikumu, kas aprakstīts Radīšanas grāmatas pirmajās divās nodaļās. Tur stāstīts par vīrieša un sievietes pirmsākumu.

Angela Anna TOZZI, scic

(turpinājums sekos)

“Es vēlos kļūt svēta mīlestībā,

izpildot savus pienākumu un

pilnībā pieņemot Dieva gribu.”

Svētīgā Marija Gabriēla Sagedū

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

“Jauni priesteri jauniem cilvēkiem”

Mēs dzīvotu ilūzijā, ja domātu, ka Sekulārais institūts jau pašā saknē iznīcina šīs sarežģītās problēmas, jo tām tikai cilvēka labā griba, kuru uztur Dieva žēlastība, kas var stāties pretī un tās atrisināt vai vismaz mazināt.

Tajā pašā laikā neapstrīdami Sekulārais institūts, par kuru runājam, vēlas palīdzēt priesterim, ne tikai uzturot to liesmu, kas viņā deg par cilvēku dvēselēm, bet arī esot kopā ar viņu un atbalstot neskaidrību brīžos.

Tas tiek panākts, aicinot priesterus iedziļināties plašajās garīguma tēmās saistībā ar vispārīgo aicinājumu uz svētumu. Tādā veidā viņiem tiek dots dzīvs entuziasma lādiņš un atsvaidzināta vēlme sevi ziedot.

Ņemot vērā to, ka pat lielas idejas dažkārt vienas nespēj uzturēt cilvēka dvēseli, institūts rūpējas par to, lai saviem dalībniekiem dotu iespēju piedalīties garīgos vingrinājumos, rekolekcijās, tikšanās reizēs, studiju nedēļās, lai no tām saņemtu gaismu, spēku un iedrošinājumu.

Turklāt Sodales var, ja to vēlas, piemēram, uz kādu laiku piedalīties citu Sodales grupās, lai tur rastu mieru, sapratni, atbalstu un mīlestību.

Nedrīkst par zemu novērtēt to drošības sajūtu, kuru institūts dod, ne tikai esot līdzās atsevišķiem diecēzes Sodales, bet arī domājot par viņu rītdienu, kad viņi veci vai noguruši vairs nespēs turpināt savu darbu dvēseļu labā.

Šī palīdzība ir ārēja un tai, lai tā būtu efektīva, ir jāmaina arī iekšējo, psiholoģisko un garīgo priestera stāvokli, tāpēc institūts saviem no saviem dalībniekiem pieprasa salikt nabadzības, šķīstības un paklausības solījumus, kas ir gandrīz kā iekšējs labprātīgi uzņemts pienākums, lai ikvienā un īpaši grūtā situācijā institūts varētu palīdzēt.

Taču šie solījumi nav tikai tāpēc, lai palīdzētu personiskai svēttapšanai, bet gan lai pārdabiskā un psiholoģiskā veidā palīdzētu visiem, kas iesaistās šai darbā, atdodot sevi citu labā.

 

Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta

LAJU GARĪGUMS

Meditācija. Kustības “Pro Sanctitate” rekolekcijā

 

Turpinājums no iepriekšējā numura

 

Kopiena, kas vienojas Kunga priekšā, arī atzīst, ka Dievs ir arī vēstures Kungs. Tiek atzīts, ka vēsture, notikumi, notikumu gaita ir cilvēku rokās, bet vienlaikus tā ir arī Dieva rokās. Un ļoti svarīgi ir to saprast, jo dažreiz mums liekas, ka viss notiek tikai dēļ cilvēciskā spēka. Un mēs aizmirstam, ka mūsu personīgā vēsture nav tikai cilvēku rokās, bet ir arī Dieva rokās. Un kopiena savā veidā atjaunojot šo pārliecību, ka Dievs ir visa Kungs saka: “Kungs, Tu, kas esi radījis visu un viss ir Tavās rokās.” Un pēc tam, kad tika uzlūkota Dieva klātbūtne vēsturē, kopiena cenšas saprast kā šī Dieva klātbūtne darbojas šodien. Un ir interesanti, ka meklējot kādā veidā Dievs ir klātesošs šodienas notikumos, pirmā kopiena neatsaucas tik daudz uz to, kas ir noticis ar apustuļiem, kopiena nesaka, ka “Tu esi bijis līdzās Pēterim un Jānim, kad viņus apcietināja.” Bet viņa saka: “Šajā pilsētā, kad vecajie bija apvienojušies pret Tavu kalpu Jēzu Kristu.” Savā ziņā viņa neuztraucas tik daudz, kas notiek ar apustuļiem, bet gan saprot, ka pašreizējie notikumi savā ziņā turpina to, kas ir noticis ar Kristu. Tātad, kopiena saprot, ka tas, kas šajā brīdī notiek ar apustuļiem ir turpinājums tam, kas ir jau noticis ar Kristu. Šādi vēsture tiek uzlūkota tieši Kristus vēstures iekšienē. Un tas mums ir svarīgi.

 

Apustuliskā nuncijs Mons. Luidži Bonacci

 

(turpinājums sekos)

 


Web master