SVĒTUMS ŠODIEN

(8)

No 2006. gada oktobra mēneša, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod  garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ğimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ğimenē un sabiedrībā.

 

Bezmaksas izdevums

Izdevējs: Apustulisko Oblāšu Sekulārais Institūts

Reğ. 90002076856

 

 SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Vēstījums "Kopīgi Eiropai 2007"

Pulcējušies Štutgartē no visas Eiropas un pārstāvot vairāk nekā 240 kustības un kristīgās kopienas, mēs vēlamies liecināt par augli, ko spēj dāvāt vienīgi Svētais Gars - nepārtrauktu jaunas kopības pieaugumu mūsu starpā.

Šajā kopībā aizvien skaidrāk redzam mūsu atbildību šodienas Eiropas izaicinājuma priekšā: spēcīga līdzāspastāvēšana daudzkulturālā vidē. Apziņa, ka mūsu atšķirības ir bagātība, nevis iemesls bailēm un sašķeltībai, var kļūt par cerības zīmi tur kur līdzāspastāvēšana ir apdraudēta.

Kā ieguldījumu mēs vēlamies dāvāt vienmēr aktuālo un dzīvo Evaņğēliju. Šodien vēlamies parādīt kristīgās Eiropas sakņu augļus - tās pagātni, tagadni un nākotni - kas bija nozīmīgi arī tās Tēviem dibinātājiem. Esam pateicīgi visiem tiem, kas darbojās Eiropas tautu izlīgšanas un miera labā. Novēlam lai Eiropa, kas ievainoja pasauli ar koloniālismu, pasaules kariem, Shoah, izpaustu ar lielāku drosmi savu dziļo dvēseli un šādi sniegtu ieguldījumu brālīgākas pasaules veidošanā.

Harizmas - Dieva brīvi dotās dāvanas - mūs mudina, kā tas ir piemītošs dziļi eiropeiskam aicinājumam, iet pa brālības un kopīgas dzīvošanas ceļu. Mūsu brālība dzimst no evaņğēliskās mīlestības, kas arvien bez izņēmuma tiek atjaunota un tālākvēstīta. Tieši šīs saites dēļ, kas mūs vieno Dievā, mēs šodien, kā mums to ir vēlējis Jēzus, atjaunojām savstarpējās mīlestības līgumu.

Šīs savstarpējās mīlestības līguma vienoti, mēs sakām JĀ dzīvībai un apņemamies aizstāvēt tās neaizskaramo cieņu visās tās stadijās - no ieņemšanas brīža līdz tās dabīgam noslēgumam.

Mēs sakām JĀ ğimenei, kas ir saistīta ar nesaraujamu mīlestības līgumu starp sievieti un vīrieti - pamatu stiprai un uz nākotni atvērtai sabiedrībai.

Mēs sakām JĀ radībai, kas ir Dieva dāvana, tāpat arī dabas un vides aizsardzībai ko mums  ar respektējošu atbildību ir jāpasargā nākamājām paaudzēm.

Mēs sakām JĀ ekonomijai, kas ir līdzsvarota un kalpo ikvienai personai un visai cilvēcei.

Mēs sakām JĀ solidaritātei ar nabadzīgajiem un atstumtajiem, gan tiem, kuri atrodas mums līdzās, gan arī tiem, kuri atrodas tālu. Viņi ir mūsu brāļi un mūsu māsas. Mēs prasām mūsu valdībām un Eiropas Savienībai ar noteiktību darboties nabadzīgo labā kā arī mazattīstīto valstu, it īpaši Āfrikas, attīstības labā.

Mēs sakām JĀ mieram un apņemamies darboties, lai ar dialoga palīdzību varētu atrisināties konfliktu situācijas. Bez miera mūsu pasaulei nav nākotnes izredzes.

Mēs sakām JĀ atbildībai attiecībā pret visu sabiedrību, un strādāsim, lai ar visu kopējo ieguldījumu, dažādu izcelsmju un kultūru cilvēkiem pilsētas kļūtu par solidaritātes un viesmīlības vietām.

Šo "jā" dēļ mēs vēlamies iesaistīties visi kopā - ikviena kustība un kopiena, atkarībā no savas harizmas un iespējām.

Šo "jā" dēļ mēs vēlamies strādāt ar visiem vīriešiem un sievietēm, ar institūcijām, ar sabiedriskajiem un politiskajiem spēkiem.

Kopā no jauna vēlamies darboties kalpojot vienotībai un mieram, kas ir mūsdienu Eiropas pamatos.

Kopā vēlamies vēstīt Eiropai un pasaulei dzīvības un miera Evaņğēliju, kas iedzīvina mūsu Kustības un Kopienas.

Štutgartē, 2007. gada 12. maijā

 

ĞIMENES GARĪGUMS

"Ģimene, kļūsti par to, kas esi."

 

No vēstules efeziešiem (Ef 5,25-30)

"Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā arī Kristus mīlējis Baznīcu un sevi atdevis par viņu. Lai viņu darītu svētu, šķīstot to ūdens kristībā un dzīvības vārdiem. Sagatavodams sev krāšņu Baznīcu, kurai nav ne traipa, ne grumbas, ne cita kā tamlīdzīga, bet lai tā būtu svēta un bez vainas. Tā arī vīriem jāmīl savas sievas kā sava miesa. Kas savu sievu mīl, tas mīl pats sevi. Jo neviens vēl nekad nav ienīdis savu miesu, bet to kopj un saudzē tāpat kā Kristus - Baznīcu. Jo mēs esam Viņa miesas locekļi: no Viņa miesas un no Viņa kauliem."

 

No Pāvesta Jāņa Pāvila II Apustuliskā vēstījuma Familaris Consortio (n 54)

Universalitāte bez jebkādām robežām - tāds ir misionārās degsmes iekšēji dzīvinātais evaņģelizācijas apvārsnis: tā patiešām ir atbilde uz Kristus skaidro un nepārprotamo aicinājumu: "Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai" (Mk 16,15).

Arī kristīgās ģimenes ticībai un evaņģelizācijas misijai raksturīga šī katoliskā misionārisma elpa. Laulības sakraments, kas atsāk un no jauna izvirza kristībā un iestiprināšanā sakņoto uzdevumu aizstāvēt un izplatīt ticību (sal. "Lumen Gentium", 11), laulātos draugus un vecākus dara par Kristus lieciniekiem "līdz pašai pasaules malai" (Apd 1,8), par īstiem mīlestības un dzīvības "misionāriem".

Zināma misionāra aktivitāte var tikt izvērsta jau pašā ģimenē. Tas notiek, ja kāds no ģimenes locekļiem ir neticīgs vai neievēro ticību konsekventi. Tādā gadījumā laulātajiem ar savu dzīvi viņam jāapliecina sava ticība, kas viņu stimulētu un stiprinātu ceļā uz pilnīgu pieķeršanos Kristus Glābējam (sal. 1.P 3,1-2).

Misionārā gara dzīvināta jau savā iekšienē, mājas baznīca ir aicināta būt par Kristus klātbūtnes un Viņa mīlestības spožu zīmi arī "tiem tālajiem"- ģimenēm, kas vēl netic, un pašām kristīgajām ģimenēm, kas vairs nedzīvo saskaņā ar saņemto ticību: tā ir aicināta "ar savu piemēru un liecinājumu" apgaismot "tos, kas meklē patiesību" (sal. "Lumen Gentium", 35; "Apostolicam actuositatem", 11).

Kā jau kristietības rītausmā Akvila un Priscilla parādījās kā misionāru pāris (sal. Apd 18,2; 18,26; Rom 16,3-4), tā šodien Baznīca apliecina savu nemitīgo jaunību un ziedēšanu ar to, ka ir kristīgie laulātie draugi un viņu ģimenes, kas, vismaz kādu laiku, iet misijas zemē sludināt Evaņģēliju, kalpojot cilvēkam Jēzus Kristus mīlestībā.

Kristīgās ģimenes dod īpašu ieguldījumu Baznīcas misionārismā, kultivēdamas misionāro aicinājumu savos dēlos un meitās (sal. II Vat. Konc. Dekrēts par Baznīcas misiju darbību "Ad Gentes", 39) un, vēl plašāk, ar audzināšanas darbu, kas ļauj "viņu bērniem jau no mazotnes iepazīt Dieva mīlestību pret visiem cilvēkiem" ("Apostolicam actuositatem", 30).

 

 

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

JĒZUS TEV KĻŪST PAR MAIZI

 

Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko es došu, ir mana Miesa, kas dota par pasaules dzīvību. (Jņ 6, 51)

 

No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības dibinātāja, rakstiem

Jēzus mums seko, mūs uzlūko, mūs pavada. Mani ļoti iespaido doma, ka, kad esmu atstājis vienu pilsētu, lai dotos ar lidmašīnu vai vilcienu uz citu, un, kad esmu tur ieradies, Jēzus jau man ir priekšā un mani gaida. Es ieeju baznīcā un tur atrodu Viņu, bet ne tikai - Viņš mani arī pavada. Visās vietās kur es caurbraucu vienmēr ir kāda baznīca, vienmēr ir Viņš, kas man seko, kas mani uzlūko. Iedomājieties, ka ap jūsu mājām ir Jēzus Euharistijas skatiens; mēğiniet iedomāties dažādas vietas ap jūsu mājām, ap skolu, ap darbu - kur ir baznīcas - ikvienā no tām ir Jēzus un Viņa skatiens mūs apņem, mums seko. Vienalga, lai arī ko mēs vēlētos Viņam teikt, vienmēr atradīsim Viņu gatavu mūs uzklausīt. No "Gesù" (Jēzus)

 

Uzklausīšana

Antonino Bello, Slavējiet un svētījiet - Euharistija, dzīves prieks

Euharistija ir pēdējais izgudrojums, pēdējais Jēzus neiedomājamās mīlestības atklājums. Atcerieties: arī tad, kad būs dzīves vētras, kad jutīsieties pievilti, kad kāds draugs jūs pametīs, kad skepticisma vētra brāzīsies pār to ko jūs darāt, tad atcerieties, ka it visi var atstāt jūsu roku, bet Viņš - nekad.

Vai ziniet, ko Viņš teica, pirms pazuda no savu mācekļu acīm? Lūk, es esmu ar jums ik dienas līdz pasaules galam! Kā Viņš pildīja šo apsolījumu? Ar sakramentu starpniecību: kas ir kā kalnu grēda, kuras visaugstākā virsotne - Everests vai K2, vai kāda cita - ir tieši Euharistija.

 

Pārdomām

  •  Ņemiet un ēdiet.

Pieņem Jēzus ielūgumu, barojies no Mīlestības: Viņš tevis dēļ kļūst par maizi un tevi gaida ikdienas.

 

  • Pēc Dēla līdzības.

Esi pasaulē Kristus monstrance, viņa tikumu, viņa gaismas, viņa prieka nesējs.

 

Lūgšana

Jēzu Euharistija, palīdzi mums Tevi patiešām mīlēt visas dzīves garumā. Stāvi mums līdzās, apgaismo mūsu prātu, aizkustini mūsu sirdi, dāvā mums vienu Tavas bezgalīgās mīlestības, kāda Tev ir uz mums, dzirkstelīti.

Guljelmo Džakvinta

 

 

LAJU GARĪGUMS

Grazie, Giuliana! Paldies, Džuljana!

Džuljana Spigone (Giuliana Spigone)

Pro Sanctitate Apustulisko Oblāšu Galvenā Atbildīgā

 

2007. gada 1.maijā Tēva mājās atgriezās Pro Sanctitate Apustulisko Oblāšu Ğenerālā Māsa Džuljana Spigone (Giuliana Spigone), kas šo pēdējo 15 gadu laikā ir bijusi kā māte, māsa, vadītāja. 

Viņai lai ir šis mūsu paldies:

Dieva draugi, kuri savā dzīvē ir pieņēmuši Kunga bezgalīgo mīlestību, ir arī Viņa dievišķās uzticības liecinieki. Tā 2007. gada 1.maijā, pulkstens 20.20. ir atgriezusies Tēva Mājās Pro Sanctitate Apustulisko Oblāšu Galvenā Atbildīgā Džuljana Spigone (Giuliana Spigone). Šī bija diena, kad kā ikgadus visas Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas dibinātās realitātes bija sapulcējušās kopā, lai katra atbilstoši sava aicinājuma izpausmei un apustuliskajai lomai, bet vienoti ar vienīgo harizmu - dzīvot un veicināt universālo aicinājumu uz svētumu un uz brālību - apliecinātu savu derību ar Dievu. Arī Džuljana Spigone savas dzīves pēdējos mirkļos kopā ar visiem atkārtoja savu "jā" Kungam un šīszemes celebrācijas noslēgumā ir atgriezusies mūžīgajā celebrācijā, lai slavētu Svēto Trīsvienību.

Džuljana bija ļoti jauna kad teica savu pirmo "jā" Kungam Apustulisko Oblāšu Sekulārajā Institūtā. Ir grūti atspoguļot šīs drosmīgās, stiprās gribas pilnās, lēnprātīgās un pazemīgās sievietes tēlu kurai nekad nebija tieksme izcelties. Viņai bija liela ciešanu pieredze. Apmēram 30 gadus ilgas slimības skarta, viņa savas ciešanas bija aizplīvurojusi ar smaidu, optimismu un paļāvību uz Kungu. Viņa neuzkrītoši izdzīvoja savu slimību un bieži vien apkārtējie to pat nepamanīja.

Daudzu gadu gaitā Džuljana savā Institūtā kalpoja gan kā jauniešu formētāja, gan kā Ğenerālā Padomdevēja un vēlāk - 23 gadus kā Ğenerālā Atbildīgā.

Viņa bija dzīvojusi blakus Dibinātājam, bija uzticīga viņa harizmas skaidrotāja un ar prieku to nodeva tālāk līdz pat savas dzīves pēdējam brīdim. Kā ir izteicies svētais Augustīns: "mīlestība viņu darīja par kalponi tāpat kā patiesība viņu darīja brīvu".

Viņa bija pacietīga vienotības veidotāja starp visām Tēva Guljelmo dibinātajām realitātēm. Bija veidojusi daudzu Oblāšu paaudzes, kurām mācīja ar Dibinātāja vārdiem "vēlēties drosmi ikvienā tikumā" un vienmēr dāvāja cilvēcisku un pārdabisku paļāvību.

Kustībā Pro Sanctitate viņa bija kā sirds, kas atbalstīja un iedrošināja. Viņas inteliğenze, vērīgums, dziļā harizmas pazīšana, viņu darīja par spēcīgu atbalstu.

Viņa vienmēr bija blakus priesteriem - Dieva tautas svētdarītājiem - ar savām lūgšanām, brālīgo uzņemšanu un mierpilno iedrošinājumu. Ikvienam ar kuru viņa sastapās, veltīja savu uzmanību un savas lūgšanas, neaizmirsa to problēmas, vēlmes un cerības.

Apustulisko Oblāšu aicinājuma centrā ir veltīšanās atpestījošajai mīlestībai. Tā ir mīlestība, kas savu maksimālo izpausmi rod Jēzus vārdos: "Man slāpst!" un ir kā vēlēšanās dāvāt bezgalīgo mīlestību, lai saņemtu pretī cilvēcisko mīlestību. Tās ir slāpes, kas bieži vien nes sev līdzi sāpes, taču vienmēr dāvā prieku: to pieredz ikviens, kas šīs krusta slāpes uzņem sirdī un ar tām apzīmogo savu dzīvi.

"Taviem ticīgajiem dzīve nebeidzas, tā tiek pārveidota". Šī ir pārliecība, kas apgaismo šo Džuljanas Spigones šķiršanās brīdi no viņas māsām aicinājumā, no viņas radiem, draugiem, brāļiem un māsām ar kuriem kopā dalījās Dieva mīlestībā un apustuliskajā dedzībā.  (Apustuliskās Oblātes)

 

 

 

Apustuliskas Oblātes

no Kustības Pro Sanctitate

Republikas Laukums 3/226

LV-1010 Rīga Latvia

tālr.: 67323281

mob.: 26319789

www.prosanctitate.lv

 


Web master